শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চদশস্সর্গঃ ।
অথ তস্য নিনাদং তং সুগ্রীবস্য মহাত্মনঃ ।
শুশ্রাবান্তঃ পুর গতো বালী ভ্রাতুরমর্ষণঃ ॥ 1 ॥
শ্রুত্বা তু তস্য নিনদং সর্বভূতপ্রকম্পনম্ ।
মদশ্চৈকপদে নষ্টঃ ক্রোধশ্চাপতিতো মহান্ ॥ 2 ॥
স তু রোষপরীতাঙ্গো বালী সন্ধ্যাকনকপ্রভঃ ।
উপরক্ত ইবাদিত্যস্সদ্যো নিষ্প্রভতাং গতঃ ॥ 3 ॥
বালী দংষ্ট্রা করালঃ তু ক্রোধাদ্ দীপ্ত অগ্নি লোচনঃ ।
ভাতি উত্পতিত পদ্মাভঃ সমৃণাল ইব হ্রদঃ ॥ 4 ॥
শব্দং দুর্মর্ষণং শ্রুত্বা নিষ্পপাত ততো হরিঃ ।
বেগেন চরণন্যাসৈর্দারযন্নিব মেদিনীম্ ॥ 5 ॥
তং তু তারা পরিষ্বজ্য স্নেহাদ্দর্শিতসৌহৃদাঃ ।
উবাচ ত্রস্তসম্ভ্রান্তা হিতোদর্কমিদং বচঃ ॥ 6 ॥
সাধু ক্রোধমিমং বীর নদীবেগমিবাগতম্ ।
শযনাদুত্থিতঃ কাল্যং ত্যজ ভুক্তামিব স্রজম্ ॥ 7 ॥
কাল্যমেতেন সঙ্গ্রামং করিষ্যসি চ বানর ।
বীর তে শত্রুবাহুল্যং ফল্গুতা বা ন বিদ্যতে ॥ 8 ॥
সহসা তব নিষ্ক্রামো মম তাবন্ন রোচতে ।
শ্রূযতাং চাভিধাস্যামি যন্নিমিত্তং নিবার্যসে ॥ 9 ॥
পূর্বমাপতিতঃ ক্রোধাত্স ত্বামাহ্বযতে যুধি ।
নিষ্পত্য চ নিরস্তস্তে হন্যমানো দিশো গতঃ ॥ 10 ॥
ত্বযা তস্য নিরস্তস্য পীডিতস্য বিশেষতঃ ।
ইহৈত্য পুনরাহ্বানং শঙ্কাং জনযতীব মে ॥ 11 ॥
দর্পশ্চ ব্যবসাযশ্চ যাদৃশস্তস্য নর্দতঃ ।
নিনাদশ্চাপি সংরম্ভো নৈতদল্পং হি কারণম্ ॥ 12 ॥
নাসহাযমহং মন্যে সুগ্রীবং তমিহাগতম্ ।
অবষ্টব্ধসহাযশ্চ যমাশ্রিত্যৈষ গর্জতি ॥ 13 ॥
প্রকৃত্যা নিপুণশ্চৈব বুদ্ধিমাংশ্চৈব বানরঃ ।
অপরীক্ষিতবীর্যেণ সুগ্রীবস্সহনৈষ্যতি ॥ 14 ॥
পূর্বমেব মযা বীর শ্রুতং কথযতো বচঃ ।
অঙ্গদস্য কুমারস্য বক্ষ্যামিত্বা হিতং বচঃ ॥ 15 ॥
অঙ্গদস্তু কুমারোঽযং বনান্তমুপনির্গতঃ ।
প্রবৃত্তিস্তেন কথিতা চারৈ রাপ্তৈর্নিবেদিতা ॥ 16 ॥
অযোধ্যাধিপতেঃ পুত্রৌ শূরৌ সমরদুর্জযৌ ।
ইক্ষ্বাকূণাং কুলে জাতৌ প্রথিতৌ রামলক্ষ্মণৌ ॥ 17 ॥
সুগ্রীবপ্রিযকামার্থং প্রাপ্তৌ তত্র দুরাসদৌ ।
তব ভ্রাতুর্হি বিখ্যাতস্সহাযো রণকর্কশঃ ।
রামঃ পরবলামর্দী যুগান্তাগ্নিরিবোত্থিতঃ ॥ 18 ॥
নিবাসবৃক্ষঃ সাধূনামাপন্নানাং পরা গতিঃ ।
আর্তানাং সংশ্রযশ্চৈব যশসশ্চৈকভাজনম্ ॥ 19 ॥
জ্ঞানবিজ্ঞানসম্পন্নো নিদেশে নিরতঃ পিতুঃ ।
ধাতূনামিব শৈলেন্দ্রো গুণানামাকরো মহান্ ॥ 20 ॥
তত্ক্ষমং ন বিরোধস্তে সহ তেন মহাত্মনা ।
দুর্জযেনাপ্রমেযেন রামেণ রণকর্মসু ॥ 21 ॥
শূর বক্ষ্যামি তে কিঞ্চিন্ন চেচ্ছাম্যভ্যসূযিতুম্ ।
শ্রূযতাং ক্রিযতাং চৈব তব বক্ষ্যামি যদ্ধিতম্ ॥ 22 ॥
যৌবরাজ্যেন সুগ্রীবং তূর্ণং সাধ্বভিষেচয ।
বিগ্রহং মা কৃথা বীর ভ্রাত্রা রাজন্বলীযসা ॥ 23 ॥
অহং হি তে ক্ষমং মন্যে তেন রামেণ সৌহৃদম্ ।
সুগ্রীবেণ চ সম্প্রীতিং বৈরমুত্সৃজ্য দূরতঃ ॥ 24 ॥
লালনীযো হি তে ভ্রাতা যবীযানেষ বানরঃ ।
তত্র বা সন্নিহস্থো বা সর্বথা বন্ধুরেব তে ॥ 25 ॥
ন হি তেন সমং বন্ধুং ভুবি পশ্যামি কঞ্চন ॥ 26 ॥
দানমানাদিসত্কারৈঃ কুরুষ্ব প্রত্যনন্তরম্ ।
বৈরমেতত্সমুত্সৃজ্য তব পার্শ্বে স তিষ্ঠতু ॥ 27 ॥
সুগ্রীবো বিপুলগ্রীবস্তববন্ধুস্সদা মতঃ ।
ভ্রাতৃস্সৌহৃদমালম্ব নান্যা গতিরিহাস্তি তে ॥ 28 ॥
যদি তে মত্প্রিযং কার্যং যদি চাবৈষি মাং হিতাম্ ।
যাচ্যমানঃ প্রযত্নেন সাধু বাক্যং কুরুষ্ব মে ॥ 29 ॥
প্রসীদ পথ্যং শৃণু জল্পিতং হি মে ন রোষ মেবানুবিধাতুমর্হসি ।
ক্ষমো হি তে কোসলরাজসূনুনা ন বিগ্রহশ্শক্রসমানতেজসা ॥ 30 ॥
তদা হি তারা হিতমেব বাক্যং তং বালিনং পথ্যমিদং বভাষে ।
ন রোচতে তদ্বচনং হি তস্য কালাভিপন্নস্য বিনাশকালে ॥ 31 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে পঞ্চদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
atha tasya ninādaṃ taṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
śuśrāvāntaḥ pura gato vālī bhrāturamarṣaṇaḥ || 1 ||
śrutvā tu tasya ninadaṃ sarvabhūtaprakampanam |
madaścaikapade naṣṭaḥ krodhaścāpatito mahān || 2 ||
sa tu roṣaparītāṅgo vālī sandhyākanakaprabhaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 3 ||
vālī daṃṣṭrā karālaḥ tu krodhād dīpta agni locanaḥ |
bhāti utpatita padmābhaḥ samṛṇāla iva hradaḥ || 4 ||
śabdaṃ durmarṣaṇaṃ śrutvā niṣpapāta tato hariḥ |
vegena caraṇanyāsairdārayanniva medinīm || 5 ||
taṃ tu tārā pariṣvajya snehāddarśitasauhṛdāḥ |
uvāca trastasambhrāntā hitodarkamidaṃ vacaḥ || 6 ||
sādhu krodhamimaṃ vīra nadīvegamivāgatam |
śayanādutthitaḥ kālyaṃ tyaja bhuktāmiva srajam || 7 ||
kālyametena saṅgrāmaṃ kariṣyasi ca vānara |
vīra te śatrubāhulyaṃ phalgutā vā na vidyate || 8 ||
sahasā tava niṣkrāmo mama tāvanna rocate |
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi yannimittaṃ nivāryase || 9 ||
pūrvamāpatitaḥ krodhātsa tvāmāhvayate yudhi |
niṣpatya ca nirastaste hanyamāno diśo gataḥ || 10 ||
tvayā tasya nirastasya pīḍitasya viśeṣataḥ |
ihaitya punarāhvānaṃ śaṅkāṃ janayatīva me || 11 ||
darpaśca vyavasāyaśca yādṛśastasya nardataḥ |
ninādaścāpi saṃrambho naitadalpaṃ hi kāraṇam || 12 ||
nāsahāyamahaṃ manye sugrīvaṃ tamihāgatam |
avaṣṭabdhasahāyaśca yamāśrityaiṣa garjati || 13 ||
prakṛtyā nipuṇaścaiva buddhimāṃścaiva vānaraḥ |
aparīkṣitavīryeṇa sugrīvassahanaiṣyati || 14 ||
pūrvameva mayā vīra śrutaṃ kathayato vacaḥ |
aṅgadasya kumārasya vakṣyāmitvā hitaṃ vacaḥ || 15 ||
aṅgadastu kumāro'yaṃ vanāntamupanirgataḥ |
pravṛttistena kathitā cārai rāptairniveditā || 16 ||
ayodhyādhipateḥ putrau śūrau samaradurjayau |
ikṣvākūṇāṃ kule jātau prathitau rāmalakṣmaṇau || 17 ||
sugrīvapriyakāmārthaṃ prāptau tatra durāsadau |
tava bhrāturhi vikhyātassahāyo raṇakarkaśaḥ |
rāmaḥ parabalāmardī yugāntāgnirivotthitaḥ || 18 ||
nivāsavṛkṣaḥ sādhūnāmāpannānāṃ parā gatiḥ |
ārtānāṃ saṃśrayaścaiva yaśasaścaikabhājanam || 19 ||
jñānavijñānasampanno nideśe nirataḥ pituḥ |
dhātūnāmiva śailendro guṇānāmākaro mahān || 20 ||
tatkṣamaṃ na virodhaste saha tena mahātmanā |
durjayenāprameyena rāmeṇa raṇakarmasu || 21 ||
śūra vakṣyāmi te kiñcinna cecchāmyabhyasūyitum |
śrūyatāṃ kriyatāṃ caiva tava vakṣyāmi yaddhitam || 22 ||
yauvarājyena sugrīvaṃ tūrṇaṃ sādhvabhiṣecaya |
vigrahaṃ mā kṛthā vīra bhrātrā rājanbalīyasā || 23 ||
ahaṃ hi te kṣamaṃ manye tena rāmeṇa sauhṛdam |
sugrīveṇa ca samprītiṃ vairamutsṛjya dūrataḥ || 24 ||
lālanīyo hi te bhrātā yavīyāneṣa vānaraḥ |
tatra vā sannihastho vā sarvathā bandhureva te || 25 ||
na hi tena samaṃ bandhuṃ bhuvi paśyāmi kañcana || 26 ||
dānamānādisatkāraiḥ kuruṣva pratyanantaram |
vairametatsamutsṛjya tava pārśve sa tiṣṭhatu || 27 ||
sugrīvo vipulagrīvastavabandhussadā mataḥ |
bhrātṛssauhṛdamālamba nānyā gatirihāsti te || 28 ||
yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi cāvaiṣi māṃ hitām |
yācyamānaḥ prayatnena sādhu vākyaṃ kuruṣva me || 29 ||
prasīda pathyaṃ śṛṇu jalpitaṃ hi me na roṣa mevānuvidhātumarhasi |
kṣamo hi te kosalarājasūnunā na vigrahaśśakrasamānatejasā || 30 ||
tadā hi tārā hitameva vākyaṃ taṃ vālinaṃ pathyamidaṃ babhāṣe |
na rocate tadvacanaṃ hi tasya kālābhipannasya vināśakāle || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
अथ तस्य निनादं तं सुग्रीवस्य महात्मनः ।
शुश्रावान्तः पुर गतो वाली भ्रातुरमर्षणः ॥ 1 ॥
श्रुत्वा तु तस्य निनदं सर्वभूतप्रकम्पनम् ।
मदश्चैकपदे नष्टः क्रोधश्चापतितो महान् ॥ 2 ॥
स तु रोषपरीताङ्गो वाली सन्ध्याकनकप्रभः ।
उपरक्त इवादित्यस्सद्यो निष्प्रभतां गतः ॥ 3 ॥
वाली दंष्ट्रा करालः तु क्रोधाद् दीप्त अग्नि लोचनः ।
भाति उत्पतित पद्माभः समृणाल इव ह्रदः ॥ 4 ॥
शब्दं दुर्मर्षणं श्रुत्वा निष्पपात ततो हरिः ।
वेगेन चरणन्यासैर्दारयन्निव मेदिनीम् ॥ 5 ॥
तं तु तारा परिष्वज्य स्नेहाद्दर्शितसौहृदाः ।
उवाच त्रस्तसम्भ्रान्ता हितोदर्कमिदं वचः ॥ 6 ॥
साधु क्रोधमिमं वीर नदीवेगमिवागतम् ।
शयनादुत्थितः काल्यं त्यज भुक्तामिव स्रजम् ॥ 7 ॥
काल्यमेतेन सङ्ग्रामं करिष्यसि च वानर ।
वीर ते शत्रुबाहुल्यं फल्गुता वा न विद्यते ॥ 8 ॥
सहसा तव निष्क्रामो मम तावन्न रोचते ।
श्रूयतां चाभिधास्यामि यन्निमित्तं निवार्यसे ॥ 9 ॥
पूर्वमापतितः क्रोधात्स त्वामाह्वयते युधि ।
निष्पत्य च निरस्तस्ते हन्यमानो दिशो गतः ॥ 10 ॥
त्वया तस्य निरस्तस्य पीडितस्य विशेषतः ।
इहैत्य पुनराह्वानं शङ्कां जनयतीव मे ॥ 11 ॥
दर्पश्च व्यवसायश्च यादृशस्तस्य नर्दतः ।
निनादश्चापि संरम्भो नैतदल्पं हि कारणम् ॥ 12 ॥
नासहायमहं मन्ये सुग्रीवं तमिहागतम् ।
अवष्टब्धसहायश्च यमाश्रित्यैष गर्जति ॥ 13 ॥
प्रकृत्या निपुणश्चैव बुद्धिमांश्चैव वानरः ।
अपरीक्षितवीर्येण सुग्रीवस्सहनैष्यति ॥ 14 ॥
पूर्वमेव मया वीर श्रुतं कथयतो वचः ।
अङ्गदस्य कुमारस्य वक्ष्यामित्वा हितं वचः ॥ 15 ॥
अङ्गदस्तु कुमारोऽयं वनान्तमुपनिर्गतः ।
प्रवृत्तिस्तेन कथिता चारै राप्तैर्निवेदिता ॥ 16 ॥
अयोध्याधिपतेः पुत्रौ शूरौ समरदुर्जयौ ।
इक्ष्वाकूणां कुले जातौ प्रथितौ रामलक्ष्मणौ ॥ 17 ॥
सुग्रीवप्रियकामार्थं प्राप्तौ तत्र दुरासदौ ।
तव भ्रातुर्हि विख्यातस्सहायो रणकर्कशः ।
रामः परबलामर्दी युगान्ताग्निरिवोत्थितः ॥ 18 ॥
निवासवृक्षः साधूनामापन्नानां परा गतिः ।
आर्तानां संश्रयश्चैव यशसश्चैकभाजनम् ॥ 19 ॥
ज्ञानविज्ञानसम्पन्नो निदेशे निरतः पितुः ।
धातूनामिव शैलेन्द्रो गुणानामाकरो महान् ॥ 20 ॥
तत्क्षमं न विरोधस्ते सह तेन महात्मना ।
दुर्जयेनाप्रमेयेन रामेण रणकर्मसु ॥ 21 ॥
शूर वक्ष्यामि ते किञ्चिन्न चेच्छाम्यभ्यसूयितुम् ।
श्रूयतां क्रियतां चैव तव वक्ष्यामि यद्धितम् ॥ 22 ॥
यौवराज्येन सुग्रीवं तूर्णं साध्वभिषेचय ।
विग्रहं मा कृथा वीर भ्रात्रा राजन्बलीयसा ॥ 23 ॥
अहं हि ते क्षमं मन्ये तेन रामेण सौहृदम् ।
सुग्रीवेण च सम्प्रीतिं वैरमुत्सृज्य दूरतः ॥ 24 ॥
लालनीयो हि ते भ्राता यवीयानेष वानरः ।
तत्र वा सन्निहस्थो वा सर्वथा बन्धुरेव ते ॥ 25 ॥
न हि तेन समं बन्धुं भुवि पश्यामि कञ्चन ॥ 26 ॥
दानमानादिसत्कारैः कुरुष्व प्रत्यनन्तरम् ।
वैरमेतत्समुत्सृज्य तव पार्श्वे स तिष्ठतु ॥ 27 ॥
सुग्रीवो विपुलग्रीवस्तवबन्धुस्सदा मतः ।
भ्रातृस्सौहृदमालम्ब नान्या गतिरिहास्ति ते ॥ 28 ॥
यदि ते मत्प्रियं कार्यं यदि चावैषि मां हिताम् ।
याच्यमानः प्रयत्नेन साधु वाक्यं कुरुष्व मे ॥ 29 ॥
प्रसीद पथ्यं शृणु जल्पितं हि मे न रोष मेवानुविधातुमर्हसि ।
क्षमो हि ते कोसलराजसूनुना न विग्रहश्शक्रसमानतेजसा ॥ 30 ॥
तदा हि तारा हितमेव वाक्यं तं वालिनं पथ्यमिदं बभाषे ।
न रोचते तद्वचनं हि तस्य कालाभिपन्नस्य विनाशकाले ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
atha tasya ninādaṃ taṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
śuśrāvāntaḥ pura gato vālī bhrāturamarṣaṇaḥ || 1 ||
śrutvā tu tasya ninadaṃ sarvabhūtaprakampanam |
madaścaikapade naṣṭaḥ krodhaścāpatito mahān || 2 ||
sa tu roṣaparītāṅgo vālī sandhyākanakaprabhaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 3 ||
vālī daṃṣṭrā karālaḥ tu krodhād dīpta agni locanaḥ |
bhāti utpatita padmābhaḥ samṛṇāla iva hradaḥ || 4 ||
śabdaṃ durmarṣaṇaṃ śrutvā niṣpapāta tato hariḥ |
vegena caraṇanyāsairdārayanniva medinīm || 5 ||
taṃ tu tārā pariṣvajya snehāddarśitasauhṛdāḥ |
uvāca trastasambhrāntā hitodarkamidaṃ vacaḥ || 6 ||
sādhu krodhamimaṃ vīra nadīvegamivāgatam |
śayanādutthitaḥ kālyaṃ tyaja bhuktāmiva srajam || 7 ||
kālyametena saṅgrāmaṃ kariṣyasi ca vānara |
vīra te śatrubāhulyaṃ phalgutā vā na vidyate || 8 ||
sahasā tava niṣkrāmo mama tāvanna rocate |
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi yannimittaṃ nivāryase || 9 ||
pūrvamāpatitaḥ krodhātsa tvāmāhvayate yudhi |
niṣpatya ca nirastaste hanyamāno diśo gataḥ || 10 ||
tvayā tasya nirastasya pīḍitasya viśeṣataḥ |
ihaitya punarāhvānaṃ śaṅkāṃ janayatīva me || 11 ||
darpaśca vyavasāyaśca yādṛśastasya nardataḥ |
ninādaścāpi saṃrambho naitadalpaṃ hi kāraṇam || 12 ||
nāsahāyamahaṃ manye sugrīvaṃ tamihāgatam |
avaṣṭabdhasahāyaśca yamāśrityaiṣa garjati || 13 ||
prakṛtyā nipuṇaścaiva buddhimāṃścaiva vānaraḥ |
aparīkṣitavīryeṇa sugrīvassahanaiṣyati || 14 ||
pūrvameva mayā vīra śrutaṃ kathayato vacaḥ |
aṅgadasya kumārasya vakṣyāmitvā hitaṃ vacaḥ || 15 ||
aṅgadastu kumāro'yaṃ vanāntamupanirgataḥ |
pravṛttistena kathitā cārai rāptairniveditā || 16 ||
ayodhyādhipateḥ putrau śūrau samaradurjayau |
ikṣvākūṇāṃ kule jātau prathitau rāmalakṣmaṇau || 17 ||
sugrīvapriyakāmārthaṃ prāptau tatra durāsadau |
tava bhrāturhi vikhyātassahāyo raṇakarkaśaḥ |
rāmaḥ parabalāmardī yugāntāgnirivotthitaḥ || 18 ||
nivāsavṛkṣaḥ sādhūnāmāpannānāṃ parā gatiḥ |
ārtānāṃ saṃśrayaścaiva yaśasaścaikabhājanam || 19 ||
jñānavijñānasampanno nideśe nirataḥ pituḥ |
dhātūnāmiva śailendro guṇānāmākaro mahān || 20 ||
tatkṣamaṃ na virodhaste saha tena mahātmanā |
durjayenāprameyena rāmeṇa raṇakarmasu || 21 ||
śūra vakṣyāmi te kiñcinna cecchāmyabhyasūyitum |
śrūyatāṃ kriyatāṃ caiva tava vakṣyāmi yaddhitam || 22 ||
yauvarājyena sugrīvaṃ tūrṇaṃ sādhvabhiṣecaya |
vigrahaṃ mā kṛthā vīra bhrātrā rājanbalīyasā || 23 ||
ahaṃ hi te kṣamaṃ manye tena rāmeṇa sauhṛdam |
sugrīveṇa ca samprītiṃ vairamutsṛjya dūrataḥ || 24 ||
lālanīyo hi te bhrātā yavīyāneṣa vānaraḥ |
tatra vā sannihastho vā sarvathā bandhureva te || 25 ||
na hi tena samaṃ bandhuṃ bhuvi paśyāmi kañcana || 26 ||
dānamānādisatkāraiḥ kuruṣva pratyanantaram |
vairametatsamutsṛjya tava pārśve sa tiṣṭhatu || 27 ||
sugrīvo vipulagrīvastavabandhussadā mataḥ |
bhrātṛssauhṛdamālamba nānyā gatirihāsti te || 28 ||
yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi cāvaiṣi māṃ hitām |
yācyamānaḥ prayatnena sādhu vākyaṃ kuruṣva me || 29 ||
prasīda pathyaṃ śṛṇu jalpitaṃ hi me na roṣa mevānuvidhātumarhasi |
kṣamo hi te kosalarājasūnunā na vigrahaśśakrasamānatejasā || 30 ||
tadā hi tārā hitameva vākyaṃ taṃ vālinaṃ pathyamidaṃ babhāṣe |
na rocate tadvacanaṃ hi tasya kālābhipannasya vināśakāle || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.