ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ කිෂ්කින්ධාකාණ්ඩම් .
අථ ඒකෝනචත්වාරිංශස්සර්ගඃ .
ඉති බ්රුවාණං සුග්රීවං රාමෝ ධර්මභෘතාං වරඃ .
බාහුභ්යාං සම්පරිෂ්වජ්ය ප්රත්යුවාච කෘතාඤ්ජලිම් .. 1 ..
යදින්ද්රෝ වර්ෂතේ වර්ෂං න තච්චිත්රං භවේත්ක්වචිත් .
ආදිත්යෝ වා සහස්රාංශුඃ කුර්යාද්විතිමිරං නභඃ .. 2 ..
චන්ද්රමා රශ්මිභිඃ කුර්යාත්පෘථිවීං සෞම්ය නිර්මලාම් .
ත්වද්විධෝ වා(අ)පි මිත්රාණාං ප්රතිකුර්යාත්පරන්තප .. 3 ..
ඒවං ත්වයි න තච්චිත්රං භවේද්යත්සෞම්ය ශෝභනම් .
ජානාම්යහං ත්වාං සුග්රීව සතතං ප්රියවාදිනම් .. 4 ..
ත්වත්සනාථඃ සඛේ සඞ්ඛ්යේ ජේතා(අ)ස්මි සකලානරීන් .
ත්වමේව මේ සුහෘතන්මිත්රං සාහාය්යං කර්තුමර්හසි .. 5 ..
ජහාරාත්මවිනාශාය වෛදේහීං රාක්ෂසාධමඃ .
වඤ්චයිත්වා තු පෞලෝමීමනුහ්ලාදෝ යථා ශචීම් .. 6 ..
න චිරාත්තං හනිෂ්යාමි රාවණං නිශිතෛශ්ශරෛඃ .
පෞලෝම්යාඃ පිතරං දෘප්තං ශතක්රතුරිවා(අ)හවේ .. 7 ..
ඒතස්මින්නන්තරේ චෛව රජස්සමභිවර්තත .
උෂ්ණාං තීව්රාං සහස්රාංශෝශ්ඡාදයද්ගගනේ ප්රභාම් .. 8 ..
දිශඃ පර්යාකුලාශ්චාසන්රජසා තේන මූර්ඡතා .
චචාල ච මහී සර්වා සශෛලවනකානනා .. 9 ..
තතෝ නගේන්ද්රසඞ්කාශෛස්තීක්ෂ්ණදංෂ්ට්රෛර්මහාබලෛඃ .
කෘත්ස්නා සඤ්ඡාදිතා භූමිරසඞ්ඛ්යේයෛඃ ප්ලවඞ්ගමෛඃ .. 10 ..
නිමේෂාන්තරමාත්රේණ තතස්තෛර්හරියූථපෛඃ .
කෝටීශතපරීවාරෛඃ කාමරූපිභිරාවෘතා .. 11 ..
නාදේයෛඃ පාර්වතීයෛශ්ච සාමුද්රෛශ්ච මහාබලෛඃ .
හරිභිර්මේඝනිර්හ්රාදෛරන්යෛශ්ච වනචාරිභිඃ .. 12 ..
තරුණාදිත්යවර්ණෛශ්ච ශශිගෞරෛශ්ච වානරෛඃ .
පද්මකේසරවර්ණෛශ්ච ශ්වේතෛර්මේරුකෘතාලයෛඃ .. 13 ..
කෝටීසහස්රෛර්දශභිඃ ශ්රීමාන්පරිවෘතස්තදා .
වීරශ්ශතවලිර්නාම වානරඃ ප්රත්යදෘශ්යත .. 14 ..
තතඃ කාඤ්චනශෛලාභස්තාරායා වීර්යවාන්පිතා .
අනේකෛර්දශසාහස්රෛඃ කෝටිභිඃ ප්රත්යදෘශ්යත .. 15 ..
තථා(අ)පරේණ කෝටීනාං සහස්රේණ සමන්විතඃ .
පිතා රුමායා සම්ප්රාප්තස්සුග්රීවශ්වශුරෝ විභුඃ .. 16 ..
පද්මකේසරසඞ්කාශස්තරුණාර්කනිභානනඃ .
බුද්ධිමාන්වානරශ්රේෂ්ඨස්සර්වවානරසත්තමඃ .. 17 ..
අනේකෛර්බහුසාහස්රෛර්වානරාණාං සමන්විතඃ .
පිතා හනුමතශ්රශීමාන්කේසරී ප්රත්යදෘශ්යත .. 18 ..
ගෝලාඞ්ගූලමහාරාජෝ ගවාක්ෂෝ භීමවික්රමඃ .
වෘතඃ කෝටිසහස්රේණ වානරාණාමදෘශ්යත .. 19 ..
ඍක්ෂාණාං භීමවේගානාං ධූම්රශ්ශත්රුනිබර්හණඃ .
වෘතඃ කෝටිසහස්රාභ්යාං ද්වාභ්යාං සමභිවර්තත .. 20 ..
මහාචලනිභෛර්ඝෝරෛඃ පනසෝ නාම යූථපඃ .
ආජගාම මහාවීර්යස්තිසෘභිඃ කෝටිභිර්වෘතඃ .. 21 ..
නීලාඤ්ජනචයාකාරෝ නීලෝ නාමා(අ)ථ යූථපඃ .
අදෘශ්යත මහාකායඃ කෝටිභිර්දශභිර්වෘතඃ .. 22 ..
තතඃ කාඤ්චනශෛලාභෝ ගවයෝ නාම යූථපඃ .
ආජගාම මහාවීර්යඃ පඤ්චභිඃ කෝටිභිර්වෘතඃ .. 23 ..
දරීමුඛශ්ච බලවාන්යූථපෝ(අ)භ්යායයෞ තදා .
වෘතඃ කෝටිසහස්රේණ සුග්රීවං සමුපස්ථිතඃ .. 24 ..
මෛන්දශ්ච ද්විවිදශ්චෝභාවශ්විපුත්රෞ මහාබලෞ .
කෝටිකෝටිසහස්රේණ වානරාණාමදෘශ්යතාම් .. 25 ..
ගජශ්ච බලවාන් වීරඃ කෝටිභිස්තිසෘභිර්වෘතඃ .
ආජගාම මහාතේජා සුග්රීවස්ය සමීපතඃ .. 26 ..
ඍක්ෂරාජෝ මහාතේජා ජාම්බවාන්නාම නාමතඃ .
කෝටිභිර්දශභිඃ ප්රාප්තඃ සුග්රීවස්ය වශේ ස්ථිතඃ .. 27 ..
රුමණ්වාන්නාම වික්රාන්තෝ වානරෝ වානරේශ්වරම් .
ආයයෞ බලවාංස්තූර්ණං කෝටීශතසමාවෘතඃ .. 28 ..
තතඃ කෝටිසහස්රාණාං සහස්රේණ ශතේන ච .
පෘෂ්ඨතෝ(අ)නුගතඃ ප්රාප්තෝ හරිභිර්ගන්ධමාදනඃ .. 29 ..
තතඃ පද්මසහස්රේණ වෘතශ්ශඞ්කුශතේන ච .
යුවරාජෝ(අ)ඞ්ගදඃ ප්රාප්තඃ පිතෘතුල්යපරාක්රමඃ .. 30 ..
තතස්තාරාද්යුතිස්තාරෝ හරිර්භීමපරාක්රමඃ .
පඤ්චභිර්හරිකෝටීභිර්දූරතඃ ප්රත්යදෘශ්යත .. 31 ..
ඉන්ද්රජානුඃ කපිර්වීරෝ යූථපඃ ප්රත්යදෘශ්යත .
ඒකාදශානාං කෝටීනාමීශ්වරස්තෛස්සමාවෘතඃ .. 32 ..
තතෝ රම්භස්ත්වනුප්රාප්තස්තරුණාදිත්යසන්නිභඃ .
අයුතේනාවෘතශ්චෛව සහස්රේණ ශතේන ච .. 33 ..
තතෝ යූථපතිර්වීරෝ දුර්මුඛෝ නාම වානරඃ .
ප්රත්යදෘශ්යත කෝටීභ්යාං ද්වාභ්යාං පරිවෘතෝ බලී .. 34 ..
කෛලාසශිඛරාකාරෛර්වානරෛර්භීමවික්රමෛඃ .
වෘතඃ කෝටිසහස්රේණ හනුමාන්ප්රත්යදෘශ්යත .. 35 ..
නලශ්චාපි මහාවීර්යස්සංවෘතෝ ද්රුමවාසිභිඃ .
කෝටීශතේන සම්ප්රාප්තස්සහස්රේණ ශතේන ච .. 36 ..
තතෝ දධිමුඛශ්රීමාන්කෝටිභිර්දශභිර්වෘතඃ .
සම්ප්රාප්තෝ(අ)භිමතස්තස්ය සුග්රීවස්ය මහාත්මනඃ .. 37 ..
ශරභඃ කුමුදෝ වහ්නිර්වානරෝ රංහ ඒව ච .
ඒතේ චාන්යේ ච බහවෝ වානරාඃ කාමරූපිණඃ .. 38 ..
ආවෘත්ය පෘථිවීං සර්වාං පර්වතාංශ්ච වනානි ච .
යූථපා ස්සමනුප්රාප්තා ස්තේෂාං සඞ්ඛ්යා න විද්යතේ .. 39 ..
ආගතාශ්ච විශිෂ්ටාශ්ච පෘථිව්යාං සර්වවානරාඃ .
ආප්ලවන්තඃ ප්ලවන්තශ්ච ගර්ජන්තශ්ච ප්ලවඞ්ගමාඃ .
අභ්යවර්තන්ත සුග්රීවං සූර්යමභ්රගණා ඉව .. 40 ..
කුර්වාණා බහුශබ්දාංශ්ච ප්රහෘෂ්ටා බාහුශාලිනඃ .
ශිරෝභිර්වානරේන්ද්රාය සුග්රීවාය න්යවේදයන් .. 41 ..
අපරේ වානරශ්රේෂ්ඨාස්සඞ්ගම්ය ච යථෝචිතම් .
සුග්රීවේණ සමාගම්ය ස්ථිතාඃ ප්රාඤ්ජලය ස්තදා .. 42 ..
සුග්රීවස්ත්වරිතෝ රාමේ සර්වාංස්තාං වානරරර්ෂභාන් .
නිවේදයිත්වා ධර්මජ්ඤඃ ස්ථිතඃ ප්රාඤ්ජලිරබ්රවීත් .. 43 ..
යථාසුඛං පර්වතනිඣරේෂු වනේෂු සර්වේෂු ච වානරේන්ද්රාඃ .
නිවේශයිත්වා විධිවද්බලානි බලං බලජ්ඤඃ ප්රතිපත්තුමීෂ්ටේ .. 44 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ කිෂ්කින්ධාකාණ්ඩේ ඒකෝනචත්වාරිංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
iti bruvāṇaṃ sugrīvaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya pratyuvāca kṛtāñjalim || 1 ||
yadindro varṣate varṣaṃ na taccitraṃ bhavetkvacit |
ādityo vā sahasrāṃśuḥ kuryādvitimiraṃ nabhaḥ || 2 ||
candramā raśmibhiḥ kuryātpṛthivīṃ saumya nirmalām |
tvadvidho vā'pi mitrāṇāṃ pratikuryātparantapa || 3 ||
evaṃ tvayi na taccitraṃ bhavedyatsaumya śobhanam |
jānāmyahaṃ tvāṃ sugrīva satataṃ priyavādinam || 4 ||
tvatsanāthaḥ sakhe saṅkhye jetā'smi sakalānarīn |
tvameva me suhṛtanmitraṃ sāhāyyaṃ kartumarhasi || 5 ||
jahārātmavināśāya vaidehīṃ rākṣasādhamaḥ |
vañcayitvā tu paulomīmanuhlādo yathā śacīm || 6 ||
na cirāttaṃ haniṣyāmi rāvaṇaṃ niśitaiśśaraiḥ |
paulomyāḥ pitaraṃ dṛptaṃ śatakraturivā'have || 7 ||
etasminnantare caiva rajassamabhivartata |
uṣṇāṃ tīvrāṃ sahasrāṃśośchādayadgagane prabhām || 8 ||
diśaḥ paryākulāścāsanrajasā tena mūrchatā |
cacāla ca mahī sarvā saśailavanakānanā || 9 ||
tato nagendrasaṅkāśaistīkṣṇadaṃṣṭrairmahābalaiḥ |
kṛtsnā sañchāditā bhūmirasaṅkhyeyaiḥ plavaṅgamaiḥ || 10 ||
nimeṣāntaramātreṇa tatastairhariyūthapaiḥ |
koṭīśataparīvāraiḥ kāmarūpibhirāvṛtā || 11 ||
nādeyaiḥ pārvatīyaiśca sāmudraiśca mahābalaiḥ |
haribhirmeghanirhrādairanyaiśca vanacāribhiḥ || 12 ||
taruṇādityavarṇaiśca śaśigauraiśca vānaraiḥ |
padmakesaravarṇaiśca śvetairmerukṛtālayaiḥ || 13 ||
koṭīsahasrairdaśabhiḥ śrīmānparivṛtastadā |
vīraśśatavalirnāma vānaraḥ pratyadṛśyata || 14 ||
tataḥ kāñcanaśailābhastārāyā vīryavānpitā |
anekairdaśasāhasraiḥ koṭibhiḥ pratyadṛśyata || 15 ||
tathā'pareṇa koṭīnāṃ sahasreṇa samanvitaḥ |
pitā rumāyā samprāptassugrīvaśvaśuro vibhuḥ || 16 ||
padmakesarasaṅkāśastaruṇārkanibhānanaḥ |
buddhimānvānaraśreṣṭhassarvavānarasattamaḥ || 17 ||
anekairbahusāhasrairvānarāṇāṃ samanvitaḥ |
pitā hanumataśraśīmānkesarī pratyadṛśyata || 18 ||
golāṅgūlamahārājo gavākṣo bhīmavikramaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyata || 19 ||
ṛkṣāṇāṃ bhīmavegānāṃ dhūmraśśatrunibarhaṇaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasrābhyāṃ dvābhyāṃ samabhivartata || 20 ||
mahācalanibhairghoraiḥ panaso nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryastisṛbhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 21 ||
nīlāñjanacayākāro nīlo nāmā'tha yūthapaḥ |
adṛśyata mahākāyaḥ koṭibhirdaśabhirvṛtaḥ || 22 ||
tataḥ kāñcanaśailābho gavayo nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryaḥ pañcabhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 23 ||
darīmukhaśca balavānyūthapo'bhyāyayau tadā |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa sugrīvaṃ samupasthitaḥ || 24 ||
maindaśca dvividaścobhāvaśviputrau mahābalau |
koṭikoṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyatām || 25 ||
gajaśca balavān vīraḥ koṭibhistisṛbhirvṛtaḥ |
ājagāma mahātejā sugrīvasya samīpataḥ || 26 ||
ṛkṣarājo mahātejā jāmbavānnāma nāmataḥ |
koṭibhirdaśabhiḥ prāptaḥ sugrīvasya vaśe sthitaḥ || 27 ||
rumaṇvānnāma vikrānto vānaro vānareśvaram |
āyayau balavāṃstūrṇaṃ koṭīśatasamāvṛtaḥ || 28 ||
tataḥ koṭisahasrāṇāṃ sahasreṇa śatena ca |
pṛṣṭhato'nugataḥ prāpto haribhirgandhamādanaḥ || 29 ||
tataḥ padmasahasreṇa vṛtaśśaṅkuśatena ca |
yuvarājo'ṅgadaḥ prāptaḥ pitṛtulyaparākramaḥ || 30 ||
tatastārādyutistāro harirbhīmaparākramaḥ |
pañcabhirharikoṭībhirdūrataḥ pratyadṛśyata || 31 ||
indrajānuḥ kapirvīro yūthapaḥ pratyadṛśyata |
ekādaśānāṃ koṭīnāmīśvarastaissamāvṛtaḥ || 32 ||
tato rambhastvanuprāptastaruṇādityasannibhaḥ |
ayutenāvṛtaścaiva sahasreṇa śatena ca || 33 ||
tato yūthapatirvīro durmukho nāma vānaraḥ |
pratyadṛśyata koṭībhyāṃ dvābhyāṃ parivṛto balī || 34 ||
kailāsaśikharākārairvānarairbhīmavikramaiḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa hanumānpratyadṛśyata || 35 ||
nalaścāpi mahāvīryassaṃvṛto drumavāsibhiḥ |
koṭīśatena samprāptassahasreṇa śatena ca || 36 ||
tato dadhimukhaśrīmānkoṭibhirdaśabhirvṛtaḥ |
samprāpto'bhimatastasya sugrīvasya mahātmanaḥ || 37 ||
śarabhaḥ kumudo vahnirvānaro raṃha eva ca |
ete cānye ca bahavo vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ || 38 ||
āvṛtya pṛthivīṃ sarvāṃ parvatāṃśca vanāni ca |
yūthapā ssamanuprāptā steṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 39 ||
āgatāśca viśiṣṭāśca pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
āplavantaḥ plavantaśca garjantaśca plavaṅgamāḥ |
abhyavartanta sugrīvaṃ sūryamabhragaṇā iva || 40 ||
kurvāṇā bahuśabdāṃśca prahṛṣṭā bāhuśālinaḥ |
śirobhirvānarendrāya sugrīvāya nyavedayan || 41 ||
apare vānaraśreṣṭhāssaṅgamya ca yathocitam |
sugrīveṇa samāgamya sthitāḥ prāñjalaya stadā || 42 ||
sugrīvastvarito rāme sarvāṃstāṃ vānarararṣabhān |
nivedayitvā dharmajñaḥ sthitaḥ prāñjalirabravīt || 43 ||
yathāsukhaṃ parvatanijhareṣu vaneṣu sarveṣu ca vānarendrāḥ |
niveśayitvā vidhivadbalāni balaṃ balajñaḥ pratipattumīṣṭe || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ।
इति ब्रुवाणं सुग्रीवं रामो धर्मभृतां वरः ।
बाहुभ्यां सम्परिष्वज्य प्रत्युवाच कृताञ्जलिम् ॥ 1 ॥
यदिन्द्रो वर्षते वर्षं न तच्चित्रं भवेत्क्वचित् ।
आदित्यो वा सहस्रांशुः कुर्याद्वितिमिरं नभः ॥ 2 ॥
चन्द्रमा रश्मिभिः कुर्यात्पृथिवीं सौम्य निर्मलाम् ।
त्वद्विधो वाऽपि मित्राणां प्रतिकुर्यात्परन्तप ॥ 3 ॥
एवं त्वयि न तच्चित्रं भवेद्यत्सौम्य शोभनम् ।
जानाम्यहं त्वां सुग्रीव सततं प्रियवादिनम् ॥ 4 ॥
त्वत्सनाथः सखे सङ्ख्ये जेताऽस्मि सकलानरीन् ।
त्वमेव मे सुहृतन्मित्रं साहाय्यं कर्तुमर्हसि ॥ 5 ॥
जहारात्मविनाशाय वैदेहीं राक्षसाधमः ।
वञ्चयित्वा तु पौलोमीमनुह्लादो यथा शचीम् ॥ 6 ॥
न चिरात्तं हनिष्यामि रावणं निशितैश्शरैः ।
पौलोम्याः पितरं दृप्तं शतक्रतुरिवाऽहवे ॥ 7 ॥
एतस्मिन्नन्तरे चैव रजस्समभिवर्तत ।
उष्णां तीव्रां सहस्रांशोश्छादयद्गगने प्रभाम् ॥ 8 ॥
दिशः पर्याकुलाश्चासन्रजसा तेन मूर्छता ।
चचाल च मही सर्वा सशैलवनकानना ॥ 9 ॥
ततो नगेन्द्रसङ्काशैस्तीक्ष्णदंष्ट्रैर्महाबलैः ।
कृत्स्ना सञ्छादिता भूमिरसङ्ख्येयैः प्लवङ्गमैः ॥ 10 ॥
निमेषान्तरमात्रेण ततस्तैर्हरियूथपैः ।
कोटीशतपरीवारैः कामरूपिभिरावृता ॥ 11 ॥
नादेयैः पार्वतीयैश्च सामुद्रैश्च महाबलैः ।
हरिभिर्मेघनिर्ह्रादैरन्यैश्च वनचारिभिः ॥ 12 ॥
तरुणादित्यवर्णैश्च शशिगौरैश्च वानरैः ।
पद्मकेसरवर्णैश्च श्वेतैर्मेरुकृतालयैः ॥ 13 ॥
कोटीसहस्रैर्दशभिः श्रीमान्परिवृतस्तदा ।
वीरश्शतवलिर्नाम वानरः प्रत्यदृश्यत ॥ 14 ॥
ततः काञ्चनशैलाभस्ताराया वीर्यवान्पिता ।
अनेकैर्दशसाहस्रैः कोटिभिः प्रत्यदृश्यत ॥ 15 ॥
तथाऽपरेण कोटीनां सहस्रेण समन्वितः ।
पिता रुमाया सम्प्राप्तस्सुग्रीवश्वशुरो विभुः ॥ 16 ॥
पद्मकेसरसङ्काशस्तरुणार्कनिभाननः ।
बुद्धिमान्वानरश्रेष्ठस्सर्ववानरसत्तमः ॥ 17 ॥
अनेकैर्बहुसाहस्रैर्वानराणां समन्वितः ।
पिता हनुमतश्रशीमान्केसरी प्रत्यदृश्यत ॥ 18 ॥
गोलाङ्गूलमहाराजो गवाक्षो भीमविक्रमः ।
वृतः कोटिसहस्रेण वानराणामदृश्यत ॥ 19 ॥
ऋक्षाणां भीमवेगानां धूम्रश्शत्रुनिबर्हणः ।
वृतः कोटिसहस्राभ्यां द्वाभ्यां समभिवर्तत ॥ 20 ॥
महाचलनिभैर्घोरैः पनसो नाम यूथपः ।
आजगाम महावीर्यस्तिसृभिः कोटिभिर्वृतः ॥ 21 ॥
नीलाञ्जनचयाकारो नीलो नामाऽथ यूथपः ।
अदृश्यत महाकायः कोटिभिर्दशभिर्वृतः ॥ 22 ॥
ततः काञ्चनशैलाभो गवयो नाम यूथपः ।
आजगाम महावीर्यः पञ्चभिः कोटिभिर्वृतः ॥ 23 ॥
दरीमुखश्च बलवान्यूथपोऽभ्याययौ तदा ।
वृतः कोटिसहस्रेण सुग्रीवं समुपस्थितः ॥ 24 ॥
मैन्दश्च द्विविदश्चोभावश्विपुत्रौ महाबलौ ।
कोटिकोटिसहस्रेण वानराणामदृश्यताम् ॥ 25 ॥
गजश्च बलवान् वीरः कोटिभिस्तिसृभिर्वृतः ।
आजगाम महातेजा सुग्रीवस्य समीपतः ॥ 26 ॥
ऋक्षराजो महातेजा जाम्बवान्नाम नामतः ।
कोटिभिर्दशभिः प्राप्तः सुग्रीवस्य वशे स्थितः ॥ 27 ॥
रुमण्वान्नाम विक्रान्तो वानरो वानरेश्वरम् ।
आययौ बलवांस्तूर्णं कोटीशतसमावृतः ॥ 28 ॥
ततः कोटिसहस्राणां सहस्रेण शतेन च ।
पृष्ठतोऽनुगतः प्राप्तो हरिभिर्गन्धमादनः ॥ 29 ॥
ततः पद्मसहस्रेण वृतश्शङ्कुशतेन च ।
युवराजोऽङ्गदः प्राप्तः पितृतुल्यपराक्रमः ॥ 30 ॥
ततस्ताराद्युतिस्तारो हरिर्भीमपराक्रमः ।
पञ्चभिर्हरिकोटीभिर्दूरतः प्रत्यदृश्यत ॥ 31 ॥
इन्द्रजानुः कपिर्वीरो यूथपः प्रत्यदृश्यत ।
एकादशानां कोटीनामीश्वरस्तैस्समावृतः ॥ 32 ॥
ततो रम्भस्त्वनुप्राप्तस्तरुणादित्यसन्निभः ।
अयुतेनावृतश्चैव सहस्रेण शतेन च ॥ 33 ॥
ततो यूथपतिर्वीरो दुर्मुखो नाम वानरः ।
प्रत्यदृश्यत कोटीभ्यां द्वाभ्यां परिवृतो बली ॥ 34 ॥
कैलासशिखराकारैर्वानरैर्भीमविक्रमैः ।
वृतः कोटिसहस्रेण हनुमान्प्रत्यदृश्यत ॥ 35 ॥
नलश्चापि महावीर्यस्संवृतो द्रुमवासिभिः ।
कोटीशतेन सम्प्राप्तस्सहस्रेण शतेन च ॥ 36 ॥
ततो दधिमुखश्रीमान्कोटिभिर्दशभिर्वृतः ।
सम्प्राप्तोऽभिमतस्तस्य सुग्रीवस्य महात्मनः ॥ 37 ॥
शरभः कुमुदो वह्निर्वानरो रंह एव च ।
एते चान्ये च बहवो वानराः कामरूपिणः ॥ 38 ॥
आवृत्य पृथिवीं सर्वां पर्वतांश्च वनानि च ।
यूथपा स्समनुप्राप्ता स्तेषां सङ्ख्या न विद्यते ॥ 39 ॥
आगताश्च विशिष्टाश्च पृथिव्यां सर्ववानराः ।
आप्लवन्तः प्लवन्तश्च गर्जन्तश्च प्लवङ्गमाः ।
अभ्यवर्तन्त सुग्रीवं सूर्यमभ्रगणा इव ॥ 40 ॥
कुर्वाणा बहुशब्दांश्च प्रहृष्टा बाहुशालिनः ।
शिरोभिर्वानरेन्द्राय सुग्रीवाय न्यवेदयन् ॥ 41 ॥
अपरे वानरश्रेष्ठास्सङ्गम्य च यथोचितम् ।
सुग्रीवेण समागम्य स्थिताः प्राञ्जलय स्तदा ॥ 42 ॥
सुग्रीवस्त्वरितो रामे सर्वांस्तां वानररर्षभान् ।
निवेदयित्वा धर्मज्ञः स्थितः प्राञ्जलिरब्रवीत् ॥ 43 ॥
यथासुखं पर्वतनिझरेषु वनेषु सर्वेषु च वानरेन्द्राः ।
निवेशयित्वा विधिवद्बलानि बलं बलज्ञः प्रतिपत्तुमीष्टे ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
iti bruvāṇaṃ sugrīvaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya pratyuvāca kṛtāñjalim || 1 ||
yadindro varṣate varṣaṃ na taccitraṃ bhavetkvacit |
ādityo vā sahasrāṃśuḥ kuryādvitimiraṃ nabhaḥ || 2 ||
candramā raśmibhiḥ kuryātpṛthivīṃ saumya nirmalām |
tvadvidho vā'pi mitrāṇāṃ pratikuryātparantapa || 3 ||
evaṃ tvayi na taccitraṃ bhavedyatsaumya śobhanam |
jānāmyahaṃ tvāṃ sugrīva satataṃ priyavādinam || 4 ||
tvatsanāthaḥ sakhe saṅkhye jetā'smi sakalānarīn |
tvameva me suhṛtanmitraṃ sāhāyyaṃ kartumarhasi || 5 ||
jahārātmavināśāya vaidehīṃ rākṣasādhamaḥ |
vañcayitvā tu paulomīmanuhlādo yathā śacīm || 6 ||
na cirāttaṃ haniṣyāmi rāvaṇaṃ niśitaiśśaraiḥ |
paulomyāḥ pitaraṃ dṛptaṃ śatakraturivā'have || 7 ||
etasminnantare caiva rajassamabhivartata |
uṣṇāṃ tīvrāṃ sahasrāṃśośchādayadgagane prabhām || 8 ||
diśaḥ paryākulāścāsanrajasā tena mūrchatā |
cacāla ca mahī sarvā saśailavanakānanā || 9 ||
tato nagendrasaṅkāśaistīkṣṇadaṃṣṭrairmahābalaiḥ |
kṛtsnā sañchāditā bhūmirasaṅkhyeyaiḥ plavaṅgamaiḥ || 10 ||
nimeṣāntaramātreṇa tatastairhariyūthapaiḥ |
koṭīśataparīvāraiḥ kāmarūpibhirāvṛtā || 11 ||
nādeyaiḥ pārvatīyaiśca sāmudraiśca mahābalaiḥ |
haribhirmeghanirhrādairanyaiśca vanacāribhiḥ || 12 ||
taruṇādityavarṇaiśca śaśigauraiśca vānaraiḥ |
padmakesaravarṇaiśca śvetairmerukṛtālayaiḥ || 13 ||
koṭīsahasrairdaśabhiḥ śrīmānparivṛtastadā |
vīraśśatavalirnāma vānaraḥ pratyadṛśyata || 14 ||
tataḥ kāñcanaśailābhastārāyā vīryavānpitā |
anekairdaśasāhasraiḥ koṭibhiḥ pratyadṛśyata || 15 ||
tathā'pareṇa koṭīnāṃ sahasreṇa samanvitaḥ |
pitā rumāyā samprāptassugrīvaśvaśuro vibhuḥ || 16 ||
padmakesarasaṅkāśastaruṇārkanibhānanaḥ |
buddhimānvānaraśreṣṭhassarvavānarasattamaḥ || 17 ||
anekairbahusāhasrairvānarāṇāṃ samanvitaḥ |
pitā hanumataśraśīmānkesarī pratyadṛśyata || 18 ||
golāṅgūlamahārājo gavākṣo bhīmavikramaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyata || 19 ||
ṛkṣāṇāṃ bhīmavegānāṃ dhūmraśśatrunibarhaṇaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasrābhyāṃ dvābhyāṃ samabhivartata || 20 ||
mahācalanibhairghoraiḥ panaso nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryastisṛbhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 21 ||
nīlāñjanacayākāro nīlo nāmā'tha yūthapaḥ |
adṛśyata mahākāyaḥ koṭibhirdaśabhirvṛtaḥ || 22 ||
tataḥ kāñcanaśailābho gavayo nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryaḥ pañcabhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 23 ||
darīmukhaśca balavānyūthapo'bhyāyayau tadā |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa sugrīvaṃ samupasthitaḥ || 24 ||
maindaśca dvividaścobhāvaśviputrau mahābalau |
koṭikoṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyatām || 25 ||
gajaśca balavān vīraḥ koṭibhistisṛbhirvṛtaḥ |
ājagāma mahātejā sugrīvasya samīpataḥ || 26 ||
ṛkṣarājo mahātejā jāmbavānnāma nāmataḥ |
koṭibhirdaśabhiḥ prāptaḥ sugrīvasya vaśe sthitaḥ || 27 ||
rumaṇvānnāma vikrānto vānaro vānareśvaram |
āyayau balavāṃstūrṇaṃ koṭīśatasamāvṛtaḥ || 28 ||
tataḥ koṭisahasrāṇāṃ sahasreṇa śatena ca |
pṛṣṭhato'nugataḥ prāpto haribhirgandhamādanaḥ || 29 ||
tataḥ padmasahasreṇa vṛtaśśaṅkuśatena ca |
yuvarājo'ṅgadaḥ prāptaḥ pitṛtulyaparākramaḥ || 30 ||
tatastārādyutistāro harirbhīmaparākramaḥ |
pañcabhirharikoṭībhirdūrataḥ pratyadṛśyata || 31 ||
indrajānuḥ kapirvīro yūthapaḥ pratyadṛśyata |
ekādaśānāṃ koṭīnāmīśvarastaissamāvṛtaḥ || 32 ||
tato rambhastvanuprāptastaruṇādityasannibhaḥ |
ayutenāvṛtaścaiva sahasreṇa śatena ca || 33 ||
tato yūthapatirvīro durmukho nāma vānaraḥ |
pratyadṛśyata koṭībhyāṃ dvābhyāṃ parivṛto balī || 34 ||
kailāsaśikharākārairvānarairbhīmavikramaiḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa hanumānpratyadṛśyata || 35 ||
nalaścāpi mahāvīryassaṃvṛto drumavāsibhiḥ |
koṭīśatena samprāptassahasreṇa śatena ca || 36 ||
tato dadhimukhaśrīmānkoṭibhirdaśabhirvṛtaḥ |
samprāpto'bhimatastasya sugrīvasya mahātmanaḥ || 37 ||
śarabhaḥ kumudo vahnirvānaro raṃha eva ca |
ete cānye ca bahavo vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ || 38 ||
āvṛtya pṛthivīṃ sarvāṃ parvatāṃśca vanāni ca |
yūthapā ssamanuprāptā steṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 39 ||
āgatāśca viśiṣṭāśca pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
āplavantaḥ plavantaśca garjantaśca plavaṅgamāḥ |
abhyavartanta sugrīvaṃ sūryamabhragaṇā iva || 40 ||
kurvāṇā bahuśabdāṃśca prahṛṣṭā bāhuśālinaḥ |
śirobhirvānarendrāya sugrīvāya nyavedayan || 41 ||
apare vānaraśreṣṭhāssaṅgamya ca yathocitam |
sugrīveṇa samāgamya sthitāḥ prāñjalaya stadā || 42 ||
sugrīvastvarito rāme sarvāṃstāṃ vānarararṣabhān |
nivedayitvā dharmajñaḥ sthitaḥ prāñjalirabravīt || 43 ||
yathāsukhaṃ parvatanijhareṣu vaneṣu sarveṣu ca vānarendrāḥ |
niveśayitvā vidhivadbalāni balaṃ balajñaḥ pratipattumīṣṭe || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.