ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ කිෂ්කින්ධාකාණ්ඩම් .
අථ ෂට්ෂෂ්ටිතමස්සර්ගඃ .
අනේකශතසාහස්රීං විෂණ්ණාං හරිවාහිනීම් .
ජාම්බවාන්සමුදීක්ෂ්යෛවං හනූමන්තමථාබ්රවීත් .. 1 ..
වීර වානරලෝකස්ය සර්වශාස්ත්රවිදාං වර .
තූෂ්ණීමේකාන්තමාශ්රිත්ය හනූමන්කිං න ජල්පසි .. 2 ..
හනූමන්හරිරාජස්ය සුග්රීවස්ය සමෝ හ්යසි .
රාමලක්ෂ්මණයෝශ්චාපි තේජසා ච බලේන ච .. 3 ..
අරිෂ්ටනේමිනඃ පුත්රෝ වෛනතේයෝ මහාබලඃ .
ගරුත්මානිති විඛ්යාත උත්තමස්සර්වපක්ෂිණාම් .. 4 ..
බහුශෝ හි මයා දෘෂ්ටඃ සාගරේ ස මහාබලඃ .
භුජඞ්ගානුද්ධරන්පක්ෂී මහාවේගෝ මහායශාඃ .. 5 ..
පක්ෂයෝර්යද්බලං තස්ය තාවද්භුජබලං තව .
වික්රමශ්චාපි වේගශ්ච න තේ තේනාවහීයතේ .. 6 ..
බලං බුද්ධිශ්ච තේජශ්ච සත්ත්වං ච හරිපුඞ්ගව .
විශිෂ්ටං සර්වභූතේෂු කිමාත්මානං න බුධ්යසේ .. 7 ..
අප්සරාප්සරසාං ශ්රේෂ්ඨා විඛ්යාතා පුඤ්ජිකස්ථලා .
අඤ්ජනේති පරිඛ්යාතා පත්නී කේසරිණෝ හරේඃ .. 8 ..
විඛ්යාතා ත්රිෂු ලෝකේෂු රූපේණාප්රතිමා භුවි .
අභිශාපාදභූත්තාත වානරී කාමරූපිණී .. 9 ..
දුහිතා වානරේන්ද්රස්ය කුඤ්ජරස්ය මහාත්මනඃ .
මානුෂං විග්රහං කෘත්වා රූපයෞවනශාලිනී .. 10 ..
විචිත්රමාල්යාභරණා මහාර්හක්ෂෞමවාසිනී .
අචරත්පර්වතස්යාග්රේ ප්රාවෘඩම්බුදසන්නිභේ .. 11 ..
තස්යා වස්ත්රං විශාලාක්ෂ්යාඃ පීතං රක්තදශං ශුභම් .
ස්ථිතායාඃ පර්වතස්යාග්රේ මාරුතෝ(අ)පහරච්ඡනෛඃ .. 12 ..
ස දදර්ශ තතස්තස්යා වෘත්තාවූරූ සුසංහතෞ .
ස්තනෞ ච පීනෞ සහිතෞ සුජාතං චාරු චානනම් .. 13 ..
තාං විශාලායතශ්රෝණීං තනුමධ්යාං යශස්විනීම් .
දෘෂ්ටවෛව ශුභසර්වාඞ්ගීං පවනඃ කාමමෝහිතඃ .. 14 ..
ස තාං භුජාභ්යාං දීර්ඝාභ්යාං පර්යෂ්වජත මාරුතඃ .
මන්මථාවිෂ්ටසර්වාඞ්ගෝ ගතාත්මා තාමනින්දිතාම් .. 15 ..
සා තු තත්රෛව සම්භ්රාන්තා සුව්රතා වාක්යමබ්රවීත් .
ඒකපත්නීව්රතමිදං කෝ නාශයිතුමිච්ඡති .. 16 ..
අඤ්ජනායා වච්ශුත්වා මාරුතඃ ප්රත්යභාෂත .
න ත්වාං හිංසාමි සුශ්රෝණි මා භූත්තේ සුභගේ භයම් .. 17 ..
මනසා(අ)ස්මි ගතෝ යත්ත්වාං පරිෂ්වජ්ය යශස්විනීම් .
වීර්යවාන්බුද්ධිසම්පන්නඃ පුත්රස්තව භවිෂ්යති .. 18 ..
මහාසත්ත්වෝ මහාතේජා මහාබලපරාක්රමඃ .
ලඞ්ඝනේ ප්ලවනේ චෛව භවිෂ්යති හි මත්සමඃ .. 19 ..
ඒවමුක්තා තතස්තුෂ්ටා ජනනී තේ මහාකපේ .
ගුහායාං ත්වාං මහාබාහෝ ප්රජජ්ඤේ ප්ලවගර්ෂභම් .. 20 ..
අභ්යුත්ථිතං තතස්සූර්යං බාලෝ දෘෂ්ට්වා මහාවනේ .
ඵලං චේති ජිඝෘක්ෂුස්ත්වමුත්ප්ලුත්යාභ්යුද්ගතෝ දිවම් .. 21 ..
ශතානි ත්රීණි ගත්වා(අ)ථ යෝජනානාං මහාකපේ .
තේජසා තස්ය නිර්ධූතෝ න විෂාදං තතෝගතඃ .. 22 ..
තාවදාපපත ස්තූර්ණමන්තරික්ෂං මහාකපේ .
ක්ෂිප්තමින්ද්රේණ තේ වජ්රං කෝපාවිෂ්ටේන ධීමතා .. 23 ..
තදා ශෛලාග්රශිඛරේ වාමෝ හනුරභජ්යත .
තතෝ හි නාමධේයං තේ හනුමානිති කීර්ත්යතේ .. 24 ..
තස්ත්වාවි නිහතං දෘෂ්ට්වා වායුර්ගන්ධවහස්ස්වයම් .
ත්රෛලෝක්යේ භෘශසඞ්කෘද්ධෝ න වවෞ වෛ ප්රභඤ්ජනඃ .. 25 ..
සම්භ්රාන්තාශ්ච සූරාස්සර්වේ ත්රෛලෝක්යේ ක්ෂුභිතේ සති .
ප්රසාදයන්ති සඞ්ක්රුද්ධං මාරුතං භුවනේශ්වරාඃ .. 26 ..
ප්රසාදිතේ ච පවනේ බ්රහ්මා තුභ්යං වරං දදෞ .
අශස්ත්රවධ්යතාං තාත සමරේ සත්යවික්රම .. 27 ..
වජ්රස්ය ච නිපාතේන විරුජං ත්වාං සමීක්ෂ්ය ච .
සහස්රනේත්රඃ ප්රීතාත්මා දදෞ තේ වරමුත්තමම් .. 28 ..
ස්වච්ඡන්දතශ්ච මරණං තේභූයාදිති වෛ ප්රභෝ .
ස ත්වං කේසරිණඃ පුත්රඃ ක්ෂේත්රජෝ භීමවික්රමඃ .. 29 ..
මාරුතස්යෞරසඃ පුත්රස්තේජසා චාපි තත්සමඃ .
ත්වං හි වායුසුතෝ වත්ස ප්ලවනේ චාපි තත්සමඃ .. 30 ..
වයමද්ය ගතප්රාණා භවාන්නස්ත්රාතු සාම්ප්රතම් .
දාක්ෂ්යවික්රමසම්පන්නඃ කපිරාජ ඉවාපරඃ .. 31 ..
ත්රිවික්රමේ මයා තාත සශෛලවනකානනා .
ත්රිස්සප්තකෘත්වඃ පෘථිවී පරික්රාන්තා ප්රදක්ෂිණම් .. 32 ..
තථා චෞෂධයෝ(අ)ස්මාභිස්සඤ්චිතා දේවශාසනාත් .
නිෂ්පන්නමමෘතං යාභිස්තදාසීන්නෝ මහද්බලම් .. 33 ..
ස ඉදානීමහං වෘද්ධඃ පරිහීනපරාක්රමඃ .
සාම්ප්රතං කාලමස්මාකං භවාන්සර්වගුණාන්විතඃ .. 34 ..
තද්විජෘම්භස්ව වික්රාන්තඃ ප්ලවතාමුත්තමෝ හ්යසි .
ත්වද්වීර්යං ද්රෂ්ටුකාමා හි සර්වා වානරවාහිනී .. 35 ..
උත්තිෂ්ඨ හරිශාර්දූල ලඞ්ඝයස්ව මහාර්ණවම් .
පරා හි සර්වභූතානාං හනුමන්යා ගතිස්තව .. 36 ..
විෂණ්ණා හරයස්සර්වේ හනුමන්කිමුපේක්ෂසේ .
වික්රමස්ව මහාවේගෝ විෂ්ණුස්ත්රීන්වික්රමානිව .. 37 ..
තතස්තු වෛ ජාම්බවතා ප්රචෝදිතඃ ප්රතීතවේගඃ පවනාත්මජඃ කපිඃ .
ප්රහර්ෂයංස්තාං හරිවීරවාහිනීං චකාර රූපං මහදාත්මනස්තදා .. 38 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ කිෂ්කින්ධාකාණ්ඩේ ෂට්ෂෂ්ටිතමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
अनेकशतसाहस्रीं विषण्णां हरिवाहिनीम् ।
जाम्बवान्समुदीक्ष्यैवं हनूमन्तमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
वीर वानरलोकस्य सर्वशास्त्रविदां वर ।
तूष्णीमेकान्तमाश्रित्य हनूमन्किं न जल्पसि ॥ 2 ॥
हनूमन्हरिराजस्य सुग्रीवस्य समो ह्यसि ।
रामलक्ष्मणयोश्चापि तेजसा च बलेन च ॥ 3 ॥
अरिष्टनेमिनः पुत्रो वैनतेयो महाबलः ।
गरुत्मानिति विख्यात उत्तमस्सर्वपक्षिणाम् ॥ 4 ॥
बहुशो हि मया दृष्टः सागरे स महाबलः ।
भुजङ्गानुद्धरन्पक्षी महावेगो महायशाः ॥ 5 ॥
पक्षयोर्यद्बलं तस्य तावद्भुजबलं तव ।
विक्रमश्चापि वेगश्च न ते तेनावहीयते ॥ 6 ॥
बलं बुद्धिश्च तेजश्च सत्त्वं च हरिपुङ्गव ।
विशिष्टं सर्वभूतेषु किमात्मानं न बुध्यसे ॥ 7 ॥
अप्सराप्सरसां श्रेष्ठा विख्याता पुञ्जिकस्थला ।
अञ्जनेति परिख्याता पत्नी केसरिणो हरेः ॥ 8 ॥
विख्याता त्रिषु लोकेषु रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
अभिशापादभूत्तात वानरी कामरूपिणी ॥ 9 ॥
दुहिता वानरेन्द्रस्य कुञ्जरस्य महात्मनः ।
मानुषं विग्रहं कृत्वा रूपयौवनशालिनी ॥ 10 ॥
विचित्रमाल्याभरणा महार्हक्षौमवासिनी ।
अचरत्पर्वतस्याग्रे प्रावृडम्बुदसन्निभे ॥ 11 ॥
तस्या वस्त्रं विशालाक्ष्याः पीतं रक्तदशं शुभम् ।
स्थितायाः पर्वतस्याग्रे मारुतोऽपहरच्छनैः ॥ 12 ॥
स ददर्श ततस्तस्या वृत्तावूरू सुसंहतौ ।
स्तनौ च पीनौ सहितौ सुजातं चारु चाननम् ॥ 13 ॥
तां विशालायतश्रोणीं तनुमध्यां यशस्विनीम् ।
दृष्टवैव शुभसर्वाङ्गीं पवनः काममोहितः ॥ 14 ॥
स तां भुजाभ्यां दीर्घाभ्यां पर्यष्वजत मारुतः ।
मन्मथाविष्टसर्वाङ्गो गतात्मा तामनिन्दिताम् ॥ 15 ॥
सा तु तत्रैव सम्भ्रान्ता सुव्रता वाक्यमब्रवीत् ।
एकपत्नीव्रतमिदं को नाशयितुमिच्छति ॥ 16 ॥
अञ्जनाया वच्शुत्वा मारुतः प्रत्यभाषत ।
न त्वां हिंसामि सुश्रोणि मा भूत्ते सुभगे भयम् ॥ 17 ॥
मनसाऽस्मि गतो यत्त्वां परिष्वज्य यशस्विनीम् ।
वीर्यवान्बुद्धिसम्पन्नः पुत्रस्तव भविष्यति ॥ 18 ॥
महासत्त्वो महातेजा महाबलपराक्रमः ।
लङ्घने प्लवने चैव भविष्यति हि मत्समः ॥ 19 ॥
एवमुक्ता ततस्तुष्टा जननी ते महाकपे ।
गुहायां त्वां महाबाहो प्रजज्ञे प्लवगर्षभम् ॥ 20 ॥
अभ्युत्थितं ततस्सूर्यं बालो दृष्ट्वा महावने ।
फलं चेति जिघृक्षुस्त्वमुत्प्लुत्याभ्युद्गतो दिवम् ॥ 21 ॥
शतानि त्रीणि गत्वाऽथ योजनानां महाकपे ।
तेजसा तस्य निर्धूतो न विषादं ततोगतः ॥ 22 ॥
तावदापपत स्तूर्णमन्तरिक्षं महाकपे ।
क्षिप्तमिन्द्रेण ते वज्रं कोपाविष्टेन धीमता ॥ 23 ॥
तदा शैलाग्रशिखरे वामो हनुरभज्यत ।
ततो हि नामधेयं ते हनुमानिति कीर्त्यते ॥ 24 ॥
तस्त्वावि निहतं दृष्ट्वा वायुर्गन्धवहस्स्वयम् ।
त्रैलोक्ये भृशसङ्कृद्धो न ववौ वै प्रभञ्जनः ॥ 25 ॥
सम्भ्रान्ताश्च सूरास्सर्वे त्रैलोक्ये क्षुभिते सति ।
प्रसादयन्ति सङ्क्रुद्धं मारुतं भुवनेश्वराः ॥ 26 ॥
प्रसादिते च पवने ब्रह्मा तुभ्यं वरं ददौ ।
अशस्त्रवध्यतां तात समरे सत्यविक्रम ॥ 27 ॥
वज्रस्य च निपातेन विरुजं त्वां समीक्ष्य च ।
सहस्रनेत्रः प्रीतात्मा ददौ ते वरमुत्तमम् ॥ 28 ॥
स्वच्छन्दतश्च मरणं तेभूयादिति वै प्रभो ।
स त्वं केसरिणः पुत्रः क्षेत्रजो भीमविक्रमः ॥ 29 ॥
मारुतस्यौरसः पुत्रस्तेजसा चापि तत्समः ।
त्वं हि वायुसुतो वत्स प्लवने चापि तत्समः ॥ 30 ॥
वयमद्य गतप्राणा भवान्नस्त्रातु साम्प्रतम् ।
दाक्ष्यविक्रमसम्पन्नः कपिराज इवापरः ॥ 31 ॥
त्रिविक्रमे मया तात सशैलवनकानना ।
त्रिस्सप्तकृत्वः पृथिवी परिक्रान्ता प्रदक्षिणम् ॥ 32 ॥
तथा चौषधयोऽस्माभिस्सञ्चिता देवशासनात् ।
निष्पन्नममृतं याभिस्तदासीन्नो महद्बलम् ॥ 33 ॥
स इदानीमहं वृद्धः परिहीनपराक्रमः ।
साम्प्रतं कालमस्माकं भवान्सर्वगुणान्वितः ॥ 34 ॥
तद्विजृम्भस्व विक्रान्तः प्लवतामुत्तमो ह्यसि ।
त्वद्वीर्यं द्रष्टुकामा हि सर्वा वानरवाहिनी ॥ 35 ॥
उत्तिष्ठ हरिशार्दूल लङ्घयस्व महार्णवम् ।
परा हि सर्वभूतानां हनुमन्या गतिस्तव ॥ 36 ॥
विषण्णा हरयस्सर्वे हनुमन्किमुपेक्षसे ।
विक्रमस्व महावेगो विष्णुस्त्रीन्विक्रमानिव ॥ 37 ॥
ततस्तु वै जाम्बवता प्रचोदितः प्रतीतवेगः पवनात्मजः कपिः ।
प्रहर्षयंस्तां हरिवीरवाहिनीं चकार रूपं महदात्मनस्तदा ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.