𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍁𑌪𑌾𑌯𑌨𑌮𑍁𑌪𑌾𑌹𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍇𑌵 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌰𑍍𑌜𑌯𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌵𑌿𑌸𑌰𑍍𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌹𑌰𑍀𑌨𑍍 𑌶𑍂𑌰𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌕𑍃𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌮𑍇𑌨𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌸 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌭𑍀𑌮𑌬𑌲𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌾𑌨𑌰𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍 ॥ 3 ॥
𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌯𑌦𑌿 𑌤𑍇 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍇𑌤𑌦𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌵𑌃 𑌸𑍍𑌥𑍇𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌾𑌸𑌨𑍇 𑌮𑌯𑌾 ॥ 5 ॥
𑌤𑌮𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌸𑌰𑍍𑌜𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌦𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌏𑌤𑍇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌵𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑌾𑌹𑌰𑌤𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑌰𑌯𑌶𑍍𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌾𑌯𑌯𑍁𑌃 ॥ 7 ॥
𑌬𑌦𑍍𑌧𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌪𑍁𑌟𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌃 ।
𑌤𑌾𑌨𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾𑌽𑌰𑍍𑌕𑌸𑌦𑍃𑌶𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ॥ 8 ॥
𑌉𑌪𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌯𑌤 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌮𑌮 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌰𑌯𑌶𑍍𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌶𑍍𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 10 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌽𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌂 𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌬𑍃𑌹𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌾𑌰𑍁𑌰𑍋𑌹 𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑍇𑌣𑌾𑌤𑌪𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌮𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑍇𑌨 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌨𑌿 ॥ 12 ॥
𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑍈𑌰𑍍𑌧𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌭𑍇𑌰𑍀𑌨𑌿𑌨𑌾𑌦𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌰𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 13 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌯𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿 𑌶𑍍𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 14 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌯𑌯𑍗 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌅𑌵𑌾𑌤𑌰𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌶𑍍𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌆𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌪𑍁𑌟𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 16 ॥
𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑍗 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑌵𑌂𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌤𑌟𑌾𑌕𑌮𑌿𑌵 𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌕𑍁𑌡𑍍𑌮𑌲𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑌭𑍂𑌤𑍍 ।
𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌾 𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌹𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑍍𑌣𑌾 𑌚 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌾𑌨𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌷𑌸𑍍𑌵𑌜𑍇 ।
𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌨𑌿𑌷𑍀𑌦𑍇𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 19 ॥
𑌨𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌂 𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍗 𑌰𑌾𑌮𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌵𑌚𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌚 𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌤𑍇 ॥ 20 ॥
𑌵𑌿𑌭𑌜𑍍𑌯 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌵𑍀𑌰 𑌸𑍍𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌽𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌤𑍇 ॥ 21 ॥
𑌸 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌯𑌥𑌾 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌧𑍇 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 𑌰𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌗𑌫𑌲𑌭𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌯𑍁𑌜𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌉𑌦𑍍𑌯𑍋𑌗𑌸𑌮𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌷𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨 ॥ 23 ॥
𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌹𑌿 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑍇𑌶 𑌹𑌰𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 24 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌪𑌿𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌪𑍁𑌨𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌯𑌾 ॥ 25 ॥
𑌤𑌵 𑌦𑍇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰 ।
𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸 𑌦𑍂𑌷𑌕𑌃 ॥ 26 ॥
𑌏𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍂𑌖𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌤𑌶𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌬𑌲𑌿𑌨𑌃 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 27 ॥
𑌋𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌵𑌹𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑌾 𑌗𑍋𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵 ।
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑌵𑌨𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌣𑌾𑌮𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌘𑍋𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌃 ॥ 28 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑍈𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌥𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 29 ॥
𑌶𑌤𑍈𑌶𑍍𑌶𑌤𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ।
𑌅𑌯𑍁𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌶𑍍𑌶𑌙𑍍𑌕𑍁𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪 ॥ 30 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌬𑍁𑌦𑍈𑌰𑌰𑍍𑌬𑍁𑌦𑌶𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ॥ 31 ॥
𑌆𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌮𑍇𑌰𑍁𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌕𑍃𑌤𑌾𑌲𑌯𑌾𑌃 ॥ 32 ॥
𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌂 𑌯𑍇 𑌸𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌸𑌖𑍍𑌯𑍇 𑌹𑍍𑌯𑌾𑌨𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑍋𑌗𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌾 𑌨𑍍𑌹𑌰𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌦𑍇𑌶𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌃 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌧𑌿𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ॥ 34 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
pratigṛhya ca tatsarvamupāyanamupāhṛtam |
vānarānsāntvayitvā ca sarvāneva vyasarjayat || 1 ||
visarjayitvā sa harīn śūrāṃstānkṛtakarmaṇaḥ |
mene kṛtārthamātmānaṃ rāghavaṃ ca mahābalam || 2 ||
sa lakṣmaṇo bhīmabalaṃ sarvavānarasattamam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ sampraharṣayan || 3 ||
kiṣkindhāyā viniṣkrāma yadi te saumya rocate |
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya subhāṣitam || 4 ||
sugrīvaḥ paramaprīto vākyametaduvāca ha |
evaṃ bhavatu gacchāvaḥ stheyaṃ tvacchāsane mayā || 5 ||
tamevamuktvā sugrīvo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
visarjayāmāsa tadā tārāmanyāśca yoṣitaḥ || 6 ||
etetyuccairharivarānsugrīvassamudāharat |
tasya tadvacanaṃ śrutvā harayaśśīghramāyayuḥ || 7 ||
baddhāñjalipuṭāssarve ye syuḥ strīdarśanakṣamāḥ |
tānuvāca tataḥ prāptānrājā'rkasadṛśaprabhaḥ || 8 ||
upasthāpayata kṣipraṃ śibikāṃ mama vānarāḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya harayaśśīghravikramāḥ || 9 ||
samupasthāpayāmāsuśśibikāṃ priyadarśanām |
tāmupasthāpitāṃ dṛṣṭvā śibikāṃ vānarādhipaḥ || 10 ||
lakṣmaṇā'ruhyatāṃ śīghramiti saumitrimabravīt |
ityuktvā kāñcanaṃ yānaṃ sugrīvassūryasannibham || 11 ||
bṛhadbhirharibhiryuktamāruroha salakṣmaṇaḥ |
pāṇḍureṇātapatreṇa mriyamāṇena mūrdhani || 12 ||
śuklaiśca vālavyajanairdhūyamānaissamantataḥ |
śaṅkhabherīninādaiśca haribhiścābhivanditaḥ || 13 ||
niryayau prāpya sugrīvo rājyaśriyamanuttamām |
sa vānaraśataistīkṣṇairbahubhi śśastrapāṇibhiḥ || 14 ||
parikīrṇo yayau tatra yatra rāmo vyavasthitaḥ |
sa taṃ deśamanuprāpya śreṣṭhaṃ rāmaniṣevitam || 15 ||
avātaranmahātejā śśibikāyāssalakṣmaṇaḥ |
āsādya ca tato rāmaṃ kṛtāñjalipuṭo'bhavat || 16 ||
kṛtāñjalau sthite tasminvānarāścābhavaṃstathā |
taṭākamiva taṃ dṛṣṭvā rāmaḥ kuḍmalapaṅkajam || 17 ||
vānarāṇāṃ mahatsainyaṃ sugrīve prītimānabhūt |
pādayoḥ patitaṃ mūrdhnā tamutthāpya harīśvaram || 18 ||
premṇā ca bahumānācca rāghavaḥ pariṣasvaje |
pariṣvajya ca dharmātmā niṣīdeti tato'bravīt || 19 ||
niṣaṇṇaṃ taṃ tato dṛṣṭvā kṣitau rāmo'bravīdvacaḥ |
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yastu kāle niṣevate || 20 ||
vibhajya satataṃ vīra ssa rājā harisattama |
hitvā dharmaṃ tathā'rthaṃ ca kāmaṃ yastu niṣevate || 21 ||
sa vṛkṣāgre yathā suptaḥ patitaḥ pratibudhyate |
amitrāṇāṃ vadhe yukto mitrāṇāṃ saṅgrahe rataḥ || 22 ||
trivargaphalabhoktā tu rājā dharmeṇa yujyate |
udyogasamayastveṣaprāptaśśatruvināśana || 23 ||
sañcintyatāṃ hi piṅgeśa haribhissaha mantribhiḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmaṃ vacanamabravīt || 24 ||
praṇaṣṭā śrīśca kīrtiśca kapirājyaṃ ca śāśvatam |
tvatprasādānmahābāho punaḥprāptamidaṃ mayā || 25 ||
tava deva prasādācca bhrātuśca jayatāṃ vara |
kṛtaṃ na pratikuryādyaḥ puruṣāṇāṃ sa dūṣakaḥ || 26 ||
ete vānaramūkhyāśca śataśaśśatrusūdana |
prāptāścādāya balinaḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān || 27 ||
ṛkṣāścāvahitāśśūrā golāṅgūlāśca rāghava |
kāntāravanadurgāṇāmabhijñā ghoradarśanāḥ || 28 ||
devagandharvaputrāśca vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ |
svaissvaiḥ parivṛtāssainyairvartante pathi rāghava || 29 ||
śataiśśatasahasraiśca vartante koṭibhiśca plavaṅgamāḥ |
ayutaiścāvṛtā vīrāśśaṅkubhiśca parantapa || 30 ||
arbudairarbudaśatairmadhyaiścāntyaiśca vānarāḥ |
samudraiśca parārdhaiśca harayo hariyūthapāḥ || 31 ||
āgamiṣyanti te rājanmahendrasamavikramāḥ |
merumandarasaṅkāśā vindhya merukṛtālayāḥ || 32 ||
te tvāmabhigamiṣyanti rākṣasaṃ ye sabāndhavam |
nihatya rāvaṇaṃ sakhye hyānayiṣyanti maithilīm || 33 ||
tatastamudyogamavekṣya buddhimā nharipravīrasya nideśavartinaḥ |
babhūva harṣādvasudhādhipātmajaḥ prabuddhanīlotpalatulyadarśanaḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ अष्टत्रिंशस्सर्गः ।
प्रतिगृह्य च तत्सर्वमुपायनमुपाहृतम् ।
वानरान्सान्त्वयित्वा च सर्वानेव व्यसर्जयत् ॥ 1 ॥
विसर्जयित्वा स हरीन् शूरांस्तान्कृतकर्मणः ।
मेने कृतार्थमात्मानं राघवं च महाबलम् ॥ 2 ॥
स लक्ष्मणो भीमबलं सर्ववानरसत्तमम् ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं सुग्रीवं सम्प्रहर्षयन् ॥ 3 ॥
किष्किन्धाया विनिष्क्राम यदि ते सौम्य रोचते ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लक्ष्मणस्य सुभाषितम् ॥ 4 ॥
सुग्रीवः परमप्रीतो वाक्यमेतदुवाच ह ।
एवं भवतु गच्छावः स्थेयं त्वच्छासने मया ॥ 5 ॥
तमेवमुक्त्वा सुग्रीवो लक्ष्मणं शुभलक्षणम् ।
विसर्जयामास तदा तारामन्याश्च योषितः ॥ 6 ॥
एतेत्युच्चैर्हरिवरान्सुग्रीवस्समुदाहरत् ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा हरयश्शीघ्रमाययुः ॥ 7 ॥
बद्धाञ्जलिपुटास्सर्वे ये स्युः स्त्रीदर्शनक्षमाः ।
तानुवाच ततः प्राप्तान्राजाऽर्कसदृशप्रभः ॥ 8 ॥
उपस्थापयत क्षिप्रं शिबिकां मम वानराः ।
श्रुत्वा तु वचनं तस्य हरयश्शीघ्रविक्रमाः ॥ 9 ॥
समुपस्थापयामासुश्शिबिकां प्रियदर्शनाम् ।
तामुपस्थापितां दृष्ट्वा शिबिकां वानराधिपः ॥ 10 ॥
लक्ष्मणाऽरुह्यतां शीघ्रमिति सौमित्रिमब्रवीत् ।
इत्युक्त्वा काञ्चनं यानं सुग्रीवस्सूर्यसन्निभम् ॥ 11 ॥
बृहद्भिर्हरिभिर्युक्तमारुरोह सलक्ष्मणः ।
पाण्डुरेणातपत्रेण म्रियमाणेन मूर्धनि ॥ 12 ॥
शुक्लैश्च वालव्यजनैर्धूयमानैस्समन्ततः ।
शङ्खभेरीनिनादैश्च हरिभिश्चाभिवन्दितः ॥ 13 ॥
निर्ययौ प्राप्य सुग्रीवो राज्यश्रियमनुत्तमाम् ।
स वानरशतैस्तीक्ष्णैर्बहुभि श्शस्त्रपाणिभिः ॥ 14 ॥
परिकीर्णो ययौ तत्र यत्र रामो व्यवस्थितः ।
स तं देशमनुप्राप्य श्रेष्ठं रामनिषेवितम् ॥ 15 ॥
अवातरन्महातेजा श्शिबिकायास्सलक्ष्मणः ।
आसाद्य च ततो रामं कृताञ्जलिपुटोऽभवत् ॥ 16 ॥
कृताञ्जलौ स्थिते तस्मिन्वानराश्चाभवंस्तथा ।
तटाकमिव तं दृष्ट्वा रामः कुड्मलपङ्कजम् ॥ 17 ॥
वानराणां महत्सैन्यं सुग्रीवे प्रीतिमानभूत् ।
पादयोः पतितं मूर्ध्ना तमुत्थाप्य हरीश्वरम् ॥ 18 ॥
प्रेम्णा च बहुमानाच्च राघवः परिषस्वजे ।
परिष्वज्य च धर्मात्मा निषीदेति ततोऽब्रवीत् ॥ 19 ॥
निषण्णं तं ततो दृष्ट्वा क्षितौ रामोऽब्रवीद्वचः ।
धर्ममर्थं च कामं च यस्तु काले निषेवते ॥ 20 ॥
विभज्य सततं वीर स्स राजा हरिसत्तम ।
हित्वा धर्मं तथाऽर्थं च कामं यस्तु निषेवते ॥ 21 ॥
स वृक्षाग्रे यथा सुप्तः पतितः प्रतिबुध्यते ।
अमित्राणां वधे युक्तो मित्राणां सङ्ग्रहे रतः ॥ 22 ॥
त्रिवर्गफलभोक्ता तु राजा धर्मेण युज्यते ।
उद्योगसमयस्त्वेषप्राप्तश्शत्रुविनाशन ॥ 23 ॥
सञ्चिन्त्यतां हि पिङ्गेश हरिभिस्सह मन्त्रिभिः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो रामं वचनमब्रवीत् ॥ 24 ॥
प्रणष्टा श्रीश्च कीर्तिश्च कपिराज्यं च शाश्वतम् ।
त्वत्प्रसादान्महाबाहो पुनःप्राप्तमिदं मया ॥ 25 ॥
तव देव प्रसादाच्च भ्रातुश्च जयतां वर ।
कृतं न प्रतिकुर्याद्यः पुरुषाणां स दूषकः ॥ 26 ॥
एते वानरमूख्याश्च शतशश्शत्रुसूदन ।
प्राप्ताश्चादाय बलिनः पृथिव्यां सर्ववानरान् ॥ 27 ॥
ऋक्षाश्चावहिताश्शूरा गोलाङ्गूलाश्च राघव ।
कान्तारवनदुर्गाणामभिज्ञा घोरदर्शनाः ॥ 28 ॥
देवगन्धर्वपुत्राश्च वानराः कामरूपिणः ।
स्वैस्स्वैः परिवृतास्सैन्यैर्वर्तन्ते पथि राघव ॥ 29 ॥
शतैश्शतसहस्रैश्च वर्तन्ते कोटिभिश्च प्लवङ्गमाः ।
अयुतैश्चावृता वीराश्शङ्कुभिश्च परन्तप ॥ 30 ॥
अर्बुदैरर्बुदशतैर्मध्यैश्चान्त्यैश्च वानराः ।
समुद्रैश्च परार्धैश्च हरयो हरियूथपाः ॥ 31 ॥
आगमिष्यन्ति ते राजन्महेन्द्रसमविक्रमाः ।
मेरुमन्दरसङ्काशा विन्ध्य मेरुकृतालयाः ॥ 32 ॥
ते त्वामभिगमिष्यन्ति राक्षसं ये सबान्धवम् ।
निहत्य रावणं सख्ये ह्यानयिष्यन्ति मैथिलीम् ॥ 33 ॥
ततस्तमुद्योगमवेक्ष्य बुद्धिमा न्हरिप्रवीरस्य निदेशवर्तिनः ।
बभूव हर्षाद्वसुधाधिपात्मजः प्रबुद्धनीलोत्पलतुल्यदर्शनः ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे अष्टत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
pratigṛhya ca tatsarvamupāyanamupāhṛtam |
vānarānsāntvayitvā ca sarvāneva vyasarjayat || 1 ||
visarjayitvā sa harīn śūrāṃstānkṛtakarmaṇaḥ |
mene kṛtārthamātmānaṃ rāghavaṃ ca mahābalam || 2 ||
sa lakṣmaṇo bhīmabalaṃ sarvavānarasattamam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ sampraharṣayan || 3 ||
kiṣkindhāyā viniṣkrāma yadi te saumya rocate |
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya subhāṣitam || 4 ||
sugrīvaḥ paramaprīto vākyametaduvāca ha |
evaṃ bhavatu gacchāvaḥ stheyaṃ tvacchāsane mayā || 5 ||
tamevamuktvā sugrīvo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
visarjayāmāsa tadā tārāmanyāśca yoṣitaḥ || 6 ||
etetyuccairharivarānsugrīvassamudāharat |
tasya tadvacanaṃ śrutvā harayaśśīghramāyayuḥ || 7 ||
baddhāñjalipuṭāssarve ye syuḥ strīdarśanakṣamāḥ |
tānuvāca tataḥ prāptānrājā'rkasadṛśaprabhaḥ || 8 ||
upasthāpayata kṣipraṃ śibikāṃ mama vānarāḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya harayaśśīghravikramāḥ || 9 ||
samupasthāpayāmāsuśśibikāṃ priyadarśanām |
tāmupasthāpitāṃ dṛṣṭvā śibikāṃ vānarādhipaḥ || 10 ||
lakṣmaṇā'ruhyatāṃ śīghramiti saumitrimabravīt |
ityuktvā kāñcanaṃ yānaṃ sugrīvassūryasannibham || 11 ||
bṛhadbhirharibhiryuktamāruroha salakṣmaṇaḥ |
pāṇḍureṇātapatreṇa mriyamāṇena mūrdhani || 12 ||
śuklaiśca vālavyajanairdhūyamānaissamantataḥ |
śaṅkhabherīninādaiśca haribhiścābhivanditaḥ || 13 ||
niryayau prāpya sugrīvo rājyaśriyamanuttamām |
sa vānaraśataistīkṣṇairbahubhi śśastrapāṇibhiḥ || 14 ||
parikīrṇo yayau tatra yatra rāmo vyavasthitaḥ |
sa taṃ deśamanuprāpya śreṣṭhaṃ rāmaniṣevitam || 15 ||
avātaranmahātejā śśibikāyāssalakṣmaṇaḥ |
āsādya ca tato rāmaṃ kṛtāñjalipuṭo'bhavat || 16 ||
kṛtāñjalau sthite tasminvānarāścābhavaṃstathā |
taṭākamiva taṃ dṛṣṭvā rāmaḥ kuḍmalapaṅkajam || 17 ||
vānarāṇāṃ mahatsainyaṃ sugrīve prītimānabhūt |
pādayoḥ patitaṃ mūrdhnā tamutthāpya harīśvaram || 18 ||
premṇā ca bahumānācca rāghavaḥ pariṣasvaje |
pariṣvajya ca dharmātmā niṣīdeti tato'bravīt || 19 ||
niṣaṇṇaṃ taṃ tato dṛṣṭvā kṣitau rāmo'bravīdvacaḥ |
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yastu kāle niṣevate || 20 ||
vibhajya satataṃ vīra ssa rājā harisattama |
hitvā dharmaṃ tathā'rthaṃ ca kāmaṃ yastu niṣevate || 21 ||
sa vṛkṣāgre yathā suptaḥ patitaḥ pratibudhyate |
amitrāṇāṃ vadhe yukto mitrāṇāṃ saṅgrahe rataḥ || 22 ||
trivargaphalabhoktā tu rājā dharmeṇa yujyate |
udyogasamayastveṣaprāptaśśatruvināśana || 23 ||
sañcintyatāṃ hi piṅgeśa haribhissaha mantribhiḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmaṃ vacanamabravīt || 24 ||
praṇaṣṭā śrīśca kīrtiśca kapirājyaṃ ca śāśvatam |
tvatprasādānmahābāho punaḥprāptamidaṃ mayā || 25 ||
tava deva prasādācca bhrātuśca jayatāṃ vara |
kṛtaṃ na pratikuryādyaḥ puruṣāṇāṃ sa dūṣakaḥ || 26 ||
ete vānaramūkhyāśca śataśaśśatrusūdana |
prāptāścādāya balinaḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān || 27 ||
ṛkṣāścāvahitāśśūrā golāṅgūlāśca rāghava |
kāntāravanadurgāṇāmabhijñā ghoradarśanāḥ || 28 ||
devagandharvaputrāśca vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ |
svaissvaiḥ parivṛtāssainyairvartante pathi rāghava || 29 ||
śataiśśatasahasraiśca vartante koṭibhiśca plavaṅgamāḥ |
ayutaiścāvṛtā vīrāśśaṅkubhiśca parantapa || 30 ||
arbudairarbudaśatairmadhyaiścāntyaiśca vānarāḥ |
samudraiśca parārdhaiśca harayo hariyūthapāḥ || 31 ||
āgamiṣyanti te rājanmahendrasamavikramāḥ |
merumandarasaṅkāśā vindhya merukṛtālayāḥ || 32 ||
te tvāmabhigamiṣyanti rākṣasaṃ ye sabāndhavam |
nihatya rāvaṇaṃ sakhye hyānayiṣyanti maithilīm || 33 ||
tatastamudyogamavekṣya buddhimā nharipravīrasya nideśavartinaḥ |
babhūva harṣādvasudhādhipātmajaḥ prabuddhanīlotpalatulyadarśanaḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.