শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ একোনচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
ইতি ব্রুবাণং সুগ্রীবং রামো ধর্মভৃতাং বরঃ ।
বাহুভ্যাং সম্পরিষ্বজ্য প্রত্যুবাচ কৃতাঞ্জলিম্ ॥ 1 ॥
যদিন্দ্রো বর্ষতে বর্ষং ন তচ্চিত্রং ভবেত্ক্বচিত্ ।
আদিত্যো বা সহস্রাংশুঃ কুর্যাদ্বিতিমিরং নভঃ ॥ 2 ॥
চন্দ্রমা রশ্মিভিঃ কুর্যাত্পৃথিবীং সৌম্য নির্মলাম্ ।
ত্বদ্বিধো বাঽপি মিত্রাণাং প্রতিকুর্যাত্পরন্তপ ॥ 3 ॥
এবং ত্বযি ন তচ্চিত্রং ভবেদ্যত্সৌম্য শোভনম্ ।
জানাম্যহং ত্বাং সুগ্রীব সততং প্রিযবাদিনম্ ॥ 4 ॥
ত্বত্সনাথঃ সখে সঙ্খ্যে জেতাঽস্মি সকলানরীন্ ।
ত্বমেব মে সুহৃতন্মিত্রং সাহায্যং কর্তুমর্হসি ॥ 5 ॥
জহারাত্মবিনাশায বৈদেহীং রাক্ষসাধমঃ ।
বঞ্চযিত্বা তু পৌলোমীমনুহ্লাদো যথা শচীম্ ॥ 6 ॥
ন চিরাত্তং হনিষ্যামি রাবণং নিশিতৈশ্শরৈঃ ।
পৌলোম্যাঃ পিতরং দৃপ্তং শতক্রতুরিবাঽহবে ॥ 7 ॥
এতস্মিন্নন্তরে চৈব রজস্সমভিবর্তত ।
উষ্ণাং তীব্রাং সহস্রাংশোশ্ছাদযদ্গগনে প্রভাম্ ॥ 8 ॥
দিশঃ পর্যাকুলাশ্চাসন্রজসা তেন মূর্ছতা ।
চচাল চ মহী সর্বা সশৈলবনকাননা ॥ 9 ॥
ততো নগেন্দ্রসঙ্কাশৈস্তীক্ষ্ণদংষ্ট্রৈর্মহাবলৈঃ ।
কৃত্স্না সঞ্ছাদিতা ভূমিরসঙ্খ্যেযৈঃ প্লবঙ্গমৈঃ ॥ 10 ॥
নিমেষান্তরমাত্রেণ ততস্তৈর্হরিযূথপৈঃ ।
কোটীশতপরীবারৈঃ কামরূপিভিরাবৃতা ॥ 11 ॥
নাদেযৈঃ পার্বতীযৈশ্চ সামুদ্রৈশ্চ মহাবলৈঃ ।
হরিভির্মেঘনির্হ্রাদৈরন্যৈশ্চ বনচারিভিঃ ॥ 12 ॥
তরুণাদিত্যবর্ণৈশ্চ শশিগৌরৈশ্চ বানরৈঃ ।
পদ্মকেসরবর্ণৈশ্চ শ্বেতৈর্মেরুকৃতালযৈঃ ॥ 13 ॥
কোটীসহস্রৈর্দশভিঃ শ্রীমান্পরিবৃতস্তদা ।
বীরশ্শতবলির্নাম বানরঃ প্রত্যদৃশ্যত ॥ 14 ॥
ততঃ কাঞ্চনশৈলাভস্তারাযা বীর্যবান্পিতা ।
অনেকৈর্দশসাহস্রৈঃ কোটিভিঃ প্রত্যদৃশ্যত ॥ 15 ॥
তথাঽপরেণ কোটীনাং সহস্রেণ সমন্বিতঃ ।
পিতা রুমাযা সম্প্রাপ্তস্সুগ্রীবশ্বশুরো বিভুঃ ॥ 16 ॥
পদ্মকেসরসঙ্কাশস্তরুণার্কনিভাননঃ ।
বুদ্ধিমান্বানরশ্রেষ্ঠস্সর্ববানরসত্তমঃ ॥ 17 ॥
অনেকৈর্বহুসাহস্রৈর্বানরাণাং সমন্বিতঃ ।
পিতা হনুমতশ্রশীমান্কেসরী প্রত্যদৃশ্যত ॥ 18 ॥
গোলাঙ্গূলমহারাজো গবাক্ষো ভীমবিক্রমঃ ।
বৃতঃ কোটিসহস্রেণ বানরাণামদৃশ্যত ॥ 19 ॥
ঋক্ষাণাং ভীমবেগানাং ধূম্রশ্শত্রুনিবর্হণঃ ।
বৃতঃ কোটিসহস্রাভ্যাং দ্বাভ্যাং সমভিবর্তত ॥ 20 ॥
মহাচলনিভৈর্ঘোরৈঃ পনসো নাম যূথপঃ ।
আজগাম মহাবীর্যস্তিসৃভিঃ কোটিভির্বৃতঃ ॥ 21 ॥
নীলাঞ্জনচযাকারো নীলো নামাঽথ যূথপঃ ।
অদৃশ্যত মহাকাযঃ কোটিভির্দশভির্বৃতঃ ॥ 22 ॥
ততঃ কাঞ্চনশৈলাভো গবযো নাম যূথপঃ ।
আজগাম মহাবীর্যঃ পঞ্চভিঃ কোটিভির্বৃতঃ ॥ 23 ॥
দরীমুখশ্চ বলবান্যূথপোঽভ্যাযযৌ তদা ।
বৃতঃ কোটিসহস্রেণ সুগ্রীবং সমুপস্থিতঃ ॥ 24 ॥
মৈন্দশ্চ দ্বিবিদশ্চোভাবশ্বিপুত্রৌ মহাবলৌ ।
কোটিকোটিসহস্রেণ বানরাণামদৃশ্যতাম্ ॥ 25 ॥
গজশ্চ বলবান্ বীরঃ কোটিভিস্তিসৃভির্বৃতঃ ।
আজগাম মহাতেজা সুগ্রীবস্য সমীপতঃ ॥ 26 ॥
ঋক্ষরাজো মহাতেজা জাম্ববান্নাম নামতঃ ।
কোটিভির্দশভিঃ প্রাপ্তঃ সুগ্রীবস্য বশে স্থিতঃ ॥ 27 ॥
রুমণ্বান্নাম বিক্রান্তো বানরো বানরেশ্বরম্ ।
আযযৌ বলবাংস্তূর্ণং কোটীশতসমাবৃতঃ ॥ 28 ॥
ততঃ কোটিসহস্রাণাং সহস্রেণ শতেন চ ।
পৃষ্ঠতোঽনুগতঃ প্রাপ্তো হরিভির্গন্ধমাদনঃ ॥ 29 ॥
ততঃ পদ্মসহস্রেণ বৃতশ্শঙ্কুশতেন চ ।
যুবরাজোঽঙ্গদঃ প্রাপ্তঃ পিতৃতুল্যপরাক্রমঃ ॥ 30 ॥
ততস্তারাদ্যুতিস্তারো হরির্ভীমপরাক্রমঃ ।
পঞ্চভির্হরিকোটীভির্দূরতঃ প্রত্যদৃশ্যত ॥ 31 ॥
ইন্দ্রজানুঃ কপির্বীরো যূথপঃ প্রত্যদৃশ্যত ।
একাদশানাং কোটীনামীশ্বরস্তৈস্সমাবৃতঃ ॥ 32 ॥
ততো রম্ভস্ত্বনুপ্রাপ্তস্তরুণাদিত্যসন্নিভঃ ।
অযুতেনাবৃতশ্চৈব সহস্রেণ শতেন চ ॥ 33 ॥
ততো যূথপতির্বীরো দুর্মুখো নাম বানরঃ ।
প্রত্যদৃশ্যত কোটীভ্যাং দ্বাভ্যাং পরিবৃতো বলী ॥ 34 ॥
কৈলাসশিখরাকারৈর্বানরৈর্ভীমবিক্রমৈঃ ।
বৃতঃ কোটিসহস্রেণ হনুমান্প্রত্যদৃশ্যত ॥ 35 ॥
নলশ্চাপি মহাবীর্যস্সংবৃতো দ্রুমবাসিভিঃ ।
কোটীশতেন সম্প্রাপ্তস্সহস্রেণ শতেন চ ॥ 36 ॥
ততো দধিমুখশ্রীমান্কোটিভির্দশভির্বৃতঃ ।
সম্প্রাপ্তোঽভিমতস্তস্য সুগ্রীবস্য মহাত্মনঃ ॥ 37 ॥
শরভঃ কুমুদো বহ্নির্বানরো রংহ এব চ ।
এতে চান্যে চ বহবো বানরাঃ কামরূপিণঃ ॥ 38 ॥
আবৃত্য পৃথিবীং সর্বাং পর্বতাংশ্চ বনানি চ ।
যূথপা স্সমনুপ্রাপ্তা স্তেষাং সঙ্খ্যা ন বিদ্যতে ॥ 39 ॥
আগতাশ্চ বিশিষ্টাশ্চ পৃথিব্যাং সর্ববানরাঃ ।
আপ্লবন্তঃ প্লবন্তশ্চ গর্জন্তশ্চ প্লবঙ্গমাঃ ।
অভ্যবর্তন্ত সুগ্রীবং সূর্যমভ্রগণা ইব ॥ 40 ॥
কুর্বাণা বহুশব্দাংশ্চ প্রহৃষ্টা বাহুশালিনঃ ।
শিরোভির্বানরেন্দ্রায সুগ্রীবায ন্যবেদযন্ ॥ 41 ॥
অপরে বানরশ্রেষ্ঠাস্সঙ্গম্য চ যথোচিতম্ ।
সুগ্রীবেণ সমাগম্য স্থিতাঃ প্রাঞ্জলয স্তদা ॥ 42 ॥
সুগ্রীবস্ত্বরিতো রামে সর্বাংস্তাং বানররর্ষভান্ ।
নিবেদযিত্বা ধর্মজ্ঞঃ স্থিতঃ প্রাঞ্জলিরব্রবীত্ ॥ 43 ॥
যথাসুখং পর্বতনিঝরেষু বনেষু সর্বেষু চ বানরেন্দ্রাঃ ।
নিবেশযিত্বা বিধিবদ্বলানি বলং বলজ্ঞঃ প্রতিপত্তুমীষ্টে ॥ 44 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে একোনচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
iti bruvāṇaṃ sugrīvaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya pratyuvāca kṛtāñjalim || 1 ||
yadindro varṣate varṣaṃ na taccitraṃ bhavetkvacit |
ādityo vā sahasrāṃśuḥ kuryādvitimiraṃ nabhaḥ || 2 ||
candramā raśmibhiḥ kuryātpṛthivīṃ saumya nirmalām |
tvadvidho vā'pi mitrāṇāṃ pratikuryātparantapa || 3 ||
evaṃ tvayi na taccitraṃ bhavedyatsaumya śobhanam |
jānāmyahaṃ tvāṃ sugrīva satataṃ priyavādinam || 4 ||
tvatsanāthaḥ sakhe saṅkhye jetā'smi sakalānarīn |
tvameva me suhṛtanmitraṃ sāhāyyaṃ kartumarhasi || 5 ||
jahārātmavināśāya vaidehīṃ rākṣasādhamaḥ |
vañcayitvā tu paulomīmanuhlādo yathā śacīm || 6 ||
na cirāttaṃ haniṣyāmi rāvaṇaṃ niśitaiśśaraiḥ |
paulomyāḥ pitaraṃ dṛptaṃ śatakraturivā'have || 7 ||
etasminnantare caiva rajassamabhivartata |
uṣṇāṃ tīvrāṃ sahasrāṃśośchādayadgagane prabhām || 8 ||
diśaḥ paryākulāścāsanrajasā tena mūrchatā |
cacāla ca mahī sarvā saśailavanakānanā || 9 ||
tato nagendrasaṅkāśaistīkṣṇadaṃṣṭrairmahābalaiḥ |
kṛtsnā sañchāditā bhūmirasaṅkhyeyaiḥ plavaṅgamaiḥ || 10 ||
nimeṣāntaramātreṇa tatastairhariyūthapaiḥ |
koṭīśataparīvāraiḥ kāmarūpibhirāvṛtā || 11 ||
nādeyaiḥ pārvatīyaiśca sāmudraiśca mahābalaiḥ |
haribhirmeghanirhrādairanyaiśca vanacāribhiḥ || 12 ||
taruṇādityavarṇaiśca śaśigauraiśca vānaraiḥ |
padmakesaravarṇaiśca śvetairmerukṛtālayaiḥ || 13 ||
koṭīsahasrairdaśabhiḥ śrīmānparivṛtastadā |
vīraśśatavalirnāma vānaraḥ pratyadṛśyata || 14 ||
tataḥ kāñcanaśailābhastārāyā vīryavānpitā |
anekairdaśasāhasraiḥ koṭibhiḥ pratyadṛśyata || 15 ||
tathā'pareṇa koṭīnāṃ sahasreṇa samanvitaḥ |
pitā rumāyā samprāptassugrīvaśvaśuro vibhuḥ || 16 ||
padmakesarasaṅkāśastaruṇārkanibhānanaḥ |
buddhimānvānaraśreṣṭhassarvavānarasattamaḥ || 17 ||
anekairbahusāhasrairvānarāṇāṃ samanvitaḥ |
pitā hanumataśraśīmānkesarī pratyadṛśyata || 18 ||
golāṅgūlamahārājo gavākṣo bhīmavikramaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyata || 19 ||
ṛkṣāṇāṃ bhīmavegānāṃ dhūmraśśatrunibarhaṇaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasrābhyāṃ dvābhyāṃ samabhivartata || 20 ||
mahācalanibhairghoraiḥ panaso nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryastisṛbhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 21 ||
nīlāñjanacayākāro nīlo nāmā'tha yūthapaḥ |
adṛśyata mahākāyaḥ koṭibhirdaśabhirvṛtaḥ || 22 ||
tataḥ kāñcanaśailābho gavayo nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryaḥ pañcabhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 23 ||
darīmukhaśca balavānyūthapo'bhyāyayau tadā |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa sugrīvaṃ samupasthitaḥ || 24 ||
maindaśca dvividaścobhāvaśviputrau mahābalau |
koṭikoṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyatām || 25 ||
gajaśca balavān vīraḥ koṭibhistisṛbhirvṛtaḥ |
ājagāma mahātejā sugrīvasya samīpataḥ || 26 ||
ṛkṣarājo mahātejā jāmbavānnāma nāmataḥ |
koṭibhirdaśabhiḥ prāptaḥ sugrīvasya vaśe sthitaḥ || 27 ||
rumaṇvānnāma vikrānto vānaro vānareśvaram |
āyayau balavāṃstūrṇaṃ koṭīśatasamāvṛtaḥ || 28 ||
tataḥ koṭisahasrāṇāṃ sahasreṇa śatena ca |
pṛṣṭhato'nugataḥ prāpto haribhirgandhamādanaḥ || 29 ||
tataḥ padmasahasreṇa vṛtaśśaṅkuśatena ca |
yuvarājo'ṅgadaḥ prāptaḥ pitṛtulyaparākramaḥ || 30 ||
tatastārādyutistāro harirbhīmaparākramaḥ |
pañcabhirharikoṭībhirdūrataḥ pratyadṛśyata || 31 ||
indrajānuḥ kapirvīro yūthapaḥ pratyadṛśyata |
ekādaśānāṃ koṭīnāmīśvarastaissamāvṛtaḥ || 32 ||
tato rambhastvanuprāptastaruṇādityasannibhaḥ |
ayutenāvṛtaścaiva sahasreṇa śatena ca || 33 ||
tato yūthapatirvīro durmukho nāma vānaraḥ |
pratyadṛśyata koṭībhyāṃ dvābhyāṃ parivṛto balī || 34 ||
kailāsaśikharākārairvānarairbhīmavikramaiḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa hanumānpratyadṛśyata || 35 ||
nalaścāpi mahāvīryassaṃvṛto drumavāsibhiḥ |
koṭīśatena samprāptassahasreṇa śatena ca || 36 ||
tato dadhimukhaśrīmānkoṭibhirdaśabhirvṛtaḥ |
samprāpto'bhimatastasya sugrīvasya mahātmanaḥ || 37 ||
śarabhaḥ kumudo vahnirvānaro raṃha eva ca |
ete cānye ca bahavo vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ || 38 ||
āvṛtya pṛthivīṃ sarvāṃ parvatāṃśca vanāni ca |
yūthapā ssamanuprāptā steṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 39 ||
āgatāśca viśiṣṭāśca pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
āplavantaḥ plavantaśca garjantaśca plavaṅgamāḥ |
abhyavartanta sugrīvaṃ sūryamabhragaṇā iva || 40 ||
kurvāṇā bahuśabdāṃśca prahṛṣṭā bāhuśālinaḥ |
śirobhirvānarendrāya sugrīvāya nyavedayan || 41 ||
apare vānaraśreṣṭhāssaṅgamya ca yathocitam |
sugrīveṇa samāgamya sthitāḥ prāñjalaya stadā || 42 ||
sugrīvastvarito rāme sarvāṃstāṃ vānarararṣabhān |
nivedayitvā dharmajñaḥ sthitaḥ prāñjalirabravīt || 43 ||
yathāsukhaṃ parvatanijhareṣu vaneṣu sarveṣu ca vānarendrāḥ |
niveśayitvā vidhivadbalāni balaṃ balajñaḥ pratipattumīṣṭe || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ।
इति ब्रुवाणं सुग्रीवं रामो धर्मभृतां वरः ।
बाहुभ्यां सम्परिष्वज्य प्रत्युवाच कृताञ्जलिम् ॥ 1 ॥
यदिन्द्रो वर्षते वर्षं न तच्चित्रं भवेत्क्वचित् ।
आदित्यो वा सहस्रांशुः कुर्याद्वितिमिरं नभः ॥ 2 ॥
चन्द्रमा रश्मिभिः कुर्यात्पृथिवीं सौम्य निर्मलाम् ।
त्वद्विधो वाऽपि मित्राणां प्रतिकुर्यात्परन्तप ॥ 3 ॥
एवं त्वयि न तच्चित्रं भवेद्यत्सौम्य शोभनम् ।
जानाम्यहं त्वां सुग्रीव सततं प्रियवादिनम् ॥ 4 ॥
त्वत्सनाथः सखे सङ्ख्ये जेताऽस्मि सकलानरीन् ।
त्वमेव मे सुहृतन्मित्रं साहाय्यं कर्तुमर्हसि ॥ 5 ॥
जहारात्मविनाशाय वैदेहीं राक्षसाधमः ।
वञ्चयित्वा तु पौलोमीमनुह्लादो यथा शचीम् ॥ 6 ॥
न चिरात्तं हनिष्यामि रावणं निशितैश्शरैः ।
पौलोम्याः पितरं दृप्तं शतक्रतुरिवाऽहवे ॥ 7 ॥
एतस्मिन्नन्तरे चैव रजस्समभिवर्तत ।
उष्णां तीव्रां सहस्रांशोश्छादयद्गगने प्रभाम् ॥ 8 ॥
दिशः पर्याकुलाश्चासन्रजसा तेन मूर्छता ।
चचाल च मही सर्वा सशैलवनकानना ॥ 9 ॥
ततो नगेन्द्रसङ्काशैस्तीक्ष्णदंष्ट्रैर्महाबलैः ।
कृत्स्ना सञ्छादिता भूमिरसङ्ख्येयैः प्लवङ्गमैः ॥ 10 ॥
निमेषान्तरमात्रेण ततस्तैर्हरियूथपैः ।
कोटीशतपरीवारैः कामरूपिभिरावृता ॥ 11 ॥
नादेयैः पार्वतीयैश्च सामुद्रैश्च महाबलैः ।
हरिभिर्मेघनिर्ह्रादैरन्यैश्च वनचारिभिः ॥ 12 ॥
तरुणादित्यवर्णैश्च शशिगौरैश्च वानरैः ।
पद्मकेसरवर्णैश्च श्वेतैर्मेरुकृतालयैः ॥ 13 ॥
कोटीसहस्रैर्दशभिः श्रीमान्परिवृतस्तदा ।
वीरश्शतवलिर्नाम वानरः प्रत्यदृश्यत ॥ 14 ॥
ततः काञ्चनशैलाभस्ताराया वीर्यवान्पिता ।
अनेकैर्दशसाहस्रैः कोटिभिः प्रत्यदृश्यत ॥ 15 ॥
तथाऽपरेण कोटीनां सहस्रेण समन्वितः ।
पिता रुमाया सम्प्राप्तस्सुग्रीवश्वशुरो विभुः ॥ 16 ॥
पद्मकेसरसङ्काशस्तरुणार्कनिभाननः ।
बुद्धिमान्वानरश्रेष्ठस्सर्ववानरसत्तमः ॥ 17 ॥
अनेकैर्बहुसाहस्रैर्वानराणां समन्वितः ।
पिता हनुमतश्रशीमान्केसरी प्रत्यदृश्यत ॥ 18 ॥
गोलाङ्गूलमहाराजो गवाक्षो भीमविक्रमः ।
वृतः कोटिसहस्रेण वानराणामदृश्यत ॥ 19 ॥
ऋक्षाणां भीमवेगानां धूम्रश्शत्रुनिबर्हणः ।
वृतः कोटिसहस्राभ्यां द्वाभ्यां समभिवर्तत ॥ 20 ॥
महाचलनिभैर्घोरैः पनसो नाम यूथपः ।
आजगाम महावीर्यस्तिसृभिः कोटिभिर्वृतः ॥ 21 ॥
नीलाञ्जनचयाकारो नीलो नामाऽथ यूथपः ।
अदृश्यत महाकायः कोटिभिर्दशभिर्वृतः ॥ 22 ॥
ततः काञ्चनशैलाभो गवयो नाम यूथपः ।
आजगाम महावीर्यः पञ्चभिः कोटिभिर्वृतः ॥ 23 ॥
दरीमुखश्च बलवान्यूथपोऽभ्याययौ तदा ।
वृतः कोटिसहस्रेण सुग्रीवं समुपस्थितः ॥ 24 ॥
मैन्दश्च द्विविदश्चोभावश्विपुत्रौ महाबलौ ।
कोटिकोटिसहस्रेण वानराणामदृश्यताम् ॥ 25 ॥
गजश्च बलवान् वीरः कोटिभिस्तिसृभिर्वृतः ।
आजगाम महातेजा सुग्रीवस्य समीपतः ॥ 26 ॥
ऋक्षराजो महातेजा जाम्बवान्नाम नामतः ।
कोटिभिर्दशभिः प्राप्तः सुग्रीवस्य वशे स्थितः ॥ 27 ॥
रुमण्वान्नाम विक्रान्तो वानरो वानरेश्वरम् ।
आययौ बलवांस्तूर्णं कोटीशतसमावृतः ॥ 28 ॥
ततः कोटिसहस्राणां सहस्रेण शतेन च ।
पृष्ठतोऽनुगतः प्राप्तो हरिभिर्गन्धमादनः ॥ 29 ॥
ततः पद्मसहस्रेण वृतश्शङ्कुशतेन च ।
युवराजोऽङ्गदः प्राप्तः पितृतुल्यपराक्रमः ॥ 30 ॥
ततस्ताराद्युतिस्तारो हरिर्भीमपराक्रमः ।
पञ्चभिर्हरिकोटीभिर्दूरतः प्रत्यदृश्यत ॥ 31 ॥
इन्द्रजानुः कपिर्वीरो यूथपः प्रत्यदृश्यत ।
एकादशानां कोटीनामीश्वरस्तैस्समावृतः ॥ 32 ॥
ततो रम्भस्त्वनुप्राप्तस्तरुणादित्यसन्निभः ।
अयुतेनावृतश्चैव सहस्रेण शतेन च ॥ 33 ॥
ततो यूथपतिर्वीरो दुर्मुखो नाम वानरः ।
प्रत्यदृश्यत कोटीभ्यां द्वाभ्यां परिवृतो बली ॥ 34 ॥
कैलासशिखराकारैर्वानरैर्भीमविक्रमैः ।
वृतः कोटिसहस्रेण हनुमान्प्रत्यदृश्यत ॥ 35 ॥
नलश्चापि महावीर्यस्संवृतो द्रुमवासिभिः ।
कोटीशतेन सम्प्राप्तस्सहस्रेण शतेन च ॥ 36 ॥
ततो दधिमुखश्रीमान्कोटिभिर्दशभिर्वृतः ।
सम्प्राप्तोऽभिमतस्तस्य सुग्रीवस्य महात्मनः ॥ 37 ॥
शरभः कुमुदो वह्निर्वानरो रंह एव च ।
एते चान्ये च बहवो वानराः कामरूपिणः ॥ 38 ॥
आवृत्य पृथिवीं सर्वां पर्वतांश्च वनानि च ।
यूथपा स्समनुप्राप्ता स्तेषां सङ्ख्या न विद्यते ॥ 39 ॥
आगताश्च विशिष्टाश्च पृथिव्यां सर्ववानराः ।
आप्लवन्तः प्लवन्तश्च गर्जन्तश्च प्लवङ्गमाः ।
अभ्यवर्तन्त सुग्रीवं सूर्यमभ्रगणा इव ॥ 40 ॥
कुर्वाणा बहुशब्दांश्च प्रहृष्टा बाहुशालिनः ।
शिरोभिर्वानरेन्द्राय सुग्रीवाय न्यवेदयन् ॥ 41 ॥
अपरे वानरश्रेष्ठास्सङ्गम्य च यथोचितम् ।
सुग्रीवेण समागम्य स्थिताः प्राञ्जलय स्तदा ॥ 42 ॥
सुग्रीवस्त्वरितो रामे सर्वांस्तां वानररर्षभान् ।
निवेदयित्वा धर्मज्ञः स्थितः प्राञ्जलिरब्रवीत् ॥ 43 ॥
यथासुखं पर्वतनिझरेषु वनेषु सर्वेषु च वानरेन्द्राः ।
निवेशयित्वा विधिवद्बलानि बलं बलज्ञः प्रतिपत्तुमीष्टे ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
iti bruvāṇaṃ sugrīvaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bāhubhyāṃ sampariṣvajya pratyuvāca kṛtāñjalim || 1 ||
yadindro varṣate varṣaṃ na taccitraṃ bhavetkvacit |
ādityo vā sahasrāṃśuḥ kuryādvitimiraṃ nabhaḥ || 2 ||
candramā raśmibhiḥ kuryātpṛthivīṃ saumya nirmalām |
tvadvidho vā'pi mitrāṇāṃ pratikuryātparantapa || 3 ||
evaṃ tvayi na taccitraṃ bhavedyatsaumya śobhanam |
jānāmyahaṃ tvāṃ sugrīva satataṃ priyavādinam || 4 ||
tvatsanāthaḥ sakhe saṅkhye jetā'smi sakalānarīn |
tvameva me suhṛtanmitraṃ sāhāyyaṃ kartumarhasi || 5 ||
jahārātmavināśāya vaidehīṃ rākṣasādhamaḥ |
vañcayitvā tu paulomīmanuhlādo yathā śacīm || 6 ||
na cirāttaṃ haniṣyāmi rāvaṇaṃ niśitaiśśaraiḥ |
paulomyāḥ pitaraṃ dṛptaṃ śatakraturivā'have || 7 ||
etasminnantare caiva rajassamabhivartata |
uṣṇāṃ tīvrāṃ sahasrāṃśośchādayadgagane prabhām || 8 ||
diśaḥ paryākulāścāsanrajasā tena mūrchatā |
cacāla ca mahī sarvā saśailavanakānanā || 9 ||
tato nagendrasaṅkāśaistīkṣṇadaṃṣṭrairmahābalaiḥ |
kṛtsnā sañchāditā bhūmirasaṅkhyeyaiḥ plavaṅgamaiḥ || 10 ||
nimeṣāntaramātreṇa tatastairhariyūthapaiḥ |
koṭīśataparīvāraiḥ kāmarūpibhirāvṛtā || 11 ||
nādeyaiḥ pārvatīyaiśca sāmudraiśca mahābalaiḥ |
haribhirmeghanirhrādairanyaiśca vanacāribhiḥ || 12 ||
taruṇādityavarṇaiśca śaśigauraiśca vānaraiḥ |
padmakesaravarṇaiśca śvetairmerukṛtālayaiḥ || 13 ||
koṭīsahasrairdaśabhiḥ śrīmānparivṛtastadā |
vīraśśatavalirnāma vānaraḥ pratyadṛśyata || 14 ||
tataḥ kāñcanaśailābhastārāyā vīryavānpitā |
anekairdaśasāhasraiḥ koṭibhiḥ pratyadṛśyata || 15 ||
tathā'pareṇa koṭīnāṃ sahasreṇa samanvitaḥ |
pitā rumāyā samprāptassugrīvaśvaśuro vibhuḥ || 16 ||
padmakesarasaṅkāśastaruṇārkanibhānanaḥ |
buddhimānvānaraśreṣṭhassarvavānarasattamaḥ || 17 ||
anekairbahusāhasrairvānarāṇāṃ samanvitaḥ |
pitā hanumataśraśīmānkesarī pratyadṛśyata || 18 ||
golāṅgūlamahārājo gavākṣo bhīmavikramaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyata || 19 ||
ṛkṣāṇāṃ bhīmavegānāṃ dhūmraśśatrunibarhaṇaḥ |
vṛtaḥ koṭisahasrābhyāṃ dvābhyāṃ samabhivartata || 20 ||
mahācalanibhairghoraiḥ panaso nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryastisṛbhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 21 ||
nīlāñjanacayākāro nīlo nāmā'tha yūthapaḥ |
adṛśyata mahākāyaḥ koṭibhirdaśabhirvṛtaḥ || 22 ||
tataḥ kāñcanaśailābho gavayo nāma yūthapaḥ |
ājagāma mahāvīryaḥ pañcabhiḥ koṭibhirvṛtaḥ || 23 ||
darīmukhaśca balavānyūthapo'bhyāyayau tadā |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa sugrīvaṃ samupasthitaḥ || 24 ||
maindaśca dvividaścobhāvaśviputrau mahābalau |
koṭikoṭisahasreṇa vānarāṇāmadṛśyatām || 25 ||
gajaśca balavān vīraḥ koṭibhistisṛbhirvṛtaḥ |
ājagāma mahātejā sugrīvasya samīpataḥ || 26 ||
ṛkṣarājo mahātejā jāmbavānnāma nāmataḥ |
koṭibhirdaśabhiḥ prāptaḥ sugrīvasya vaśe sthitaḥ || 27 ||
rumaṇvānnāma vikrānto vānaro vānareśvaram |
āyayau balavāṃstūrṇaṃ koṭīśatasamāvṛtaḥ || 28 ||
tataḥ koṭisahasrāṇāṃ sahasreṇa śatena ca |
pṛṣṭhato'nugataḥ prāpto haribhirgandhamādanaḥ || 29 ||
tataḥ padmasahasreṇa vṛtaśśaṅkuśatena ca |
yuvarājo'ṅgadaḥ prāptaḥ pitṛtulyaparākramaḥ || 30 ||
tatastārādyutistāro harirbhīmaparākramaḥ |
pañcabhirharikoṭībhirdūrataḥ pratyadṛśyata || 31 ||
indrajānuḥ kapirvīro yūthapaḥ pratyadṛśyata |
ekādaśānāṃ koṭīnāmīśvarastaissamāvṛtaḥ || 32 ||
tato rambhastvanuprāptastaruṇādityasannibhaḥ |
ayutenāvṛtaścaiva sahasreṇa śatena ca || 33 ||
tato yūthapatirvīro durmukho nāma vānaraḥ |
pratyadṛśyata koṭībhyāṃ dvābhyāṃ parivṛto balī || 34 ||
kailāsaśikharākārairvānarairbhīmavikramaiḥ |
vṛtaḥ koṭisahasreṇa hanumānpratyadṛśyata || 35 ||
nalaścāpi mahāvīryassaṃvṛto drumavāsibhiḥ |
koṭīśatena samprāptassahasreṇa śatena ca || 36 ||
tato dadhimukhaśrīmānkoṭibhirdaśabhirvṛtaḥ |
samprāpto'bhimatastasya sugrīvasya mahātmanaḥ || 37 ||
śarabhaḥ kumudo vahnirvānaro raṃha eva ca |
ete cānye ca bahavo vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ || 38 ||
āvṛtya pṛthivīṃ sarvāṃ parvatāṃśca vanāni ca |
yūthapā ssamanuprāptā steṣāṃ saṅkhyā na vidyate || 39 ||
āgatāśca viśiṣṭāśca pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ |
āplavantaḥ plavantaśca garjantaśca plavaṅgamāḥ |
abhyavartanta sugrīvaṃ sūryamabhragaṇā iva || 40 ||
kurvāṇā bahuśabdāṃśca prahṛṣṭā bāhuśālinaḥ |
śirobhirvānarendrāya sugrīvāya nyavedayan || 41 ||
apare vānaraśreṣṭhāssaṅgamya ca yathocitam |
sugrīveṇa samāgamya sthitāḥ prāñjalaya stadā || 42 ||
sugrīvastvarito rāme sarvāṃstāṃ vānarararṣabhān |
nivedayitvā dharmajñaḥ sthitaḥ prāñjalirabravīt || 43 ||
yathāsukhaṃ parvatanijhareṣu vaneṣu sarveṣu ca vānarendrāḥ |
niveśayitvā vidhivadbalāni balaṃ balajñaḥ pratipattumīṣṭe || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.