ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே கிஷ்கிந்தாகாண்டம் ।
அத ஸப்தவிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ।
அபிஷிக்தே து ஸுக்ரீவே ப்ரவிஷ்டே வாநரே குஹாம் ।
ஆஜகாம ஸஹ ப்ராத்ரா ராமஃ ப்ரஸ்ரவணம் கிரிம் ॥ 1 ॥
ஶார்தூலம்ரு'கஸங்குஷ்டம் ஸிம்ஹைர்பீமரவைர்வ்ரு'தம் ।
நாநாகுல்மலதாகூடம் பஹுபாதபஸங்குலம் ॥ 2 ॥
ரு'க்ஷவாநரகோபுச்சைர்மார்ஜாரைஶ்ச நிஷேவிதம் ।
மேகராஶிநிபம் ஶைலம் நித்யம் ஶுசிஜலாஶயம் ॥ 3 ॥
தஸ்ய ஶைலஸ்ய ஶிகரே மஹதீமாயதாம் குஹாம் ।
ப்ரத்யக்ரு'ஹ்ணத வாஸார்தம் ராமஸ்ஸௌமித்ரிணா ஸஹ ॥ 4 ॥
க்ரு'த்வா ச ஸமயம் ராமஸ்ஸுக்ரீவேண ஸஹாநகஃ ।
காலயுக்தம் மஹத்வாக்யமுவாச ரகுநந்தநஃ ॥ 5 ॥
விநீதம் ப்ராதரம் ப்ராதா லக்ஷ்மணம் லக்ஷ்மிவர்தநம் ।
இயம் கிரிகுஹா ரம்யா விஶாலா யுக்தமாருதா ।
அஸ்யாம் வத்ஸ்யாம ஸௌமித்ரே வர்ஷராத்ரமரிந்தம ॥ 6 ॥
கிரிஶ்ரு'ங்கமிதம் ரம்யமுந்நதம் பார்திவாத்மஜ ॥ 7 ॥
ஶ்வேதாபிஃ க்ரு'ஷ்ணதாம்ராபிஶ்ஶிலாபிருபஶோபிதம் ।
நாநாதாதுஸமாகீர்ணம் தரீநிர்சரஶோபிதம் ॥ 8 ॥
விவிதைர்வ்ரு'க்ஷஷண்டைஶ்ச சாருசித்ரலதாயுதம் ।
நாநாவிஹகஸங்குஷ்டம் மயூரரவநாதிதம் ॥ 9 ॥
மாலதீகுந்தகுல்மைஶ்ச ஸிந்துவாரைஶ்ஶிரீஷகைஃ ।
கதம்பார்ஜுநஸர்ஜைஶ்ச புஷ்பிதைருபஶோபிதம் ॥ 10 ॥
இயம் ச நலிநீ ரம்யா புல்லபங்கஜமண்டிதா ।
நாதிதூரே குஹாயாநௌ பவிஷ்யதி ந்ரு'பாத்மஜ ॥ 11 ॥
ப்ராகுதக்ப்ரவணே தேஶே குஹா ஸாது பவிஷ்யதி ।
பஶ்சாச்சைவோந்நதா ஸௌம்ய நிவாதேயம் பவிஷ்யதி ॥ 12 ॥
குஹாத்வாரே ச ஸௌமித்ரே ஶிலா ஸமதலா ஶுபா ।
ஶ்லக்ஷ்ணா சைவாயதா சைவ பிந்நாஞ்ஜநசயோபமா ॥ 13 ॥
கிரிஶ்ரு'ங்கமிதம் தாத பஶ்ய சோத்தரதஃ ஶுபம் ।
பிந்நாஞ்ஜநசயாகாரமம்போதரமிவோத்திதம் ॥ 14 ॥
தக்ஷிணஸ்யாமபி திஶி ஸ்திதம் ஶ்வேதமிவாபரம் ।
கைலாஸஶிகரப்ரக்யம் நாநாதாதுவிபூஷிதம் ॥ 15 ॥
ப்ராசீநவாஹிநீம் சைவ நதீம் ப்ரு'ஶமகர்தமாம் ।
குஹாயாஃ பூர்வதஃ பஶ்ய த்ரிகூடே ஜாஹ்நவீமிவ ॥ 16 ॥
சந்தநைஸ்திலகைஸ்தாலைஸ்தமாலைரதிமுக்தகைஃ ।
பத்மகைஃ ஸரலைஶ்சைவ அஶோகைஶ்சைவ ஶோபிதாம் ॥ 17 ॥
வாநீரைஸ்திமிஶைஶ்சைவ வகுலைஃ கேதகைர்தவைஃ ।
ஹிந்தாலைஸ்திநிஶைர்நீபைர்வேத்ரகைஃ க்ரு'தமாலகைஃ ॥ 18 ॥
தீரஜைஶ்ஶோபிதா பாதி நாநாரூபை ஸ்ததஸ்ததஃ ।
வஸநாபரணோபேதா ப்ரமதேவாப்யலங்க்ரு'தா ॥ 19 ॥
ஶதஶஃ பக்ஷிஸங்கைஶ்ச நாநாநாதைர்விநாதிதா ।
ஏகைகமநுரக்தைஶ்ச சக்ரவாகைரலங்க்ரு'தா ॥ 20 ॥
புலிநைரதிரம்யைஶ்ச ஹம்ஸஸாரஸஸேவிதைஃ ।
ப்ரஹஸந்தீவபாத்யேஷா நாரீ ஸர்வவிபூஷிதா ॥ 21 ॥
க்வசிந்நீலோத்பலைஶ்சந்நா பாதி ரக்தோத்பலைஃ க்வசித் ।
க்வசிதாபாதி ஶுக்லைஶ்ச திவ்யைஃ குமுதகுட்மலைஃ ॥ 22 ॥
பாரிப்லவஶதைர்ஜுஷ்டா பர்ஹிக்ரௌஞ்சவிநாதிதா ।
ரமணீயா நதீ ஸௌம்ய முநிஸங்கைர்நிஷேவிதா ॥ 23 ॥
பஶ்ய சந்தநவ்ரு'க்ஷாணாம் பங்க்தீஸ்ஸுரசிதா இவ ।
ககுபாநாம் ச த்ரு'ஶ்யந்தே மநஸேவோதிதாஸ்ஸமம் ॥ 24 ॥
அஹோ ஸுரமணீயோऽயம் தேஶஶ்ஶத்ருநிஷூதந ।
த்ரு'டம் ரம்ஸ்யாவ ஸௌமித்ரே ஸாத்வத்ர நிவஸாவஹை ॥ 25 ॥
இதஶ்ச நாதிதூரே ஸா கிஷ்கிந்தா சித்ரகாநநா ।
ஸுக்ரீவஸ்ய புரீ ரம்யா பவிஷ்யதி ந்ரு'பாத்மஜ ॥ 26 ॥
கீதவாதித்ரநிர்கோஷஶ்ஶ்ரூயதே ஜயதாம் வர ।
நர்ததாம் வாநராணாம் ச ம்ரு'தங்காடம்பரை ஸ்ஸஹ ॥ 27 ॥
லப்த்வா பார்யாம் கபிவரஃ ப்ராப்ய ராஜ்யம் ஸுஹ்ரு'த்வ்ரு'தஃ ।
த்ருவம் நந்ததி ஸுக்ரீவஸ்ஸம்ப்ராப்ய மஹதீம் ஶ்ரியம் ॥ 28 ॥
இத்யுக்த்வா ந்யவஸத்தத்ர ராகவஸ்ஸஹலக்ஷ்மணஃ ।
பஹுத்ரு'ஶ்யதரீகுஞ்ஜே தஸ்மிந்ப்ரஸ்ரவணே கிரௌ ॥ 29 ॥
ஸுஸுகேऽபி பஹுத்ரவ்யே தஸ்மிந்ஹி தரணீதரே ।
வஸதஸ்தஸ்ய ராமஸ்ய ரதிரல்பாபிநா பவேத் ॥ 30 ॥
ஹ்ரு'தாம் ஹி பார்யாம் ஸ்மரதஃ ப்ராணேப்யோऽபி கரீயஸீம் ।
உதயாப்யுதிதம் த்ரு'ஷ்ட்வா ஶஶாங்கம் ச விஶேஷதஃ ॥ 31 ॥
ஆவிவேஶ ந தம் நித்ரா நிஶாஸு ஶயநம் கதம் ।
தத்ஸமுத்தேந ஶோகேந பாஷ்போபஹதசேதஸம் ॥ 32 ॥
தம் ஶோசமாநம் காகுத்ஸ்தம் நித்யம் ஶோகபராயணம் ।
துல்யதுஃகோऽப்ரவீத்ப்ராதா லக்ஷ்மணோऽநுநயந்வசஃ ॥ 33 ॥
அலம் வீர வ்யதாம் கத்வா ந த்வம் ஶோசிதுமர்ஹஸி ।
ஶோசதோ வ்யவஸீதந்தி ஸர்வார்தா விதிதம் ஹி தே ॥ 34 ॥
பவாந்க்ரியாபரோ லோகே பவாந் தேவபராயணஃ ।
ஆஸ்திகோ தர்மஶீலஶ்ச வ்யவஸாயீ ச ராகவ ॥ 35 ॥
ந ஹ்யவ்யவஸிதஶ்ஶத்ரும் ராக்ஷஸம் தம் விஶேஷதஃ ।
ஸமர்தஸ்த்வம் ரணே ஹந்தும் விக்ரமைர்ஜிஹ்மகாரிணம் ॥ 36 ॥
ஸமுந்மூலய ஶோகம் த்வம் வ்யவஸாயம் ஸ்திரம் குரு ।
ததஸ்ஸபரிவாரம் தம் நிர்மூலம் குரு ராக்ஷஸம் ॥ 37 ॥
ப்ரு'திவீமபி காகுத்ஸ்த ஸஸாகரவநாசலாம் ।
பரிவர்தயிதும் ஶக்தஃ கிமங்கபுந ராவணம் ॥ 38 ॥
ஶரத்காலம் ப்ரதீக்ஷஸ்வ ப்ராவ்ரு'ட்காலோऽயமாகதஃ ।
ததஸ்ஸராஷ்ட்ரம் ஸகணம் ராவணம் த்வம் வதிஷ்யஸி ॥ 39 ॥
அஹம் து கலு தே வீர்யம் ப்ரஸுப்தம் ப்ரதிபோதயே ।
தீப்ஸைராஹுதிபிஃ காலே பஸ்மச்சந்நமிவாநலம் ॥ 40 ॥
லக்ஷ்மணஸ்ய து தத்வாக்யம் ப்ரதிபூஜ்ய ஹிதம் ஶுபம் ।
ராகவஸ்ஸுஹ்ரு'தம் ஸ்நிக்தமிதம் வசநமப்ரவீத் ॥ 41 ॥
வாச்யம் யதநுரக்தேந ஸ்நிக்தேந ச ஹிதேந ச ।
ஸத்யவிக்ரமயுக்தேந ததுக்தம் லக்ஷ்மண த்வயா ॥ 42 ॥
ஏஷ ஶோகஃ பரித்யக்தஸ்ஸர்வகார்யாவஸாதகஃ ।
விக்ரமேஷ்வப்ரதிஹதம் தேஜஃ ப்ரோத்ஸாஹயாம்யஹம் ॥ 43 ॥
ஶரத்காலம் ப்ரதீக்ஷிஷ்யே ஸ்திதோऽஸ்மி வசநே தவ ।
ஸுக்ரீவஸ்ய நதீநாம் ச ப்ரஸாதமநுபாலயந் ॥ 44 ॥
உபகாரேண வீரஸ்து ப்ரதீகாரேண யுஜ்யதே ।
அக்ரு'தஜ்ஞோऽப்ரதிக்ரு'தோ ஹந்தி ஸத்த்வவதாம் மநஃ ॥ 45 ॥
அதைவ முக்தஃப்ரணிதாய லக்ஷ்மணஃ க்ரு'தாஞ்ஜலிஸ்தத்ப்ரதிபூஜ்ய பாஷிதம் ।
உவாச ராமம் ஸ்வபிராமதர்ஶநம் ப்ரதர்ஶயந்தர்ஶநமாத்மநஶ்ஶுபம் ॥ 46 ॥
யதோக்தமேதத்தவ ஸர்வமீப்ஸிதம் நரேந்த்ர கர்தா ந சிராத்தரீஶ்வரஃ ।
ஶரத்ப்ரதீக்ஷஃ க்ஷமதாமிமம் பவாந் ஜலப்ரபாதம் ரிபுநிக்ரஹே த்ரு'தஃ ॥ 47 ॥
நியம்ய கோபம் ப்ரதிபால்யதாம் ஶரத் க்ஷமஸ்வ மாஸாம் ஶ்சதுரோ மயா ஸஹ ।
வஸாசலேऽஸ்மிந்ம்ரு'கராஜஸேவிதே ஸம்வர்தயந் ஶத்ருவதே ஸமுத்யமம் ॥ 48 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே கிஷ்கிந்தாகாண்டே ஸப்தவிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तविंशस्सर्गः ।
अभिषिक्ते तु सुग्रीवे प्रविष्टे वानरे गुहाम् ।
आजगाम सह भ्रात्रा रामः प्रस्रवणं गिरिम् ॥ 1 ॥
शार्दूलमृगसङ्घुष्टं सिंहैर्भीमरवैर्वृतम् ।
नानागुल्मलतागूढं बहुपादपसङ्कुलम् ॥ 2 ॥
ऋक्षवानरगोपुच्छैर्मार्जारैश्च निषेवितम् ।
मेघराशिनिभं शैलं नित्यं शुचिजलाशयम् ॥ 3 ॥
तस्य शैलस्य शिखरे महतीमायतां गुहाम् ।
प्रत्यगृह्णत वासार्थं रामस्सौमित्रिणा सह ॥ 4 ॥
कृत्वा च समयं रामस्सुग्रीवेण सहानघः ।
कालयुक्तं महद्वाक्यमुवाच रघुनन्दनः ॥ 5 ॥
विनीतं भ्रातरं भ्राता लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम् ।
इयं गिरिगुहा रम्या विशाला युक्तमारुता ।
अस्यां वत्स्याम सौमित्रे वर्षरात्रमरिन्दम ॥ 6 ॥
गिरिशृङ्गमिदं रम्यमुन्नतं पार्थिवात्मज ॥ 7 ॥
श्वेताभिः कृष्णताम्राभिश्शिलाभिरुपशोभितम् ।
नानाधातुसमाकीर्णं दरीनिर्झरशोभितम् ॥ 8 ॥
विविधैर्वृक्षषण्डैश्च चारुचित्रलतायुतम् ।
नानाविहगसङ्घुष्टं मयूररवनादितम् ॥ 9 ॥
मालतीकुन्दगुल्मैश्च सिन्धुवारैश्शिरीषकैः ।
कदम्बार्जुनसर्जैश्च पुष्पितैरुपशोभितम् ॥ 10 ॥
इयं च नलिनी रम्या फुल्लपङ्कजमण्डिता ।
नातिदूरे गुहायानौ भविष्यति नृपात्मज ॥ 11 ॥
प्रागुदक्प्रवणे देशे गुहा साधु भविष्यति ।
पश्चाच्चैवोन्नता सौम्य निवातेयं भविष्यति ॥ 12 ॥
गुहाद्वारे च सौमित्रे शिला समतला शुभा ।
श्लक्ष्णा चैवायता चैव भिन्नाञ्जनचयोपमा ॥ 13 ॥
गिरिशृङ्गमिदं तात पश्य चोत्तरतः शुभम् ।
भिन्नाञ्जनचयाकारमम्भोधरमिवोत्थितम् ॥ 14 ॥
दक्षिणस्यामपि दिशि स्थितं श्वेतमिवापरम् ।
कैलासशिखरप्रख्यं नानाधातुविभूषितम् ॥ 15 ॥
प्राचीनवाहिनीं चैव नदीं भृशमकर्दमाम् ।
गुहायाः पूर्वतः पश्य त्रिकूटे जाह्नवीमिव ॥ 16 ॥
चन्दनैस्तिलकैस्तालैस्तमालैरतिमुक्तकैः ।
पद्मकैः सरलैश्चैव अशोकैश्चैव शोभिताम् ॥ 17 ॥
वानीरैस्तिमिशैश्चैव वकुलैः केतकैर्धवैः ।
हिन्तालैस्तिनिशैर्नीपैर्वेत्रकैः कृतमालकैः ॥ 18 ॥
तीरजैश्शोभिता भाति नानारूपै स्ततस्ततः ।
वसनाभरणोपेता प्रमदेवाभ्यलङ्कृता ॥ 19 ॥
शतशः पक्षिसङ्घैश्च नानानादैर्विनादिता ।
एकैकमनुरक्तैश्च चक्रवाकैरलङ्कृता ॥ 20 ॥
पुलिनैरतिरम्यैश्च हंससारससेवितैः ।
प्रहसन्तीवभात्येषा नारी सर्वविभूषिता ॥ 21 ॥
क्वचिन्नीलोत्पलैश्छन्ना भाति रक्तोत्पलैः क्वचित् ।
क्वचिदाभाति शुक्लैश्च दिव्यैः कुमुदकुट्मलैः ॥ 22 ॥
पारिप्लवशतैर्जुष्टा बर्हिक्रौञ्चविनादिता ।
रमणीया नदी सौम्य मुनिसङ्घैर्निषेविता ॥ 23 ॥
पश्य चन्दनवृक्षाणां पङ्क्तीस्सुरचिता इव ।
ककुभानां च दृश्यन्ते मनसेवोदितास्समम् ॥ 24 ॥
अहो सुरमणीयोऽयं देशश्शत्रुनिषूदन ।
दृढं रंस्याव सौमित्रे साध्वत्र निवसावहै ॥ 25 ॥
इतश्च नातिदूरे सा किष्किन्धा चित्रकानना ।
सुग्रीवस्य पुरी रम्या भविष्यति नृपात्मज ॥ 26 ॥
गीतवादित्रनिर्घोषश्श्रूयते जयतां वर ।
नर्दतां वानराणां च मृदङ्गाडम्बरै स्सह ॥ 27 ॥
लब्ध्वा भार्यां कपिवरः प्राप्य राज्यं सुहृद्वृतः ।
ध्रुवं नन्दति सुग्रीवस्सम्प्राप्य महतीं श्रियम् ॥ 28 ॥
इत्युक्त्वा न्यवसत्तत्र राघवस्सहलक्ष्मणः ।
बहुदृश्यदरीकुञ्जे तस्मिन्प्रस्रवणे गिरौ ॥ 29 ॥
सुसुखेऽपि बहुद्रव्ये तस्मिन्हि धरणीधरे ।
वसतस्तस्य रामस्य रतिरल्पापिना भवेत् ॥ 30 ॥
हृतां हि भार्यां स्मरतः प्राणेभ्योऽपि गरीयसीम् ।
उदयाभ्युदितं दृष्ट्वा शशाङ्कं च विशेषतः ॥ 31 ॥
आविवेश न तं निद्रा निशासु शयनं गतम् ।
तत्समुत्थेन शोकेन बाष्पोपहतचेतसम् ॥ 32 ॥
तं शोचमानं काकुत्स्थं नित्यं शोकपरायणम् ।
तुल्यदुःखोऽब्रवीद्भ्राता लक्ष्मणोऽनुनयन्वचः ॥ 33 ॥
अलं वीर व्यथां गत्वा न त्वं शोचितुमर्हसि ।
शोचतो व्यवसीदन्ति सर्वार्था विदितं हि ते ॥ 34 ॥
भवान्क्रियापरो लोके भवान् देवपरायणः ।
आस्तिको धर्मशीलश्च व्यवसायी च राघव ॥ 35 ॥
न ह्यव्यवसितश्शत्रुं राक्षसं तं विशेषतः ।
समर्थस्त्वं रणे हन्तुं विक्रमैर्जिह्मकारिणम् ॥ 36 ॥
समुन्मूलय शोकं त्वं व्यवसायं स्थिरं कुरु ।
ततस्सपरिवारं तं निर्मूलं कुरु राक्षसम् ॥ 37 ॥
पृथिवीमपि काकुत्स्थ ससागरवनाचलाम् ।
परिवर्तयितुं शक्तः किमङ्गपुन रावणम् ॥ 38 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षस्व प्रावृट्कालोऽयमागतः ।
ततस्सराष्ट्रं सगणं रावणं त्वं वधिष्यसि ॥ 39 ॥
अहं तु खलु ते वीर्यं प्रसुप्तं प्रतिबोधये ।
दीप्सैराहुतिभिः काले भस्मच्छन्नमिवानलम् ॥ 40 ॥
लक्ष्मणस्य तु तद्वाक्यं प्रतिपूज्य हितं शुभम् ।
राघवस्सुहृदं स्निग्धमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 41 ॥
वाच्यं यदनुरक्तेन स्निग्धेन च हितेन च ।
सत्यविक्रमयुक्तेन तदुक्तं लक्ष्मण त्वया ॥ 42 ॥
एष शोकः परित्यक्तस्सर्वकार्यावसादकः ।
विक्रमेष्वप्रतिहतं तेजः प्रोत्साहयाम्यहम् ॥ 43 ॥
शरत्कालं प्रतीक्षिष्ये स्थितोऽस्मि वचने तव ।
सुग्रीवस्य नदीनां च प्रसादमनुपालयन् ॥ 44 ॥
उपकारेण वीरस्तु प्रतीकारेण युज्यते ।
अकृतज्ञोऽप्रतिकृतो हन्ति सत्त्ववतां मनः ॥ 45 ॥
अथैव मुक्तःप्रणिधाय लक्ष्मणः कृताञ्जलिस्तत्प्रतिपूज्य भाषितम् ।
उवाच रामं स्वभिरामदर्शनं प्रदर्शयन्दर्शनमात्मनश्शुभम् ॥ 46 ॥
यथोक्तमेतत्तव सर्वमीप्सितं नरेन्द्र कर्ता न चिराद्धरीश्वरः ।
शरत्प्रतीक्षः क्षमतामिमं भवान् जलप्रपातं रिपुनिग्रहे धृतः ॥ 47 ॥
नियम्य कोपं प्रतिपाल्यतां शरत् क्षमस्व मासां श्चतुरो मया सह ।
वसाचलेऽस्मिन्मृगराजसेविते संवर्धयन् शत्रुवधे समुद्यमम् ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām |
ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim || 1 ||
śārdūlamṛgasaṅghuṣṭaṃ siṃhairbhīmaravairvṛtam |
nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṅkulam || 2 ||
ṛkṣavānaragopucchairmārjāraiśca niṣevitam |
megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśayam || 3 ||
tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām |
pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmassaumitriṇā saha || 4 ||
kṛtvā ca samayaṃ rāmassugrīveṇa sahānaghaḥ |
kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ || 5 ||
vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam |
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramarindama || 6 ||
giriśṛṅgamidaṃ ramyamunnataṃ pārthivātmaja || 7 ||
śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiśśilābhirupaśobhitam |
nānādhātusamākīrṇaṃ darīnirjharaśobhitam || 8 ||
vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam |
nānāvihagasaṅghuṣṭaṃ mayūraravanāditam || 9 ||
mālatīkundagulmaiśca sindhuvāraiśśirīṣakaiḥ |
kadambārjunasarjaiśca puṣpitairupaśobhitam || 10 ||
iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā |
nātidūre guhāyānau bhaviṣyati nṛpātmaja || 11 ||
prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati |
paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati || 12 ||
guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śubhā |
ślakṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā || 13 ||
giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham |
bhinnāñjanacayākāramambhodharamivotthitam || 14 ||
dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāparam |
kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvibhūṣitam || 15 ||
prācīnavāhinīṃ caiva nadīṃ bhṛśamakardamām |
guhāyāḥ pūrvataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || 16 ||
candanaistilakaistālaistamālairatimuktakaiḥ |
padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām || 17 ||
vānīraistimiśaiścaiva vakulaiḥ ketakairdhavaiḥ |
hintālaistiniśairnīpairvetrakaiḥ kṛtamālakaiḥ || 18 ||
tīrajaiśśobhitā bhāti nānārūpai statastataḥ |
vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṅkṛtā || 19 ||
śataśaḥ pakṣisaṅghaiśca nānānādairvināditā |
ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṅkṛtā || 20 ||
pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitaiḥ |
prahasantīvabhātyeṣā nārī sarvavibhūṣitā || 21 ||
kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit |
kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuṭmalaiḥ || 22 ||
pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā |
ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghairniṣevitā || 23 ||
paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīssuracitā iva |
kakubhānāṃ ca dṛśyante manasevoditāssamam || 24 ||
aho suramaṇīyo'yaṃ deśaśśatruniṣūdana |
dṛḍhaṃ raṃsyāva saumitre sādhvatra nivasāvahai || 25 ||
itaśca nātidūre sā kiṣkindhā citrakānanā |
sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmaja || 26 ||
gītavāditranirghoṣaśśrūyate jayatāṃ vara |
nardatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambarai ssaha || 27 ||
labdhvā bhāryāṃ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdvṛtaḥ |
dhruvaṃ nandati sugrīvassamprāpya mahatīṃ śriyam || 28 ||
ityuktvā nyavasattatra rāghavassahalakṣmaṇaḥ |
bahudṛśyadarīkuñje tasminprasravaṇe girau || 29 ||
susukhe'pi bahudravye tasminhi dharaṇīdhare |
vasatastasya rāmasya ratiralpāpinā bhavet || 30 ||
hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm |
udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ || 31 ||
āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam |
tatsamutthena śokena bāṣpopahatacetasam || 32 ||
taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam |
tulyaduḥkho'bravīdbhrātā lakṣmaṇo'nunayanvacaḥ || 33 ||
alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi |
śocato vyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te || 34 ||
bhavānkriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ |
āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava || 35 ||
na hyavyavasitaśśatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ |
samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikramairjihmakāriṇam || 36 ||
samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru |
tatassaparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasam || 37 ||
pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām |
parivartayituṃ śaktaḥ kimaṅgapuna rāvaṇam || 38 ||
śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭkālo'yamāgataḥ |
tatassarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rāvaṇaṃ tvaṃ vadhiṣyasi || 39 ||
ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye |
dīpsairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam || 40 ||
lakṣmaṇasya tu tadvākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham |
rāghavassuhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt || 41 ||
vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca |
satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā || 42 ||
eṣa śokaḥ parityaktassarvakāryāvasādakaḥ |
vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham || 43 ||
śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava |
sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan || 44 ||
upakāreṇa vīrastu pratīkāreṇa yujyate |
akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ || 45 ||
athaiva muktaḥpraṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistatpratipūjya bhāṣitam |
uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayandarśanamātmanaśśubham || 46 ||
yathoktametattava sarvamīpsitaṃ narendra kartā na cirāddharīśvaraḥ |
śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ || 47 ||
niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃ ścaturo mayā saha |
vasācale'sminmṛgarājasevite saṃvardhayan śatruvadhe samudyamam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.