ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षਡ੍ਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਤਤਸ਼੍ਸ਼ੋਕਾਭਿਸਨ੍ਤਪ੍ਤਂ ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਕ੍ਲਿਨ੍ਨਵਾਸਸਮ੍ ।
ਸ਼ਾਖਾਮृਗਮਹਾਮਾਤ੍ਰਾਃ ਪਰਿਵਾਰ੍ਯੋਪਤਸ੍ਥਿਰੇ ॥ 1 ॥
ਅਭਿਗਮ੍ਯ ਮਹਾਬਾਹੁਂ ਰਾਮਮਕ੍ਲਿष੍ਟਕਾਰਿਣਮ੍ ।
ਸ੍ਥਿਤਾਃ ਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਯਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਪਿਤਾਮਹਮਿਵਰ੍षਯਃ ॥ 2 ॥
ਤਤਃ ਕਾਞ੍ਚਨਸ਼ੈਲਾਭ ਸ੍ਤਰੁਣਾਰ੍ਕਨਿਭਾਨਨਃ ।
ਅਬ੍ਰਵੀਤ੍ਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਿਰ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਹਨੂਮਾਨ੍ਮਾਰੁਤਾਤ੍ਮਜਃ ॥ 3 ॥
ਭਵਤ੍ਪ੍ਰਸਾਦਾਤ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵਃ ਪਿਤृਪੈਤਾਮਹਂ ਮਹਤ੍ ।
ਵਾਨਰਾਣਾਂ ਸੁਦੁष੍ਪ੍ਰਾਪਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੋ ਰਾਜ੍ਯਮਿਦਂ ਪ੍ਰਭੋ ॥ 4 ॥
ਭਵਤਾ ਸਮਨੁਜ੍ਞਾਤਃ ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯ ਨਗਰਂ ਸ਼ੁਭਮ੍ ॥ 5 ॥
ਸਂਵਿਧਾਸ੍ਯਤਿ ਕਾਰ੍ਯਾਣਿ ਸਰ੍ਵਾਣਿ ਸਸੁਹृਜ੍ਜਨਃ ।
ਸ੍ਨਾਤੋऽਯਂ ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਗਨ੍ਧੈਰੌषਧੈਸ਼੍ਚ ਯਥਾਵਿਧਿ ॥ 6 ॥
ਅਰ੍ਚਯਿष੍ਯਤਿ ਰਤ੍ਨੈਸ਼੍ਚ ਮਾਲ੍ਯੈਸ਼੍ਚ ਤ੍ਵਾਂ ਵਿਸ਼ੇषਤਃ ।
ਇਮਾਂ ਗਿਰਿਗੁਹਾਂ ਰਮ੍ਯਾਮਭਿਗਨ੍ਤੁਮਿਤੋऽਰ੍ਹਸਿ ॥ 7 ॥
ਕੁਰੁष੍ਵ ਸ੍ਵਾਮਿਸਮ੍ਬਨ੍ਧਂ ਵਾਨਰਾਨ੍ਸਮ੍ਪ੍ਰਹਰ੍षਯ ।
ਏਵਮੁਕ੍ਤੋ ਹਨੁਮਤਾ ਰਾਘਵਃ ਪਰਵੀਰਹਾ ॥ 8 ॥
ਪ੍ਰਤ੍ਯੁਵਾਚ ਹਨੂਮਨ੍ਤਂ ਬੁਦ੍ਧਿਮਾਨ੍ਵਾਕ੍ਯਕੋਵਿਦਃ ।
ਚਤੁਰ੍ਦਸ਼ ਸਮਾਸ੍ਸੌਮ੍ਯ ਗ੍ਰਾਮਂ ਵਾ ਯਦਿ ਵਾ ਪੁਰਮ੍ ॥ 9 ॥
ਨ ਪ੍ਰਵੇਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਹਨੁਮਨ੍ਪਿਤੁਰ੍ਨਿਰ੍ਦੇਸ਼ਪਾਲਕਃ ।
ਸੁਸਮृਦ੍ਧਾਂ ਗੁਹਾਂ ਰਮ੍ਯਾਂ ਸੁਗ੍ਰੀਵੋ ਵਾਨਰਰ੍षਭਃ ॥ 10 ॥
ਪ੍ਰਵਿष੍ਟੋ ਵਿਧਿਵਦ੍ਵੀਰਃ ਕ੍षਿਪ੍ਰਂ ਰਾਜ੍ਯੇऽਭਿषਿਚ੍ਯਤਾਮ੍ ।
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਹਨੂਮਨ੍ਤਂ ਰਾਮਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 11 ॥
ਵृਤ੍ਤਜ੍ਞੋ ਵृਤ੍ਤਸਮ੍ਪਨ੍ਨਮੁਦਾਰਬਲਵਿਕ੍ਰਮਮ੍ ।
ਇਮਮਪ੍ਯਙ੍ਗਦਂ ਵੀਰ ਯੌਵਰਾਜ੍ਯੇऽਭਿषੇਚਯ ॥ 12 ॥
ਜ੍ਯੇष੍ਠਸ੍ਯ ਸ ਸੁਤੋ ਜ੍ਯੇष੍ਠਸ੍ਸਦृਸ਼ੋ ਵਿਕ੍ਰਮੇਣ ਤੇ ।
ਅਙ੍ਗਦੋऽਯਮਦੀਨਾਤ੍ਮਾ ਯੌਵਰਾਜ੍ਯਸ੍ਯ ਭਾਜਨਮ੍ ॥ 13 ॥
ਪੂਰ੍ਵੋऽਯਂ ਵਾਰ੍षਿਕੋ ਮਾਸਃ ਸ਼੍ਰਾਵਣਸ੍ਸਲਿਲਾਗਮਃ ।
ਪ੍ਰਵृਤ੍ਤਾਸ੍ਸੌਮ੍ਯ ਚਤ੍ਵਾਰੋ ਮਾਸਾ ਵਾਰ੍षਿਕਸਜ੍ਞਿਕਾਃ ॥ 14 ॥
ਨਾਯਮੁਦ੍ਯੋਗਸਮਯਃ ਪ੍ਰਵਿਸ਼ ਤ੍ਵਂ ਪੁਰੀਂ ਸ਼ੁਭਾਮ੍ ।
ਅਸ੍ਮਿਨ੍ਵਤ੍ਸ੍ਯਾਮ੍ਯਹਂ ਸੌਮ੍ਯ ਪਰ੍ਵਤੇ ਸਹ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ॥ 15 ॥
ਇਯਂ ਗਿਰਿਗੁਹਾ ਰਮ੍ਯਾ ਵਿਸ਼ਾਲਾ ਯੁਕ੍ਤਮਾਰੁਤਾ ।
ਪ੍ਰਭੂਤਸਲਿਲਾ ਸੌਮ੍ਯ ਪ੍ਰਭੂਤਕਮਲੋਤ੍ਪਲਾ ॥ 16 ॥
ਕਾਰ੍ਤਿਕੇ ਸਮਨੁਪ੍ਰਾਪ੍ਤੇ ਤ੍ਵਂ ਰਾਵਣਵਧੇ ਯਤ ।
ਏष ਨਸ੍ਸਮਯਸ੍ਸੌਮ੍ਯ ਪ੍ਰਵਿਸ਼ ਤ੍ਵਂ ਸ੍ਵਮਾਲਯਮ੍ ॥ 17 ॥
ਅਭਿषਿਕ੍ਤਸ੍ਵ ਰਾਜ੍ਯੇ ਚ ਸੁਹृਦਸ੍ਸਮ੍ਪ੍ਰਹਰ੍षਯ ।
ਇਤਿ ਰਾਮਾਭ੍ਯਨੁਜ੍ਞਾਤਸ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵੋ ਵਾਨਰਾਧਿਪਃ ॥ 18 ॥
ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ ਪੁਰੀਂ ਰਮ੍ਯਾਂ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਂ ਵਾਲਿਪਾਲਿਤਾਮ੍ ।
ਤਂ ਵਾਨਰਸਹਸ੍ਰਾਣਿ ਪ੍ਰਵਿष੍ਟਂ ਵਾਨਰੇਸ਼੍ਵਰਮ੍ ॥ 19 ॥
ਅਭਿਵਾਦ੍ਯ ਪ੍ਰਵਿष੍ਟਾਨਿ ਸਰ੍ਵਤਃ ਪਰ੍ਯਵਾਰਯਨ੍ ।
ਤਤਃ ਪ੍ਰਕृਤਯਸ੍ਸਰ੍ਵਾ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਹਰਿਗਣੇਸ਼੍ਵਰਮ੍ ॥ 20 ॥
ਪ੍ਰਣਮ੍ਯ ਮੂਰ੍ਧ੍ਨਾ ਪਤਿਤਾ ਵਸੁਧਾਯਾਂ ਸਮਾਹਿਤਾਃ ।
ਸੁਗ੍ਰੀਵਃ ਪ੍ਰਕृਤੀਸ੍ਸਰ੍ਵਾਸ੍ਸਮ੍ਭਾष੍ਯੋਤ੍ਥਾਪ੍ਯ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 21 ॥
ਭ੍ਰਾਤੁਰਨ੍ਤਃਪੁਰਂ ਸੌਮ੍ਯਂ ਪ੍ਰਵਿਵੇਸ਼ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯ ਤ੍ਵਭਿਨਿष੍ਕ੍ਰਾਨ੍ਤਂ ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਪ੍ਲਵਗੇਸ਼੍ਵਰਮ੍ ॥ 22 ॥
ਅਭ੍ਯषਿਞ੍ਚਨ੍ਤ ਸੁਹृਦਸ੍ਸਹਸ੍ਰਾਕ੍षਮਿਵਾਮਰਾਃ ।
ਤਸ੍ਯ ਪਾਣ੍ਡੁਰਮਾਜਹ੍ਰੁਸ਼੍ਛਤ੍ਰਂ ਹੇਮਪਰਿष੍ਕृਤਮ੍ ॥ 23 ॥
ਸ਼ੁਕ੍ਲੇ ਚ ਵਾਲਵ੍ਯਜਨੇ ਹੇਮਦਣ੍ਡੇ ਯਸ਼ਸ੍ਕਰੇ ।
ਤਥਾ ਸਰ੍ਵਾਣਿ ਰਤ੍ਨਾਨਿ ਸਰ੍ਵਬੀਜੌषਧੀਰਪਿ ॥ 24 ॥
ਸਕ੍षੀਰਾਣਾਂ ਚ ਵृਕ੍षਾਣਾਂ ਪ੍ਰਰੋਹਾਨ੍ਕੁਸੁਮਾਨਿ ਚ ।
ਸ਼ੁਕ੍ਲਾਨਿ ਚੈਵ ਵਸ੍ਤ੍ਰਾਣਿ ਸ਼੍ਵੇਤਂ ਚੈਵਾਨੁਲੇਪਨਮ੍ ॥ 25 ॥
ਸੁਗਨ੍ਧੀਨਿ ਚ ਮਾਲ੍ਯਾਨਿ ਸ੍ਥਲਜਾਨ੍ਯਮ੍ਬੁਜਾਨਿ ਚ ।
ਚਨ੍ਦਨਾਨਿ ਚ ਦਿਵ੍ਯਾਨਿ ਗਨ੍ਧਾਂਸ਼੍ਚ ਵਿਵਿਧਾਨ੍ਬਹੂਨ੍ ॥ 26 ॥
ਅਕ੍षਤਂ ਜਾਤਰੂਪਂ ਚ ਪ੍ਰਿਯਙ੍ਗੁਮਧੁਸਰ੍ਪਿषੀ ।
ਦਧਿ ਚਰ੍ਮ ਚ ਵੈਯਾਘ੍ਰਂ ਵਾਰਾਹੀ ਚਾਪ੍ਯੁਪਾਨਹੌ ॥ 27 ॥
ਸਮਾਲਮ੍ਭਨਮਾਦਾਯ ਰੋਚਨਾਂ ਸਮਨਸ਼੍ਸ਼ਿਲਾਮ੍ ।
ਆਗ੍ਮੁਸ੍ਤਤ੍ਰ ਮੁਦਿਤਾ ਵਰਾਃ ਕਨ੍ਯਾਸ੍ਤੁ षੋਡਸ਼ ॥ 28 ॥
ਤਤਸ੍ਤੇ ਵਾਨਰਸ਼੍ਰੇष੍ਠਂ ਯਥਾਕਾਲਂ ਯਥਾਵਿਧਿ ।
ਰਤ੍ਨੈਰ੍ਵਸ੍ਤ੍ਰੈਸ਼੍ਚ ਭਕ੍ष੍ਯੈਸ਼੍ਚ ਤੋषਯਿਤ੍ਵਾ ਦ੍ਵਿਜਰ੍षਭਾਨ੍ ॥ 29 ॥
ਤਤਃ ਕੁਸ਼ਪਰਿਸ੍ਤੀਰ੍ਣਂ ਸਮਿਦ੍ਧਂ ਜਾਤਵੇਦਸਮ੍ ।
ਮਨ੍ਤ੍ਰਪੂਤੇਨ ਹਵਿषਾ ਹੁਤ੍ਵਾ ਮਨ੍ਤ੍ਰਵਿਦੋ ਜਨਾਃ ॥ 30 ॥
ਤਤੋ ਹੇਮਪ੍ਰਤਿष੍ਠਾਨੇ ਵਰਾਸ੍ਤਰਣਸਂਵृਤੇ ।
ਪ੍ਰਾਸਾਦਸ਼ਿਖਰੇ ਰਮ੍ਯੇ ਚਿਤ੍ਰਮਾਲ੍ਯੋਪਸ਼ੋਭਿਤੇ ॥ 31 ॥
ਪ੍ਰਾਙ੍ਮੁਖਂ ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਮਨ੍ਤ੍ਰੈਃ ਸ੍ਥਾਪਯਿਤ੍ਵਾ ਵਰਾਸਨੇ ।
ਨਦੀਨਦੇਭ੍ਯਸ੍ਸਂਹृਤ੍ਯ ਤੀਰ੍ਥੇਭ੍ਯਸ਼੍ਚ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 32 ॥
ਆਹृਤ੍ਯ ਚ ਸਮੁਦ੍ਰੇਭ੍ਯਸ੍ਸਰ੍ਵੇਭ੍ਯੋ ਵਾਨਰਰ੍षਭਾਃ ।
ਅਪਃ ਕਨਕਕੁਮ੍ਭੇषੁ ਨਿਧਾਯ ਵਿਮਲਾਸ਼੍ਸ਼ੁਭਾਃ ॥ 33 ॥
ਸ਼ੁਭੈਰ੍ਵृषਭਸ਼ृਙ੍ਗੈਸ਼੍ਚ ਕਲਸ਼ੈਸ਼੍ਚਾਪਿ ਕਾਞ੍ਚਨੈਃ ।
ਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਦृष੍ਟੇਨ ਵਿਧਿਨਾ ਮਹਰ੍षਿਵਿਹਿਤੇਨ ਚ ॥ 34 ॥
ਗਜੋ ਗਵਾਕ੍षੋ ਗਵਯਸ਼੍ਸ਼ਰਭੋ ਗਨ੍ਧਮਾਦਨਃ ।
ਮੈਨ੍ਦਸ਼੍ਚ ਦ੍ਵਿਵਿਦਸ਼੍ਚੈਵ ਹਨੁਮਾਨ੍ਜਾਮ੍ਬਵਾਨ੍ਨਲਃ ॥ 35 ॥
ਅਭ੍ਯषਿਞ੍ਚਨ੍ਤ ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਪ੍ਰਸਨ੍ਨੇਨ ਸੁਗਨ੍ਧਿਨਾ ।
ਸਲਿਲੇਨ ਸਹਸ੍ਰਾਕ੍षਂ ਵਸਵੋ ਵਾਸਵਂ ਯਥਾ ॥ 36 ॥
ਅਭਿषਿਕ੍ਤੇ ਤੁ ਸੁਗ੍ਰੀਵੇ ਸਰ੍ਵੇ ਵਾਨਰਪੁਙ੍ਗਵਾਃ ।
ਪ੍ਰਚੁਕ੍ਰੁਸ਼ੁਰ੍ਮਹਾਤ੍ਮਾਨੋ ਹृष੍ਟਾ ਸ੍ਤਤ੍ਰ ਸਹਸ੍ਰਸ਼ਃ ॥ 37 ॥
ਰਾਮਸ੍ਯ ਤੁ ਵਚਃ ਕੁਰ੍ਵਨ੍ਸੁਗ੍ਰੀਵੋ ਹਰਿਪੁਙ੍ਗਵਃ ।
ਅਙ੍ਗਦਂ ਸਮ੍ਪਰਿष੍ਵਜ੍ਯ ਯੌਵਰਾਜ੍ਯੇऽਭ੍ਯषੇਚਯਤ੍ ॥ 38 ॥
ਅਙ੍ਗਦੇ ਚਾਭਿषਿਕ੍ਤੇ ਤੁ ਸਾਨੁਕ੍ਰੋਸ਼ਾਃ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਃ ।
ਸਾਧੁ ਸਾਧ੍ਵਿਤਿ ਸੁਗ੍ਰੀਵਂ ਮਹਾਤ੍ਮਾਨੋऽਭ੍ਯਪੂਜਯਨ੍ ॥ 39 ॥
ਰਾਮਂ ਚੈਵ ਮਹਾਤ੍ਮਾਨਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਚ ਪੁਨਃ ਪੁਨਃ ।
ਪ੍ਰੀਤਾਸ਼੍ਚ ਤੁष੍ਟੁਵੁਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਤਾਦृਸ਼ੇ ਤਤ੍ਰ ਵਰ੍ਤਿਤੇ ॥ 40 ॥
ਹृष੍ਟਪੁष੍ਟਜਨਾਕੀਰ੍ਣਾ ਪਤਾਕਾਧ੍ਵਜਸ਼ੋਭਿਤਾ ।
ਬਭੂਵ ਨਗਰੀ ਰਮ੍ਯਾ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾ ਗਿਰਿਗਹ੍ਵਰੇ ॥ 41 ॥
ਨਿਵੇਦ੍ਯ ਰਾਮਾਯ ਤਦਾ ਮਹਾਤ੍ਮਨੇ ਮਹਾਭਿषੇਕਂ ਕਪਿਵਾਹਿਨੀਪਤਿਃ ।
ਰੁਮਾਂ ਚ ਭਾਰ੍ਯਂ ਪ੍ਰਤਿਲਭ੍ਯ ਵੀਰ੍ਯਵਾ ਨਵਾਪ ਰਾਜ੍ਯਂ ਤ੍ਰਿਦਸ਼ਾਧਿਪੋ ਯਥਾ ॥ 42 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡੇ षਡ੍ਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
tataśśokābhisantaptaṃ sugrīvaṃ klinnavāsasam |
śākhāmṛgamahāmātrāḥ parivāryopatasthire || 1 ||
abhigamya mahābāhuṃ rāmamakliṣṭakāriṇam |
sthitāḥ prāñjalayassarve pitāmahamivarṣayaḥ || 2 ||
tataḥ kāñcanaśailābha staruṇārkanibhānanaḥ |
abravītprāñjalirvākyaṃ hanūmānmārutātmajaḥ || 3 ||
bhavatprasādātsugrīvaḥ pitṛpaitāmahaṃ mahat |
vānarāṇāṃ suduṣprāpaṃ prāpto rājyamidaṃ prabho || 4 ||
bhavatā samanujñātaḥ praviśya nagaraṃ śubham || 5 ||
saṃvidhāsyati kāryāṇi sarvāṇi sasuhṛjjanaḥ |
snāto'yaṃ vividhairgandhairauṣadhaiśca yathāvidhi || 6 ||
arcayiṣyati ratnaiśca mālyaiśca tvāṃ viśeṣataḥ |
imāṃ giriguhāṃ ramyāmabhigantumito'rhasi || 7 ||
kuruṣva svāmisambandhaṃ vānarānsampraharṣaya |
evamukto hanumatā rāghavaḥ paravīrahā || 8 ||
pratyuvāca hanūmantaṃ buddhimānvākyakovidaḥ |
caturdaśa samāssaumya grāmaṃ vā yadi vā puram || 9 ||
na pravekṣyāmi hanumanpiturnirdeśapālakaḥ |
susamṛddhāṃ guhāṃ ramyāṃ sugrīvo vānararṣabhaḥ || 10 ||
praviṣṭo vidhivadvīraḥ kṣipraṃ rājye'bhiṣicyatām |
evamuktvā hanūmantaṃ rāmassugrīvamabravīt || 11 ||
vṛttajño vṛttasampannamudārabalavikramam |
imamapyaṅgadaṃ vīra yauvarājye'bhiṣecaya || 12 ||
jyeṣṭhasya sa suto jyeṣṭhassadṛśo vikrameṇa te |
aṅgado'yamadīnātmā yauvarājyasya bhājanam || 13 ||
pūrvo'yaṃ vārṣiko māsaḥ śrāvaṇassalilāgamaḥ |
pravṛttāssaumya catvāro māsā vārṣikasajñikāḥ || 14 ||
nāyamudyogasamayaḥ praviśa tvaṃ purīṃ śubhām |
asminvatsyāmyahaṃ saumya parvate saha lakṣmaṇaḥ || 15 ||
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
prabhūtasalilā saumya prabhūtakamalotpalā || 16 ||
kārtike samanuprāpte tvaṃ rāvaṇavadhe yata |
eṣa nassamayassaumya praviśa tvaṃ svamālayam || 17 ||
abhiṣiktasva rājye ca suhṛdassampraharṣaya |
iti rāmābhyanujñātassugrīvo vānarādhipaḥ || 18 ||
praviveśa purīṃ ramyāṃ kiṣkindhāṃ vālipālitām |
taṃ vānarasahasrāṇi praviṣṭaṃ vānareśvaram || 19 ||
abhivādya praviṣṭāni sarvataḥ paryavārayan |
tataḥ prakṛtayassarvā dṛṣṭvā harigaṇeśvaram || 20 ||
praṇamya mūrdhnā patitā vasudhāyāṃ samāhitāḥ |
sugrīvaḥ prakṛtīssarvāssambhāṣyotthāpya vīryavān || 21 ||
bhrāturantaḥpuraṃ saumyaṃ praviveśa mahābalaḥ |
praviśya tvabhiniṣkrāntaṃ sugrīvaṃ plavageśvaram || 22 ||
abhyaṣiñcanta suhṛdassahasrākṣamivāmarāḥ |
tasya pāṇḍuramājahruśchatraṃ hemapariṣkṛtam || 23 ||
śukle ca vālavyajane hemadaṇḍe yaśaskare |
tathā sarvāṇi ratnāni sarvabījauṣadhīrapi || 24 ||
sakṣīrāṇāṃ ca vṛkṣāṇāṃ prarohānkusumāni ca |
śuklāni caiva vastrāṇi śvetaṃ caivānulepanam || 25 ||
sugandhīni ca mālyāni sthalajānyambujāni ca |
candanāni ca divyāni gandhāṃśca vividhānbahūn || 26 ||
akṣataṃ jātarūpaṃ ca priyaṅgumadhusarpiṣī |
dadhi carma ca vaiyāghraṃ vārāhī cāpyupānahau || 27 ||
samālambhanamādāya rocanāṃ samanaśśilām |
āgmustatra muditā varāḥ kanyāstu ṣoḍaśa || 28 ||
tataste vānaraśreṣṭhaṃ yathākālaṃ yathāvidhi |
ratnairvastraiśca bhakṣyaiśca toṣayitvā dvijarṣabhān || 29 ||
tataḥ kuśaparistīrṇaṃ samiddhaṃ jātavedasam |
mantrapūtena haviṣā hutvā mantravido janāḥ || 30 ||
tato hemapratiṣṭhāne varāstaraṇasaṃvṛte |
prāsādaśikhare ramye citramālyopaśobhite || 31 ||
prāṅmukhaṃ vividhairmantraiḥ sthāpayitvā varāsane |
nadīnadebhyassaṃhṛtya tīrthebhyaśca samantataḥ || 32 ||
āhṛtya ca samudrebhyassarvebhyo vānararṣabhāḥ |
apaḥ kanakakumbheṣu nidhāya vimalāśśubhāḥ || 33 ||
śubhairvṛṣabhaśṛṅgaiśca kalaśaiścāpi kāñcanaiḥ |
śāstradṛṣṭena vidhinā maharṣivihitena ca || 34 ||
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ |
maindaśca dvividaścaiva hanumānjāmbavānnalaḥ || 35 ||
abhyaṣiñcanta sugrīvaṃ prasannena sugandhinā |
salilena sahasrākṣaṃ vasavo vāsavaṃ yathā || 36 ||
abhiṣikte tu sugrīve sarve vānarapuṅgavāḥ |
pracukruśurmahātmāno hṛṣṭā statra sahasraśaḥ || 37 ||
rāmasya tu vacaḥ kurvansugrīvo haripuṅgavaḥ |
aṅgadaṃ sampariṣvajya yauvarājye'bhyaṣecayat || 38 ||
aṅgade cābhiṣikte tu sānukrośāḥ plavaṅgamāḥ |
sādhu sādhviti sugrīvaṃ mahātmāno'bhyapūjayan || 39 ||
rāmaṃ caiva mahātmānaṃ lakṣmaṇaṃ ca punaḥ punaḥ |
prītāśca tuṣṭuvussarve tādṛśe tatra vartite || 40 ||
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā patākādhvajaśobhitā |
babhūva nagarī ramyā kiṣkindhā girigahvare || 41 ||
nivedya rāmāya tadā mahātmane mahābhiṣekaṃ kapivāhinīpatiḥ |
rumāṃ ca bhāryaṃ pratilabhya vīryavā navāpa rājyaṃ tridaśādhipo yathā || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ षड्विंशस्सर्गः ।
ततश्शोकाभिसन्तप्तं सुग्रीवं क्लिन्नवाससम् ।
शाखामृगमहामात्राः परिवार्योपतस्थिरे ॥ 1 ॥
अभिगम्य महाबाहुं राममक्लिष्टकारिणम् ।
स्थिताः प्राञ्जलयस्सर्वे पितामहमिवर्षयः ॥ 2 ॥
ततः काञ्चनशैलाभ स्तरुणार्कनिभाननः ।
अब्रवीत्प्राञ्जलिर्वाक्यं हनूमान्मारुतात्मजः ॥ 3 ॥
भवत्प्रसादात्सुग्रीवः पितृपैतामहं महत् ।
वानराणां सुदुष्प्रापं प्राप्तो राज्यमिदं प्रभो ॥ 4 ॥
भवता समनुज्ञातः प्रविश्य नगरं शुभम् ॥ 5 ॥
संविधास्यति कार्याणि सर्वाणि ससुहृज्जनः ।
स्नातोऽयं विविधैर्गन्धैरौषधैश्च यथाविधि ॥ 6 ॥
अर्चयिष्यति रत्नैश्च माल्यैश्च त्वां विशेषतः ।
इमां गिरिगुहां रम्यामभिगन्तुमितोऽर्हसि ॥ 7 ॥
कुरुष्व स्वामिसम्बन्धं वानरान्सम्प्रहर्षय ।
एवमुक्तो हनुमता राघवः परवीरहा ॥ 8 ॥
प्रत्युवाच हनूमन्तं बुद्धिमान्वाक्यकोविदः ।
चतुर्दश समास्सौम्य ग्रामं वा यदि वा पुरम् ॥ 9 ॥
न प्रवेक्ष्यामि हनुमन्पितुर्निर्देशपालकः ।
सुसमृद्धां गुहां रम्यां सुग्रीवो वानरर्षभः ॥ 10 ॥
प्रविष्टो विधिवद्वीरः क्षिप्रं राज्येऽभिषिच्यताम् ।
एवमुक्त्वा हनूमन्तं रामस्सुग्रीवमब्रवीत् ॥ 11 ॥
वृत्तज्ञो वृत्तसम्पन्नमुदारबलविक्रमम् ।
इममप्यङ्गदं वीर यौवराज्येऽभिषेचय ॥ 12 ॥
ज्येष्ठस्य स सुतो ज्येष्ठस्सदृशो विक्रमेण ते ।
अङ्गदोऽयमदीनात्मा यौवराज्यस्य भाजनम् ॥ 13 ॥
पूर्वोऽयं वार्षिको मासः श्रावणस्सलिलागमः ।
प्रवृत्तास्सौम्य चत्वारो मासा वार्षिकसज्ञिकाः ॥ 14 ॥
नायमुद्योगसमयः प्रविश त्वं पुरीं शुभाम् ।
अस्मिन्वत्स्याम्यहं सौम्य पर्वते सह लक्ष्मणः ॥ 15 ॥
इयं गिरिगुहा रम्या विशाला युक्तमारुता ।
प्रभूतसलिला सौम्य प्रभूतकमलोत्पला ॥ 16 ॥
कार्तिके समनुप्राप्ते त्वं रावणवधे यत ।
एष नस्समयस्सौम्य प्रविश त्वं स्वमालयम् ॥ 17 ॥
अभिषिक्तस्व राज्ये च सुहृदस्सम्प्रहर्षय ।
इति रामाभ्यनुज्ञातस्सुग्रीवो वानराधिपः ॥ 18 ॥
प्रविवेश पुरीं रम्यां किष्किन्धां वालिपालिताम् ।
तं वानरसहस्राणि प्रविष्टं वानरेश्वरम् ॥ 19 ॥
अभिवाद्य प्रविष्टानि सर्वतः पर्यवारयन् ।
ततः प्रकृतयस्सर्वा दृष्ट्वा हरिगणेश्वरम् ॥ 20 ॥
प्रणम्य मूर्ध्ना पतिता वसुधायां समाहिताः ।
सुग्रीवः प्रकृतीस्सर्वास्सम्भाष्योत्थाप्य वीर्यवान् ॥ 21 ॥
भ्रातुरन्तःपुरं सौम्यं प्रविवेश महाबलः ।
प्रविश्य त्वभिनिष्क्रान्तं सुग्रीवं प्लवगेश्वरम् ॥ 22 ॥
अभ्यषिञ्चन्त सुहृदस्सहस्राक्षमिवामराः ।
तस्य पाण्डुरमाजह्रुश्छत्रं हेमपरिष्कृतम् ॥ 23 ॥
शुक्ले च वालव्यजने हेमदण्डे यशस्करे ।
तथा सर्वाणि रत्नानि सर्वबीजौषधीरपि ॥ 24 ॥
सक्षीराणां च वृक्षाणां प्ररोहान्कुसुमानि च ।
शुक्लानि चैव वस्त्राणि श्वेतं चैवानुलेपनम् ॥ 25 ॥
सुगन्धीनि च माल्यानि स्थलजान्यम्बुजानि च ।
चन्दनानि च दिव्यानि गन्धांश्च विविधान्बहून् ॥ 26 ॥
अक्षतं जातरूपं च प्रियङ्गुमधुसर्पिषी ।
दधि चर्म च वैयाघ्रं वाराही चाप्युपानहौ ॥ 27 ॥
समालम्भनमादाय रोचनां समनश्शिलाम् ।
आग्मुस्तत्र मुदिता वराः कन्यास्तु षोडश ॥ 28 ॥
ततस्ते वानरश्रेष्ठं यथाकालं यथाविधि ।
रत्नैर्वस्त्रैश्च भक्ष्यैश्च तोषयित्वा द्विजर्षभान् ॥ 29 ॥
ततः कुशपरिस्तीर्णं समिद्धं जातवेदसम् ।
मन्त्रपूतेन हविषा हुत्वा मन्त्रविदो जनाः ॥ 30 ॥
ततो हेमप्रतिष्ठाने वरास्तरणसंवृते ।
प्रासादशिखरे रम्ये चित्रमाल्योपशोभिते ॥ 31 ॥
प्राङ्मुखं विविधैर्मन्त्रैः स्थापयित्वा वरासने ।
नदीनदेभ्यस्संहृत्य तीर्थेभ्यश्च समन्ततः ॥ 32 ॥
आहृत्य च समुद्रेभ्यस्सर्वेभ्यो वानरर्षभाः ।
अपः कनककुम्भेषु निधाय विमलाश्शुभाः ॥ 33 ॥
शुभैर्वृषभशृङ्गैश्च कलशैश्चापि काञ्चनैः ।
शास्त्रदृष्टेन विधिना महर्षिविहितेन च ॥ 34 ॥
गजो गवाक्षो गवयश्शरभो गन्धमादनः ।
मैन्दश्च द्विविदश्चैव हनुमान्जाम्बवान्नलः ॥ 35 ॥
अभ्यषिञ्चन्त सुग्रीवं प्रसन्नेन सुगन्धिना ।
सलिलेन सहस्राक्षं वसवो वासवं यथा ॥ 36 ॥
अभिषिक्ते तु सुग्रीवे सर्वे वानरपुङ्गवाः ।
प्रचुक्रुशुर्महात्मानो हृष्टा स्तत्र सहस्रशः ॥ 37 ॥
रामस्य तु वचः कुर्वन्सुग्रीवो हरिपुङ्गवः ।
अङ्गदं सम्परिष्वज्य यौवराज्येऽभ्यषेचयत् ॥ 38 ॥
अङ्गदे चाभिषिक्ते तु सानुक्रोशाः प्लवङ्गमाः ।
साधु साध्विति सुग्रीवं महात्मानोऽभ्यपूजयन् ॥ 39 ॥
रामं चैव महात्मानं लक्ष्मणं च पुनः पुनः ।
प्रीताश्च तुष्टुवुस्सर्वे तादृशे तत्र वर्तिते ॥ 40 ॥
हृष्टपुष्टजनाकीर्णा पताकाध्वजशोभिता ।
बभूव नगरी रम्या किष्किन्धा गिरिगह्वरे ॥ 41 ॥
निवेद्य रामाय तदा महात्मने महाभिषेकं कपिवाहिनीपतिः ।
रुमां च भार्यं प्रतिलभ्य वीर्यवा नवाप राज्यं त्रिदशाधिपो यथा ॥ 42 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे षड्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
tataśśokābhisantaptaṃ sugrīvaṃ klinnavāsasam |
śākhāmṛgamahāmātrāḥ parivāryopatasthire || 1 ||
abhigamya mahābāhuṃ rāmamakliṣṭakāriṇam |
sthitāḥ prāñjalayassarve pitāmahamivarṣayaḥ || 2 ||
tataḥ kāñcanaśailābha staruṇārkanibhānanaḥ |
abravītprāñjalirvākyaṃ hanūmānmārutātmajaḥ || 3 ||
bhavatprasādātsugrīvaḥ pitṛpaitāmahaṃ mahat |
vānarāṇāṃ suduṣprāpaṃ prāpto rājyamidaṃ prabho || 4 ||
bhavatā samanujñātaḥ praviśya nagaraṃ śubham || 5 ||
saṃvidhāsyati kāryāṇi sarvāṇi sasuhṛjjanaḥ |
snāto'yaṃ vividhairgandhairauṣadhaiśca yathāvidhi || 6 ||
arcayiṣyati ratnaiśca mālyaiśca tvāṃ viśeṣataḥ |
imāṃ giriguhāṃ ramyāmabhigantumito'rhasi || 7 ||
kuruṣva svāmisambandhaṃ vānarānsampraharṣaya |
evamukto hanumatā rāghavaḥ paravīrahā || 8 ||
pratyuvāca hanūmantaṃ buddhimānvākyakovidaḥ |
caturdaśa samāssaumya grāmaṃ vā yadi vā puram || 9 ||
na pravekṣyāmi hanumanpiturnirdeśapālakaḥ |
susamṛddhāṃ guhāṃ ramyāṃ sugrīvo vānararṣabhaḥ || 10 ||
praviṣṭo vidhivadvīraḥ kṣipraṃ rājye'bhiṣicyatām |
evamuktvā hanūmantaṃ rāmassugrīvamabravīt || 11 ||
vṛttajño vṛttasampannamudārabalavikramam |
imamapyaṅgadaṃ vīra yauvarājye'bhiṣecaya || 12 ||
jyeṣṭhasya sa suto jyeṣṭhassadṛśo vikrameṇa te |
aṅgado'yamadīnātmā yauvarājyasya bhājanam || 13 ||
pūrvo'yaṃ vārṣiko māsaḥ śrāvaṇassalilāgamaḥ |
pravṛttāssaumya catvāro māsā vārṣikasajñikāḥ || 14 ||
nāyamudyogasamayaḥ praviśa tvaṃ purīṃ śubhām |
asminvatsyāmyahaṃ saumya parvate saha lakṣmaṇaḥ || 15 ||
iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
prabhūtasalilā saumya prabhūtakamalotpalā || 16 ||
kārtike samanuprāpte tvaṃ rāvaṇavadhe yata |
eṣa nassamayassaumya praviśa tvaṃ svamālayam || 17 ||
abhiṣiktasva rājye ca suhṛdassampraharṣaya |
iti rāmābhyanujñātassugrīvo vānarādhipaḥ || 18 ||
praviveśa purīṃ ramyāṃ kiṣkindhāṃ vālipālitām |
taṃ vānarasahasrāṇi praviṣṭaṃ vānareśvaram || 19 ||
abhivādya praviṣṭāni sarvataḥ paryavārayan |
tataḥ prakṛtayassarvā dṛṣṭvā harigaṇeśvaram || 20 ||
praṇamya mūrdhnā patitā vasudhāyāṃ samāhitāḥ |
sugrīvaḥ prakṛtīssarvāssambhāṣyotthāpya vīryavān || 21 ||
bhrāturantaḥpuraṃ saumyaṃ praviveśa mahābalaḥ |
praviśya tvabhiniṣkrāntaṃ sugrīvaṃ plavageśvaram || 22 ||
abhyaṣiñcanta suhṛdassahasrākṣamivāmarāḥ |
tasya pāṇḍuramājahruśchatraṃ hemapariṣkṛtam || 23 ||
śukle ca vālavyajane hemadaṇḍe yaśaskare |
tathā sarvāṇi ratnāni sarvabījauṣadhīrapi || 24 ||
sakṣīrāṇāṃ ca vṛkṣāṇāṃ prarohānkusumāni ca |
śuklāni caiva vastrāṇi śvetaṃ caivānulepanam || 25 ||
sugandhīni ca mālyāni sthalajānyambujāni ca |
candanāni ca divyāni gandhāṃśca vividhānbahūn || 26 ||
akṣataṃ jātarūpaṃ ca priyaṅgumadhusarpiṣī |
dadhi carma ca vaiyāghraṃ vārāhī cāpyupānahau || 27 ||
samālambhanamādāya rocanāṃ samanaśśilām |
āgmustatra muditā varāḥ kanyāstu ṣoḍaśa || 28 ||
tataste vānaraśreṣṭhaṃ yathākālaṃ yathāvidhi |
ratnairvastraiśca bhakṣyaiśca toṣayitvā dvijarṣabhān || 29 ||
tataḥ kuśaparistīrṇaṃ samiddhaṃ jātavedasam |
mantrapūtena haviṣā hutvā mantravido janāḥ || 30 ||
tato hemapratiṣṭhāne varāstaraṇasaṃvṛte |
prāsādaśikhare ramye citramālyopaśobhite || 31 ||
prāṅmukhaṃ vividhairmantraiḥ sthāpayitvā varāsane |
nadīnadebhyassaṃhṛtya tīrthebhyaśca samantataḥ || 32 ||
āhṛtya ca samudrebhyassarvebhyo vānararṣabhāḥ |
apaḥ kanakakumbheṣu nidhāya vimalāśśubhāḥ || 33 ||
śubhairvṛṣabhaśṛṅgaiśca kalaśaiścāpi kāñcanaiḥ |
śāstradṛṣṭena vidhinā maharṣivihitena ca || 34 ||
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ |
maindaśca dvividaścaiva hanumānjāmbavānnalaḥ || 35 ||
abhyaṣiñcanta sugrīvaṃ prasannena sugandhinā |
salilena sahasrākṣaṃ vasavo vāsavaṃ yathā || 36 ||
abhiṣikte tu sugrīve sarve vānarapuṅgavāḥ |
pracukruśurmahātmāno hṛṣṭā statra sahasraśaḥ || 37 ||
rāmasya tu vacaḥ kurvansugrīvo haripuṅgavaḥ |
aṅgadaṃ sampariṣvajya yauvarājye'bhyaṣecayat || 38 ||
aṅgade cābhiṣikte tu sānukrośāḥ plavaṅgamāḥ |
sādhu sādhviti sugrīvaṃ mahātmāno'bhyapūjayan || 39 ||
rāmaṃ caiva mahātmānaṃ lakṣmaṇaṃ ca punaḥ punaḥ |
prītāśca tuṣṭuvussarve tādṛśe tatra vartite || 40 ||
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā patākādhvajaśobhitā |
babhūva nagarī ramyā kiṣkindhā girigahvare || 41 ||
nivedya rāmāya tadā mahātmane mahābhiṣekaṃ kapivāhinīpatiḥ |
rumāṃ ca bhāryaṃ pratilabhya vīryavā navāpa rājyaṃ tridaśādhipo yathā || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.