ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପଞ୍ଚଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅଥ ତସ୍ଯ ନିନାଦଂ ତଂ ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
ଶୁଶ୍ରାଵାନ୍ତଃ ପୁର ଗତୋ ଵାଲୀ ଭ୍ରାତୁରମର୍ଷଣଃ ॥ 1 ॥
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ତୁ ତସ୍ଯ ନିନଦଂ ସର୍ଵଭୂତପ୍ରକମ୍ପନମ୍ ।
ମଦଶ୍ଚୈକପଦେ ନଷ୍ଟଃ କ୍ରୋଧଶ୍ଚାପତିତୋ ମହାନ୍ ॥ 2 ॥
ସ ତୁ ରୋଷପରୀତାଙ୍ଗୋ ଵାଲୀ ସନ୍ଧ୍ଯାକନକପ୍ରଭଃ ।
ଉପରକ୍ତ ଇଵାଦିତ୍ଯସ୍ସଦ୍ଯୋ ନିଷ୍ପ୍ରଭତାଂ ଗତଃ ॥ 3 ॥
ଵାଲୀ ଦଂଷ୍ଟ୍ରା କରାଲଃ ତୁ କ୍ରୋଧାଦ୍ ଦୀପ୍ତ ଅଗ୍ନି ଲୋଚନଃ ।
ଭାତି ଉତ୍ପତିତ ପଦ୍ମାଭଃ ସମୃଣାଲ ଇଵ ହ୍ରଦଃ ॥ 4 ॥
ଶବ୍ଦଂ ଦୁର୍ମର୍ଷଣଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ନିଷ୍ପପାତ ତତୋ ହରିଃ ।
ଵେଗେନ ଚରଣନ୍ଯାସୈର୍ଦାରଯନ୍ନିଵ ମେଦିନୀମ୍ ॥ 5 ॥
ତଂ ତୁ ତାରା ପରିଷ୍ଵଜ୍ଯ ସ୍ନେହାଦ୍ଦର୍ଶିତସୌହୃଦାଃ ।
ଉଵାଚ ତ୍ରସ୍ତସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତା ହିତୋଦର୍କମିଦଂ ଵଚଃ ॥ 6 ॥
ସାଧୁ କ୍ରୋଧମିମଂ ଵୀର ନଦୀଵେଗମିଵାଗତମ୍ ।
ଶଯନାଦୁତ୍ଥିତଃ କାଲ୍ଯଂ ତ୍ଯଜ ଭୁକ୍ତାମିଵ ସ୍ରଜମ୍ ॥ 7 ॥
କାଲ୍ଯମେତେନ ସଙ୍ଗ୍ରାମଂ କରିଷ୍ଯସି ଚ ଵାନର ।
ଵୀର ତେ ଶତ୍ରୁବାହୁଲ୍ଯଂ ଫଲ୍ଗୁତା ଵା ନ ଵିଦ୍ଯତେ ॥ 8 ॥
ସହସା ତଵ ନିଷ୍କ୍ରାମୋ ମମ ତାଵନ୍ନ ରୋଚତେ ।
ଶ୍ରୂଯତାଂ ଚାଭିଧାସ୍ଯାମି ଯନ୍ନିମିତ୍ତଂ ନିଵାର୍ଯସେ ॥ 9 ॥
ପୂର୍ଵମାପତିତଃ କ୍ରୋଧାତ୍ସ ତ୍ଵାମାହ୍ଵଯତେ ଯୁଧି ।
ନିଷ୍ପତ୍ଯ ଚ ନିରସ୍ତସ୍ତେ ହନ୍ଯମାନୋ ଦିଶୋ ଗତଃ ॥ 10 ॥
ତ୍ଵଯା ତସ୍ଯ ନିରସ୍ତସ୍ଯ ପୀଡିତସ୍ଯ ଵିଶେଷତଃ ।
ଇହୈତ୍ଯ ପୁନରାହ୍ଵାନଂ ଶଙ୍କାଂ ଜନଯତୀଵ ମେ ॥ 11 ॥
ଦର୍ପଶ୍ଚ ଵ୍ଯଵସାଯଶ୍ଚ ଯାଦୃଶସ୍ତସ୍ଯ ନର୍ଦତଃ ।
ନିନାଦଶ୍ଚାପି ସଂରମ୍ଭୋ ନୈତଦଲ୍ପଂ ହି କାରଣମ୍ ॥ 12 ॥
ନାସହାଯମହଂ ମନ୍ଯେ ସୁଗ୍ରୀଵଂ ତମିହାଗତମ୍ ।
ଅଵଷ୍ଟବ୍ଧସହାଯଶ୍ଚ ଯମାଶ୍ରିତ୍ଯୈଷ ଗର୍ଜତି ॥ 13 ॥
ପ୍ରକୃତ୍ଯା ନିପୁଣଶ୍ଚୈଵ ବୁଦ୍ଧିମାଂଶ୍ଚୈଵ ଵାନରଃ ।
ଅପରୀକ୍ଷିତଵୀର୍ଯେଣ ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ସହନୈଷ୍ଯତି ॥ 14 ॥
ପୂର୍ଵମେଵ ମଯା ଵୀର ଶ୍ରୁତଂ କଥଯତୋ ଵଚଃ ।
ଅଙ୍ଗଦସ୍ଯ କୁମାରସ୍ଯ ଵକ୍ଷ୍ଯାମିତ୍ଵା ହିତଂ ଵଚଃ ॥ 15 ॥
ଅଙ୍ଗଦସ୍ତୁ କୁମାରୋଽଯଂ ଵନାନ୍ତମୁପନିର୍ଗତଃ ।
ପ୍ରଵୃତ୍ତିସ୍ତେନ କଥିତା ଚାରୈ ରାପ୍ତୈର୍ନିଵେଦିତା ॥ 16 ॥
ଅଯୋଧ୍ଯାଧିପତେଃ ପୁତ୍ରୌ ଶୂରୌ ସମରଦୁର୍ଜଯୌ ।
ଇକ୍ଷ୍ଵାକୂଣାଂ କୁଲେ ଜାତୌ ପ୍ରଥିତୌ ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ॥ 17 ॥
ସୁଗ୍ରୀଵପ୍ରିଯକାମାର୍ଥଂ ପ୍ରାପ୍ତୌ ତତ୍ର ଦୁରାସଦୌ ।
ତଵ ଭ୍ରାତୁର୍ହି ଵିଖ୍ଯାତସ୍ସହାଯୋ ରଣକର୍କଶଃ ।
ରାମଃ ପରବଲାମର୍ଦୀ ଯୁଗାନ୍ତାଗ୍ନିରିଵୋତ୍ଥିତଃ ॥ 18 ॥
ନିଵାସଵୃକ୍ଷଃ ସାଧୂନାମାପନ୍ନାନାଂ ପରା ଗତିଃ ।
ଆର୍ତାନାଂ ସଂଶ୍ରଯଶ୍ଚୈଵ ଯଶସଶ୍ଚୈକଭାଜନମ୍ ॥ 19 ॥
ଜ୍ଞାନଵିଜ୍ଞାନସମ୍ପନ୍ନୋ ନିଦେଶେ ନିରତଃ ପିତୁଃ ।
ଧାତୂନାମିଵ ଶୈଲେନ୍ଦ୍ରୋ ଗୁଣାନାମାକରୋ ମହାନ୍ ॥ 20 ॥
ତତ୍କ୍ଷମଂ ନ ଵିରୋଧସ୍ତେ ସହ ତେନ ମହାତ୍ମନା ।
ଦୁର୍ଜଯେନାପ୍ରମେଯେନ ରାମେଣ ରଣକର୍ମସୁ ॥ 21 ॥
ଶୂର ଵକ୍ଷ୍ଯାମି ତେ କିଞ୍ଚିନ୍ନ ଚେଚ୍ଛାମ୍ଯଭ୍ଯସୂଯିତୁମ୍ ।
ଶ୍ରୂଯତାଂ କ୍ରିଯତାଂ ଚୈଵ ତଵ ଵକ୍ଷ୍ଯାମି ଯଦ୍ଧିତମ୍ ॥ 22 ॥
ଯୌଵରାଜ୍ଯେନ ସୁଗ୍ରୀଵଂ ତୂର୍ଣଂ ସାଧ୍ଵଭିଷେଚଯ ।
ଵିଗ୍ରହଂ ମା କୃଥା ଵୀର ଭ୍ରାତ୍ରା ରାଜନ୍ବଲୀଯସା ॥ 23 ॥
ଅହଂ ହି ତେ କ୍ଷମଂ ମନ୍ଯେ ତେନ ରାମେଣ ସୌହୃଦମ୍ ।
ସୁଗ୍ରୀଵେଣ ଚ ସମ୍ପ୍ରୀତିଂ ଵୈରମୁତ୍ସୃଜ୍ଯ ଦୂରତଃ ॥ 24 ॥
ଲାଲନୀଯୋ ହି ତେ ଭ୍ରାତା ଯଵୀଯାନେଷ ଵାନରଃ ।
ତତ୍ର ଵା ସନ୍ନିହସ୍ଥୋ ଵା ସର୍ଵଥା ବନ୍ଧୁରେଵ ତେ ॥ 25 ॥
ନ ହି ତେନ ସମଂ ବନ୍ଧୁଂ ଭୁଵି ପଶ୍ଯାମି କଞ୍ଚନ ॥ 26 ॥
ଦାନମାନାଦିସତ୍କାରୈଃ କୁରୁଷ୍ଵ ପ୍ରତ୍ଯନନ୍ତରମ୍ ।
ଵୈରମେତତ୍ସମୁତ୍ସୃଜ୍ଯ ତଵ ପାର୍ଶ୍ଵେ ସ ତିଷ୍ଠତୁ ॥ 27 ॥
ସୁଗ୍ରୀଵୋ ଵିପୁଲଗ୍ରୀଵସ୍ତଵବନ୍ଧୁସ୍ସଦା ମତଃ ।
ଭ୍ରାତୃସ୍ସୌହୃଦମାଲମ୍ବ ନାନ୍ଯା ଗତିରିହାସ୍ତି ତେ ॥ 28 ॥
ଯଦି ତେ ମତ୍ପ୍ରିଯଂ କାର୍ଯଂ ଯଦି ଚାଵୈଷି ମାଂ ହିତାମ୍ ।
ଯାଚ୍ଯମାନଃ ପ୍ରଯତ୍ନେନ ସାଧୁ ଵାକ୍ଯଂ କୁରୁଷ୍ଵ ମେ ॥ 29 ॥
ପ୍ରସୀଦ ପଥ୍ଯଂ ଶୃଣୁ ଜଲ୍ପିତଂ ହି ମେ ନ ରୋଷ ମେଵାନୁଵିଧାତୁମର୍ହସି ।
କ୍ଷମୋ ହି ତେ କୋସଲରାଜସୂନୁନା ନ ଵିଗ୍ରହଶ୍ଶକ୍ରସମାନତେଜସା ॥ 30 ॥
ତଦା ହି ତାରା ହିତମେଵ ଵାକ୍ଯଂ ତଂ ଵାଲିନଂ ପଥ୍ଯମିଦଂ ବଭାଷେ ।
ନ ରୋଚତେ ତଦ୍ଵଚନଂ ହି ତସ୍ଯ କାଲାଭିପନ୍ନସ୍ଯ ଵିନାଶକାଲେ ॥ 31 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡେ ପଞ୍ଚଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
atha tasya ninādaṃ taṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
śuśrāvāntaḥ pura gato vālī bhrāturamarṣaṇaḥ || 1 ||
śrutvā tu tasya ninadaṃ sarvabhūtaprakampanam |
madaścaikapade naṣṭaḥ krodhaścāpatito mahān || 2 ||
sa tu roṣaparītāṅgo vālī sandhyākanakaprabhaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 3 ||
vālī daṃṣṭrā karālaḥ tu krodhād dīpta agni locanaḥ |
bhāti utpatita padmābhaḥ samṛṇāla iva hradaḥ || 4 ||
śabdaṃ durmarṣaṇaṃ śrutvā niṣpapāta tato hariḥ |
vegena caraṇanyāsairdārayanniva medinīm || 5 ||
taṃ tu tārā pariṣvajya snehāddarśitasauhṛdāḥ |
uvāca trastasambhrāntā hitodarkamidaṃ vacaḥ || 6 ||
sādhu krodhamimaṃ vīra nadīvegamivāgatam |
śayanādutthitaḥ kālyaṃ tyaja bhuktāmiva srajam || 7 ||
kālyametena saṅgrāmaṃ kariṣyasi ca vānara |
vīra te śatrubāhulyaṃ phalgutā vā na vidyate || 8 ||
sahasā tava niṣkrāmo mama tāvanna rocate |
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi yannimittaṃ nivāryase || 9 ||
pūrvamāpatitaḥ krodhātsa tvāmāhvayate yudhi |
niṣpatya ca nirastaste hanyamāno diśo gataḥ || 10 ||
tvayā tasya nirastasya pīḍitasya viśeṣataḥ |
ihaitya punarāhvānaṃ śaṅkāṃ janayatīva me || 11 ||
darpaśca vyavasāyaśca yādṛśastasya nardataḥ |
ninādaścāpi saṃrambho naitadalpaṃ hi kāraṇam || 12 ||
nāsahāyamahaṃ manye sugrīvaṃ tamihāgatam |
avaṣṭabdhasahāyaśca yamāśrityaiṣa garjati || 13 ||
prakṛtyā nipuṇaścaiva buddhimāṃścaiva vānaraḥ |
aparīkṣitavīryeṇa sugrīvassahanaiṣyati || 14 ||
pūrvameva mayā vīra śrutaṃ kathayato vacaḥ |
aṅgadasya kumārasya vakṣyāmitvā hitaṃ vacaḥ || 15 ||
aṅgadastu kumāro'yaṃ vanāntamupanirgataḥ |
pravṛttistena kathitā cārai rāptairniveditā || 16 ||
ayodhyādhipateḥ putrau śūrau samaradurjayau |
ikṣvākūṇāṃ kule jātau prathitau rāmalakṣmaṇau || 17 ||
sugrīvapriyakāmārthaṃ prāptau tatra durāsadau |
tava bhrāturhi vikhyātassahāyo raṇakarkaśaḥ |
rāmaḥ parabalāmardī yugāntāgnirivotthitaḥ || 18 ||
nivāsavṛkṣaḥ sādhūnāmāpannānāṃ parā gatiḥ |
ārtānāṃ saṃśrayaścaiva yaśasaścaikabhājanam || 19 ||
jñānavijñānasampanno nideśe nirataḥ pituḥ |
dhātūnāmiva śailendro guṇānāmākaro mahān || 20 ||
tatkṣamaṃ na virodhaste saha tena mahātmanā |
durjayenāprameyena rāmeṇa raṇakarmasu || 21 ||
śūra vakṣyāmi te kiñcinna cecchāmyabhyasūyitum |
śrūyatāṃ kriyatāṃ caiva tava vakṣyāmi yaddhitam || 22 ||
yauvarājyena sugrīvaṃ tūrṇaṃ sādhvabhiṣecaya |
vigrahaṃ mā kṛthā vīra bhrātrā rājanbalīyasā || 23 ||
ahaṃ hi te kṣamaṃ manye tena rāmeṇa sauhṛdam |
sugrīveṇa ca samprītiṃ vairamutsṛjya dūrataḥ || 24 ||
lālanīyo hi te bhrātā yavīyāneṣa vānaraḥ |
tatra vā sannihastho vā sarvathā bandhureva te || 25 ||
na hi tena samaṃ bandhuṃ bhuvi paśyāmi kañcana || 26 ||
dānamānādisatkāraiḥ kuruṣva pratyanantaram |
vairametatsamutsṛjya tava pārśve sa tiṣṭhatu || 27 ||
sugrīvo vipulagrīvastavabandhussadā mataḥ |
bhrātṛssauhṛdamālamba nānyā gatirihāsti te || 28 ||
yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi cāvaiṣi māṃ hitām |
yācyamānaḥ prayatnena sādhu vākyaṃ kuruṣva me || 29 ||
prasīda pathyaṃ śṛṇu jalpitaṃ hi me na roṣa mevānuvidhātumarhasi |
kṣamo hi te kosalarājasūnunā na vigrahaśśakrasamānatejasā || 30 ||
tadā hi tārā hitameva vākyaṃ taṃ vālinaṃ pathyamidaṃ babhāṣe |
na rocate tadvacanaṃ hi tasya kālābhipannasya vināśakāle || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
अथ तस्य निनादं तं सुग्रीवस्य महात्मनः ।
शुश्रावान्तः पुर गतो वाली भ्रातुरमर्षणः ॥ 1 ॥
श्रुत्वा तु तस्य निनदं सर्वभूतप्रकम्पनम् ।
मदश्चैकपदे नष्टः क्रोधश्चापतितो महान् ॥ 2 ॥
स तु रोषपरीताङ्गो वाली सन्ध्याकनकप्रभः ।
उपरक्त इवादित्यस्सद्यो निष्प्रभतां गतः ॥ 3 ॥
वाली दंष्ट्रा करालः तु क्रोधाद् दीप्त अग्नि लोचनः ।
भाति उत्पतित पद्माभः समृणाल इव ह्रदः ॥ 4 ॥
शब्दं दुर्मर्षणं श्रुत्वा निष्पपात ततो हरिः ।
वेगेन चरणन्यासैर्दारयन्निव मेदिनीम् ॥ 5 ॥
तं तु तारा परिष्वज्य स्नेहाद्दर्शितसौहृदाः ।
उवाच त्रस्तसम्भ्रान्ता हितोदर्कमिदं वचः ॥ 6 ॥
साधु क्रोधमिमं वीर नदीवेगमिवागतम् ।
शयनादुत्थितः काल्यं त्यज भुक्तामिव स्रजम् ॥ 7 ॥
काल्यमेतेन सङ्ग्रामं करिष्यसि च वानर ।
वीर ते शत्रुबाहुल्यं फल्गुता वा न विद्यते ॥ 8 ॥
सहसा तव निष्क्रामो मम तावन्न रोचते ।
श्रूयतां चाभिधास्यामि यन्निमित्तं निवार्यसे ॥ 9 ॥
पूर्वमापतितः क्रोधात्स त्वामाह्वयते युधि ।
निष्पत्य च निरस्तस्ते हन्यमानो दिशो गतः ॥ 10 ॥
त्वया तस्य निरस्तस्य पीडितस्य विशेषतः ।
इहैत्य पुनराह्वानं शङ्कां जनयतीव मे ॥ 11 ॥
दर्पश्च व्यवसायश्च यादृशस्तस्य नर्दतः ।
निनादश्चापि संरम्भो नैतदल्पं हि कारणम् ॥ 12 ॥
नासहायमहं मन्ये सुग्रीवं तमिहागतम् ।
अवष्टब्धसहायश्च यमाश्रित्यैष गर्जति ॥ 13 ॥
प्रकृत्या निपुणश्चैव बुद्धिमांश्चैव वानरः ।
अपरीक्षितवीर्येण सुग्रीवस्सहनैष्यति ॥ 14 ॥
पूर्वमेव मया वीर श्रुतं कथयतो वचः ।
अङ्गदस्य कुमारस्य वक्ष्यामित्वा हितं वचः ॥ 15 ॥
अङ्गदस्तु कुमारोऽयं वनान्तमुपनिर्गतः ।
प्रवृत्तिस्तेन कथिता चारै राप्तैर्निवेदिता ॥ 16 ॥
अयोध्याधिपतेः पुत्रौ शूरौ समरदुर्जयौ ।
इक्ष्वाकूणां कुले जातौ प्रथितौ रामलक्ष्मणौ ॥ 17 ॥
सुग्रीवप्रियकामार्थं प्राप्तौ तत्र दुरासदौ ।
तव भ्रातुर्हि विख्यातस्सहायो रणकर्कशः ।
रामः परबलामर्दी युगान्ताग्निरिवोत्थितः ॥ 18 ॥
निवासवृक्षः साधूनामापन्नानां परा गतिः ।
आर्तानां संश्रयश्चैव यशसश्चैकभाजनम् ॥ 19 ॥
ज्ञानविज्ञानसम्पन्नो निदेशे निरतः पितुः ।
धातूनामिव शैलेन्द्रो गुणानामाकरो महान् ॥ 20 ॥
तत्क्षमं न विरोधस्ते सह तेन महात्मना ।
दुर्जयेनाप्रमेयेन रामेण रणकर्मसु ॥ 21 ॥
शूर वक्ष्यामि ते किञ्चिन्न चेच्छाम्यभ्यसूयितुम् ।
श्रूयतां क्रियतां चैव तव वक्ष्यामि यद्धितम् ॥ 22 ॥
यौवराज्येन सुग्रीवं तूर्णं साध्वभिषेचय ।
विग्रहं मा कृथा वीर भ्रात्रा राजन्बलीयसा ॥ 23 ॥
अहं हि ते क्षमं मन्ये तेन रामेण सौहृदम् ।
सुग्रीवेण च सम्प्रीतिं वैरमुत्सृज्य दूरतः ॥ 24 ॥
लालनीयो हि ते भ्राता यवीयानेष वानरः ।
तत्र वा सन्निहस्थो वा सर्वथा बन्धुरेव ते ॥ 25 ॥
न हि तेन समं बन्धुं भुवि पश्यामि कञ्चन ॥ 26 ॥
दानमानादिसत्कारैः कुरुष्व प्रत्यनन्तरम् ।
वैरमेतत्समुत्सृज्य तव पार्श्वे स तिष्ठतु ॥ 27 ॥
सुग्रीवो विपुलग्रीवस्तवबन्धुस्सदा मतः ।
भ्रातृस्सौहृदमालम्ब नान्या गतिरिहास्ति ते ॥ 28 ॥
यदि ते मत्प्रियं कार्यं यदि चावैषि मां हिताम् ।
याच्यमानः प्रयत्नेन साधु वाक्यं कुरुष्व मे ॥ 29 ॥
प्रसीद पथ्यं शृणु जल्पितं हि मे न रोष मेवानुविधातुमर्हसि ।
क्षमो हि ते कोसलराजसूनुना न विग्रहश्शक्रसमानतेजसा ॥ 30 ॥
तदा हि तारा हितमेव वाक्यं तं वालिनं पथ्यमिदं बभाषे ।
न रोचते तद्वचनं हि तस्य कालाभिपन्नस्य विनाशकाले ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
atha tasya ninādaṃ taṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
śuśrāvāntaḥ pura gato vālī bhrāturamarṣaṇaḥ || 1 ||
śrutvā tu tasya ninadaṃ sarvabhūtaprakampanam |
madaścaikapade naṣṭaḥ krodhaścāpatito mahān || 2 ||
sa tu roṣaparītāṅgo vālī sandhyākanakaprabhaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 3 ||
vālī daṃṣṭrā karālaḥ tu krodhād dīpta agni locanaḥ |
bhāti utpatita padmābhaḥ samṛṇāla iva hradaḥ || 4 ||
śabdaṃ durmarṣaṇaṃ śrutvā niṣpapāta tato hariḥ |
vegena caraṇanyāsairdārayanniva medinīm || 5 ||
taṃ tu tārā pariṣvajya snehāddarśitasauhṛdāḥ |
uvāca trastasambhrāntā hitodarkamidaṃ vacaḥ || 6 ||
sādhu krodhamimaṃ vīra nadīvegamivāgatam |
śayanādutthitaḥ kālyaṃ tyaja bhuktāmiva srajam || 7 ||
kālyametena saṅgrāmaṃ kariṣyasi ca vānara |
vīra te śatrubāhulyaṃ phalgutā vā na vidyate || 8 ||
sahasā tava niṣkrāmo mama tāvanna rocate |
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi yannimittaṃ nivāryase || 9 ||
pūrvamāpatitaḥ krodhātsa tvāmāhvayate yudhi |
niṣpatya ca nirastaste hanyamāno diśo gataḥ || 10 ||
tvayā tasya nirastasya pīḍitasya viśeṣataḥ |
ihaitya punarāhvānaṃ śaṅkāṃ janayatīva me || 11 ||
darpaśca vyavasāyaśca yādṛśastasya nardataḥ |
ninādaścāpi saṃrambho naitadalpaṃ hi kāraṇam || 12 ||
nāsahāyamahaṃ manye sugrīvaṃ tamihāgatam |
avaṣṭabdhasahāyaśca yamāśrityaiṣa garjati || 13 ||
prakṛtyā nipuṇaścaiva buddhimāṃścaiva vānaraḥ |
aparīkṣitavīryeṇa sugrīvassahanaiṣyati || 14 ||
pūrvameva mayā vīra śrutaṃ kathayato vacaḥ |
aṅgadasya kumārasya vakṣyāmitvā hitaṃ vacaḥ || 15 ||
aṅgadastu kumāro'yaṃ vanāntamupanirgataḥ |
pravṛttistena kathitā cārai rāptairniveditā || 16 ||
ayodhyādhipateḥ putrau śūrau samaradurjayau |
ikṣvākūṇāṃ kule jātau prathitau rāmalakṣmaṇau || 17 ||
sugrīvapriyakāmārthaṃ prāptau tatra durāsadau |
tava bhrāturhi vikhyātassahāyo raṇakarkaśaḥ |
rāmaḥ parabalāmardī yugāntāgnirivotthitaḥ || 18 ||
nivāsavṛkṣaḥ sādhūnāmāpannānāṃ parā gatiḥ |
ārtānāṃ saṃśrayaścaiva yaśasaścaikabhājanam || 19 ||
jñānavijñānasampanno nideśe nirataḥ pituḥ |
dhātūnāmiva śailendro guṇānāmākaro mahān || 20 ||
tatkṣamaṃ na virodhaste saha tena mahātmanā |
durjayenāprameyena rāmeṇa raṇakarmasu || 21 ||
śūra vakṣyāmi te kiñcinna cecchāmyabhyasūyitum |
śrūyatāṃ kriyatāṃ caiva tava vakṣyāmi yaddhitam || 22 ||
yauvarājyena sugrīvaṃ tūrṇaṃ sādhvabhiṣecaya |
vigrahaṃ mā kṛthā vīra bhrātrā rājanbalīyasā || 23 ||
ahaṃ hi te kṣamaṃ manye tena rāmeṇa sauhṛdam |
sugrīveṇa ca samprītiṃ vairamutsṛjya dūrataḥ || 24 ||
lālanīyo hi te bhrātā yavīyāneṣa vānaraḥ |
tatra vā sannihastho vā sarvathā bandhureva te || 25 ||
na hi tena samaṃ bandhuṃ bhuvi paśyāmi kañcana || 26 ||
dānamānādisatkāraiḥ kuruṣva pratyanantaram |
vairametatsamutsṛjya tava pārśve sa tiṣṭhatu || 27 ||
sugrīvo vipulagrīvastavabandhussadā mataḥ |
bhrātṛssauhṛdamālamba nānyā gatirihāsti te || 28 ||
yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi cāvaiṣi māṃ hitām |
yācyamānaḥ prayatnena sādhu vākyaṃ kuruṣva me || 29 ||
prasīda pathyaṃ śṛṇu jalpitaṃ hi me na roṣa mevānuvidhātumarhasi |
kṣamo hi te kosalarājasūnunā na vigrahaśśakrasamānatejasā || 30 ||
tadā hi tārā hitameva vākyaṃ taṃ vālinaṃ pathyamidaṃ babhāṣe |
na rocate tadvacanaṃ hi tasya kālābhipannasya vināśakāle || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.