ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଏକୋନତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ଵିମଲଂ ଵ୍ଯୋମ ଗତଵିଦ୍ଯୁଦ୍ଵଲାହକମ୍ ।
ସାରସାକୁଲସଙ୍ଘୁଷ୍ଟଂ ରମ୍ଯଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାନୁଲେପନମ୍ ॥ 1 ॥
ସମୃଦ୍ଧାର୍ଥଂ ଚ ସୁଗ୍ରୀଵଂ ମନ୍ଦଧର୍ମାର୍ଥସଙ୍ଗ୍ରହମ୍ ।
ଅତ୍ଯର୍ଥମସତାଂ ମାର୍ଗମେକାନ୍ତଗତମାନସମ୍ ॥ 2 ॥
ନିର୍ଵୃତ୍ତକାର୍ଯଂ ସିଦ୍ଧାର୍ଥଂ ପ୍ରମଦାଭିରତଂ ସଦା ।
ପ୍ରାପ୍ତଵନ୍ତମଭିପ୍ରେତାନ୍ସର୍ଵାନେଵ ମନୋରଥାନ୍ ॥ 3 ॥
ସ୍ଵାଂ ଚ ପତ୍ନୀମଭିପ୍ରେତାଂ ତାରାଂ ଚାପି ସମୀପ୍ସିତାମ୍ ।
ଵିହରନ୍ତମହୋରାତ୍ରଂ କୃତାର୍ଥଂ ଵିଗତଜ୍ଵରମ୍ ॥ 4 ॥
କ୍ରୀଡନ୍ତମିଵ ଦେଵେଶଂ ନନ୍ଦନେଽପ୍ସରସାଂ ଗଣୈଃ ।
ମନ୍ତ୍ରିଷୁ ନ୍ଯସ୍ତକାର୍ଯଂ ଚ ମନ୍ତ୍ରିଣାମନଵେକ୍ଷକମ୍ ॥ 5 ॥
ଉତ୍ସନ୍ନରାଜ୍ଯସନ୍ଦେଶଂ କାମଵୃତ୍ତମଵସ୍ଥିତମ୍ ।
ନିଶ୍ଚିତାର୍ଥୋଽର୍ଥତତ୍ତ୍ଵଜ୍ଞଃ କାଲଧର୍ମଵିଶେଷଵିତ୍ ॥ 6 ॥
ପ୍ରସାଦ୍ଯ ଵାକ୍ଯୈର୍ମଧୁରୈର୍ହେତୁମଦ୍ଭିର୍ମନୋରମୈଃ ।
ଵାକ୍ଯଵିଦ୍ଵାକ୍ଯ ତତ୍ତ୍ଵଜ୍ଞଂ ହରୀଶଂ ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ॥ 7 ॥
ହିତଂ ତତ୍ତ୍ଵଂ ଚ ପଥ୍ଯଂ ଚ ସାମଧର୍ମାର୍ଥନୀତିମତ୍ ।
ପ୍ରଣଯପ୍ରୀତିସଂଯୁକ୍ତଂ ଵିଶ୍ଵାସକୃତନିଶ୍ଚଯମ୍ ।
ହରୀଶ୍ଵରମୁପାଗମ୍ଯ ହନୂମାନ୍ଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 8 ॥
ରାଜ୍ଯଂ ପ୍ରାପ୍ତଂ ଯଶଶ୍ଚୈଵ କୌଲୀ ଶ୍ରୀରଭିଵର୍ଧିତା ।
ମିତ୍ରାଣାଂ ସଙ୍ଗ୍ରହଶ୍ଶେଷସ୍ତଂ ଭଵାନ୍କର୍ତୁମର୍ହତି ॥ 9 ॥
ଯୋ ହି ମିତ୍ରେଷୁ କାଲଜ୍ଞସ୍ସତତଂ ସାଧୁ ଵର୍ତତେ ॥ 10 ॥
ତସ୍ଯ ରାଜ୍ଯଂ ଚ କୀର୍ତିଶ୍ଚ ପ୍ରତାପଶ୍ଚାଭି ଵର୍ଧତେ ।
ଯସ୍ଯ କୋଶଶ୍ଚ ଦଣ୍ଡଶ୍ଚ ମିତ୍ରାଣ୍ଯାତ୍ମା ଚ ଭୂମିପ ॥ 11 ॥
ସମଵେତାନି ସର୍ଵାଣି ସ ରାଜ୍ଯଂ ମହଦଶ୍ନୁତେ ।
ତଦ୍ଭଵାନ୍ଵୃତ୍ତସମ୍ପନ୍ନଃ ସ୍ଥିତଃ ପଥି ନିରତ୍ଯଯେ ॥ 12 ॥
ମିତ୍ରାର୍ଥମଭିନୀତାର୍ଥଂ ଯଥାଵତ୍କର୍ତୁମର୍ହତି ।
ସନ୍ତ୍ଯଜ୍ଯ ସର୍ଵକର୍ମାଣି ମିତ୍ରାର୍ଥେ ଯୋଽନୁଵର୍ତତେ ॥ 13 ॥
ସମ୍ଭ୍ରମାଦ୍ଧି କୃତୋତ୍ସାହସ୍ସୋଽନର୍ଥୈର୍ନାଵରୁଧ୍ଯତେ ।
ଯସ୍ତୁ କାଲଵ୍ଯତୀତେଷୁ ମିତ୍ରକାର୍ଯେଷୁ ଵର୍ତତେ ॥ 14 ॥
ସ କୃତ୍ଵା ମହତୋଽପ୍ଯର୍ଥାନ୍ନ ମିତ୍ରାର୍ଥେନ ଯୁଜ୍ଯତେ ।
ଯଦିଦଂ ମିତ୍ରକାର୍ଯଂ ଵୀର ନୋମିତ୍ରକାର୍ଯମରିନ୍ଦମ ॥ 15 ॥
କ୍ରିଯତାଂ ରାଘଵସ୍ଯୈତଦ୍ଵୈଦେହ୍ଯାଃ ପରିମାର୍ଗଣମ୍ ।
ତଦିଦଂ ଵୀର କାର୍ଯଂ ତେ କାଲାତୀତମରିନ୍ଦମ ॥ 16 ॥
ନ ଚ କାଲମତୀତଂ ତେ ନିଵେଦଯତି କାଲଵିତ୍ ।
ତ୍ଵରମାଣୋଽପି ସନ୍ପ୍ରାଜ୍ଞସ୍ତଵ ରାଜନ୍ଵଶାନୁଗଃ ॥ 17 ॥
କୁଲସ୍ଯ ହେତୁଃ ସ୍ଫୀତସ୍ଯ ଦୀର୍ଘବନ୍ଧୁଶ୍ଚ ରାଘଵଃ ।
ଅପ୍ରମେଯପ୍ରଭାଵଶ୍ଚ ସ୍ଵଯଂ ଚାପ୍ରତିମୋ ଗୁଣୈଃ ॥ 18 ॥
ତସ୍ଯ ତ୍ଵଂ କୁରୁ ଵୈ କାର୍ଯଂ ପୂର୍ଵଂ ତେନ କୃତଂ ତଵ ।
ହରୀଶ୍ଵର କପିଶ୍ରେଷ୍ଠାନାଜ୍ଞାପଯିତୁମର୍ହସି ॥ 19 ॥
ନ ହି ତାଵଦ୍ଭଵେତ୍କାଲୋ ଵ୍ଯତୀତଶ୍ଚୋଦନାଦୃତେ ।
ଚୋଦିତସ୍ଯ ହି କାର୍ଯସ୍ଯ ଭଵେତ୍କାଲଵ୍ଯତିକ୍ରମଃ ॥ 20 ॥
ଅକର୍ତୁରପି କାର୍ଯସ୍ଯ ଭଵାନ୍କର୍ତା ହରୀଶ୍ଵର କିଂ ପୁନଃ ପ୍ରତିକର୍ତୁସ୍ତେ ରାଜ୍ଯେନ ଚ ଧନେନ ଚ ॥ 21 ॥
ଶକ୍ତିମାନପିଵିକ୍ରାନ୍ତୋ ଵାନରର୍କ୍ଷଗଣେଶ୍ଵର ।
କର୍ତୁଂ ଦାଶରଥେଃ ପ୍ରୀତିମାଜ୍ଞାଯାଂ କିନ୍ନ ସଜ୍ଜସେ ॥ 22 ॥
କାମଂ ଖଲୁ ଶରୈଶ୍ଶକ୍ତସ୍ସୁରାସୁରମହୋରଗାନ୍ ।
ଵଶେ ଦାଶରଥିଃ କର୍ତୁଂ ତ୍ଵତ୍ପ୍ରତିଜ୍ଞାଂ ହି କାଙ୍କ୍ଷତେ ॥ 23 ॥
ପ୍ରାଣତ୍ଯାଗାଵିଶଙ୍କେନ କୃତଂ ତେନ ତଵପ୍ରିଯମ୍ ।
ତସ୍ଯ ମାର୍ଗାମ ଵୈଦେହୀଂ ପୃଥିଵ୍ଯାମପି ଚାମ୍ବରେ ॥ 24 ॥
ଦେଵଦାନଵ ଗନ୍ଧର୍ଵା ନସୁରାସ୍ସମରୁଦ୍ଗଣାଃ ।
ନ ଚ ଯକ୍ଷା ଭଯଂ ତସ୍ଯ କୁର୍ଯୁଃ କିମୁତ ରାକ୍ଷସାଃ ॥ 25 ॥
ତଦେଵଂ ଶକ୍ତିଯୁକ୍ତସ୍ଯ ପୂର୍ଵଂ ପ୍ରିଯକୃତସ୍ତଵ ।
ରାମସ୍ଯାର୍ହସି ପିଙ୍ଗେଶ କର୍ତୁଂ ସର୍ଵାତ୍ମନା ପ୍ରିଯମ୍ ॥ 26 ॥
ନାଧସ୍ତାଦଵନୌ ନାପ୍ସୁ ଗତିର୍ନୋପରି ଚାମ୍ବରେ ।
କସ୍ଯଚିତ୍ସଜ୍ଜତେଽସ୍ମାକଂ କପୀଶ୍ଵର ତଵାଜ୍ଞଯା ॥ 27 ॥
ତଦାଜ୍ଞାପଯ କଃ କିଂ ତେ କୁତୋ ଵାପି ଵ୍ଯଵସ୍ଯତୁ ।
ହରଯୋଽହ୍ଯପ୍ରଧୃଷ୍ଯାସ୍ତେ ସନ୍ତି କୋଟ୍ଯଗ୍ରତୋଽନଘ ॥ 28 ॥
ତସ୍ଯ ତଦ୍ଵଚନଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା କାଲେ ସାଧୁ ନିଵେଦନମ୍ ।
ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ସତ୍ତ୍ଵସମ୍ପନ୍ନଶ୍ଚକାର ମତିମୁତ୍ତମାମ୍ ॥ 29 ॥
ସ ସନ୍ଦିଦେଶାଭିମତଂ ନୀଲଂ ନିତ୍ଯକୃତୋଦ୍ଯମମ୍ ।
ଦିକ୍ଷୁ ସର୍ଵାସୁ ସର୍ଵେଷାଂ ସୈନ୍ଯାନାମୁପସଙ୍ଗ୍ରହେ ॥ 30 ॥
ଯଥା ସେନା ସମଗ୍ରା ମେ ଯୂଥପାଲାଶ୍ଚ ସର୍ଵଶଃ ।
ସମାଗଚ୍ଛନ୍ତ୍ଯସଙ୍ଗେନ ସେନାଗ୍ରାଣି ତଥା କୁରୁ ॥ 31 ॥
ଯେ ତ୍ଵନ୍ତପାଲାଃ ପ୍ଲଵଗାଶ୍ଶୀଘ୍ରଗା ଵ୍ଯଵସାଯିନଃ ।
ସମାନଯନ୍ତୁ ତେ ସୈନ୍ଯଂ ତ୍ଵରିତାଶ୍ଶାସନାନ୍ମମ ॥ 32 ॥
ସ୍ଵଯଂ ଚାନନ୍ତରଂ ସୈନ୍ଯଂ ଭଵାନେଵାନୁପଶ୍ଯତୁ ।
ତ୍ରିପଞ୍ଚରାତ୍ରାଦୂର୍ଧ୍ଵଂ ଯଃ ପ୍ରାପ୍ନୁଯାନ୍ନେହ ଵାନରଃ ।
ତସ୍ଯ ପ୍ରାଣାନ୍ତିକୋ ଦଣ୍ଡୋ ନାତ୍ର କାର୍ଯା ଵିଚାରଣା ॥ 33 ॥
ହରୀଂଶ୍ଚ ଵୃଦ୍ଧାନୁପଯାତୁ ସାଙ୍ଗଦୋ ଭଵାନ୍ମମାଜ୍ଞାମଧିକୃତ୍ଯ ନିଶ୍ଚିତାମ୍ ।
ଇତି ଵ୍ଯଵସ୍ଥାଂ ହରିପୁଙ୍ଗଵେଶ୍ଵରୋ ଵିଧାଯ ଵେଶ୍ମ ପ୍ରଵିଵେଶ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 34 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡେ ଏକୋନତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकोनत्रिंशस्सर्गः ।
समीक्ष्य विमलं व्योम गतविद्युद्वलाहकम् ।
सारसाकुलसङ्घुष्टं रम्यज्योत्स्नानुलेपनम् ॥ 1 ॥
समृद्धार्थं च सुग्रीवं मन्दधर्मार्थसङ्ग्रहम् ।
अत्यर्थमसतां मार्गमेकान्तगतमानसम् ॥ 2 ॥
निर्वृत्तकार्यं सिद्धार्थं प्रमदाभिरतं सदा ।
प्राप्तवन्तमभिप्रेतान्सर्वानेव मनोरथान् ॥ 3 ॥
स्वां च पत्नीमभिप्रेतां तारां चापि समीप्सिताम् ।
विहरन्तमहोरात्रं कृतार्थं विगतज्वरम् ॥ 4 ॥
क्रीडन्तमिव देवेशं नन्दनेऽप्सरसां गणैः ।
मन्त्रिषु न्यस्तकार्यं च मन्त्रिणामनवेक्षकम् ॥ 5 ॥
उत्सन्नराज्यसन्देशं कामवृत्तमवस्थितम् ।
निश्चितार्थोऽर्थतत्त्वज्ञः कालधर्मविशेषवित् ॥ 6 ॥
प्रसाद्य वाक्यैर्मधुरैर्हेतुमद्भिर्मनोरमैः ।
वाक्यविद्वाक्य तत्त्वज्ञं हरीशं मारुतात्मजः ॥ 7 ॥
हितं तत्त्वं च पथ्यं च सामधर्मार्थनीतिमत् ।
प्रणयप्रीतिसंयुक्तं विश्वासकृतनिश्चयम् ।
हरीश्वरमुपागम्य हनूमान्वाक्यमब्रवीत् ॥ 8 ॥
राज्यं प्राप्तं यशश्चैव कौली श्रीरभिवर्धिता ।
मित्राणां सङ्ग्रहश्शेषस्तं भवान्कर्तुमर्हति ॥ 9 ॥
यो हि मित्रेषु कालज्ञस्सततं साधु वर्तते ॥ 10 ॥
तस्य राज्यं च कीर्तिश्च प्रतापश्चाभि वर्धते ।
यस्य कोशश्च दण्डश्च मित्राण्यात्मा च भूमिप ॥ 11 ॥
समवेतानि सर्वाणि स राज्यं महदश्नुते ।
तद्भवान्वृत्तसम्पन्नः स्थितः पथि निरत्यये ॥ 12 ॥
मित्रार्थमभिनीतार्थं यथावत्कर्तुमर्हति ।
सन्त्यज्य सर्वकर्माणि मित्रार्थे योऽनुवर्तते ॥ 13 ॥
सम्भ्रमाद्धि कृतोत्साहस्सोऽनर्थैर्नावरुध्यते ।
यस्तु कालव्यतीतेषु मित्रकार्येषु वर्तते ॥ 14 ॥
स कृत्वा महतोऽप्यर्थान्न मित्रार्थेन युज्यते ।
यदिदं मित्रकार्यं वीर नोमित्रकार्यमरिन्दम ॥ 15 ॥
क्रियतां राघवस्यैतद्वैदेह्याः परिमार्गणम् ।
तदिदं वीर कार्यं ते कालातीतमरिन्दम ॥ 16 ॥
न च कालमतीतं ते निवेदयति कालवित् ।
त्वरमाणोऽपि सन्प्राज्ञस्तव राजन्वशानुगः ॥ 17 ॥
कुलस्य हेतुः स्फीतस्य दीर्घबन्धुश्च राघवः ।
अप्रमेयप्रभावश्च स्वयं चाप्रतिमो गुणैः ॥ 18 ॥
तस्य त्वं कुरु वै कार्यं पूर्वं तेन कृतं तव ।
हरीश्वर कपिश्रेष्ठानाज्ञापयितुमर्हसि ॥ 19 ॥
न हि तावद्भवेत्कालो व्यतीतश्चोदनादृते ।
चोदितस्य हि कार्यस्य भवेत्कालव्यतिक्रमः ॥ 20 ॥
अकर्तुरपि कार्यस्य भवान्कर्ता हरीश्वर किं पुनः प्रतिकर्तुस्ते राज्येन च धनेन च ॥ 21 ॥
शक्तिमानपिविक्रान्तो वानरर्क्षगणेश्वर ।
कर्तुं दाशरथेः प्रीतिमाज्ञायां किन्न सज्जसे ॥ 22 ॥
कामं खलु शरैश्शक्तस्सुरासुरमहोरगान् ।
वशे दाशरथिः कर्तुं त्वत्प्रतिज्ञां हि काङ्क्षते ॥ 23 ॥
प्राणत्यागाविशङ्केन कृतं तेन तवप्रियम् ।
तस्य मार्गाम वैदेहीं पृथिव्यामपि चाम्बरे ॥ 24 ॥
देवदानव गन्धर्वा नसुरास्समरुद्गणाः ।
न च यक्षा भयं तस्य कुर्युः किमुत राक्षसाः ॥ 25 ॥
तदेवं शक्तियुक्तस्य पूर्वं प्रियकृतस्तव ।
रामस्यार्हसि पिङ्गेश कर्तुं सर्वात्मना प्रियम् ॥ 26 ॥
नाधस्तादवनौ नाप्सु गतिर्नोपरि चाम्बरे ।
कस्यचित्सज्जतेऽस्माकं कपीश्वर तवाज्ञया ॥ 27 ॥
तदाज्ञापय कः किं ते कुतो वापि व्यवस्यतु ।
हरयोऽह्यप्रधृष्यास्ते सन्ति कोट्यग्रतोऽनघ ॥ 28 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा काले साधु निवेदनम् ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नश्चकार मतिमुत्तमाम् ॥ 29 ॥
स सन्दिदेशाभिमतं नीलं नित्यकृतोद्यमम् ।
दिक्षु सर्वासु सर्वेषां सैन्यानामुपसङ्ग्रहे ॥ 30 ॥
यथा सेना समग्रा मे यूथपालाश्च सर्वशः ।
समागच्छन्त्यसङ्गेन सेनाग्राणि तथा कुरु ॥ 31 ॥
ये त्वन्तपालाः प्लवगाश्शीघ्रगा व्यवसायिनः ।
समानयन्तु ते सैन्यं त्वरिताश्शासनान्मम ॥ 32 ॥
स्वयं चानन्तरं सैन्यं भवानेवानुपश्यतु ।
त्रिपञ्चरात्रादूर्ध्वं यः प्राप्नुयान्नेह वानरः ।
तस्य प्राणान्तिको दण्डो नात्र कार्या विचारणा ॥ 33 ॥
हरींश्च वृद्धानुपयातु साङ्गदो भवान्ममाज्ञामधिकृत्य निश्चिताम् ।
इति व्यवस्थां हरिपुङ्गवेश्वरो विधाय वेश्म प्रविवेश वीर्यवान् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकोनत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.