શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે કિષ્કિન્ધાકાણ્ડમ્ ।
અથ ષટ્ષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ।
અનેકશતસાહસ્રીં વિષણ્ણાં હરિવાહિનીમ્ ।
જામ્બવાન્સમુદીક્ષ્યૈવં હનૂમન્તમથાબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
વીર વાનરલોકસ્ય સર્વશાસ્ત્રવિદાં વર ।
તૂષ્ણીમેકાન્તમાશ્રિત્ય હનૂમન્કિં ન જલ્પસિ ॥ 2 ॥
હનૂમન્હરિરાજસ્ય સુગ્રીવસ્ય સમો હ્યસિ ।
રામલક્ષ્મણયોશ્ચાપિ તેજસા ચ બલેન ચ ॥ 3 ॥
અરિષ્ટનેમિનઃ પુત્રો વૈનતેયો મહાબલઃ ।
ગરુત્માનિતિ વિખ્યાત ઉત્તમસ્સર્વપક્ષિણામ્ ॥ 4 ॥
બહુશો હિ મયા દૃષ્ટઃ સાગરે સ મહાબલઃ ।
ભુજઙ્ગાનુદ્ધરન્પક્ષી મહાવેગો મહાયશાઃ ॥ 5 ॥
પક્ષયોર્યદ્બલં તસ્ય તાવદ્ભુજબલં તવ ।
વિક્રમશ્ચાપિ વેગશ્ચ ન તે તેનાવહીયતે ॥ 6 ॥
બલં બુદ્ધિશ્ચ તેજશ્ચ સત્ત્વં ચ હરિપુઙ્ગવ ।
વિશિષ્ટં સર્વભૂતેષુ કિમાત્માનં ન બુધ્યસે ॥ 7 ॥
અપ્સરાપ્સરસાં શ્રેષ્ઠા વિખ્યાતા પુઞ્જિકસ્થલા ।
અઞ્જનેતિ પરિખ્યાતા પત્ની કેસરિણો હરેઃ ॥ 8 ॥
વિખ્યાતા ત્રિષુ લોકેષુ રૂપેણાપ્રતિમા ભુવિ ।
અભિશાપાદભૂત્તાત વાનરી કામરૂપિણી ॥ 9 ॥
દુહિતા વાનરેન્દ્રસ્ય કુઞ્જરસ્ય મહાત્મનઃ ।
માનુષં વિગ્રહં કૃત્વા રૂપયૌવનશાલિની ॥ 10 ॥
વિચિત્રમાલ્યાભરણા મહાર્હક્ષૌમવાસિની ।
અચરત્પર્વતસ્યાગ્રે પ્રાવૃડમ્બુદસન્નિભે ॥ 11 ॥
તસ્યા વસ્ત્રં વિશાલાક્ષ્યાઃ પીતં રક્તદશં શુભમ્ ।
સ્થિતાયાઃ પર્વતસ્યાગ્રે મારુતોઽપહરચ્છનૈઃ ॥ 12 ॥
સ દદર્શ તતસ્તસ્યા વૃત્તાવૂરૂ સુસંહતૌ ।
સ્તનૌ ચ પીનૌ સહિતૌ સુજાતં ચારુ ચાનનમ્ ॥ 13 ॥
તાં વિશાલાયતશ્રોણીં તનુમધ્યાં યશસ્વિનીમ્ ।
દૃષ્ટવૈવ શુભસર્વાઙ્ગીં પવનઃ કામમોહિતઃ ॥ 14 ॥
સ તાં ભુજાભ્યાં દીર્ઘાભ્યાં પર્યષ્વજત મારુતઃ ।
મન્મથાવિષ્ટસર્વાઙ્ગો ગતાત્મા તામનિન્દિતામ્ ॥ 15 ॥
સા તુ તત્રૈવ સમ્ભ્રાન્તા સુવ્રતા વાક્યમબ્રવીત્ ।
એકપત્નીવ્રતમિદં કો નાશયિતુમિચ્છતિ ॥ 16 ॥
અઞ્જનાયા વચ્શુત્વા મારુતઃ પ્રત્યભાષત ।
ન ત્વાં હિંસામિ સુશ્રોણિ મા ભૂત્તે સુભગે ભયમ્ ॥ 17 ॥
મનસાઽસ્મિ ગતો યત્ત્વાં પરિષ્વજ્ય યશસ્વિનીમ્ ।
વીર્યવાન્બુદ્ધિસમ્પન્નઃ પુત્રસ્તવ ભવિષ્યતિ ॥ 18 ॥
મહાસત્ત્વો મહાતેજા મહાબલપરાક્રમઃ ।
લઙ્ઘને પ્લવને ચૈવ ભવિષ્યતિ હિ મત્સમઃ ॥ 19 ॥
એવમુક્તા તતસ્તુષ્ટા જનની તે મહાકપે ।
ગુહાયાં ત્વાં મહાબાહો પ્રજજ્ઞે પ્લવગર્ષભમ્ ॥ 20 ॥
અભ્યુત્થિતં તતસ્સૂર્યં બાલો દૃષ્ટ્વા મહાવને ।
ફલં ચેતિ જિઘૃક્ષુસ્ત્વમુત્પ્લુત્યાભ્યુદ્ગતો દિવમ્ ॥ 21 ॥
શતાનિ ત્રીણિ ગત્વાઽથ યોજનાનાં મહાકપે ।
તેજસા તસ્ય નિર્ધૂતો ન વિષાદં તતોગતઃ ॥ 22 ॥
તાવદાપપત સ્તૂર્ણમન્તરિક્ષં મહાકપે ।
ક્ષિપ્તમિન્દ્રેણ તે વજ્રં કોપાવિષ્ટેન ધીમતા ॥ 23 ॥
તદા શૈલાગ્રશિખરે વામો હનુરભજ્યત ।
તતો હિ નામધેયં તે હનુમાનિતિ કીર્ત્યતે ॥ 24 ॥
તસ્ત્વાવિ નિહતં દૃષ્ટ્વા વાયુર્ગન્ધવહસ્સ્વયમ્ ।
ત્રૈલોક્યે ભૃશસઙ્કૃદ્ધો ન વવૌ વૈ પ્રભઞ્જનઃ ॥ 25 ॥
સમ્ભ્રાન્તાશ્ચ સૂરાસ્સર્વે ત્રૈલોક્યે ક્ષુભિતે સતિ ।
પ્રસાદયન્તિ સઙ્ક્રુદ્ધં મારુતં ભુવનેશ્વરાઃ ॥ 26 ॥
પ્રસાદિતે ચ પવને બ્રહ્મા તુભ્યં વરં દદૌ ।
અશસ્ત્રવધ્યતાં તાત સમરે સત્યવિક્રમ ॥ 27 ॥
વજ્રસ્ય ચ નિપાતેન વિરુજં ત્વાં સમીક્ષ્ય ચ ।
સહસ્રનેત્રઃ પ્રીતાત્મા દદૌ તે વરમુત્તમમ્ ॥ 28 ॥
સ્વચ્છન્દતશ્ચ મરણં તેભૂયાદિતિ વૈ પ્રભો ।
સ ત્વં કેસરિણઃ પુત્રઃ ક્ષેત્રજો ભીમવિક્રમઃ ॥ 29 ॥
મારુતસ્યૌરસઃ પુત્રસ્તેજસા ચાપિ તત્સમઃ ।
ત્વં હિ વાયુસુતો વત્સ પ્લવને ચાપિ તત્સમઃ ॥ 30 ॥
વયમદ્ય ગતપ્રાણા ભવાન્નસ્ત્રાતુ સામ્પ્રતમ્ ।
દાક્ષ્યવિક્રમસમ્પન્નઃ કપિરાજ ઇવાપરઃ ॥ 31 ॥
ત્રિવિક્રમે મયા તાત સશૈલવનકાનના ।
ત્રિસ્સપ્તકૃત્વઃ પૃથિવી પરિક્રાન્તા પ્રદક્ષિણમ્ ॥ 32 ॥
તથા ચૌષધયોઽસ્માભિસ્સઞ્ચિતા દેવશાસનાત્ ।
નિષ્પન્નમમૃતં યાભિસ્તદાસીન્નો મહદ્બલમ્ ॥ 33 ॥
સ ઇદાનીમહં વૃદ્ધઃ પરિહીનપરાક્રમઃ ।
સામ્પ્રતં કાલમસ્માકં ભવાન્સર્વગુણાન્વિતઃ ॥ 34 ॥
તદ્વિજૃમ્ભસ્વ વિક્રાન્તઃ પ્લવતામુત્તમો હ્યસિ ।
ત્વદ્વીર્યં દ્રષ્ટુકામા હિ સર્વા વાનરવાહિની ॥ 35 ॥
ઉત્તિષ્ઠ હરિશાર્દૂલ લઙ્ઘયસ્વ મહાર્ણવમ્ ।
પરા હિ સર્વભૂતાનાં હનુમન્યા ગતિસ્તવ ॥ 36 ॥
વિષણ્ણા હરયસ્સર્વે હનુમન્કિમુપેક્ષસે ।
વિક્રમસ્વ મહાવેગો વિષ્ણુસ્ત્રીન્વિક્રમાનિવ ॥ 37 ॥
તતસ્તુ વૈ જામ્બવતા પ્રચોદિતઃ પ્રતીતવેગઃ પવનાત્મજઃ કપિઃ ।
પ્રહર્ષયંસ્તાં હરિવીરવાહિનીં ચકાર રૂપં મહદાત્મનસ્તદા ॥ 38 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે કિષ્કિન્ધાકાણ્ડે ષટ્ષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
अनेकशतसाहस्रीं विषण्णां हरिवाहिनीम् ।
जाम्बवान्समुदीक्ष्यैवं हनूमन्तमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
वीर वानरलोकस्य सर्वशास्त्रविदां वर ।
तूष्णीमेकान्तमाश्रित्य हनूमन्किं न जल्पसि ॥ 2 ॥
हनूमन्हरिराजस्य सुग्रीवस्य समो ह्यसि ।
रामलक्ष्मणयोश्चापि तेजसा च बलेन च ॥ 3 ॥
अरिष्टनेमिनः पुत्रो वैनतेयो महाबलः ।
गरुत्मानिति विख्यात उत्तमस्सर्वपक्षिणाम् ॥ 4 ॥
बहुशो हि मया दृष्टः सागरे स महाबलः ।
भुजङ्गानुद्धरन्पक्षी महावेगो महायशाः ॥ 5 ॥
पक्षयोर्यद्बलं तस्य तावद्भुजबलं तव ।
विक्रमश्चापि वेगश्च न ते तेनावहीयते ॥ 6 ॥
बलं बुद्धिश्च तेजश्च सत्त्वं च हरिपुङ्गव ।
विशिष्टं सर्वभूतेषु किमात्मानं न बुध्यसे ॥ 7 ॥
अप्सराप्सरसां श्रेष्ठा विख्याता पुञ्जिकस्थला ।
अञ्जनेति परिख्याता पत्नी केसरिणो हरेः ॥ 8 ॥
विख्याता त्रिषु लोकेषु रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
अभिशापादभूत्तात वानरी कामरूपिणी ॥ 9 ॥
दुहिता वानरेन्द्रस्य कुञ्जरस्य महात्मनः ।
मानुषं विग्रहं कृत्वा रूपयौवनशालिनी ॥ 10 ॥
विचित्रमाल्याभरणा महार्हक्षौमवासिनी ।
अचरत्पर्वतस्याग्रे प्रावृडम्बुदसन्निभे ॥ 11 ॥
तस्या वस्त्रं विशालाक्ष्याः पीतं रक्तदशं शुभम् ।
स्थितायाः पर्वतस्याग्रे मारुतोऽपहरच्छनैः ॥ 12 ॥
स ददर्श ततस्तस्या वृत्तावूरू सुसंहतौ ।
स्तनौ च पीनौ सहितौ सुजातं चारु चाननम् ॥ 13 ॥
तां विशालायतश्रोणीं तनुमध्यां यशस्विनीम् ।
दृष्टवैव शुभसर्वाङ्गीं पवनः काममोहितः ॥ 14 ॥
स तां भुजाभ्यां दीर्घाभ्यां पर्यष्वजत मारुतः ।
मन्मथाविष्टसर्वाङ्गो गतात्मा तामनिन्दिताम् ॥ 15 ॥
सा तु तत्रैव सम्भ्रान्ता सुव्रता वाक्यमब्रवीत् ।
एकपत्नीव्रतमिदं को नाशयितुमिच्छति ॥ 16 ॥
अञ्जनाया वच्शुत्वा मारुतः प्रत्यभाषत ।
न त्वां हिंसामि सुश्रोणि मा भूत्ते सुभगे भयम् ॥ 17 ॥
मनसाऽस्मि गतो यत्त्वां परिष्वज्य यशस्विनीम् ।
वीर्यवान्बुद्धिसम्पन्नः पुत्रस्तव भविष्यति ॥ 18 ॥
महासत्त्वो महातेजा महाबलपराक्रमः ।
लङ्घने प्लवने चैव भविष्यति हि मत्समः ॥ 19 ॥
एवमुक्ता ततस्तुष्टा जननी ते महाकपे ।
गुहायां त्वां महाबाहो प्रजज्ञे प्लवगर्षभम् ॥ 20 ॥
अभ्युत्थितं ततस्सूर्यं बालो दृष्ट्वा महावने ।
फलं चेति जिघृक्षुस्त्वमुत्प्लुत्याभ्युद्गतो दिवम् ॥ 21 ॥
शतानि त्रीणि गत्वाऽथ योजनानां महाकपे ।
तेजसा तस्य निर्धूतो न विषादं ततोगतः ॥ 22 ॥
तावदापपत स्तूर्णमन्तरिक्षं महाकपे ।
क्षिप्तमिन्द्रेण ते वज्रं कोपाविष्टेन धीमता ॥ 23 ॥
तदा शैलाग्रशिखरे वामो हनुरभज्यत ।
ततो हि नामधेयं ते हनुमानिति कीर्त्यते ॥ 24 ॥
तस्त्वावि निहतं दृष्ट्वा वायुर्गन्धवहस्स्वयम् ।
त्रैलोक्ये भृशसङ्कृद्धो न ववौ वै प्रभञ्जनः ॥ 25 ॥
सम्भ्रान्ताश्च सूरास्सर्वे त्रैलोक्ये क्षुभिते सति ।
प्रसादयन्ति सङ्क्रुद्धं मारुतं भुवनेश्वराः ॥ 26 ॥
प्रसादिते च पवने ब्रह्मा तुभ्यं वरं ददौ ।
अशस्त्रवध्यतां तात समरे सत्यविक्रम ॥ 27 ॥
वज्रस्य च निपातेन विरुजं त्वां समीक्ष्य च ।
सहस्रनेत्रः प्रीतात्मा ददौ ते वरमुत्तमम् ॥ 28 ॥
स्वच्छन्दतश्च मरणं तेभूयादिति वै प्रभो ।
स त्वं केसरिणः पुत्रः क्षेत्रजो भीमविक्रमः ॥ 29 ॥
मारुतस्यौरसः पुत्रस्तेजसा चापि तत्समः ।
त्वं हि वायुसुतो वत्स प्लवने चापि तत्समः ॥ 30 ॥
वयमद्य गतप्राणा भवान्नस्त्रातु साम्प्रतम् ।
दाक्ष्यविक्रमसम्पन्नः कपिराज इवापरः ॥ 31 ॥
त्रिविक्रमे मया तात सशैलवनकानना ।
त्रिस्सप्तकृत्वः पृथिवी परिक्रान्ता प्रदक्षिणम् ॥ 32 ॥
तथा चौषधयोऽस्माभिस्सञ्चिता देवशासनात् ।
निष्पन्नममृतं याभिस्तदासीन्नो महद्बलम् ॥ 33 ॥
स इदानीमहं वृद्धः परिहीनपराक्रमः ।
साम्प्रतं कालमस्माकं भवान्सर्वगुणान्वितः ॥ 34 ॥
तद्विजृम्भस्व विक्रान्तः प्लवतामुत्तमो ह्यसि ।
त्वद्वीर्यं द्रष्टुकामा हि सर्वा वानरवाहिनी ॥ 35 ॥
उत्तिष्ठ हरिशार्दूल लङ्घयस्व महार्णवम् ।
परा हि सर्वभूतानां हनुमन्या गतिस्तव ॥ 36 ॥
विषण्णा हरयस्सर्वे हनुमन्किमुपेक्षसे ।
विक्रमस्व महावेगो विष्णुस्त्रीन्विक्रमानिव ॥ 37 ॥
ततस्तु वै जाम्बवता प्रचोदितः प्रतीतवेगः पवनात्मजः कपिः ।
प्रहर्षयंस्तां हरिवीरवाहिनीं चकार रूपं महदात्मनस्तदा ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.