6.43 யுத்தகாண்ட - த்ரிசத்வாரிம்ஶ ஸர்கஃ

6.43 Yuddhakanda - Trichatvarimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Tamil script
📄 Download PDF
ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே யுத்தகாண்டம் ।
அத த்ரிசத்வாரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ।
யுத்யதாந்துததஸ்தேஷாம்வாநராணாம்மஹாத்மநாம் ।
ரக்ஷஸாம்ஸம்பபூவாதபலகோபஸ்ஸுதாருணஃ ॥ 1 ॥
தேஹயைஃகாஞ்சநாபீடைர்த்வஶ்சாக்நிஶிகோபமைஃ ।
ரதைஶ்சாதித்யஸங்காஶைஃகவசைஶ்சமநோரமைஃ ॥ 2 ॥
நிர்யயூராக்ஷஸவ்யாக்ராநாதயந்தோதிஶோதஶ ।
ராக்ஷஸாபீமகர்மாணோராவணஸ்யஜயைஷிணஃ ॥ 3 ॥
வாநராணாமபிசமூர்ப்ரு'ஹதீஜயமிச்சதாம் ।
அப்யதாவததாம்ஸேநாம்ரக்ஷஸாங்காமரூபிணம் ॥ 4 ॥
ஏதஸ்மிந்நந்தரேதேஷாமந்யோந்யமபிதாவதாம் ।
ரக்ஷஸாம்வாநராணாஞ்சத்வந்த்வயுத்தமவர்தத ॥ 5 ॥
அங்கதேந்த்ரஜித்ஸார்தம்வாலிபுத்ரேணராக்ஷஸஃ ।
ஆயுத்யதமஹாதேஜாஸ்த்ற்யம்பகேணயதாऽந்தகஃ ॥ 6 ॥
ப்ரஜங்கேநசஸம்பாதிர்நித்யந்துர்மர்ஷணோரணே ।
ஜம்புமாலிநமாரப்தோஹநுமாநபிவாநரஃ ॥ 7 ॥
ஸங்கதஸ்துமஹாக்ரோதோராக்ஷஸோராவணாநுஜஃ ।
ஸமரேதீக்ஷ்ணவேகேநமித்ரக்நேநவிபீஷணஃ ॥ 8 ॥
தபநேநகஜஸ்ஸார்தம்ராக்ஷஸேநமஹாபலஃ ।
நிகும்பேநமஹாதேஜாநீலோऽபிஸமயுத்யத ॥ 9 ॥
வாநரேந்த்ரஸ்துஸுக்ரீவஃப்ரகஸேநஸமாகதஃ ।
ஸங்கதஃஸமரேஶ்ரீமாந்விரூபாக்ஷேணலக்ஷ்மணஃ ॥ 10 ॥
அக்நிகேதுஶ்சஸுதுர்தர்ஷோரஶ்மிகேதுஶ்சராக்ஷஸஃ ।
ஸுப்தக்நோயஜ்ஞகோபஶ்சராமேணஸஹஸங்கதாஃ ॥ 11 ॥
வஜ்ரமுஷ்டிஸ்துமைந்தேநத்விவிதேநாஶநிப்ரபஃ ।
ராக்ஷஸாப்யாம்ஸுகோராப்யாங்கபிமுக்யௌஸமாகதௌ ॥ 12 ॥
வீரஹ் ப்ரதபநோ கோரோ ராக்ஷஸோ ரண துர்தரஃ ।
ஸமரே தீக்ஷ்ண வேகேந நலேந ஸமயுத்யத ॥ 13 ॥
தர்மஸ்ய புத்ரோ பலவாந் ஸுஷேண;இதி விஶருதஃ ।
ஸ வித்யுந் மாலிநா ஸார்தம் அயுத்யத மஹா கபிஃ ॥ 14 ॥
வாநராஶ்சாபரேபீமாராக்ஷஸைரபரைஸ்ஸஹ ।
த்வந்த்வம்ஸமீயுஸ்ஸஹஸாயுத்தாயபஹுபிஸ்ஸஹ ॥ 15 ॥
தத்ராஸீத்ஸுமஹத்யுத்தந்துமுலம்ரோமஹர்ஷணம் ।
ரக்ஷஸாம்வாநராணாஞ்சவீராணாஞ்ஜயமிச்சதாம் ॥ 16 ॥
ஹரிராக்ஷஸதேஹேப்யஃப்ரபூதாஃகேஶஶாத்வலாஃ ।
ஶரீரஸங்காடாவஹாஃப்ரஸுஸ்ருஶ்ஶோணிதாபகாஃ ॥ 17 ॥
அஜகாநேந்த்ரஜித்க்ருத்தோவஜ்ரேணேவஶதக்ரதுஃ ।
அங்கதங்கதயாவீரம்ஶத்ருஸைந்யவிதாரணம் ॥ 18 ॥
தஸ்யகாஞ்சநசித்ராங்கம்ரதம்ஸாஶ்வம்ஸஸாரதிம் ।
ஜகாநஸமரேஶ்ரீமாநங்கதோவேகவாந்கபிஃ ॥ 19 ॥
ஸம்பாதிஸ்துத்ரிபிர்பாணைஃப்ரஜங்கேநஸமாஹதஃ ।
நிஜகாநஶ்வகர்ணேநப்ரஜங்கம்ரணமூர்தநி ॥ 20 ॥
ஜம்புமாலீரதஸ்தஸ்துரதஶக்த்யாமஹாபலஃ ।
பிபேதஸமரேக்ருத்தோஹநூமந்தம்ஸ்தநாந்தரே ॥ 21 ॥
தஸ்யதம்ரதமாஸ்தாயஹநூமாந் மாருதாத்மஜஃ ।
ப்ரமமாததலேநாஶுஸஹதேநைவரக்ஷஸா ॥ 22 ॥
நதந் ப்ரதபநோகோரோநலம்ஸோப்யந்வதாவத ।
நலஃப்ரதபநஸ்யாஶுபாதயாமாஸசக்ஷுஷீ ॥ 23 ॥
பிந்நகாத்ரஶ்ஶரைஸ்தீக்ஷ்ணைஃக்ஷிப்ரஹஸ்தேநரக்ஷஸா ।
க்ரஸந்தமிவஸைந்யாநிப்ரகஸம்வாநராதிபஃ ॥ 24 ॥
ஸுக்ரீவஸ்ஸப்தபர்ணேநநிர்பிபேதஜகாநச ।
அக்நிகேதுஶ்சதுர்தர்ஷோரஶ்மிகேதுஶ்சராக்ஷஸஃ ॥ 25 ॥
ஸுப்தக்நோயஜ்ஞகோபஶ்சராமந்நிர்பிபிதுஶ்ஶரைஃ ।
தேஷாஞ்சதுர்ணாம்ராமஸ்துஶிராம்ஸிநிஶிதைஶ்ஶரைஃ ।
க்ருத்தஶ்சதுர்பிஶ்சிச்சேதகோரைரக்நிஶிகோபமைஃ ॥ 26 ॥
வஜ்ர முஷ்டிஸ் து மைந்தேந முஷ்டிநா நிஹதோ ரணே ।
பபாத ஸரதஹ் ஸாஶவஹ் புராட்ட இவ பூ தலே ॥ 27 ॥
நிகும்பஸ்துரணேநீலந்நீலாஞ்ஜநசயப்ரபம் ।
நிர்பிபேதஶரைஸ்தீக்ஷ்ணைஃகரைர்மேகமிவாம்ஶுமாந் ॥ 28 ॥
புநஶ்ஶரஶதேநாதக்ஷிப்ரஹஸ்தோநிஶாசரஃ ।
பிபேதஸமரேநீலந்நிகும்பஃப்ரஜஹாஸச ॥ 29 ॥
தஸ்யைவரதசக்ரேணநீலோவிஷ்ணுரிவாஹவே ।
ஶிரஶ்சிச்சேதஸமரேநிகும்பஸ்யசஸாரதேஃ ॥ 30 ॥
வஜ்ராஶநிஸமஸ்பர்ஶோத்விவிதோऽப்யஶநிப்ரபம் ।
ஜகாநகிரிஶ்ரு'ங்கேணமிஷதாம்ஸர்வரக்ஷஸாம் ॥ 31 ॥
த்விதிதம்வாநரேந்த்ரந்துநகயோதிநமாஹவே ।
ஶரைரஶநிஸங்காஶைஸ்ஸவிவ்யாதாஶநிப்ரபஃ ॥ 32 ॥
ஸஶரைரபிவித்தாங்கோத்விவிதஃக்ரோதமூர்சிதஃ ।
ஸாலேநஸரதம்ஸாஶ்வந்நிஜகாநாஶநிப்ரபம் ॥ 33 ॥
வித்யுந்மாலீரதஸ்தஸ்துஶரைஃகாஞ்சநபூஷணைஃ ।
ஸுஷேணந்தாடயாமாஸநநாதசமுஹுர்முஹுஃ ॥ 34 ॥
தம்ரதஸ்தமதோத்ரு'ஷ்டவாஸுஷேணோவாநரோத்தமஃ ।
கிரிஶ்ரு'ங்கேணமஹதாரதமாஶுந்யபாதயத் ॥ 35 ॥
லாகவேநதுஸம்யுக்தோவித்யுந்மாலீநிஶாசரஃ ।
அபக்ரம்யரதாத்தூர்ணங்கதாபாணிஃக்ஷிதௌஸ்திதஃ ॥ 36 ॥
ததஃக்ரோதஸமாவிஷ்டஃஸுஷேணோஹரிபுங்கவஃ ।
ஶிலாம்ஸுமஹதீங்க்ரு'ஹ்யநிஶாசரமபித்ரவத் ॥ 37 ॥
தமாபதந்தங்கதயாவித்யுந்மாலீநிஶாசரஃ ।
வக்ஷஸ்யபிஜகாநாஶுஸுஷேணம்ஹரிபுங்கவஃ ॥ 38 ॥
கதாப்ரஹாரந்தங்கோரமச்நித்யப்லவகோத்தமஃ ।
தாம்ஶிலாம்பாதயாமாஸதஸ்யோரஸிமஹாம்ரு'தே ॥ 39 ॥
ஶிலாப்ரஹாரபிஹதோவித்யுந்மாலீநிஶாசரஃ ।
நிஷ்பிஷ்டஹ்ரு'தயோபூமௌகதாஸுர்நிபபாதஹ ॥ 40 ॥
ஏவந்தைர்வாநரைஶ்ஶூரைஶ்ஶூராஸ்தேரஜநீசராஃ ।
த்வந்த்வேவிம்ரு'திதாஸ்தத்ரதைத்யாஇவதிவௌகஸைஃ ॥ 41 ॥
பக்நைகடகைர்கதாபிஶ்சஶக்திதோமரபட்டஸைஃ ।
அபவித்தைஶ்சாபிந்நைஶ்சரதைஸ்ஸாங்க்ராமிகைர்ஹயைஃ ॥ 42 ॥
நிஹதைஃகுஞ்ஜரைர்மத்ஸ்ஸைஸ்ததாவாநரராக்ஷஸைஃ ।
சக்ராக்ஷயுகதண்டைஶ்சபக்நைர்தரணிஸம்ஶ்ரிதைஃ ॥ 43 ॥
பபூவாயோதநங்கோரங்கோமாயுகணஸேவிதம் ।
கபந்தாநிஸமுத்பேதுர்திக்ஷுவாநரரக்ஷஸாம் ॥ 44 ॥
விமர்தேதுமுலேதஸ்மிந்தேவாஸுரரணோபமே ।
விதார்யமாணாஹரிபுங்கவைஸ்ததாநிஶாசராஶ்ஶோணிததிக்தகாத்ராஃ ।
புநஃஸுயுத்தந்தரஸாஸமாஸ்திதாதிவாகரஸ்யாஸ்தமயாபிகாங்க்ஷிணஃ ॥ 45 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே யுத்தகாண்டே த்ரிசத்வாரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
yudhyatāntutatasteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām |
rakṣasāṃsambabhūvāthabalakopassudāruṇaḥ || 1 ||
tehayaiḥkāñcanāpīḍairdhvaścāgniśikhopamaiḥ |
rathaiścādityasaṅkāśaiḥkavacaiścamanoramaiḥ || 2 ||
niryayūrākṣasavyāghrānādayantodiśodaśa |
rākṣasābhīmakarmāṇorāvaṇasyajayaiṣiṇaḥ || 3 ||
vānarāṇāmapicamūrbṛhatījayamicchatām |
abhyadhāvatatāṃsenāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇam || 4 ||
etasminnantareteṣāmanyonyamabhidhāvatām |
rakṣasāṃvānarāṇāñcadvandvayuddhamavartata || 5 ||
aṅgadendrajitsārdhaṃvāliputreṇarākṣasaḥ |
āyudhyatamahātejāstṟyambakeṇayathā'ntakaḥ || 6 ||
prajaṅghenacasampātirnityandurmarṣaṇoraṇe |
jambumālinamārabdhohanumānapivānaraḥ || 7 ||
saṅgatastumahākrodhorākṣasorāvaṇānujaḥ |
samaretīkṣṇavegenamitraghnenavibhīṣaṇaḥ || 8 ||
tapanenagajassārdhaṃrākṣasenamahābalaḥ |
nikumbhenamahātejānīlo'pisamayudhyata || 9 ||
vānarendrastusugrīvaḥpraghasenasamāgataḥ |
saṅgataḥsamareśrīmānvirūpākṣeṇalakṣmaṇaḥ || 10 ||
agniketuścasudurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ |
suptaghnoyajñakopaścarāmeṇasahasaṅgatāḥ || 11 ||
vajramuṣṭistumaindenadvividenāśaniprabhaḥ |
rākṣasābhyāṃsughorābhyāṅkapimukhyausamāgatau || 12 ||
vīrah pratapano ghoro rākṣaso raṇa durdharaḥ |
samare tīkṣṇa vegena nalena samayudhyata || 13 ||
dharmasya putro balavān suṣeṇa;iti viśarutaḥ |
sa vidyun mālinā sārdhaṃ ayudhyata mahā kapiḥ || 14 ||
vānarāścāparebhīmārākṣasairaparaissaha |
dvandvaṃsamīyussahasāyuddhāyabahubhissaha || 15 ||
tatrāsītsumahadyuddhantumulaṃromaharṣaṇam |
rakṣasāṃvānarāṇāñcavīrāṇāñjayamicchatām || 16 ||
harirākṣasadehebhyaḥprabhūtāḥkeśaśādvalāḥ |
śarīrasaṅghāṭāvahāḥprasusruśśoṇitāpagāḥ || 17 ||
ajaghānendrajitkruddhovajreṇevaśatakratuḥ |
aṅgadaṅgadayāvīraṃśatrusainyavidāraṇam || 18 ||
tasyakāñcanacitrāṅgaṃrathaṃsāśvaṃsasārathim |
jaghānasamareśrīmānaṅgadovegavānkapiḥ || 19 ||
sampātistutribhirbhāṇaiḥprajaṅghenasamāhataḥ |
nijaghānaśvakarṇenaprajaṅghaṃraṇamūrdhani || 20 ||
jambumālīrathasthasturathaśaktyāmahābalaḥ |
bibedasamarekruddhohanūmantaṃstanāntare || 21 ||
tasyataṃrathamāsthāyahanūmān mārutātmajaḥ |
pramamāthatalenāśusahatenaivarakṣasā || 22 ||
nadan pratapanoghoronalaṃsopyanvadhāvata |
nalaḥpratapanasyāśupātayāmāsacakṣuṣī || 23 ||
bhinnagātraśśaraistīkṣṇaiḥkṣiprahastenarakṣasā |
grasantamivasainyānipraghasaṃvānarādhipaḥ || 24 ||
sugrīvassaptaparṇenanirbhibhedajaghānaca |
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ || 25 ||
suptaghnoyajñakopaścarāmannirbhibhiduśśaraiḥ |
teṣāñcaturṇāṃrāmastuśirāṃsiniśitaiśśaraiḥ |
kruddhaścaturbhiścicchedaghorairagniśikhopamaiḥ || 26 ||
vajra muṣṭis tu maindena muṣṭinā nihato raṇe |
papāta sarathah sāśavah purāṭṭa iva bhū tale || 27 ||
nikumbasturaṇenīlannīlāñjanacayaprabham |
nirbibhedaśaraistīkṣṇaiḥkarairmeghamivāṃśumān || 28 ||
punaśśaraśatenāthakṣiprahastoniśācaraḥ |
bibhedasamarenīlannikumbhaḥprajahāsaca || 29 ||
tasyaivarathacakreṇanīloviṣṇurivāhave |
śiraścicchedasamarenikumbhasyacasāratheḥ || 30 ||
vajrāśanisamasparśodvivido'pyaśaniprabham |
jaghānagiriśṛṅgeṇamiṣatāṃsarvarakṣasām || 31 ||
dvididhaṃvānarendrantunagayodhinamāhave |
śarairaśanisaṅkāśaissavivyādhāśaniprabhaḥ || 32 ||
saśarairabhividdhāṅgodvividaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālenasarathaṃsāśvannijaghānāśaniprabham || 33 ||
vidyunmālīrathasthastuśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
suṣeṇantāḍayāmāsananādacamuhurmuhuḥ || 34 ||
taṃrathasthamathodṛṣṭavāsuṣeṇovānarottamaḥ |
giriśṛṅgeṇamahatārathamāśunyapātayat || 35 ||
lāghavenatusaṃyuktovidyunmālīniśācaraḥ |
apakramyarathāttūrṇaṅgadāpāṇiḥkṣitausthitaḥ || 36 ||
tataḥkrodhasamāviṣṭaḥsuṣeṇoharipuṅgavaḥ |
śilāṃsumahatīṅgṛhyaniśācaramabhidravat || 37 ||
tamāpatantaṅgadayāvidyunmālīniśācaraḥ |
vakṣasyabhijaghānāśusuṣeṇaṃharipuṅgavaḥ || 38 ||
gadāprahārantaṅghoramacnityaplavagottamaḥ |
tāṃśilāmpātayāmāsatasyorasimahāmṛdhe || 39 ||
śilāprahārabhihatovidyunmālīniśācaraḥ |
niṣpiṣṭahṛdayobhūmaugatāsurnipapātaha || 40 ||
evantairvānaraiśśūraiśśūrāsterajanīcarāḥ |
dvandvevimṛditāstatradaityāivadivaukasaiḥ || 41 ||
bhagnaikhaḍagairgadābhiścaśaktitomarapaṭṭasaiḥ |
apaviddhaiścābhinnaiścarathaissāṅgrāmikairhayaiḥ || 42 ||
nihataiḥkuñjarairmatssaistathāvānararākṣasaiḥ |
cakrākṣayugadaṇḍaiścabhagnairdharaṇisaṃśritaiḥ || 43 ||
babhūvāyodhanaṅghoraṅgomāyugaṇasevitam |
kabandhānisamutpeturdikṣuvānararakṣasām || 44 ||
vimardetumuletasmindevāsuraraṇopame |
vidāryamāṇāharipuṅgavaistadāniśācarāśśoṇitadigdhagātrāḥ |
punaḥsuyuddhantarasāsamāsthitādivākarasyāstamayābhikāṅkṣiṇaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ।
युध्यतान्तुततस्तेषांवानराणाम्महात्मनाम् ।
रक्षसांसम्बभूवाथबलकोपस्सुदारुणः ॥ 1 ॥
तेहयैःकाञ्चनापीडैर्ध्वश्चाग्निशिखोपमैः ।
रथैश्चादित्यसङ्काशैःकवचैश्चमनोरमैः ॥ 2 ॥
निर्ययूराक्षसव्याघ्रानादयन्तोदिशोदश ।
राक्षसाभीमकर्माणोरावणस्यजयैषिणः ॥ 3 ॥
वानराणामपिचमूर्बृहतीजयमिच्छताम् ।
अभ्यधावततांसेनांरक्षसाङ्कामरूपिणम् ॥ 4 ॥
एतस्मिन्नन्तरेतेषामन्योन्यमभिधावताम् ।
रक्षसांवानराणाञ्चद्वन्द्वयुद्धमवर्तत ॥ 5 ॥
अङ्गदेन्द्रजित्सार्धंवालिपुत्रेणराक्षसः ।
आयुध्यतमहातेजास्त्ऱ्यम्बकेणयथाऽन्तकः ॥ 6 ॥
प्रजङ्घेनचसम्पातिर्नित्यन्दुर्मर्षणोरणे ।
जम्बुमालिनमारब्धोहनुमानपिवानरः ॥ 7 ॥
सङ्गतस्तुमहाक्रोधोराक्षसोरावणानुजः ।
समरेतीक्ष्णवेगेनमित्रघ्नेनविभीषणः ॥ 8 ॥
तपनेनगजस्सार्धंराक्षसेनमहाबलः ।
निकुम्भेनमहातेजानीलोऽपिसमयुध्यत ॥ 9 ॥
वानरेन्द्रस्तुसुग्रीवःप्रघसेनसमागतः ।
सङ्गतःसमरेश्रीमान्विरूपाक्षेणलक्ष्मणः ॥ 10 ॥
अग्निकेतुश्चसुदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चराक्षसः ।
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चरामेणसहसङ्गताः ॥ 11 ॥
वज्रमुष्टिस्तुमैन्देनद्विविदेनाशनिप्रभः ।
राक्षसाभ्यांसुघोराभ्याङ्कपिमुख्यौसमागतौ ॥ 12 ॥
वीरह् प्रतपनो घोरो राक्षसो रण दुर्धरः ।
समरे तीक्ष्ण वेगेन नलेन समयुध्यत ॥ 13 ॥
धर्मस्य पुत्रो बलवान् सुषेण;इति विशरुतः ।
स विद्युन् मालिना सार्धं अयुध्यत महा कपिः ॥ 14 ॥
वानराश्चापरेभीमाराक्षसैरपरैस्सह ।
द्वन्द्वंसमीयुस्सहसायुद्धायबहुभिस्सह ॥ 15 ॥
तत्रासीत्सुमहद्युद्धन्तुमुलंरोमहर्षणम् ।
रक्षसांवानराणाञ्चवीराणाञ्जयमिच्छताम् ॥ 16 ॥
हरिराक्षसदेहेभ्यःप्रभूताःकेशशाद्वलाः ।
शरीरसङ्घाटावहाःप्रसुस्रुश्शोणितापगाः ॥ 17 ॥
अजघानेन्द्रजित्क्रुद्धोवज्रेणेवशतक्रतुः ।
अङ्गदङ्गदयावीरंशत्रुसैन्यविदारणम् ॥ 18 ॥
तस्यकाञ्चनचित्राङ्गंरथंसाश्वंससारथिम् ।
जघानसमरेश्रीमानङ्गदोवेगवान्कपिः ॥ 19 ॥
सम्पातिस्तुत्रिभिर्भाणैःप्रजङ्घेनसमाहतः ।
निजघानश्वकर्णेनप्रजङ्घंरणमूर्धनि ॥ 20 ॥
जम्बुमालीरथस्थस्तुरथशक्त्यामहाबलः ।
बिबेदसमरेक्रुद्धोहनूमन्तंस्तनान्तरे ॥ 21 ॥
तस्यतंरथमास्थायहनूमान् मारुतात्मजः ।
प्रममाथतलेनाशुसहतेनैवरक्षसा ॥ 22 ॥
नदन् प्रतपनोघोरोनलंसोप्यन्वधावत ।
नलःप्रतपनस्याशुपातयामासचक्षुषी ॥ 23 ॥
भिन्नगात्रश्शरैस्तीक्ष्णैःक्षिप्रहस्तेनरक्षसा ।
ग्रसन्तमिवसैन्यानिप्रघसंवानराधिपः ॥ 24 ॥
सुग्रीवस्सप्तपर्णेननिर्भिभेदजघानच ।
अग्निकेतुश्चदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चराक्षसः ॥ 25 ॥
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चरामन्निर्भिभिदुश्शरैः ।
तेषाञ्चतुर्णांरामस्तुशिरांसिनिशितैश्शरैः ।
क्रुद्धश्चतुर्भिश्चिच्छेदघोरैरग्निशिखोपमैः ॥ 26 ॥
वज्र मुष्टिस् तु मैन्देन मुष्टिना निहतो रणे ।
पपात सरथह् साशवह् पुराट्ट इव भू तले ॥ 27 ॥
निकुम्बस्तुरणेनीलन्नीलाञ्जनचयप्रभम् ।
निर्बिभेदशरैस्तीक्ष्णैःकरैर्मेघमिवांशुमान् ॥ 28 ॥
पुनश्शरशतेनाथक्षिप्रहस्तोनिशाचरः ।
बिभेदसमरेनीलन्निकुम्भःप्रजहासच ॥ 29 ॥
तस्यैवरथचक्रेणनीलोविष्णुरिवाहवे ।
शिरश्चिच्छेदसमरेनिकुम्भस्यचसारथेः ॥ 30 ॥
वज्राशनिसमस्पर्शोद्विविदोऽप्यशनिप्रभम् ।
जघानगिरिशृङ्गेणमिषतांसर्वरक्षसाम् ॥ 31 ॥
द्विदिधंवानरेन्द्रन्तुनगयोधिनमाहवे ।
शरैरशनिसङ्काशैस्सविव्याधाशनिप्रभः ॥ 32 ॥
सशरैरभिविद्धाङ्गोद्विविदःक्रोधमूर्छितः ।
सालेनसरथंसाश्वन्निजघानाशनिप्रभम् ॥ 33 ॥
विद्युन्मालीरथस्थस्तुशरैःकाञ्चनभूषणैः ।
सुषेणन्ताडयामासननादचमुहुर्मुहुः ॥ 34 ॥
तंरथस्थमथोदृष्टवासुषेणोवानरोत्तमः ।
गिरिशृङ्गेणमहतारथमाशुन्यपातयत् ॥ 35 ॥
लाघवेनतुसंयुक्तोविद्युन्मालीनिशाचरः ।
अपक्रम्यरथात्तूर्णङ्गदापाणिःक्षितौस्थितः ॥ 36 ॥
ततःक्रोधसमाविष्टःसुषेणोहरिपुङ्गवः ।
शिलांसुमहतीङ्गृह्यनिशाचरमभिद्रवत् ॥ 37 ॥
तमापतन्तङ्गदयाविद्युन्मालीनिशाचरः ।
वक्षस्यभिजघानाशुसुषेणंहरिपुङ्गवः ॥ 38 ॥
गदाप्रहारन्तङ्घोरमच्नित्यप्लवगोत्तमः ।
तांशिलाम्पातयामासतस्योरसिमहामृधे ॥ 39 ॥
शिलाप्रहारभिहतोविद्युन्मालीनिशाचरः ।
निष्पिष्टहृदयोभूमौगतासुर्निपपातह ॥ 40 ॥
एवन्तैर्वानरैश्शूरैश्शूरास्तेरजनीचराः ।
द्वन्द्वेविमृदितास्तत्रदैत्याइवदिवौकसैः ॥ 41 ॥
भग्नैखडगैर्गदाभिश्चशक्तितोमरपट्टसैः ।
अपविद्धैश्चाभिन्नैश्चरथैस्साङ्ग्रामिकैर्हयैः ॥ 42 ॥
निहतैःकुञ्जरैर्मत्स्सैस्तथावानरराक्षसैः ।
चक्राक्षयुगदण्डैश्चभग्नैर्धरणिसंश्रितैः ॥ 43 ॥
बभूवायोधनङ्घोरङ्गोमायुगणसेवितम् ।
कबन्धानिसमुत्पेतुर्दिक्षुवानररक्षसाम् ॥ 44 ॥
विमर्देतुमुलेतस्मिन्देवासुररणोपमे ।
विदार्यमाणाहरिपुङ्गवैस्तदानिशाचराश्शोणितदिग्धगात्राः ।
पुनःसुयुद्धन्तरसासमास्थितादिवाकरस्यास्तमयाभिकाङ्क्षिणः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
yudhyatāntutatasteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām |
rakṣasāṃsambabhūvāthabalakopassudāruṇaḥ || 1 ||
tehayaiḥkāñcanāpīḍairdhvaścāgniśikhopamaiḥ |
rathaiścādityasaṅkāśaiḥkavacaiścamanoramaiḥ || 2 ||
niryayūrākṣasavyāghrānādayantodiśodaśa |
rākṣasābhīmakarmāṇorāvaṇasyajayaiṣiṇaḥ || 3 ||
vānarāṇāmapicamūrbṛhatījayamicchatām |
abhyadhāvatatāṃsenāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇam || 4 ||
etasminnantareteṣāmanyonyamabhidhāvatām |
rakṣasāṃvānarāṇāñcadvandvayuddhamavartata || 5 ||
aṅgadendrajitsārdhaṃvāliputreṇarākṣasaḥ |
āyudhyatamahātejāstṟyambakeṇayathā'ntakaḥ || 6 ||
prajaṅghenacasampātirnityandurmarṣaṇoraṇe |
jambumālinamārabdhohanumānapivānaraḥ || 7 ||
saṅgatastumahākrodhorākṣasorāvaṇānujaḥ |
samaretīkṣṇavegenamitraghnenavibhīṣaṇaḥ || 8 ||
tapanenagajassārdhaṃrākṣasenamahābalaḥ |
nikumbhenamahātejānīlo'pisamayudhyata || 9 ||
vānarendrastusugrīvaḥpraghasenasamāgataḥ |
saṅgataḥsamareśrīmānvirūpākṣeṇalakṣmaṇaḥ || 10 ||
agniketuścasudurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ |
suptaghnoyajñakopaścarāmeṇasahasaṅgatāḥ || 11 ||
vajramuṣṭistumaindenadvividenāśaniprabhaḥ |
rākṣasābhyāṃsughorābhyāṅkapimukhyausamāgatau || 12 ||
vīrah pratapano ghoro rākṣaso raṇa durdharaḥ |
samare tīkṣṇa vegena nalena samayudhyata || 13 ||
dharmasya putro balavān suṣeṇa;iti viśarutaḥ |
sa vidyun mālinā sārdhaṃ ayudhyata mahā kapiḥ || 14 ||
vānarāścāparebhīmārākṣasairaparaissaha |
dvandvaṃsamīyussahasāyuddhāyabahubhissaha || 15 ||
tatrāsītsumahadyuddhantumulaṃromaharṣaṇam |
rakṣasāṃvānarāṇāñcavīrāṇāñjayamicchatām || 16 ||
harirākṣasadehebhyaḥprabhūtāḥkeśaśādvalāḥ |
śarīrasaṅghāṭāvahāḥprasusruśśoṇitāpagāḥ || 17 ||
ajaghānendrajitkruddhovajreṇevaśatakratuḥ |
aṅgadaṅgadayāvīraṃśatrusainyavidāraṇam || 18 ||
tasyakāñcanacitrāṅgaṃrathaṃsāśvaṃsasārathim |
jaghānasamareśrīmānaṅgadovegavānkapiḥ || 19 ||
sampātistutribhirbhāṇaiḥprajaṅghenasamāhataḥ |
nijaghānaśvakarṇenaprajaṅghaṃraṇamūrdhani || 20 ||
jambumālīrathasthasturathaśaktyāmahābalaḥ |
bibedasamarekruddhohanūmantaṃstanāntare || 21 ||
tasyataṃrathamāsthāyahanūmān mārutātmajaḥ |
pramamāthatalenāśusahatenaivarakṣasā || 22 ||
nadan pratapanoghoronalaṃsopyanvadhāvata |
nalaḥpratapanasyāśupātayāmāsacakṣuṣī || 23 ||
bhinnagātraśśaraistīkṣṇaiḥkṣiprahastenarakṣasā |
grasantamivasainyānipraghasaṃvānarādhipaḥ || 24 ||
sugrīvassaptaparṇenanirbhibhedajaghānaca |
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ || 25 ||
suptaghnoyajñakopaścarāmannirbhibhiduśśaraiḥ |
teṣāñcaturṇāṃrāmastuśirāṃsiniśitaiśśaraiḥ |
kruddhaścaturbhiścicchedaghorairagniśikhopamaiḥ || 26 ||
vajra muṣṭis tu maindena muṣṭinā nihato raṇe |
papāta sarathah sāśavah purāṭṭa iva bhū tale || 27 ||
nikumbasturaṇenīlannīlāñjanacayaprabham |
nirbibhedaśaraistīkṣṇaiḥkarairmeghamivāṃśumān || 28 ||
punaśśaraśatenāthakṣiprahastoniśācaraḥ |
bibhedasamarenīlannikumbhaḥprajahāsaca || 29 ||
tasyaivarathacakreṇanīloviṣṇurivāhave |
śiraścicchedasamarenikumbhasyacasāratheḥ || 30 ||
vajrāśanisamasparśodvivido'pyaśaniprabham |
jaghānagiriśṛṅgeṇamiṣatāṃsarvarakṣasām || 31 ||
dvididhaṃvānarendrantunagayodhinamāhave |
śarairaśanisaṅkāśaissavivyādhāśaniprabhaḥ || 32 ||
saśarairabhividdhāṅgodvividaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālenasarathaṃsāśvannijaghānāśaniprabham || 33 ||
vidyunmālīrathasthastuśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
suṣeṇantāḍayāmāsananādacamuhurmuhuḥ || 34 ||
taṃrathasthamathodṛṣṭavāsuṣeṇovānarottamaḥ |
giriśṛṅgeṇamahatārathamāśunyapātayat || 35 ||
lāghavenatusaṃyuktovidyunmālīniśācaraḥ |
apakramyarathāttūrṇaṅgadāpāṇiḥkṣitausthitaḥ || 36 ||
tataḥkrodhasamāviṣṭaḥsuṣeṇoharipuṅgavaḥ |
śilāṃsumahatīṅgṛhyaniśācaramabhidravat || 37 ||
tamāpatantaṅgadayāvidyunmālīniśācaraḥ |
vakṣasyabhijaghānāśusuṣeṇaṃharipuṅgavaḥ || 38 ||
gadāprahārantaṅghoramacnityaplavagottamaḥ |
tāṃśilāmpātayāmāsatasyorasimahāmṛdhe || 39 ||
śilāprahārabhihatovidyunmālīniśācaraḥ |
niṣpiṣṭahṛdayobhūmaugatāsurnipapātaha || 40 ||
evantairvānaraiśśūraiśśūrāsterajanīcarāḥ |
dvandvevimṛditāstatradaityāivadivaukasaiḥ || 41 ||
bhagnaikhaḍagairgadābhiścaśaktitomarapaṭṭasaiḥ |
apaviddhaiścābhinnaiścarathaissāṅgrāmikairhayaiḥ || 42 ||
nihataiḥkuñjarairmatssaistathāvānararākṣasaiḥ |
cakrākṣayugadaṇḍaiścabhagnairdharaṇisaṃśritaiḥ || 43 ||
babhūvāyodhanaṅghoraṅgomāyugaṇasevitam |
kabandhānisamutpeturdikṣuvānararakṣasām || 44 ||
vimardetumuletasmindevāsuraraṇopame |
vidāryamāṇāharipuṅgavaistadāniśācarāśśoṇitadigdhagātrāḥ |
punaḥsuyuddhantarasāsamāsthitādivākarasyāstamayābhikāṅkṣiṇaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in