ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षਟ੍षष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਅਨੇਕਸ਼ਤਸਾਹਸ੍ਰੀਂ ਵਿषਣ੍ਣਾਂ ਹਰਿਵਾਹਿਨੀਮ੍ ।
ਜਾਮ੍ਬਵਾਨ੍ਸਮੁਦੀਕ੍ष੍ਯੈਵਂ ਹਨੂਮਨ੍ਤਮਥਾਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 1 ॥
ਵੀਰ ਵਾਨਰਲੋਕਸ੍ਯ ਸਰ੍ਵਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਵਿਦਾਂ ਵਰ ।
ਤੂष੍ਣੀਮੇਕਾਨ੍ਤਮਾਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯ ਹਨੂਮਨ੍ਕਿਂ ਨ ਜਲ੍ਪਸਿ ॥ 2 ॥
ਹਨੂਮਨ੍ਹਰਿਰਾਜਸ੍ਯ ਸੁਗ੍ਰੀਵਸ੍ਯ ਸਮੋ ਹ੍ਯਸਿ ।
ਰਾਮਲਕ੍ष੍ਮਣਯੋਸ਼੍ਚਾਪਿ ਤੇਜਸਾ ਚ ਬਲੇਨ ਚ ॥ 3 ॥
ਅਰਿष੍ਟਨੇਮਿਨਃ ਪੁਤ੍ਰੋ ਵੈਨਤੇਯੋ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਗਰੁਤ੍ਮਾਨਿਤਿ ਵਿਖ੍ਯਾਤ ਉਤ੍ਤਮਸ੍ਸਰ੍ਵਪਕ੍षਿਣਾਮ੍ ॥ 4 ॥
ਬਹੁਸ਼ੋ ਹਿ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਃ ਸਾਗਰੇ ਸ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਭੁਜਙ੍ਗਾਨੁਦ੍ਧਰਨ੍ਪਕ੍षੀ ਮਹਾਵੇਗੋ ਮਹਾਯਸ਼ਾਃ ॥ 5 ॥
ਪਕ੍षਯੋਰ੍ਯਦ੍ਬਲਂ ਤਸ੍ਯ ਤਾਵਦ੍ਭੁਜਬਲਂ ਤਵ ।
ਵਿਕ੍ਰਮਸ਼੍ਚਾਪਿ ਵੇਗਸ਼੍ਚ ਨ ਤੇ ਤੇਨਾਵਹੀਯਤੇ ॥ 6 ॥
ਬਲਂ ਬੁਦ੍ਧਿਸ਼੍ਚ ਤੇਜਸ਼੍ਚ ਸਤ੍ਤ੍ਵਂ ਚ ਹਰਿਪੁਙ੍ਗਵ ।
ਵਿਸ਼ਿष੍ਟਂ ਸਰ੍ਵਭੂਤੇषੁ ਕਿਮਾਤ੍ਮਾਨਂ ਨ ਬੁਧ੍ਯਸੇ ॥ 7 ॥
ਅਪ੍ਸਰਾਪ੍ਸਰਸਾਂ ਸ਼੍ਰੇष੍ਠਾ ਵਿਖ੍ਯਾਤਾ ਪੁਞ੍ਜਿਕਸ੍ਥਲਾ ।
ਅਞ੍ਜਨੇਤਿ ਪਰਿਖ੍ਯਾਤਾ ਪਤ੍ਨੀ ਕੇਸਰਿਣੋ ਹਰੇਃ ॥ 8 ॥
ਵਿਖ੍ਯਾਤਾ ਤ੍ਰਿषੁ ਲੋਕੇषੁ ਰੂਪੇਣਾਪ੍ਰਤਿਮਾ ਭੁਵਿ ।
ਅਭਿਸ਼ਾਪਾਦਭੂਤ੍ਤਾਤ ਵਾਨਰੀ ਕਾਮਰੂਪਿਣੀ ॥ 9 ॥
ਦੁਹਿਤਾ ਵਾਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰਸ੍ਯ ਕੁਞ੍ਜਰਸ੍ਯ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਮਾਨੁषਂ ਵਿਗ੍ਰਹਂ ਕृਤ੍ਵਾ ਰੂਪਯੌਵਨਸ਼ਾਲਿਨੀ ॥ 10 ॥
ਵਿਚਿਤ੍ਰਮਾਲ੍ਯਾਭਰਣਾ ਮਹਾਰ੍ਹਕ੍षੌਮਵਾਸਿਨੀ ।
ਅਚਰਤ੍ਪਰ੍ਵਤਸ੍ਯਾਗ੍ਰੇ ਪ੍ਰਾਵृਡਮ੍ਬੁਦਸਨ੍ਨਿਭੇ ॥ 11 ॥
ਤਸ੍ਯਾ ਵਸ੍ਤ੍ਰਂ ਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍ष੍ਯਾਃ ਪੀਤਂ ਰਕ੍ਤਦਸ਼ਂ ਸ਼ੁਭਮ੍ ।
ਸ੍ਥਿਤਾਯਾਃ ਪਰ੍ਵਤਸ੍ਯਾਗ੍ਰੇ ਮਾਰੁਤੋऽਪਹਰਚ੍ਛਨੈਃ ॥ 12 ॥
ਸ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਤਤਸ੍ਤਸ੍ਯਾ ਵृਤ੍ਤਾਵੂਰੂ ਸੁਸਂਹਤੌ ।
ਸ੍ਤਨੌ ਚ ਪੀਨੌ ਸਹਿਤੌ ਸੁਜਾਤਂ ਚਾਰੁ ਚਾਨਨਮ੍ ॥ 13 ॥
ਤਾਂ ਵਿਸ਼ਾਲਾਯਤਸ਼੍ਰੋਣੀਂ ਤਨੁਮਧ੍ਯਾਂ ਯਸ਼ਸ੍ਵਿਨੀਮ੍ ।
ਦृष੍ਟਵੈਵ ਸ਼ੁਭਸਰ੍ਵਾਙ੍ਗੀਂ ਪਵਨਃ ਕਾਮਮੋਹਿਤਃ ॥ 14 ॥
ਸ ਤਾਂ ਭੁਜਾਭ੍ਯਾਂ ਦੀਰ੍ਘਾਭ੍ਯਾਂ ਪਰ੍ਯष੍ਵਜਤ ਮਾਰੁਤਃ ।
ਮਨ੍ਮਥਾਵਿष੍ਟਸਰ੍ਵਾਙ੍ਗੋ ਗਤਾਤ੍ਮਾ ਤਾਮਨਿਨ੍ਦਿਤਾਮ੍ ॥ 15 ॥
ਸਾ ਤੁ ਤਤ੍ਰੈਵ ਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਾ ਸੁਵ੍ਰਤਾ ਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਏਕਪਤ੍ਨੀਵ੍ਰਤਮਿਦਂ ਕੋ ਨਾਸ਼ਯਿਤੁਮਿਚ੍ਛਤਿ ॥ 16 ॥
ਅਞ੍ਜਨਾਯਾ ਵਚ੍ਸ਼ੁਤ੍ਵਾ ਮਾਰੁਤਃ ਪ੍ਰਤ੍ਯਭਾषਤ ।
ਨ ਤ੍ਵਾਂ ਹਿਂਸਾਮਿ ਸੁਸ਼੍ਰੋਣਿ ਮਾ ਭੂਤ੍ਤੇ ਸੁਭਗੇ ਭਯਮ੍ ॥ 17 ॥
ਮਨਸਾऽਸ੍ਮਿ ਗਤੋ ਯਤ੍ਤ੍ਵਾਂ ਪਰਿष੍ਵਜ੍ਯ ਯਸ਼ਸ੍ਵਿਨੀਮ੍ ।
ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ਬੁਦ੍ਧਿਸਮ੍ਪਨ੍ਨਃ ਪੁਤ੍ਰਸ੍ਤਵ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ॥ 18 ॥
ਮਹਾਸਤ੍ਤ੍ਵੋ ਮਹਾਤੇਜਾ ਮਹਾਬਲਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ।
ਲਙ੍ਘਨੇ ਪ੍ਲਵਨੇ ਚੈਵ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ਹਿ ਮਤ੍ਸਮਃ ॥ 19 ॥
ਏਵਮੁਕ੍ਤਾ ਤਤਸ੍ਤੁष੍ਟਾ ਜਨਨੀ ਤੇ ਮਹਾਕਪੇ ।
ਗੁਹਾਯਾਂ ਤ੍ਵਾਂ ਮਹਾਬਾਹੋ ਪ੍ਰਜਜ੍ਞੇ ਪ੍ਲਵਗਰ੍षਭਮ੍ ॥ 20 ॥
ਅਭ੍ਯੁਤ੍ਥਿਤਂ ਤਤਸ੍ਸੂਰ੍ਯਂ ਬਾਲੋ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਮਹਾਵਨੇ ।
ਫਲਂ ਚੇਤਿ ਜਿਘृਕ੍षੁਸ੍ਤ੍ਵਮੁਤ੍ਪ੍ਲੁਤ੍ਯਾਭ੍ਯੁਦ੍ਗਤੋ ਦਿਵਮ੍ ॥ 21 ॥
ਸ਼ਤਾਨਿ ਤ੍ਰੀਣਿ ਗਤ੍ਵਾऽਥ ਯੋਜਨਾਨਾਂ ਮਹਾਕਪੇ ।
ਤੇਜਸਾ ਤਸ੍ਯ ਨਿਰ੍ਧੂਤੋ ਨ ਵਿषਾਦਂ ਤਤੋਗਤਃ ॥ 22 ॥
ਤਾਵਦਾਪਪਤ ਸ੍ਤੂਰ੍ਣਮਨ੍ਤਰਿਕ੍षਂ ਮਹਾਕਪੇ ।
ਕ੍षਿਪ੍ਤਮਿਨ੍ਦ੍ਰੇਣ ਤੇ ਵਜ੍ਰਂ ਕੋਪਾਵਿष੍ਟੇਨ ਧੀਮਤਾ ॥ 23 ॥
ਤਦਾ ਸ਼ੈਲਾਗ੍ਰਸ਼ਿਖਰੇ ਵਾਮੋ ਹਨੁਰਭਜ੍ਯਤ ।
ਤਤੋ ਹਿ ਨਾਮਧੇਯਂ ਤੇ ਹਨੁਮਾਨਿਤਿ ਕੀਰ੍ਤ੍ਯਤੇ ॥ 24 ॥
ਤਸ੍ਤ੍ਵਾਵਿ ਨਿਹਤਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਵਾਯੁਰ੍ਗਨ੍ਧਵਹਸ੍ਸ੍ਵਯਮ੍ ।
ਤ੍ਰੈਲੋਕ੍ਯੇ ਭृਸ਼ਸਙ੍ਕृਦ੍ਧੋ ਨ ਵਵੌ ਵੈ ਪ੍ਰਭਞ੍ਜਨਃ ॥ 25 ॥
ਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਾਸ਼੍ਚ ਸੂਰਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਤ੍ਰੈਲੋਕ੍ਯੇ ਕ੍षੁਭਿਤੇ ਸਤਿ ।
ਪ੍ਰਸਾਦਯਨ੍ਤਿ ਸਙ੍ਕ੍ਰੁਦ੍ਧਂ ਮਾਰੁਤਂ ਭੁਵਨੇਸ਼੍ਵਰਾਃ ॥ 26 ॥
ਪ੍ਰਸਾਦਿਤੇ ਚ ਪਵਨੇ ਬ੍ਰਹ੍ਮਾ ਤੁਭ੍ਯਂ ਵਰਂ ਦਦੌ ।
ਅਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਵਧ੍ਯਤਾਂ ਤਾਤ ਸਮਰੇ ਸਤ੍ਯਵਿਕ੍ਰਮ ॥ 27 ॥
ਵਜ੍ਰਸ੍ਯ ਚ ਨਿਪਾਤੇਨ ਵਿਰੁਜਂ ਤ੍ਵਾਂ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਚ ।
ਸਹਸ੍ਰਨੇਤ੍ਰਃ ਪ੍ਰੀਤਾਤ੍ਮਾ ਦਦੌ ਤੇ ਵਰਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 28 ॥
ਸ੍ਵਚ੍ਛਨ੍ਦਤਸ਼੍ਚ ਮਰਣਂ ਤੇਭੂਯਾਦਿਤਿ ਵੈ ਪ੍ਰਭੋ ।
ਸ ਤ੍ਵਂ ਕੇਸਰਿਣਃ ਪੁਤ੍ਰਃ ਕ੍षੇਤ੍ਰਜੋ ਭੀਮਵਿਕ੍ਰਮਃ ॥ 29 ॥
ਮਾਰੁਤਸ੍ਯੌਰਸਃ ਪੁਤ੍ਰਸ੍ਤੇਜਸਾ ਚਾਪਿ ਤਤ੍ਸਮਃ ।
ਤ੍ਵਂ ਹਿ ਵਾਯੁਸੁਤੋ ਵਤ੍ਸ ਪ੍ਲਵਨੇ ਚਾਪਿ ਤਤ੍ਸਮਃ ॥ 30 ॥
ਵਯਮਦ੍ਯ ਗਤਪ੍ਰਾਣਾ ਭਵਾਨ੍ਨਸ੍ਤ੍ਰਾਤੁ ਸਾਮ੍ਪ੍ਰਤਮ੍ ।
ਦਾਕ੍ष੍ਯਵਿਕ੍ਰਮਸਮ੍ਪਨ੍ਨਃ ਕਪਿਰਾਜ ਇਵਾਪਰਃ ॥ 31 ॥
ਤ੍ਰਿਵਿਕ੍ਰਮੇ ਮਯਾ ਤਾਤ ਸਸ਼ੈਲਵਨਕਾਨਨਾ ।
ਤ੍ਰਿਸ੍ਸਪ੍ਤਕृਤ੍ਵਃ ਪृਥਿਵੀ ਪਰਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤਾ ਪ੍ਰਦਕ੍षਿਣਮ੍ ॥ 32 ॥
ਤਥਾ ਚੌषਧਯੋऽਸ੍ਮਾਭਿਸ੍ਸਞ੍ਚਿਤਾ ਦੇਵਸ਼ਾਸਨਾਤ੍ ।
ਨਿष੍ਪਨ੍ਨਮਮृਤਂ ਯਾਭਿਸ੍ਤਦਾਸੀਨ੍ਨੋ ਮਹਦ੍ਬਲਮ੍ ॥ 33 ॥
ਸ ਇਦਾਨੀਮਹਂ ਵृਦ੍ਧਃ ਪਰਿਹੀਨਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ।
ਸਾਮ੍ਪ੍ਰਤਂ ਕਾਲਮਸ੍ਮਾਕਂ ਭਵਾਨ੍ਸਰ੍ਵਗੁਣਾਨ੍ਵਿਤਃ ॥ 34 ॥
ਤਦ੍ਵਿਜृਮ੍ਭਸ੍ਵ ਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤਃ ਪ੍ਲਵਤਾਮੁਤ੍ਤਮੋ ਹ੍ਯਸਿ ।
ਤ੍ਵਦ੍ਵੀਰ੍ਯਂ ਦ੍ਰष੍ਟੁਕਾਮਾ ਹਿ ਸਰ੍ਵਾ ਵਾਨਰਵਾਹਿਨੀ ॥ 35 ॥
ਉਤ੍ਤਿष੍ਠ ਹਰਿਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲ ਲਙ੍ਘਯਸ੍ਵ ਮਹਾਰ੍ਣਵਮ੍ ।
ਪਰਾ ਹਿ ਸਰ੍ਵਭੂਤਾਨਾਂ ਹਨੁਮਨ੍ਯਾ ਗਤਿਸ੍ਤਵ ॥ 36 ॥
ਵਿषਣ੍ਣਾ ਹਰਯਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਹਨੁਮਨ੍ਕਿਮੁਪੇਕ੍षਸੇ ।
ਵਿਕ੍ਰਮਸ੍ਵ ਮਹਾਵੇਗੋ ਵਿष੍ਣੁਸ੍ਤ੍ਰੀਨ੍ਵਿਕ੍ਰਮਾਨਿਵ ॥ 37 ॥
ਤਤਸ੍ਤੁ ਵੈ ਜਾਮ੍ਬਵਤਾ ਪ੍ਰਚੋਦਿਤਃ ਪ੍ਰਤੀਤਵੇਗਃ ਪਵਨਾਤ੍ਮਜਃ ਕਪਿਃ ।
ਪ੍ਰਹਰ੍षਯਂਸ੍ਤਾਂ ਹਰਿਵੀਰਵਾਹਿਨੀਂ ਚਕਾਰ ਰੂਪਂ ਮਹਦਾਤ੍ਮਨਸ੍ਤਦਾ ॥ 38 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡੇ षਟ੍षष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
अनेकशतसाहस्रीं विषण्णां हरिवाहिनीम् ।
जाम्बवान्समुदीक्ष्यैवं हनूमन्तमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
वीर वानरलोकस्य सर्वशास्त्रविदां वर ।
तूष्णीमेकान्तमाश्रित्य हनूमन्किं न जल्पसि ॥ 2 ॥
हनूमन्हरिराजस्य सुग्रीवस्य समो ह्यसि ।
रामलक्ष्मणयोश्चापि तेजसा च बलेन च ॥ 3 ॥
अरिष्टनेमिनः पुत्रो वैनतेयो महाबलः ।
गरुत्मानिति विख्यात उत्तमस्सर्वपक्षिणाम् ॥ 4 ॥
बहुशो हि मया दृष्टः सागरे स महाबलः ।
भुजङ्गानुद्धरन्पक्षी महावेगो महायशाः ॥ 5 ॥
पक्षयोर्यद्बलं तस्य तावद्भुजबलं तव ।
विक्रमश्चापि वेगश्च न ते तेनावहीयते ॥ 6 ॥
बलं बुद्धिश्च तेजश्च सत्त्वं च हरिपुङ्गव ।
विशिष्टं सर्वभूतेषु किमात्मानं न बुध्यसे ॥ 7 ॥
अप्सराप्सरसां श्रेष्ठा विख्याता पुञ्जिकस्थला ।
अञ्जनेति परिख्याता पत्नी केसरिणो हरेः ॥ 8 ॥
विख्याता त्रिषु लोकेषु रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
अभिशापादभूत्तात वानरी कामरूपिणी ॥ 9 ॥
दुहिता वानरेन्द्रस्य कुञ्जरस्य महात्मनः ।
मानुषं विग्रहं कृत्वा रूपयौवनशालिनी ॥ 10 ॥
विचित्रमाल्याभरणा महार्हक्षौमवासिनी ।
अचरत्पर्वतस्याग्रे प्रावृडम्बुदसन्निभे ॥ 11 ॥
तस्या वस्त्रं विशालाक्ष्याः पीतं रक्तदशं शुभम् ।
स्थितायाः पर्वतस्याग्रे मारुतोऽपहरच्छनैः ॥ 12 ॥
स ददर्श ततस्तस्या वृत्तावूरू सुसंहतौ ।
स्तनौ च पीनौ सहितौ सुजातं चारु चाननम् ॥ 13 ॥
तां विशालायतश्रोणीं तनुमध्यां यशस्विनीम् ।
दृष्टवैव शुभसर्वाङ्गीं पवनः काममोहितः ॥ 14 ॥
स तां भुजाभ्यां दीर्घाभ्यां पर्यष्वजत मारुतः ।
मन्मथाविष्टसर्वाङ्गो गतात्मा तामनिन्दिताम् ॥ 15 ॥
सा तु तत्रैव सम्भ्रान्ता सुव्रता वाक्यमब्रवीत् ।
एकपत्नीव्रतमिदं को नाशयितुमिच्छति ॥ 16 ॥
अञ्जनाया वच्शुत्वा मारुतः प्रत्यभाषत ।
न त्वां हिंसामि सुश्रोणि मा भूत्ते सुभगे भयम् ॥ 17 ॥
मनसाऽस्मि गतो यत्त्वां परिष्वज्य यशस्विनीम् ।
वीर्यवान्बुद्धिसम्पन्नः पुत्रस्तव भविष्यति ॥ 18 ॥
महासत्त्वो महातेजा महाबलपराक्रमः ।
लङ्घने प्लवने चैव भविष्यति हि मत्समः ॥ 19 ॥
एवमुक्ता ततस्तुष्टा जननी ते महाकपे ।
गुहायां त्वां महाबाहो प्रजज्ञे प्लवगर्षभम् ॥ 20 ॥
अभ्युत्थितं ततस्सूर्यं बालो दृष्ट्वा महावने ।
फलं चेति जिघृक्षुस्त्वमुत्प्लुत्याभ्युद्गतो दिवम् ॥ 21 ॥
शतानि त्रीणि गत्वाऽथ योजनानां महाकपे ।
तेजसा तस्य निर्धूतो न विषादं ततोगतः ॥ 22 ॥
तावदापपत स्तूर्णमन्तरिक्षं महाकपे ।
क्षिप्तमिन्द्रेण ते वज्रं कोपाविष्टेन धीमता ॥ 23 ॥
तदा शैलाग्रशिखरे वामो हनुरभज्यत ।
ततो हि नामधेयं ते हनुमानिति कीर्त्यते ॥ 24 ॥
तस्त्वावि निहतं दृष्ट्वा वायुर्गन्धवहस्स्वयम् ।
त्रैलोक्ये भृशसङ्कृद्धो न ववौ वै प्रभञ्जनः ॥ 25 ॥
सम्भ्रान्ताश्च सूरास्सर्वे त्रैलोक्ये क्षुभिते सति ।
प्रसादयन्ति सङ्क्रुद्धं मारुतं भुवनेश्वराः ॥ 26 ॥
प्रसादिते च पवने ब्रह्मा तुभ्यं वरं ददौ ।
अशस्त्रवध्यतां तात समरे सत्यविक्रम ॥ 27 ॥
वज्रस्य च निपातेन विरुजं त्वां समीक्ष्य च ।
सहस्रनेत्रः प्रीतात्मा ददौ ते वरमुत्तमम् ॥ 28 ॥
स्वच्छन्दतश्च मरणं तेभूयादिति वै प्रभो ।
स त्वं केसरिणः पुत्रः क्षेत्रजो भीमविक्रमः ॥ 29 ॥
मारुतस्यौरसः पुत्रस्तेजसा चापि तत्समः ।
त्वं हि वायुसुतो वत्स प्लवने चापि तत्समः ॥ 30 ॥
वयमद्य गतप्राणा भवान्नस्त्रातु साम्प्रतम् ।
दाक्ष्यविक्रमसम्पन्नः कपिराज इवापरः ॥ 31 ॥
त्रिविक्रमे मया तात सशैलवनकानना ।
त्रिस्सप्तकृत्वः पृथिवी परिक्रान्ता प्रदक्षिणम् ॥ 32 ॥
तथा चौषधयोऽस्माभिस्सञ्चिता देवशासनात् ।
निष्पन्नममृतं याभिस्तदासीन्नो महद्बलम् ॥ 33 ॥
स इदानीमहं वृद्धः परिहीनपराक्रमः ।
साम्प्रतं कालमस्माकं भवान्सर्वगुणान्वितः ॥ 34 ॥
तद्विजृम्भस्व विक्रान्तः प्लवतामुत्तमो ह्यसि ।
त्वद्वीर्यं द्रष्टुकामा हि सर्वा वानरवाहिनी ॥ 35 ॥
उत्तिष्ठ हरिशार्दूल लङ्घयस्व महार्णवम् ।
परा हि सर्वभूतानां हनुमन्या गतिस्तव ॥ 36 ॥
विषण्णा हरयस्सर्वे हनुमन्किमुपेक्षसे ।
विक्रमस्व महावेगो विष्णुस्त्रीन्विक्रमानिव ॥ 37 ॥
ततस्तु वै जाम्बवता प्रचोदितः प्रतीतवेगः पवनात्मजः कपिः ।
प्रहर्षयंस्तां हरिवीरवाहिनीं चकार रूपं महदात्मनस्तदा ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.