শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টত্রিংশস্সর্গঃ ।
প্রতিগৃহ্য চ তত্সর্বমুপাযনমুপাহৃতম্ ।
বানরান্সান্ত্বযিত্বা চ সর্বানেব ব্যসর্জযত্ ॥ 1 ॥
বিসর্জযিত্বা স হরীন্ শূরাংস্তান্কৃতকর্মণঃ ।
মেনে কৃতার্থমাত্মানং রাঘবং চ মহাবলম্ ॥ 2 ॥
স লক্ষ্মণো ভীমবলং সর্ববানরসত্তমম্ ।
অব্রবীত্প্রশ্রিতং বাক্যং সুগ্রীবং সম্প্রহর্ষযন্ ॥ 3 ॥
কিষ্কিন্ধাযা বিনিষ্ক্রাম যদি তে সৌম্য রোচতে ।
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা লক্ষ্মণস্য সুভাষিতম্ ॥ 4 ॥
সুগ্রীবঃ পরমপ্রীতো বাক্যমেতদুবাচ হ ।
এবং ভবতু গচ্ছাবঃ স্থেযং ত্বচ্ছাসনে মযা ॥ 5 ॥
তমেবমুক্ত্বা সুগ্রীবো লক্ষ্মণং শুভলক্ষণম্ ।
বিসর্জযামাস তদা তারামন্যাশ্চ যোষিতঃ ॥ 6 ॥
এতেত্যুচ্চৈর্হরিবরান্সুগ্রীবস্সমুদাহরত্ ।
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা হরযশ্শীঘ্রমাযযুঃ ॥ 7 ॥
বদ্ধাঞ্জলিপুটাস্সর্বে যে স্যুঃ স্ত্রীদর্শনক্ষমাঃ ।
তানুবাচ ততঃ প্রাপ্তান্রাজাঽর্কসদৃশপ্রভঃ ॥ 8 ॥
উপস্থাপযত ক্ষিপ্রং শিবিকাং মম বানরাঃ ।
শ্রুত্বা তু বচনং তস্য হরযশ্শীঘ্রবিক্রমাঃ ॥ 9 ॥
সমুপস্থাপযামাসুশ্শিবিকাং প্রিযদর্শনাম্ ।
তামুপস্থাপিতাং দৃষ্ট্বা শিবিকাং বানরাধিপঃ ॥ 10 ॥
লক্ষ্মণাঽরুহ্যতাং শীঘ্রমিতি সৌমিত্রিমব্রবীত্ ।
ইত্যুক্ত্বা কাঞ্চনং যানং সুগ্রীবস্সূর্যসন্নিভম্ ॥ 11 ॥
বৃহদ্ভির্হরিভির্যুক্তমারুরোহ সলক্ষ্মণঃ ।
পাণ্ডুরেণাতপত্রেণ ম্রিযমাণেন মূর্ধনি ॥ 12 ॥
শুক্লৈশ্চ বালব্যজনৈর্ধূযমানৈস্সমন্ততঃ ।
শঙ্খভেরীনিনাদৈশ্চ হরিভিশ্চাভিবন্দিতঃ ॥ 13 ॥
নির্যযৌ প্রাপ্য সুগ্রীবো রাজ্যশ্রিযমনুত্তমাম্ ।
স বানরশতৈস্তীক্ষ্ণৈর্বহুভি শ্শস্ত্রপাণিভিঃ ॥ 14 ॥
পরিকীর্ণো যযৌ তত্র যত্র রামো ব্যবস্থিতঃ ।
স তং দেশমনুপ্রাপ্য শ্রেষ্ঠং রামনিষেবিতম্ ॥ 15 ॥
অবাতরন্মহাতেজা শ্শিবিকাযাস্সলক্ষ্মণঃ ।
আসাদ্য চ ততো রামং কৃতাঞ্জলিপুটোঽভবত্ ॥ 16 ॥
কৃতাঞ্জলৌ স্থিতে তস্মিন্বানরাশ্চাভবংস্তথা ।
তটাকমিব তং দৃষ্ট্বা রামঃ কুড্মলপঙ্কজম্ ॥ 17 ॥
বানরাণাং মহত্সৈন্যং সুগ্রীবে প্রীতিমানভূত্ ।
পাদযোঃ পতিতং মূর্ধ্না তমুত্থাপ্য হরীশ্বরম্ ॥ 18 ॥
প্রেম্ণা চ বহুমানাচ্চ রাঘবঃ পরিষস্বজে ।
পরিষ্বজ্য চ ধর্মাত্মা নিষীদেতি ততোঽব্রবীত্ ॥ 19 ॥
নিষণ্ণং তং ততো দৃষ্ট্বা ক্ষিতৌ রামোঽব্রবীদ্বচঃ ।
ধর্মমর্থং চ কামং চ যস্তু কালে নিষেবতে ॥ 20 ॥
বিভজ্য সততং বীর স্স রাজা হরিসত্তম ।
হিত্বা ধর্মং তথাঽর্থং চ কামং যস্তু নিষেবতে ॥ 21 ॥
স বৃক্ষাগ্রে যথা সুপ্তঃ পতিতঃ প্রতিবুধ্যতে ।
অমিত্রাণাং বধে যুক্তো মিত্রাণাং সঙ্গ্রহে রতঃ ॥ 22 ॥
ত্রিবর্গফলভোক্তা তু রাজা ধর্মেণ যুজ্যতে ।
উদ্যোগসমযস্ত্বেষপ্রাপ্তশ্শত্রুবিনাশন ॥ 23 ॥
সঞ্চিন্ত্যতাং হি পিঙ্গেশ হরিভিস্সহ মন্ত্রিভিঃ ।
এবমুক্তস্তু সুগ্রীবো রামং বচনমব্রবীত্ ॥ 24 ॥
প্রণষ্টা শ্রীশ্চ কীর্তিশ্চ কপিরাজ্যং চ শাশ্বতম্ ।
ত্বত্প্রসাদান্মহাবাহো পুনঃপ্রাপ্তমিদং মযা ॥ 25 ॥
তব দেব প্রসাদাচ্চ ভ্রাতুশ্চ জযতাং বর ।
কৃতং ন প্রতিকুর্যাদ্যঃ পুরুষাণাং স দূষকঃ ॥ 26 ॥
এতে বানরমূখ্যাশ্চ শতশশ্শত্রুসূদন ।
প্রাপ্তাশ্চাদায বলিনঃ পৃথিব্যাং সর্ববানরান্ ॥ 27 ॥
ঋক্ষাশ্চাবহিতাশ্শূরা গোলাঙ্গূলাশ্চ রাঘব ।
কান্তারবনদুর্গাণামভিজ্ঞা ঘোরদর্শনাঃ ॥ 28 ॥
দেবগন্ধর্বপুত্রাশ্চ বানরাঃ কামরূপিণঃ ।
স্বৈস্স্বৈঃ পরিবৃতাস্সৈন্যৈর্বর্তন্তে পথি রাঘব ॥ 29 ॥
শতৈশ্শতসহস্রৈশ্চ বর্তন্তে কোটিভিশ্চ প্লবঙ্গমাঃ ।
অযুতৈশ্চাবৃতা বীরাশ্শঙ্কুভিশ্চ পরন্তপ ॥ 30 ॥
অর্বুদৈরর্বুদশতৈর্মধ্যৈশ্চান্ত্যৈশ্চ বানরাঃ ।
সমুদ্রৈশ্চ পরার্ধৈশ্চ হরযো হরিযূথপাঃ ॥ 31 ॥
আগমিষ্যন্তি তে রাজন্মহেন্দ্রসমবিক্রমাঃ ।
মেরুমন্দরসঙ্কাশা বিন্ধ্য মেরুকৃতালযাঃ ॥ 32 ॥
তে ত্বামভিগমিষ্যন্তি রাক্ষসং যে সবান্ধবম্ ।
নিহত্য রাবণং সখ্যে হ্যানযিষ্যন্তি মৈথিলীম্ ॥ 33 ॥
ততস্তমুদ্যোগমবেক্ষ্য বুদ্ধিমা ন্হরিপ্রবীরস্য নিদেশবর্তিনঃ ।
বভূব হর্ষাদ্বসুধাধিপাত্মজঃ প্রবুদ্ধনীলোত্পলতুল্যদর্শনঃ ॥ 34 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে অষ্টত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
pratigṛhya ca tatsarvamupāyanamupāhṛtam |
vānarānsāntvayitvā ca sarvāneva vyasarjayat || 1 ||
visarjayitvā sa harīn śūrāṃstānkṛtakarmaṇaḥ |
mene kṛtārthamātmānaṃ rāghavaṃ ca mahābalam || 2 ||
sa lakṣmaṇo bhīmabalaṃ sarvavānarasattamam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ sampraharṣayan || 3 ||
kiṣkindhāyā viniṣkrāma yadi te saumya rocate |
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya subhāṣitam || 4 ||
sugrīvaḥ paramaprīto vākyametaduvāca ha |
evaṃ bhavatu gacchāvaḥ stheyaṃ tvacchāsane mayā || 5 ||
tamevamuktvā sugrīvo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
visarjayāmāsa tadā tārāmanyāśca yoṣitaḥ || 6 ||
etetyuccairharivarānsugrīvassamudāharat |
tasya tadvacanaṃ śrutvā harayaśśīghramāyayuḥ || 7 ||
baddhāñjalipuṭāssarve ye syuḥ strīdarśanakṣamāḥ |
tānuvāca tataḥ prāptānrājā'rkasadṛśaprabhaḥ || 8 ||
upasthāpayata kṣipraṃ śibikāṃ mama vānarāḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya harayaśśīghravikramāḥ || 9 ||
samupasthāpayāmāsuśśibikāṃ priyadarśanām |
tāmupasthāpitāṃ dṛṣṭvā śibikāṃ vānarādhipaḥ || 10 ||
lakṣmaṇā'ruhyatāṃ śīghramiti saumitrimabravīt |
ityuktvā kāñcanaṃ yānaṃ sugrīvassūryasannibham || 11 ||
bṛhadbhirharibhiryuktamāruroha salakṣmaṇaḥ |
pāṇḍureṇātapatreṇa mriyamāṇena mūrdhani || 12 ||
śuklaiśca vālavyajanairdhūyamānaissamantataḥ |
śaṅkhabherīninādaiśca haribhiścābhivanditaḥ || 13 ||
niryayau prāpya sugrīvo rājyaśriyamanuttamām |
sa vānaraśataistīkṣṇairbahubhi śśastrapāṇibhiḥ || 14 ||
parikīrṇo yayau tatra yatra rāmo vyavasthitaḥ |
sa taṃ deśamanuprāpya śreṣṭhaṃ rāmaniṣevitam || 15 ||
avātaranmahātejā śśibikāyāssalakṣmaṇaḥ |
āsādya ca tato rāmaṃ kṛtāñjalipuṭo'bhavat || 16 ||
kṛtāñjalau sthite tasminvānarāścābhavaṃstathā |
taṭākamiva taṃ dṛṣṭvā rāmaḥ kuḍmalapaṅkajam || 17 ||
vānarāṇāṃ mahatsainyaṃ sugrīve prītimānabhūt |
pādayoḥ patitaṃ mūrdhnā tamutthāpya harīśvaram || 18 ||
premṇā ca bahumānācca rāghavaḥ pariṣasvaje |
pariṣvajya ca dharmātmā niṣīdeti tato'bravīt || 19 ||
niṣaṇṇaṃ taṃ tato dṛṣṭvā kṣitau rāmo'bravīdvacaḥ |
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yastu kāle niṣevate || 20 ||
vibhajya satataṃ vīra ssa rājā harisattama |
hitvā dharmaṃ tathā'rthaṃ ca kāmaṃ yastu niṣevate || 21 ||
sa vṛkṣāgre yathā suptaḥ patitaḥ pratibudhyate |
amitrāṇāṃ vadhe yukto mitrāṇāṃ saṅgrahe rataḥ || 22 ||
trivargaphalabhoktā tu rājā dharmeṇa yujyate |
udyogasamayastveṣaprāptaśśatruvināśana || 23 ||
sañcintyatāṃ hi piṅgeśa haribhissaha mantribhiḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmaṃ vacanamabravīt || 24 ||
praṇaṣṭā śrīśca kīrtiśca kapirājyaṃ ca śāśvatam |
tvatprasādānmahābāho punaḥprāptamidaṃ mayā || 25 ||
tava deva prasādācca bhrātuśca jayatāṃ vara |
kṛtaṃ na pratikuryādyaḥ puruṣāṇāṃ sa dūṣakaḥ || 26 ||
ete vānaramūkhyāśca śataśaśśatrusūdana |
prāptāścādāya balinaḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān || 27 ||
ṛkṣāścāvahitāśśūrā golāṅgūlāśca rāghava |
kāntāravanadurgāṇāmabhijñā ghoradarśanāḥ || 28 ||
devagandharvaputrāśca vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ |
svaissvaiḥ parivṛtāssainyairvartante pathi rāghava || 29 ||
śataiśśatasahasraiśca vartante koṭibhiśca plavaṅgamāḥ |
ayutaiścāvṛtā vīrāśśaṅkubhiśca parantapa || 30 ||
arbudairarbudaśatairmadhyaiścāntyaiśca vānarāḥ |
samudraiśca parārdhaiśca harayo hariyūthapāḥ || 31 ||
āgamiṣyanti te rājanmahendrasamavikramāḥ |
merumandarasaṅkāśā vindhya merukṛtālayāḥ || 32 ||
te tvāmabhigamiṣyanti rākṣasaṃ ye sabāndhavam |
nihatya rāvaṇaṃ sakhye hyānayiṣyanti maithilīm || 33 ||
tatastamudyogamavekṣya buddhimā nharipravīrasya nideśavartinaḥ |
babhūva harṣādvasudhādhipātmajaḥ prabuddhanīlotpalatulyadarśanaḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ अष्टत्रिंशस्सर्गः ।
प्रतिगृह्य च तत्सर्वमुपायनमुपाहृतम् ।
वानरान्सान्त्वयित्वा च सर्वानेव व्यसर्जयत् ॥ 1 ॥
विसर्जयित्वा स हरीन् शूरांस्तान्कृतकर्मणः ।
मेने कृतार्थमात्मानं राघवं च महाबलम् ॥ 2 ॥
स लक्ष्मणो भीमबलं सर्ववानरसत्तमम् ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं सुग्रीवं सम्प्रहर्षयन् ॥ 3 ॥
किष्किन्धाया विनिष्क्राम यदि ते सौम्य रोचते ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लक्ष्मणस्य सुभाषितम् ॥ 4 ॥
सुग्रीवः परमप्रीतो वाक्यमेतदुवाच ह ।
एवं भवतु गच्छावः स्थेयं त्वच्छासने मया ॥ 5 ॥
तमेवमुक्त्वा सुग्रीवो लक्ष्मणं शुभलक्षणम् ।
विसर्जयामास तदा तारामन्याश्च योषितः ॥ 6 ॥
एतेत्युच्चैर्हरिवरान्सुग्रीवस्समुदाहरत् ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा हरयश्शीघ्रमाययुः ॥ 7 ॥
बद्धाञ्जलिपुटास्सर्वे ये स्युः स्त्रीदर्शनक्षमाः ।
तानुवाच ततः प्राप्तान्राजाऽर्कसदृशप्रभः ॥ 8 ॥
उपस्थापयत क्षिप्रं शिबिकां मम वानराः ।
श्रुत्वा तु वचनं तस्य हरयश्शीघ्रविक्रमाः ॥ 9 ॥
समुपस्थापयामासुश्शिबिकां प्रियदर्शनाम् ।
तामुपस्थापितां दृष्ट्वा शिबिकां वानराधिपः ॥ 10 ॥
लक्ष्मणाऽरुह्यतां शीघ्रमिति सौमित्रिमब्रवीत् ।
इत्युक्त्वा काञ्चनं यानं सुग्रीवस्सूर्यसन्निभम् ॥ 11 ॥
बृहद्भिर्हरिभिर्युक्तमारुरोह सलक्ष्मणः ।
पाण्डुरेणातपत्रेण म्रियमाणेन मूर्धनि ॥ 12 ॥
शुक्लैश्च वालव्यजनैर्धूयमानैस्समन्ततः ।
शङ्खभेरीनिनादैश्च हरिभिश्चाभिवन्दितः ॥ 13 ॥
निर्ययौ प्राप्य सुग्रीवो राज्यश्रियमनुत्तमाम् ।
स वानरशतैस्तीक्ष्णैर्बहुभि श्शस्त्रपाणिभिः ॥ 14 ॥
परिकीर्णो ययौ तत्र यत्र रामो व्यवस्थितः ।
स तं देशमनुप्राप्य श्रेष्ठं रामनिषेवितम् ॥ 15 ॥
अवातरन्महातेजा श्शिबिकायास्सलक्ष्मणः ।
आसाद्य च ततो रामं कृताञ्जलिपुटोऽभवत् ॥ 16 ॥
कृताञ्जलौ स्थिते तस्मिन्वानराश्चाभवंस्तथा ।
तटाकमिव तं दृष्ट्वा रामः कुड्मलपङ्कजम् ॥ 17 ॥
वानराणां महत्सैन्यं सुग्रीवे प्रीतिमानभूत् ।
पादयोः पतितं मूर्ध्ना तमुत्थाप्य हरीश्वरम् ॥ 18 ॥
प्रेम्णा च बहुमानाच्च राघवः परिषस्वजे ।
परिष्वज्य च धर्मात्मा निषीदेति ततोऽब्रवीत् ॥ 19 ॥
निषण्णं तं ततो दृष्ट्वा क्षितौ रामोऽब्रवीद्वचः ।
धर्ममर्थं च कामं च यस्तु काले निषेवते ॥ 20 ॥
विभज्य सततं वीर स्स राजा हरिसत्तम ।
हित्वा धर्मं तथाऽर्थं च कामं यस्तु निषेवते ॥ 21 ॥
स वृक्षाग्रे यथा सुप्तः पतितः प्रतिबुध्यते ।
अमित्राणां वधे युक्तो मित्राणां सङ्ग्रहे रतः ॥ 22 ॥
त्रिवर्गफलभोक्ता तु राजा धर्मेण युज्यते ।
उद्योगसमयस्त्वेषप्राप्तश्शत्रुविनाशन ॥ 23 ॥
सञ्चिन्त्यतां हि पिङ्गेश हरिभिस्सह मन्त्रिभिः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो रामं वचनमब्रवीत् ॥ 24 ॥
प्रणष्टा श्रीश्च कीर्तिश्च कपिराज्यं च शाश्वतम् ।
त्वत्प्रसादान्महाबाहो पुनःप्राप्तमिदं मया ॥ 25 ॥
तव देव प्रसादाच्च भ्रातुश्च जयतां वर ।
कृतं न प्रतिकुर्याद्यः पुरुषाणां स दूषकः ॥ 26 ॥
एते वानरमूख्याश्च शतशश्शत्रुसूदन ।
प्राप्ताश्चादाय बलिनः पृथिव्यां सर्ववानरान् ॥ 27 ॥
ऋक्षाश्चावहिताश्शूरा गोलाङ्गूलाश्च राघव ।
कान्तारवनदुर्गाणामभिज्ञा घोरदर्शनाः ॥ 28 ॥
देवगन्धर्वपुत्राश्च वानराः कामरूपिणः ।
स्वैस्स्वैः परिवृतास्सैन्यैर्वर्तन्ते पथि राघव ॥ 29 ॥
शतैश्शतसहस्रैश्च वर्तन्ते कोटिभिश्च प्लवङ्गमाः ।
अयुतैश्चावृता वीराश्शङ्कुभिश्च परन्तप ॥ 30 ॥
अर्बुदैरर्बुदशतैर्मध्यैश्चान्त्यैश्च वानराः ।
समुद्रैश्च परार्धैश्च हरयो हरियूथपाः ॥ 31 ॥
आगमिष्यन्ति ते राजन्महेन्द्रसमविक्रमाः ।
मेरुमन्दरसङ्काशा विन्ध्य मेरुकृतालयाः ॥ 32 ॥
ते त्वामभिगमिष्यन्ति राक्षसं ये सबान्धवम् ।
निहत्य रावणं सख्ये ह्यानयिष्यन्ति मैथिलीम् ॥ 33 ॥
ततस्तमुद्योगमवेक्ष्य बुद्धिमा न्हरिप्रवीरस्य निदेशवर्तिनः ।
बभूव हर्षाद्वसुधाधिपात्मजः प्रबुद्धनीलोत्पलतुल्यदर्शनः ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे अष्टत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
pratigṛhya ca tatsarvamupāyanamupāhṛtam |
vānarānsāntvayitvā ca sarvāneva vyasarjayat || 1 ||
visarjayitvā sa harīn śūrāṃstānkṛtakarmaṇaḥ |
mene kṛtārthamātmānaṃ rāghavaṃ ca mahābalam || 2 ||
sa lakṣmaṇo bhīmabalaṃ sarvavānarasattamam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ sampraharṣayan || 3 ||
kiṣkindhāyā viniṣkrāma yadi te saumya rocate |
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya subhāṣitam || 4 ||
sugrīvaḥ paramaprīto vākyametaduvāca ha |
evaṃ bhavatu gacchāvaḥ stheyaṃ tvacchāsane mayā || 5 ||
tamevamuktvā sugrīvo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
visarjayāmāsa tadā tārāmanyāśca yoṣitaḥ || 6 ||
etetyuccairharivarānsugrīvassamudāharat |
tasya tadvacanaṃ śrutvā harayaśśīghramāyayuḥ || 7 ||
baddhāñjalipuṭāssarve ye syuḥ strīdarśanakṣamāḥ |
tānuvāca tataḥ prāptānrājā'rkasadṛśaprabhaḥ || 8 ||
upasthāpayata kṣipraṃ śibikāṃ mama vānarāḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya harayaśśīghravikramāḥ || 9 ||
samupasthāpayāmāsuśśibikāṃ priyadarśanām |
tāmupasthāpitāṃ dṛṣṭvā śibikāṃ vānarādhipaḥ || 10 ||
lakṣmaṇā'ruhyatāṃ śīghramiti saumitrimabravīt |
ityuktvā kāñcanaṃ yānaṃ sugrīvassūryasannibham || 11 ||
bṛhadbhirharibhiryuktamāruroha salakṣmaṇaḥ |
pāṇḍureṇātapatreṇa mriyamāṇena mūrdhani || 12 ||
śuklaiśca vālavyajanairdhūyamānaissamantataḥ |
śaṅkhabherīninādaiśca haribhiścābhivanditaḥ || 13 ||
niryayau prāpya sugrīvo rājyaśriyamanuttamām |
sa vānaraśataistīkṣṇairbahubhi śśastrapāṇibhiḥ || 14 ||
parikīrṇo yayau tatra yatra rāmo vyavasthitaḥ |
sa taṃ deśamanuprāpya śreṣṭhaṃ rāmaniṣevitam || 15 ||
avātaranmahātejā śśibikāyāssalakṣmaṇaḥ |
āsādya ca tato rāmaṃ kṛtāñjalipuṭo'bhavat || 16 ||
kṛtāñjalau sthite tasminvānarāścābhavaṃstathā |
taṭākamiva taṃ dṛṣṭvā rāmaḥ kuḍmalapaṅkajam || 17 ||
vānarāṇāṃ mahatsainyaṃ sugrīve prītimānabhūt |
pādayoḥ patitaṃ mūrdhnā tamutthāpya harīśvaram || 18 ||
premṇā ca bahumānācca rāghavaḥ pariṣasvaje |
pariṣvajya ca dharmātmā niṣīdeti tato'bravīt || 19 ||
niṣaṇṇaṃ taṃ tato dṛṣṭvā kṣitau rāmo'bravīdvacaḥ |
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yastu kāle niṣevate || 20 ||
vibhajya satataṃ vīra ssa rājā harisattama |
hitvā dharmaṃ tathā'rthaṃ ca kāmaṃ yastu niṣevate || 21 ||
sa vṛkṣāgre yathā suptaḥ patitaḥ pratibudhyate |
amitrāṇāṃ vadhe yukto mitrāṇāṃ saṅgrahe rataḥ || 22 ||
trivargaphalabhoktā tu rājā dharmeṇa yujyate |
udyogasamayastveṣaprāptaśśatruvināśana || 23 ||
sañcintyatāṃ hi piṅgeśa haribhissaha mantribhiḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmaṃ vacanamabravīt || 24 ||
praṇaṣṭā śrīśca kīrtiśca kapirājyaṃ ca śāśvatam |
tvatprasādānmahābāho punaḥprāptamidaṃ mayā || 25 ||
tava deva prasādācca bhrātuśca jayatāṃ vara |
kṛtaṃ na pratikuryādyaḥ puruṣāṇāṃ sa dūṣakaḥ || 26 ||
ete vānaramūkhyāśca śataśaśśatrusūdana |
prāptāścādāya balinaḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān || 27 ||
ṛkṣāścāvahitāśśūrā golāṅgūlāśca rāghava |
kāntāravanadurgāṇāmabhijñā ghoradarśanāḥ || 28 ||
devagandharvaputrāśca vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ |
svaissvaiḥ parivṛtāssainyairvartante pathi rāghava || 29 ||
śataiśśatasahasraiśca vartante koṭibhiśca plavaṅgamāḥ |
ayutaiścāvṛtā vīrāśśaṅkubhiśca parantapa || 30 ||
arbudairarbudaśatairmadhyaiścāntyaiśca vānarāḥ |
samudraiśca parārdhaiśca harayo hariyūthapāḥ || 31 ||
āgamiṣyanti te rājanmahendrasamavikramāḥ |
merumandarasaṅkāśā vindhya merukṛtālayāḥ || 32 ||
te tvāmabhigamiṣyanti rākṣasaṃ ye sabāndhavam |
nihatya rāvaṇaṃ sakhye hyānayiṣyanti maithilīm || 33 ||
tatastamudyogamavekṣya buddhimā nharipravīrasya nideśavartinaḥ |
babhūva harṣādvasudhādhipātmajaḥ prabuddhanīlotpalatulyadarśanaḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.