ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ කිෂ්කින්ධාකාණ්ඩම් .
අථ සප්තත්රිංශස්සර්ගඃ .
ඒවමුක්තස්තු සුග්රීවෝ ලක්ෂ්මණේන මහාත්මනා .
හනූමන්තං ස්ථිතං පාර්ශ්වේ සචිවන්ත්විදමබ්රවීත් .. 1 ..
මහේන්ද්රහිමවද්වින්ධ්යකෛලාසශිඛරේෂු ච .
මන්දරේ පාණ්ඩුශිඛරේ පඤ්චශෛලේෂු යේ ස්ථිතාඃ .. 2 ..
තරුණාදිත්යවර්ණේෂු භ්රාජමානේෂු සර්වතඃ .
පර්වතේෂු සමුද්රාන්තේ පශ්චිමායාං ච යේ දිශි .. 3 ..
ආදිත්යභවනේ චෛව ගිරෞ සන්ධ්යාභ්රසන්නිභේ .
පද්මාතාලවනං භීමං සංශ්රිතා හරිපුඞ්ගවාඃ .. 4 ..
අඤ්ජනාම්බුදසඞ්කාශාඃ කුඤ්ජරප්රතිමෞජසඃ .
අඤ්ජනේ පර්වතේ චෛව යේ වසන්ති ප්ලවඞ්ගමාඃ .. 5 ..
මනශ්ශිලා ගුහාවාසා වානරාඃ කනකප්රභාඃ .
මේරුපාර්ශ්වගතාශ්චෛව යේ ධූම්රගිරිං සංශ්රිතාඃ .. 6 ..
තරුණාදිත්යවර්ණාශ්ච පර්වතේ යේ මහාරුණේ .
පිබන්තෝ මධුමෛරේයං භීමවේගාඃ ප්ලවඞ්ගමාඃ .. 7 ..
වනේෂු ච සුරම්යේෂු සුගන්ධිෂු මහත්සු ච .
තාපසානාං ච රම්යේෂු වනාන්තේෂු සමන්තතඃ .. 8 ..
තාංස්තාං ස්ත්වමානය ක්ෂිප්රං පෘථිව්යාං සර්වවානරාන් .
සාමදානාදිභිඃ ස්සර්වෛරාශු ප්රේෂය වානරාන් .. 9 ..
ප්රේෂිතාඃ ප්රථමං යේ ච මයාදූතා මහාජවාඃ .
ත්වරණාර්ථං තු භූයස්ත්වං හරීන් සම්ප්රේෂයාපරාන් .. 10 ..
යේ ප්රසක්තාශ්ච කාමේෂු දීර්ඝසූත්රාශ්ච වානරාඃ .
ඉහා(අ)නයස්ව තාන් සර්වාන් ශීඝ්රං තු මම ශාසනාත් .. 11 ..
අහෝභිර්දශභිර්යේ ච නාගච්ඡන්ති මමාජ්ඤයා .
හන්තව්යාස්තේ දුරාත්මානෝ රාජශාසනදූෂකාඃ .. 12 ..
ශතාන්යථ සහස්රාණාං කෝට්යශ්ච මම ශාසනාත් .
ප්රයාන්තු කපිසිංහානාං දිශෝ මම මතේ ස්ථිතාඃ .. 13 ..
මේඝපර්වතසඞ්කාශාශ්ඡාදයන්ත ඉවාම්බරම් .
ඝෝරරූපාඃ කපිශ්රේෂ්ඨා යාන්තු මච්ඡාසනාදිතඃ .. 14 ..
තේ ගතිජ්ඤා ගතිං ජ්ඤාත්වා පෘථිව්යාං සර්වවානරාඃ .
ආනයන්තු හරීන් සර්වාංස්ත්වරිතා ශසනාන්මම .. 15 ..
තස්ය වානර රාජස්ය ශ්රුත්වා වායුසුතෝ වචඃ .
දික්ෂු සර්වාසු වික්රාන්තාන්ප්රේෂයාමාස වානරාන් .. 16 ..
තේ පදං විෂ්ණුවික්රාන්තං පතත්රිජ්යෝතිරධ්වගාඃ .
ප්රයාතාඃ ප්රහිතා රාජ්ඤා හරයස්තත්ක්ෂණේන වෛ .. 17 ..
තේ සමුද්රේෂු ගිරිෂු වනේෂු ච සරස්සු ච .
වානරා වානරාන්සර්වාන්රාමහේතෝරචෝදයන් .. 18 ..
මෘත්යුකාලෝපමස්යා(අ)ජ්ඤාං රාජරාජස්ය වානරාඃ .
සුග්රීවස්යායයු ශ්ශ්රුත්වා සුග්රීවභයදර්ශිනඃ .. 19 ..
තතස්තේ(අ)ඤ්ජනසඞ්කාශා ගිරේස්තස්මාන්මහාජවාඃ .
තිස්රඃ කෝට්යඃ ප්ලවඞ්ගානාං නිර්යයුර්යත්ර රාඝවඃ .. 20 ..
අස්තං ගච්ඡති යත්රාර්කස්තස්මින්ගිරිවරේ ස්ථිතාඃ .
සන්තප්ත හේමමහාභාසස්තස්මාත්කෝට්යෝ දශ ච්යුතාඃ .. 21 ..
කෛලාසශිඛරේභ්යශ්ච සිංහකේසරවර්චසාම් .
තතඃ කෝටිසහස්රාණි වානරාණාමුපාගමන් .. 22 ..
ඵලමූලේන ජීවන්තෝ හිමවන්තමුපාශ්රිතාඃ .
තේෂාං කෝටිසහස්රාණාං සහස්රං සමවර්තත .. 23 ..
අඞ්ගාරකසමානානාං භීමානාං භීමකර්මණාම් .
වින්ධ්යාද්වානරකෝටීනාං සහස්රාණ්යපතන්ද්රුතම් .. 24 ..
ක්ෂීරෝදවේලානිලයාස්තමාලවනවාසිනඃ .
නාරිකේලාශනාශ්චෛව තේෂාං සඞ්ඛ්යා න විද්යතේ .. 25 ..
වනේභ්යෝ ගහ්වරේභ්යශ්ච සරිද්භ්යශ්ච මහාජවා .
ආගච්ඡද්වානරී සේනා පිබන්තීව දිවාකරම් .. 26 ..
යේ තු ත්වරයිතුං යාතා වානරාස්සර්වවානරාන් .
තේ වීරා හිමවච්ඡෛලං දදෘශුස්තං මහාද්රුමම් .. 27 ..
තස්මින්ගිරිවරේ රම්යේ යජ්ඤෝ මාහේශ්වරඃ පුරා .
සර්වදේවමනස්තෝෂෝ බභෞ දිව්යෝ මනෝහරඃ .. 28 ..
අන්නනිෂ්යන්දජාතානි මූලානි ච ඵලානි ච .
අමෘතාස්වාදකල්පානි දදෘශුස්තත්ර වානරාඃ .. 29 ..
තදන්නසම්භවං දිව්යං ඵලමූලං මනෝහරම් .
යඃ කශ්චිත්සකෘදශ්නාති මාසං භවති තර්පිතඃ .. 30 ..
තානි මූලානි දිව්යානි ඵලානි ච ඵලාශනාඃ .
ඖෂධානි ච දිව්යානි ජගෘහුර්හරියූථපාඃ .. 31 ..
තස්මාච්ච යජ්ඤායතනාත්පුෂ්පාණි සුරභීණි ච .
ආනින්යුර්වානරා ගත්වා සුග්රීවප්රියකාරණාත් .. 32 ..
තේ තු සර්වේ හරිවරාඃ පෘථිව්යාං සර්වවානරාන් .
සඤ්චෝදයිත්වා ත්වරිතා යූථානාං ජග්මුරග්රතඃ .. 33 ..
තේ තු තේන මුහූර්තේන යූථපාශ්ශීඝ්රගාමිනඃ .
කිෂ්කින්ධාං ත්වරයා ප්රාප්තා ස්සුග්රීවෝ යත්ර වානරඃ .. 34 ..
තේ ගෘහීත්වෞෂධීස්සර්වාඃ ඵලමූලං ච වානරාඃ .
තං ප්රතිග්රාහයාමාසුර්වචනං චේදමබ්රුවන් .. 35 ..
සර්වේ පරිගතාශ්ශෛලාස්සමුද්රාශ්ච වනානි ච .
පෘථිව්යාං වානරාස්සර්වේ ශාසනාදුපයාන්ති තේ .. 36 ..
ඒවං ශ්රුත්වා තතෝ හෘෂ්ට ස්සුග්රීවඃ ප්ලවගාධිපඃ .
ප්රතිජග්රාහ තත්ප්රතීතස්තේෂාං සර්වමුපායනම් .. 37 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ කිෂ්කින්ධාකාණ්ඩේ සප්තත්රිංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो लक्ष्मणेन महात्मना ।
हनूमन्तं स्थितं पार्श्वे सचिवन्त्विदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
महेन्द्रहिमवद्विन्ध्यकैलासशिखरेषु च ।
मन्दरे पाण्डुशिखरे पञ्चशैलेषु ये स्थिताः ॥ 2 ॥
तरुणादित्यवर्णेषु भ्राजमानेषु सर्वतः ।
पर्वतेषु समुद्रान्ते पश्चिमायां च ये दिशि ॥ 3 ॥
आदित्यभवने चैव गिरौ सन्ध्याभ्रसन्निभे ।
पद्मातालवनं भीमं संश्रिता हरिपुङ्गवाः ॥ 4 ॥
अञ्जनाम्बुदसङ्काशाः कुञ्जरप्रतिमौजसः ।
अञ्जने पर्वते चैव ये वसन्ति प्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
मनश्शिला गुहावासा वानराः कनकप्रभाः ।
मेरुपार्श्वगताश्चैव ये धूम्रगिरिं संश्रिताः ॥ 6 ॥
तरुणादित्यवर्णाश्च पर्वते ये महारुणे ।
पिबन्तो मधुमैरेयं भीमवेगाः प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
वनेषु च सुरम्येषु सुगन्धिषु महत्सु च ।
तापसानां च रम्येषु वनान्तेषु समन्ततः ॥ 8 ॥
तांस्तां स्त्वमानय क्षिप्रं पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सामदानादिभिः स्सर्वैराशु प्रेषय वानरान् ॥ 9 ॥
प्रेषिताः प्रथमं ये च मयादूता महाजवाः ।
त्वरणार्थं तु भूयस्त्वं हरीन् सम्प्रेषयापरान् ॥ 10 ॥
ये प्रसक्ताश्च कामेषु दीर्घसूत्राश्च वानराः ।
इहाऽनयस्व तान् सर्वान् शीघ्रं तु मम शासनात् ॥ 11 ॥
अहोभिर्दशभिर्ये च नागच्छन्ति ममाज्ञया ।
हन्तव्यास्ते दुरात्मानो राजशासनदूषकाः ॥ 12 ॥
शतान्यथ सहस्राणां कोट्यश्च मम शासनात् ।
प्रयान्तु कपिसिंहानां दिशो मम मते स्थिताः ॥ 13 ॥
मेघपर्वतसङ्काशाश्छादयन्त इवाम्बरम् ।
घोररूपाः कपिश्रेष्ठा यान्तु मच्छासनादितः ॥ 14 ॥
ते गतिज्ञा गतिं ज्ञात्वा पृथिव्यां सर्ववानराः ।
आनयन्तु हरीन् सर्वांस्त्वरिता शसनान्मम ॥ 15 ॥
तस्य वानर राजस्य श्रुत्वा वायुसुतो वचः ।
दिक्षु सर्वासु विक्रान्तान्प्रेषयामास वानरान् ॥ 16 ॥
ते पदं विष्णुविक्रान्तं पतत्रिज्योतिरध्वगाः ।
प्रयाताः प्रहिता राज्ञा हरयस्तत्क्षणेन वै ॥ 17 ॥
ते समुद्रेषु गिरिषु वनेषु च सरस्सु च ।
वानरा वानरान्सर्वान्रामहेतोरचोदयन् ॥ 18 ॥
मृत्युकालोपमस्याऽज्ञां राजराजस्य वानराः ।
सुग्रीवस्याययु श्श्रुत्वा सुग्रीवभयदर्शिनः ॥ 19 ॥
ततस्तेऽञ्जनसङ्काशा गिरेस्तस्मान्महाजवाः ।
तिस्रः कोट्यः प्लवङ्गानां निर्ययुर्यत्र राघवः ॥ 20 ॥
अस्तं गच्छति यत्रार्कस्तस्मिन्गिरिवरे स्थिताः ।
सन्तप्त हेममहाभासस्तस्मात्कोट्यो दश च्युताः ॥ 21 ॥
कैलासशिखरेभ्यश्च सिंहकेसरवर्चसाम् ।
ततः कोटिसहस्राणि वानराणामुपागमन् ॥ 22 ॥
फलमूलेन जीवन्तो हिमवन्तमुपाश्रिताः ।
तेषां कोटिसहस्राणां सहस्रं समवर्तत ॥ 23 ॥
अङ्गारकसमानानां भीमानां भीमकर्मणाम् ।
विन्ध्याद्वानरकोटीनां सहस्राण्यपतन्द्रुतम् ॥ 24 ॥
क्षीरोदवेलानिलयास्तमालवनवासिनः ।
नारिकेलाशनाश्चैव तेषां सङ्ख्या न विद्यते ॥ 25 ॥
वनेभ्यो गह्वरेभ्यश्च सरिद्भ्यश्च महाजवा ।
आगच्छद्वानरी सेना पिबन्तीव दिवाकरम् ॥ 26 ॥
ये तु त्वरयितुं याता वानरास्सर्ववानरान् ।
ते वीरा हिमवच्छैलं ददृशुस्तं महाद्रुमम् ॥ 27 ॥
तस्मिन्गिरिवरे रम्ये यज्ञो माहेश्वरः पुरा ।
सर्वदेवमनस्तोषो बभौ दिव्यो मनोहरः ॥ 28 ॥
अन्ननिष्यन्दजातानि मूलानि च फलानि च ।
अमृतास्वादकल्पानि ददृशुस्तत्र वानराः ॥ 29 ॥
तदन्नसम्भवं दिव्यं फलमूलं मनोहरम् ।
यः कश्चित्सकृदश्नाति मासं भवति तर्पितः ॥ 30 ॥
तानि मूलानि दिव्यानि फलानि च फलाशनाः ।
औषधानि च दिव्यानि जगृहुर्हरियूथपाः ॥ 31 ॥
तस्माच्च यज्ञायतनात्पुष्पाणि सुरभीणि च ।
आनिन्युर्वानरा गत्वा सुग्रीवप्रियकारणात् ॥ 32 ॥
ते तु सर्वे हरिवराः पृथिव्यां सर्ववानरान् ।
सञ्चोदयित्वा त्वरिता यूथानां जग्मुरग्रतः ॥ 33 ॥
ते तु तेन मुहूर्तेन यूथपाश्शीघ्रगामिनः ।
किष्किन्धां त्वरया प्राप्ता स्सुग्रीवो यत्र वानरः ॥ 34 ॥
ते गृहीत्वौषधीस्सर्वाः फलमूलं च वानराः ।
तं प्रतिग्राहयामासुर्वचनं चेदमब्रुवन् ॥ 35 ॥
सर्वे परिगताश्शैलास्समुद्राश्च वनानि च ।
पृथिव्यां वानरास्सर्वे शासनादुपयान्ति ते ॥ 36 ॥
एवं श्रुत्वा ततो हृष्ट स्सुग्रीवः प्लवगाधिपः ।
प्रतिजग्राह तत्प्रतीतस्तेषां सर्वमुपायनम् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
hanūmantaṃ sthitaṃ pārśve sacivantvidamabravīt || 1 ||
mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca |
mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ || 2 ||
taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvataḥ |
parvateṣu samudrānte paścimāyāṃ ca ye diśi || 3 ||
ādityabhavane caiva girau sandhyābhrasannibhe |
padmātālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṅgavāḥ || 4 ||
añjanāmbudasaṅkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ |
añjane parvate caiva ye vasanti plavaṅgamāḥ || 5 ||
manaśśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ |
merupārśvagatāścaiva ye dhūmragiriṃ saṃśritāḥ || 6 ||
taruṇādityavarṇāśca parvate ye mahāruṇe |
pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṅgamāḥ || 7 ||
vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca |
tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ || 8 ||
tāṃstāṃ stvamānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sāmadānādibhiḥ ssarvairāśu preṣaya vānarān || 9 ||
preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayādūtā mahājavāḥ |
tvaraṇārthaṃ tu bhūyastvaṃ harīn sampreṣayāparān || 10 ||
ye prasaktāśca kāmeṣu dīrghasūtrāśca vānarāḥ |
ihā'nayasva tān sarvān śīghraṃ tu mama śāsanāt || 11 ||
ahobhirdaśabhirye ca nāgacchanti mamājñayā |
hantavyāste durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ || 12 ||
śatānyatha sahasrāṇāṃ koṭyaśca mama śāsanāt |
prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ || 13 ||
meghaparvatasaṅkāśāśchādayanta ivāmbaram |
ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanāditaḥ || 14 ||
te gatijñā gatiṃ jñātvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
ānayantu harīn sarvāṃstvaritā śasanānmama || 15 ||
tasya vānara rājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ |
dikṣu sarvāsu vikrāntānpreṣayāmāsa vānarān || 16 ||
te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ |
prayātāḥ prahitā rājñā harayastatkṣaṇena vai || 17 ||
te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca sarassu ca |
vānarā vānarānsarvānrāmahetoracodayan || 18 ||
mṛtyukālopamasyā'jñāṃ rājarājasya vānarāḥ |
sugrīvasyāyayu śśrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ || 19 ||
tataste'ñjanasaṅkāśā girestasmānmahājavāḥ |
tisraḥ koṭyaḥ plavaṅgānāṃ niryayuryatra rāghavaḥ || 20 ||
astaṃ gacchati yatrārkastasmingirivare sthitāḥ |
santapta hemamahābhāsastasmātkoṭyo daśa cyutāḥ || 21 ||
kailāsaśikharebhyaśca siṃhakesaravarcasām |
tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇāmupāgaman || 22 ||
phalamūlena jīvanto himavantamupāśritāḥ |
teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata || 23 ||
aṅgārakasamānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām |
vindhyādvānarakoṭīnāṃ sahasrāṇyapatandrutam || 24 ||
kṣīrodavelānilayāstamālavanavāsinaḥ |
nārikelāśanāścaiva teṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 25 ||
vanebhyo gahvarebhyaśca saridbhyaśca mahājavā |
āgacchadvānarī senā pibantīva divākaram || 26 ||
ye tu tvarayituṃ yātā vānarāssarvavānarān |
te vīrā himavacchailaṃ dadṛśustaṃ mahādrumam || 27 ||
tasmingirivare ramye yajño māheśvaraḥ purā |
sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ || 28 ||
annaniṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca |
amṛtāsvādakalpāni dadṛśustatra vānarāḥ || 29 ||
tadannasambhavaṃ divyaṃ phalamūlaṃ manoharam |
yaḥ kaścitsakṛdaśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ || 30 ||
tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ |
auṣadhāni ca divyāni jagṛhurhariyūthapāḥ || 31 ||
tasmācca yajñāyatanātpuṣpāṇi surabhīṇi ca |
āninyurvānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt || 32 ||
te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān |
sañcodayitvā tvaritā yūthānāṃ jagmuragrataḥ || 33 ||
te tu tena muhūrtena yūthapāśśīghragāminaḥ |
kiṣkindhāṃ tvarayā prāptā ssugrīvo yatra vānaraḥ || 34 ||
te gṛhītvauṣadhīssarvāḥ phalamūlaṃ ca vānarāḥ |
taṃ pratigrāhayāmāsurvacanaṃ cedamabruvan || 35 ||
sarve parigatāśśailāssamudrāśca vanāni ca |
pṛthivyāṃ vānarāssarve śāsanādupayānti te || 36 ||
evaṃ śrutvā tato hṛṣṭa ssugrīvaḥ plavagādhipaḥ |
pratijagrāha tatpratītasteṣāṃ sarvamupāyanam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.