6.58 யுத்தகாண்ட - அஷ்டபஞ்சாஶ ஸர்கஃ

6.58 Yuddhakanda - Ashtapanchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Tamil script
📄 Download PDF
ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே யுத்தகாண்டம் ।
அத அஷ்டபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ।
ததஃப்ரஹஸ்தந்நிர்யாந்தந்த்ரு'ஷ்டவாபீமபராக்ரமம் ।
உவாசஸஸ்மிதம்ராமோவிபீஷணமரிந்தமஃ ॥ 1 ॥
கஏஷஸ்ஸுமஹாகாயோபலேநமஹதாவ்ரு'தஃ ।
ஆசக்ஷ்வமேமஹாபாஹோ வீர்யவந்தந்நிஶாசரம் ॥ 2 ॥
ராகவஸ்யவசஶ்ஶ்ருத்வாப்ரத்யுவாசவிபீஷணஃ ॥ 3 ॥
ஏஷஸேநாபதிஸ்தஸ்யப்ரஹஸ்தோநாமராக்ஷஸஃ ।
லங்காயாம்ராக்ஷஸேந்த்ரஸ்யத்ரிபாகபலஸம்வ்ரு'தஃ ॥ 4 ॥
வீர்யவாநஸ்த்ரவிச்சூரஃஸுப்ரக்யாஶ்சபராக்ரமே ।
ததஃப்ரஹஸ்தந்நிர்யாந்தம்பீமம்பீமபராக்ரமம் ॥ 5 ॥
கர்ஜந்தம்ஸுமஹாகாயம்ராக்ஷஸைரபிஸம்வ்ரு'தம் ।
ததர்ஶமஹதீஸேநாவாநராணாம்பலீயஸாம் ॥ 6 ॥
அபிஸஞ்ஜாதரோஷாணாம்ப்ரஹஸ்தமபிகர்ஜதாம் ।
கடகஶக்த்ய்ரு'ஷ்ணிபாணாஶ்சஶூலாநிமுஸலாநிச ॥ 7 ॥
கதாஶ்சபரிகாஃப்ராஸாவிவிதாஶ்சபரிஶ்வதாஃ ।
நூம்ஷிசவிசித்ராணிராக்ஷஸாநாஞ்ஜயைஷிணாம் ॥ 8 ॥
ப்ரக்ரு'ஹீதாந்யஶோபந்தவாநராநபிதாவதாம் ।
ஜக்ரு'ஹுஃபாதபாம்ஶ்சாபிபுஷ்பிதாந்வாநரர்ஷபாஃ ॥ 9 ॥
ஶிலாஶ்சவிபுலாதீர்காயோத்துகாமாஃப்லவங்கமாஃ ।
தேஷாமந்யோந்யமாஸாத்யஸங்க்ராமஃஸுமஹாநபூத் ॥ 10 ॥
பஹூநாமஶ்மவ்ரு'ஷ்டிஞ்சஶரவர்ஷஞ்சவர்ஷதாம் ।
பஹவோராக்ஷஸாயுத்தேபஹூந்வாநரயூதபாந் ॥ 11 ॥
வாநராராக்ஷஸாம்ஶ்சாபிநிஜக்நுர்பஹவோபஹூந் ।
ஶூலைஃப்ரமதிதாஃகேசித்கேசிச்சபரமாயுதைஃ ॥ 12 ॥
பரிகைராஹதாஃகேசித்கேசிச்சிந்நாஃபரஶ்வதைஃ ।
நிருச்சவாஸாஃக்ரு'தாஃ கேசித்பதிதாதரணீதலே ॥ 13 ॥
விபிந்நஹ்ரு'தயாஃகேசிதிஷுஸந்தாநஸந்திதாஃ ।
கேசிவ்திதாக்ரு'தாஃகடகைஃஸ்புரந்தஃபதிதாபுவி ॥ 14 ॥
வாநராராக்ஷஸைஶ்ஶூலைபார்ஶ்வதஶ்சாவதாரிதாஃ ।
வாநரைஶ்சாபிஸங்க்ருத்தைராக்ஷஸௌகாஃஸமந்ததஃ ॥ 15 ॥
பாதபைர்கிரிஶ்ரு'ங்கைஶ்சஸம்பிஷ்டாவஸுதாதலே ।
வஜ்ரஸ்பர்ஶதலைர்ஹஸ்ஸ்ஸைர்முஷ்டிபிஶ்சஹதாப்ரு'ஶம் ॥ 16 ॥
வேமுஶ்ஶோணிதமாஸ்யேப்யோவிஶீர்ணதஶநேக்ஷணாஃ ।
ஆர்தஸ்வநஞ்சஸ்வநதாம்ஸிம்ஹநாதஞ்சநர்ததாம் ॥ 17 ॥
பபூவதுமுலஶ்ஶப்தோஹரீணாம்ரக்ஷஸாம்யுதி ।
வாநராராக்ஷஸாஃக்ருத்தாவீரமார்கமநுவ்ரதாஃ ॥ 18 ॥
விவ்ரு'த்தநயநாஃக்ரூராஶ்சக்ருஃகர்மாண்யபீதவத் ।
நராந்தகஃகும்பஹநுர்மஹாநாதஸ்ஸமுந்நதஃ ॥ 19 ॥
ஏதேப்ரஹஸ்தஸசிவாஸ்ஸர்வேஜக்நுர்வநௌகஸஃ ।
தேஷாமாபததாம்ஶீக்ரந்நிக்நதாஞ்சாபிவாநராந் ॥ 20 ॥
த்விவிதோகிரிஶ்ரு'ங்கேணஜகாநைகந்நராந்தகம் ।
துர்முகஃபுநருத்தாயகபிஸ்ஸவிபுலத்ருமம் ॥ 21 ॥
ராக்ஷஸங்க்ஷிப்ரஹஸ்தஸ்துஸமுந்நதமபோதயத் ।
ஜாம்பவாம்ஸ்துஸுஸங்க்ருத்தஃப்ரக்ரு'ஹ்யமஹதீம்ஶிலாம் ॥ 22 ॥
பாதயாமாஸதேஜஸ்வீமஹாநாதஸ்யவக்ஷஸி ।
அதகும்பஹநுஸ்தத்ரதாரேணாஸாத்யவீர்யவாந் ॥ 23 ॥
வ்ரு'க்ஷேணாபிஹதோமூர்த்நிப்ராணாந்ஸந்த்யாஜயத்ரணே ।
அம்ரு'ஷ்யமாணஸ்தத்கர்மப்ரஹஸ்தோரதமாஶ்ரிதஃ ॥ 24 ॥
சகார கதநம் கோரம் தநுஷ் பாணிர் வந ஓகஸாம் ।
ஆவர்த;இவ ஸம்ஜஜ்நே;உபயோஹ் ஸேநயோஸ் ததா ॥ 25 ॥
க்ஷுபிதஸ்யாப்ரமேயஸ்யஸாகரஸ்யேவநிஸ்ஸ்வநஃ ।
மஹதாஹிஶரௌகேணப்ரஹஸ்தோயுத்தகோவிதஃ ॥ 26 ॥
அர்தயாமாஸஸங்க்ருத்தோவாநராந் பரமாஹவே ।
வாநராணாம்ஶரீரைஶ்சராக்ஷஸாநாஞ்சமேதிநீ ॥ 27 ॥
பபூந்விசிதாகோராஃபதிதைரிவபர்வதை ।
ஸாமஹீருதிரௌகேணப்ரச்சந்நாஸம்ப்ரகாஶதே ॥ 28 ॥
ஸஞ்சந்நாமாதவேமாஸிபலாஶைரிவபுஷ்பிதைஃ ।
ஹதவீரௌகவஸ்ராந்துபக்நாயுதமஹாத்ருமாம் ॥ 29 ॥
ஶோணித ஓக மஹா தோயாம் யம ஸாகர காமிநீம் ।
யக்ரு'த் ப்லீஹ மஹா பந்காம் விநிகீர்ண அந்த்ர ஶைபலாம் ॥ 30 ॥
பிந்நகாயஶிரோமீநாமங்காவயவஶாத்வலாம் ।
க்ரு'த்ரஹம்ஸகணாகீர்ணாங்கங்கஸாரஸஸேவிதாம் ॥ 31 ॥
மேதஃபேநஸமாகீர்ணாமார்தஸ்ந்திதஸ்வநாம் ।
தாங்காபுரஷுதுஸ்தாராம்யுத்தபூமிமயீந்நதீம் ॥ 32 ॥
நதீமிவகநாபாயேஹம்ஸஸாரஸஸேவிதாம் ।
ராக்ஷஸாஃகபிமுக்யாஶ்சதேருஸ்தாந்துஸ்தராந்நதீம் ॥ 33 ॥
யதா பத்ம ரஜோ த்வஸ்தாம் நலிநீம் கஜ யூதபாஃ ।
ததஃ ஸ்ரு'ஜந்தம் பாண ஓகாந் ப்ரஹஸ்தம் ஸ்யந்தநே ஸ்திதம் ॥ 34 ॥
ததர்ஶ தரஸா நீலோ விநிக்நந்தம் ப்லவம் கமாந் ।
உத்தூத இவ வாயுஃ கே மஹாதப்ரபலம் பலாத் ॥ 35 ॥
ஸமீக்ஷ்யாபித்ருதம்யுத்தேப்ரஹஸ்தோவாஹிநீபதிஃ ।
ரதேநாதித்யவர்ணேநநீலமேவாபிதுத்ருவே ॥ 36 ॥
ஸதநுர்தந்விநாம்ஶ்ரேஷ்டோவிக்ரு'ஷ்யபரமாஹவே ॥ 37 ॥
நீலாயவ்யஸ்ரு'ஜத்பாணாந்ப்ரஹஸ்தோவாஹிநீபதிஃ ।
தேப்ராப்யவிஶிகாநீலம்விநிர்பித்யஸமாஹிதாஃ ॥ 38 ॥
மஹீஞ்ஜக்முர்மஹாவேகாருஷிதாஇவபந்நகாஃ ।
நீலஃஶரைரபிஹதோநிஶிதைர்ஜ்வலநோபமைஃ ॥ 39 ॥
ஸதம்பரமதுர்தர்ஷமாபதந்தம்மஹாகபிஃ ।
ப்ரஹஸ்தந்தாடயாமாஸவ்ரு'க்ஷமுத்பாட்யவீர்யவாந் ॥ 40 ॥
ஸதேநாபிஹதஃக்ருத்தோநதந்ராக்ஷஸபுங்கவஃ ।
வவர்ஷஶரவர்ஷாணிப்லவங்காநாஞ்சமூபதௌ ॥ 41 ॥
தஸ்யபாணகணாந்காராந்ராக்ஷஸஸ்யமஹாபலஃ ।
அபாரயந்வாரயிதும்ப்ரத்யக்ரு'ஹ்ணாந்நிமீலிதஃ ॥ 42 ॥
யதைவகோவ்ரு'ஷோவர்ஷம்ஶாரதம்ஶீக்ரமாகதம் ।
ஏவமேவப்ரஹஸ்தஸ்யஶரவர்ஷந்துராஸதம் ॥ 43 ॥
நிமீலிதாக்ஷஸ்ஸஹஸாநீலஸ்ஸேஹேதுராஸதாந் ।
ரோஷிதஶ்ஶரவர்ஷேணஸாலேநமஹதாமஹாந் ।
ப்ரஜகாநஹயாநநீலஃப்ரஹஸ்தஸ்யமஹாபலஃ ॥ 44 ॥
ததந்ஸசாபமுத்க்ரு'ஹ்யப்ரஹஸ்தஸ்யமஹாபலஃ ।
பபஞ்ஜதரஸாநீலோநநாதசபுநஃபுநஃ ॥ 45 ॥
விதநுஸ்துக்ரு'தஸ்தேநப்ரஹஸ்தோவாஹிநீபதிஃ ।
ப்ரக்ரு'ஹ்யமுஸலங்கோரம்ஸ்யந்தநாதவபுப்லுவே ॥ 46 ॥
தாவுபௌவாஹிநீமுக்யௌஜாதவைரௌதரஸ்விநௌ ।
ஸ்திதௌக்ஷதஜகதிக்தாங்கௌப்ரபிந்நாவிவகுஞ்ஜரௌ ॥ 47 ॥
உல்லிகந்தௌஸுதீக்ஷ்ணாபிர்தம்ஷ்ட்ராபிரிதரேதரம் ।
ஸிம்ஹஶார்தூலஸத்ரு'ஶௌஸிம்ஹஶார்தூலசேஷ்டிதௌ ॥ 48 ॥
விக்ராந்தவிஜயௌவீரௌஸமரேஷ்ந்விவர்திநௌ ।
காங்க்ஷமாணௌயஶஃப்ராப்தும்வ்ரு'த்ரவாஸவயோஸ்ஸஹ ॥ 49 ॥
ஆஜகாநததாநீலம்லலாடேமுஸலேநஸஃ ।
ப்ரஹஸ்தஃபரமாயத்தஸ்ததஸ்ஸுஸ்ராவஶோணிதம் ॥ 50 ॥
ததஃஶோணிததிக்தாங்கஃப்ரக்ரு'ஹ்யஸுமஹாதரும் ।
ப்ரஹஸ்தஸ்யோரஸிக்ருத்தோவிஸஸர்ஜமஹாகபிஃ ॥ 51 ॥
தமசிந்த்யப்ரஹாரம்ஸப்ரக்ரு'ஹ்யமுஸலம்மஹத் ।
அபிதுத்ராவபலிநம்பலாநநீலம்ப்லவங்கமம் ॥ 52 ॥
தமுக்ரவேகம்ஸம்ரப்தமாபதந்தம்மஹாகபிஃ ।
ததஸ்ஸம்ப்ரேக்ஷ்யஜக்ராஹமஹாவேகோமஹாஶிலாம் ॥ 53 ॥
தஸ்யயுத்தாபிகாமஸ்யம்ரு'தேமுஸலயோதிந ।
ப்ரஹஸ்தஸ்யஶிலாந்நீலோமூர்த்நிதூர்ணமபாதயத் ॥ 54 ॥
ஸாதேநகபிமுக்யேநவிமுக்தாமஹதீஶிலா ।
பிபேதபஹுதாகோராப்ரஹஸ்தஸ்யஶிரஸ்ததா ॥ 55 ॥
விபிந்ந ஶிரஸஸ் தஸ்ய பஹு ஸுஸ்ராவ ஶோணிதம் ।
ஶரீராத் அபி ஸுஸ்ராவ கிரேஹ் ப்ரஸ்ரவணம் யதா ॥ 56 ॥
விபிந்நஶிரஸஸ்தஸ்யபஹுஸுஸ்ராவஶோணிதம் ।
ஶரீராதபிஸுஸ்ராவகிரேஃப்ரஸ்ரவணம்யதா ॥ 57 ॥
ஹதேப்ரஹஸ்தேநீலேநததகம்ப்யம்மஹாபலம் ।
ராக்ஷஸாநாமஹ்ரு'ஷ்டாநாம்லங்காமபிஜகாமஹ ॥ 58 ॥
நஶேகுஸ்ஸமவஸ்தாதுந்நிஹதேவாஹிநீபதௌ ।
ஸேதுபந்தம்ஸமாஸாத்யவிஶீர்ணம்ஸலிலம்யதா ॥ 59 ॥
ஹதேதஸ்மிம்ஶ்சமூமுக்யேராக்ஷஸாஸ்தேநிருத்யமாஃ ।
ரக்ஷஃபதிக்ரு'ஹங்கத்வாத்யாநமூகத்வமாஸ்திதாஃ ॥ 60 ॥
ப்ராப்தாஶ்ஶோகார்ணவந்தீவ்ரந்நிஸ்ஸஜ்ஞௌஇவதேऽபவந் ।
ததஸ்துநீலோவிஜயீமஹாபலஃப்ரஶஸ்யமாநஃஸுக்ரு'தேநகர்மணா ।
ஸமேத்யராமேணஸலக்ஷ்மணேநப்ரஹ்ரு'ஷ்டரூபஸ்துபபூவயூதபஃ ॥ 61 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே யுத்தகாண்டே அஷ்டபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭapañcāśassargaḥ |
tataḥprahastanniryāntandṛṣṭavābhīmaparākramam |
uvācasasmitaṃrāmovibhīṣaṇamarindamaḥ || 1 ||
kaeṣassumahākāyobalenamahatāvṛtaḥ |
ācakṣvamemahābāho vīryavantanniśācaram || 2 ||
rāghavasyavacaśśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
eṣasenāpatistasyaprahastonāmarākṣasaḥ |
laṅkāyāṃrākṣasendrasyatribhāgabalasamvṛtaḥ || 4 ||
vīryavānastravicchūraḥsuprakhyāścaparākrame |
tataḥprahastanniryāntambhīmambhīmaparākramam || 5 ||
garjantaṃsumahākāyaṃrākṣasairabhisamvṛtam |
dadarśamahatīsenāvānarāṇāmbalīyasām || 6 ||
abhisañjātaroṣāṇāmprahastamabhigarjatām |
khaḍagaśaktyṛṣṇibāṇāścaśūlānimusalānica || 7 ||
gadāścaparighāḥprāsāvividhāścapariśvadhāḥ |
nūṃṣicavicitrāṇirākṣasānāñjayaiṣiṇām || 8 ||
pragṛhītānyaśobhantavānarānabhidhāvatām |
jagṛhuḥpādapāṃścāpipuṣpitānvānararṣabhāḥ || 9 ||
śilāścavipulādīrghāyoddhukāmāḥplavaṅgamāḥ |
teṣāmanyonyamāsādyasaṅgrāmaḥsumahānabhūt || 10 ||
bahūnāmaśmavṛṣṭiñcaśaravarṣañcavarṣatām |
bahavorākṣasāyuddhebahūnvānarayūdhapān || 11 ||
vānarārākṣasāṃścāpinijaghnurbahavobahūn |
śūlaiḥpramathitāḥkecitkeciccaparamāyudhaiḥ || 12 ||
parighairāhatāḥkecitkecicchinnāḥparaśvadhaiḥ |
nirucchavāsāḥkṛtāḥ kecitpatitādharaṇītale || 13 ||
vibhinnahṛdayāḥkecidiṣusandhānasanditāḥ |
kecivdidhākṛtāḥkhaḍagaiḥsphurantaḥpatitābhuvi || 14 ||
vānarārākṣasaiśśūlaipārśvataścāvadāritāḥ |
vānaraiścāpisaṅkruddhairākṣasaughāḥsamantataḥ || 15 ||
pādapairgiriśṛṅgaiścasampiṣṭāvasudhātale |
vajrasparśatalairhasssairmuṣṭibhiścahatābhṛśam || 16 ||
vemuśśoṇitamāsyebhyoviśīrṇadaśanekṣaṇāḥ |
ārtasvanañcasvanatāṃsiṃhanādañcanardatām || 17 ||
babhūvatumulaśśabdoharīṇāṃrakṣasāṃyudhi |
vānarārākṣasāḥkruddhāvīramārgamanuvratāḥ || 18 ||
vivṛttanayanāḥkrūrāścakruḥkarmāṇyabhītavat |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 19 ||
eteprahastasacivāssarvejaghnurvanaukasaḥ |
teṣāmāpatatāṃśīghrannighnatāñcāpivānarān || 20 ||
dvividogiriśṛṅgeṇajaghānaikannarāntakam |
durmukhaḥpunarutthāyakapissavipuladrumam || 21 ||
rākṣasaṅkṣiprahastastusamunnatamapothayat |
jāmbavāṃstususaṅkruddhaḥpragṛhyamahatīṃśilām || 22 ||
pātayāmāsatejasvīmahānādasyavakṣasi |
athakumbhahanustatratāreṇāsādyavīryavān || 23 ||
vṛkṣeṇābhihatomūrdhniprāṇānsantyājayadraṇe |
amṛṣyamāṇastatkarmaprahastorathamāśritaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ ghoraṃ dhanuṣ pāṇir vana okasām |
āvarta;iva samjajne;ubhayoh senayos tadā || 25 ||
kṣubhitasyāprameyasyasāgarasyevanissvanaḥ |
mahatāhiśaraugheṇaprahastoyuddhakovidaḥ || 26 ||
ardayāmāsasaṅkruddhovānarān paramāhave |
vānarāṇāṃśarīraiścarākṣasānāñcamedinī || 27 ||
babhūnvicitāghorāḥpatitairivaparvatai |
sāmahīrudhiraugheṇapracchannāsamprakāśate || 28 ||
sañchannāmādhavemāsipalāśairivapuṣpitaiḥ |
hatavīraughavasrāntubhagnāyudhamahādrumām || 29 ||
śoṇita ogha mahā toyāṃ yama sāgara gāminīm |
yakṛt plīha mahā pankāṃ vinikīrṇa antra śaibalām || 30 ||
bhinnakāyaśiromīnāmaṅgāvayavaśādvalām |
gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṅkaṅkasārasasevitām || 31 ||
medaḥphenasamākīrṇāmārtasntitasvanām |
tāṅkāpuraṣudustārāṃyuddhabhūmimayīnnadīm || 32 ||
nadīmivaghanāpāyehaṃsasārasasevitām |
rākṣasāḥkapimukhyāścaterustāndustarānnadīm || 33 ||
yathā padma rajo dhvastāṃ nalinīṃ gaja yūthapāḥ |
tataḥ sṛjantaṃ bāṇa oghān prahastaṃ syandane sthitam || 34 ||
dadarśa tarasā nīlo vinighnantaṃ plavaṃ gamān |
uddhūta iva vāyuḥ khe mahādabhrabalaṃ balāt || 35 ||
samīkṣyābhidrutaṃyuddheprahastovāhinīpatiḥ |
rathenādityavarṇenanīlamevābhidudruve || 36 ||
sadhanurdhanvināṃśreṣṭhovikṛṣyaparamāhave || 37 ||
nīlāyavyasṛjadbāṇānprahastovāhinīpatiḥ |
teprāpyaviśikhānīlaṃvinirbhidyasamāhitāḥ || 38 ||
mahīñjagmurmahāvegāruṣitāivapannagāḥ |
nīlaḥśarairabhihatoniśitairjvalanopamaiḥ || 39 ||
satamparamadurdharṣamāpatantammahākapiḥ |
prahastantāḍayāmāsavṛkṣamutpāṭyavīryavān || 40 ||
satenābhihataḥkruddhonadanrākṣasapuṅgavaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇiplavaṅgānāñcamūpatau || 41 ||
tasyabāṇagaṇānghārānrākṣasasyamahābalaḥ |
apārayanvārayitumpratyagṛhṇānnimīlitaḥ || 42 ||
yathaivagovṛṣovarṣaṃśāradaṃśīghramāgatam |
evamevaprahastasyaśaravarṣandurāsadam || 43 ||
nimīlitākṣassahasānīlassehedurāsadān |
roṣitaśśaravarṣeṇasālenamahatāmahān |
prajaghānahayānanīlaḥprahastasyamahābalaḥ || 44 ||
tatansacāpamudgṛhyaprahastasyamahābalaḥ |
babhañjatarasānīlonanādacapunaḥpunaḥ || 45 ||
vidhanustukṛtastenaprahastovāhinīpatiḥ |
pragṛhyamusalaṅghoraṃsyandanādavapupluve || 46 ||
tāvubhauvāhinīmukhyaujātavairautarasvinau |
sthitaukṣatajagadigdhāṅgauprabhinnāvivakuñjarau || 47 ||
ullikhantausutīkṣṇābhirdaṃṣṭrābhiritaretaram |
siṃhaśārdūlasadṛśausiṃhaśārdūlaceṣṭitau || 48 ||
vikrāntavijayauvīrausamareṣnvivartinau |
kāṅkṣamāṇauyaśaḥprāptuṃvṛtravāsavayossaha || 49 ||
ājaghānatadānīlaṃlalāṭemusalenasaḥ |
prahastaḥparamāyattastatassusrāvaśoṇitam || 50 ||
tataḥśoṇitadigdhāṅgaḥpragṛhyasumahātarum |
prahastasyorasikruddhovisasarjamahākapiḥ || 51 ||
tamacintyaprahāraṃsapragṛhyamusalammahat |
abhidudrāvabalinambalānanīlamplavaṅgamam || 52 ||
tamugravegaṃsaṃrabdhamāpatantammahākapiḥ |
tatassamprekṣyajagrāhamahāvegomahāśilām || 53 ||
tasyayuddhābhikāmasyamṛthemusalayodhina |
prahastasyaśilānnīlomūrdhnitūrṇamapātayat || 54 ||
sātenakapimukhyenavimuktāmahatīśilā |
bibhedabahudhāghorāprahastasyaśirastadā || 55 ||
vibhinna śirasas tasya bahu susrāva śoṇitam |
śarīrād api susrāva gireh prasravaṇaṃ yathā || 56 ||
vibhinnaśirasastasyabahususrāvaśoṇitam |
śarīrādapisusrāvagireḥprasravaṇaṃyathā || 57 ||
hateprahastenīlenatadakampyammahābalam |
rākṣasānāmahṛṣṭānāṃlaṅkāmabhijagāmaha || 58 ||
naśekussamavasthātunnihatevāhinīpatau |
setubandhaṃsamāsādyaviśīrṇaṃsalilaṃyathā || 59 ||
hatetasmiṃścamūmukhyerākṣasāstenirudyamāḥ |
rakṣaḥpatigṛhaṅgatvādhyānamūkatvamāsthitāḥ || 60 ||
prāptāśśokārṇavantīvrannissajñauivate'bhavan |
tatastunīlovijayīmahābalaḥpraśasyamānaḥsukṛtenakarmaṇā |
sametyarāmeṇasalakṣmaṇenaprahṛṣṭarūpastubabhūvayūthapaḥ || 61 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ अष्टपञ्चाशस्सर्गः ।
ततःप्रहस्तन्निर्यान्तन्दृष्टवाभीमपराक्रमम् ।
उवाचसस्मितंरामोविभीषणमरिन्दमः ॥ 1 ॥
कएषस्सुमहाकायोबलेनमहतावृतः ।
आचक्ष्वमेमहाबाहो वीर्यवन्तन्निशाचरम् ॥ 2 ॥
राघवस्यवचश्श्रुत्वाप्रत्युवाचविभीषणः ॥ 3 ॥
एषसेनापतिस्तस्यप्रहस्तोनामराक्षसः ।
लङ्कायांराक्षसेन्द्रस्यत्रिभागबलसम्वृतः ॥ 4 ॥
वीर्यवानस्त्रविच्छूरःसुप्रख्याश्चपराक्रमे ।
ततःप्रहस्तन्निर्यान्तम्भीमम्भीमपराक्रमम् ॥ 5 ॥
गर्जन्तंसुमहाकायंराक्षसैरभिसम्वृतम् ।
ददर्शमहतीसेनावानराणाम्बलीयसाम् ॥ 6 ॥
अभिसञ्जातरोषाणाम्प्रहस्तमभिगर्जताम् ।
खडगशक्त्यृष्णिबाणाश्चशूलानिमुसलानिच ॥ 7 ॥
गदाश्चपरिघाःप्रासाविविधाश्चपरिश्वधाः ।
नूंषिचविचित्राणिराक्षसानाञ्जयैषिणाम् ॥ 8 ॥
प्रगृहीतान्यशोभन्तवानरानभिधावताम् ।
जगृहुःपादपांश्चापिपुष्पितान्वानरर्षभाः ॥ 9 ॥
शिलाश्चविपुलादीर्घायोद्धुकामाःप्लवङ्गमाः ।
तेषामन्योन्यमासाद्यसङ्ग्रामःसुमहानभूत् ॥ 10 ॥
बहूनामश्मवृष्टिञ्चशरवर्षञ्चवर्षताम् ।
बहवोराक्षसायुद्धेबहून्वानरयूधपान् ॥ 11 ॥
वानराराक्षसांश्चापिनिजघ्नुर्बहवोबहून् ।
शूलैःप्रमथिताःकेचित्केचिच्चपरमायुधैः ॥ 12 ॥
परिघैराहताःकेचित्केचिच्छिन्नाःपरश्वधैः ।
निरुच्छवासाःकृताः केचित्पतिताधरणीतले ॥ 13 ॥
विभिन्नहृदयाःकेचिदिषुसन्धानसन्दिताः ।
केचिव्दिधाकृताःखडगैःस्फुरन्तःपतिताभुवि ॥ 14 ॥
वानराराक्षसैश्शूलैपार्श्वतश्चावदारिताः ।
वानरैश्चापिसङ्क्रुद्धैराक्षसौघाःसमन्ततः ॥ 15 ॥
पादपैर्गिरिशृङ्गैश्चसम्पिष्टावसुधातले ।
वज्रस्पर्शतलैर्हस्स्सैर्मुष्टिभिश्चहताभृशम् ॥ 16 ॥
वेमुश्शोणितमास्येभ्योविशीर्णदशनेक्षणाः ।
आर्तस्वनञ्चस्वनतांसिंहनादञ्चनर्दताम् ॥ 17 ॥
बभूवतुमुलश्शब्दोहरीणांरक्षसांयुधि ।
वानराराक्षसाःक्रुद्धावीरमार्गमनुव्रताः ॥ 18 ॥
विवृत्तनयनाःक्रूराश्चक्रुःकर्माण्यभीतवत् ।
नरान्तकःकुम्भहनुर्महानादस्समुन्नतः ॥ 19 ॥
एतेप्रहस्तसचिवास्सर्वेजघ्नुर्वनौकसः ।
तेषामापततांशीघ्रन्निघ्नताञ्चापिवानरान् ॥ 20 ॥
द्विविदोगिरिशृङ्गेणजघानैकन्नरान्तकम् ।
दुर्मुखःपुनरुत्थायकपिस्सविपुलद्रुमम् ॥ 21 ॥
राक्षसङ्क्षिप्रहस्तस्तुसमुन्नतमपोथयत् ।
जाम्बवांस्तुसुसङ्क्रुद्धःप्रगृह्यमहतींशिलाम् ॥ 22 ॥
पातयामासतेजस्वीमहानादस्यवक्षसि ।
अथकुम्भहनुस्तत्रतारेणासाद्यवीर्यवान् ॥ 23 ॥
वृक्षेणाभिहतोमूर्ध्निप्राणान्सन्त्याजयद्रणे ।
अमृष्यमाणस्तत्कर्मप्रहस्तोरथमाश्रितः ॥ 24 ॥
चकार कदनं घोरं धनुष् पाणिर् वन ओकसाम् ।
आवर्त;इव सम्जज्ने;उभयोह् सेनयोस् तदा ॥ 25 ॥
क्षुभितस्याप्रमेयस्यसागरस्येवनिस्स्वनः ।
महताहिशरौघेणप्रहस्तोयुद्धकोविदः ॥ 26 ॥
अर्दयामाससङ्क्रुद्धोवानरान् परमाहवे ।
वानराणांशरीरैश्चराक्षसानाञ्चमेदिनी ॥ 27 ॥
बभून्विचिताघोराःपतितैरिवपर्वतै ।
सामहीरुधिरौघेणप्रच्छन्नासम्प्रकाशते ॥ 28 ॥
सञ्छन्नामाधवेमासिपलाशैरिवपुष्पितैः ।
हतवीरौघवस्रान्तुभग्नायुधमहाद्रुमाम् ॥ 29 ॥
शोणित ओघ महा तोयां यम सागर गामिनीम् ।
यकृत् प्लीह महा पन्कां विनिकीर्ण अन्त्र शैबलाम् ॥ 30 ॥
भिन्नकायशिरोमीनामङ्गावयवशाद्वलाम् ।
गृध्रहंसगणाकीर्णाङ्कङ्कसारससेविताम् ॥ 31 ॥
मेदःफेनसमाकीर्णामार्तस्न्तितस्वनाम् ।
ताङ्कापुरषुदुस्तारांयुद्धभूमिमयीन्नदीम् ॥ 32 ॥
नदीमिवघनापायेहंससारससेविताम् ।
राक्षसाःकपिमुख्याश्चतेरुस्तान्दुस्तरान्नदीम् ॥ 33 ॥
यथा पद्म रजो ध्वस्तां नलिनीं गज यूथपाः ।
ततः सृजन्तं बाण ओघान् प्रहस्तं स्यन्दने स्थितम् ॥ 34 ॥
ददर्श तरसा नीलो विनिघ्नन्तं प्लवं गमान् ।
उद्धूत इव वायुः खे महादभ्रबलं बलात् ॥ 35 ॥
समीक्ष्याभिद्रुतंयुद्धेप्रहस्तोवाहिनीपतिः ।
रथेनादित्यवर्णेननीलमेवाभिदुद्रुवे ॥ 36 ॥
सधनुर्धन्विनांश्रेष्ठोविकृष्यपरमाहवे ॥ 37 ॥
नीलायव्यसृजद्बाणान्प्रहस्तोवाहिनीपतिः ।
तेप्राप्यविशिखानीलंविनिर्भिद्यसमाहिताः ॥ 38 ॥
महीञ्जग्मुर्महावेगारुषिताइवपन्नगाः ।
नीलःशरैरभिहतोनिशितैर्ज्वलनोपमैः ॥ 39 ॥
सतम्परमदुर्धर्षमापतन्तम्महाकपिः ।
प्रहस्तन्ताडयामासवृक्षमुत्पाट्यवीर्यवान् ॥ 40 ॥
सतेनाभिहतःक्रुद्धोनदन्राक्षसपुङ्गवः ।
ववर्षशरवर्षाणिप्लवङ्गानाञ्चमूपतौ ॥ 41 ॥
तस्यबाणगणान्घारान्राक्षसस्यमहाबलः ।
अपारयन्वारयितुम्प्रत्यगृह्णान्निमीलितः ॥ 42 ॥
यथैवगोवृषोवर्षंशारदंशीघ्रमागतम् ।
एवमेवप्रहस्तस्यशरवर्षन्दुरासदम् ॥ 43 ॥
निमीलिताक्षस्सहसानीलस्सेहेदुरासदान् ।
रोषितश्शरवर्षेणसालेनमहतामहान् ।
प्रजघानहयाननीलःप्रहस्तस्यमहाबलः ॥ 44 ॥
ततन्सचापमुद्गृह्यप्रहस्तस्यमहाबलः ।
बभञ्जतरसानीलोननादचपुनःपुनः ॥ 45 ॥
विधनुस्तुकृतस्तेनप्रहस्तोवाहिनीपतिः ।
प्रगृह्यमुसलङ्घोरंस्यन्दनादवपुप्लुवे ॥ 46 ॥
तावुभौवाहिनीमुख्यौजातवैरौतरस्विनौ ।
स्थितौक्षतजगदिग्धाङ्गौप्रभिन्नाविवकुञ्जरौ ॥ 47 ॥
उल्लिखन्तौसुतीक्ष्णाभिर्दंष्ट्राभिरितरेतरम् ।
सिंहशार्दूलसदृशौसिंहशार्दूलचेष्टितौ ॥ 48 ॥
विक्रान्तविजयौवीरौसमरेष्न्विवर्तिनौ ।
काङ्क्षमाणौयशःप्राप्तुंवृत्रवासवयोस्सह ॥ 49 ॥
आजघानतदानीलंललाटेमुसलेनसः ।
प्रहस्तःपरमायत्तस्ततस्सुस्रावशोणितम् ॥ 50 ॥
ततःशोणितदिग्धाङ्गःप्रगृह्यसुमहातरुम् ।
प्रहस्तस्योरसिक्रुद्धोविससर्जमहाकपिः ॥ 51 ॥
तमचिन्त्यप्रहारंसप्रगृह्यमुसलम्महत् ।
अभिदुद्रावबलिनम्बलाननीलम्प्लवङ्गमम् ॥ 52 ॥
तमुग्रवेगंसंरब्धमापतन्तम्महाकपिः ।
ततस्सम्प्रेक्ष्यजग्राहमहावेगोमहाशिलाम् ॥ 53 ॥
तस्ययुद्धाभिकामस्यमृथेमुसलयोधिन ।
प्रहस्तस्यशिलान्नीलोमूर्ध्नितूर्णमपातयत् ॥ 54 ॥
सातेनकपिमुख्येनविमुक्तामहतीशिला ।
बिभेदबहुधाघोराप्रहस्तस्यशिरस्तदा ॥ 55 ॥
विभिन्न शिरसस् तस्य बहु सुस्राव शोणितम् ।
शरीराद् अपि सुस्राव गिरेह् प्रस्रवणं यथा ॥ 56 ॥
विभिन्नशिरसस्तस्यबहुसुस्रावशोणितम् ।
शरीरादपिसुस्रावगिरेःप्रस्रवणंयथा ॥ 57 ॥
हतेप्रहस्तेनीलेनतदकम्प्यम्महाबलम् ।
राक्षसानामहृष्टानांलङ्कामभिजगामह ॥ 58 ॥
नशेकुस्समवस्थातुन्निहतेवाहिनीपतौ ।
सेतुबन्धंसमासाद्यविशीर्णंसलिलंयथा ॥ 59 ॥
हतेतस्मिंश्चमूमुख्येराक्षसास्तेनिरुद्यमाः ।
रक्षःपतिगृहङ्गत्वाध्यानमूकत्वमास्थिताः ॥ 60 ॥
प्राप्ताश्शोकार्णवन्तीव्रन्निस्सज्ञौइवतेऽभवन् ।
ततस्तुनीलोविजयीमहाबलःप्रशस्यमानःसुकृतेनकर्मणा ।
समेत्यरामेणसलक्ष्मणेनप्रहृष्टरूपस्तुबभूवयूथपः ॥ 61 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे अष्टपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭapañcāśassargaḥ |
tataḥprahastanniryāntandṛṣṭavābhīmaparākramam |
uvācasasmitaṃrāmovibhīṣaṇamarindamaḥ || 1 ||
kaeṣassumahākāyobalenamahatāvṛtaḥ |
ācakṣvamemahābāho vīryavantanniśācaram || 2 ||
rāghavasyavacaśśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
eṣasenāpatistasyaprahastonāmarākṣasaḥ |
laṅkāyāṃrākṣasendrasyatribhāgabalasamvṛtaḥ || 4 ||
vīryavānastravicchūraḥsuprakhyāścaparākrame |
tataḥprahastanniryāntambhīmambhīmaparākramam || 5 ||
garjantaṃsumahākāyaṃrākṣasairabhisamvṛtam |
dadarśamahatīsenāvānarāṇāmbalīyasām || 6 ||
abhisañjātaroṣāṇāmprahastamabhigarjatām |
khaḍagaśaktyṛṣṇibāṇāścaśūlānimusalānica || 7 ||
gadāścaparighāḥprāsāvividhāścapariśvadhāḥ |
nūṃṣicavicitrāṇirākṣasānāñjayaiṣiṇām || 8 ||
pragṛhītānyaśobhantavānarānabhidhāvatām |
jagṛhuḥpādapāṃścāpipuṣpitānvānararṣabhāḥ || 9 ||
śilāścavipulādīrghāyoddhukāmāḥplavaṅgamāḥ |
teṣāmanyonyamāsādyasaṅgrāmaḥsumahānabhūt || 10 ||
bahūnāmaśmavṛṣṭiñcaśaravarṣañcavarṣatām |
bahavorākṣasāyuddhebahūnvānarayūdhapān || 11 ||
vānarārākṣasāṃścāpinijaghnurbahavobahūn |
śūlaiḥpramathitāḥkecitkeciccaparamāyudhaiḥ || 12 ||
parighairāhatāḥkecitkecicchinnāḥparaśvadhaiḥ |
nirucchavāsāḥkṛtāḥ kecitpatitādharaṇītale || 13 ||
vibhinnahṛdayāḥkecidiṣusandhānasanditāḥ |
kecivdidhākṛtāḥkhaḍagaiḥsphurantaḥpatitābhuvi || 14 ||
vānarārākṣasaiśśūlaipārśvataścāvadāritāḥ |
vānaraiścāpisaṅkruddhairākṣasaughāḥsamantataḥ || 15 ||
pādapairgiriśṛṅgaiścasampiṣṭāvasudhātale |
vajrasparśatalairhasssairmuṣṭibhiścahatābhṛśam || 16 ||
vemuśśoṇitamāsyebhyoviśīrṇadaśanekṣaṇāḥ |
ārtasvanañcasvanatāṃsiṃhanādañcanardatām || 17 ||
babhūvatumulaśśabdoharīṇāṃrakṣasāṃyudhi |
vānarārākṣasāḥkruddhāvīramārgamanuvratāḥ || 18 ||
vivṛttanayanāḥkrūrāścakruḥkarmāṇyabhītavat |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 19 ||
eteprahastasacivāssarvejaghnurvanaukasaḥ |
teṣāmāpatatāṃśīghrannighnatāñcāpivānarān || 20 ||
dvividogiriśṛṅgeṇajaghānaikannarāntakam |
durmukhaḥpunarutthāyakapissavipuladrumam || 21 ||
rākṣasaṅkṣiprahastastusamunnatamapothayat |
jāmbavāṃstususaṅkruddhaḥpragṛhyamahatīṃśilām || 22 ||
pātayāmāsatejasvīmahānādasyavakṣasi |
athakumbhahanustatratāreṇāsādyavīryavān || 23 ||
vṛkṣeṇābhihatomūrdhniprāṇānsantyājayadraṇe |
amṛṣyamāṇastatkarmaprahastorathamāśritaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ ghoraṃ dhanuṣ pāṇir vana okasām |
āvarta;iva samjajne;ubhayoh senayos tadā || 25 ||
kṣubhitasyāprameyasyasāgarasyevanissvanaḥ |
mahatāhiśaraugheṇaprahastoyuddhakovidaḥ || 26 ||
ardayāmāsasaṅkruddhovānarān paramāhave |
vānarāṇāṃśarīraiścarākṣasānāñcamedinī || 27 ||
babhūnvicitāghorāḥpatitairivaparvatai |
sāmahīrudhiraugheṇapracchannāsamprakāśate || 28 ||
sañchannāmādhavemāsipalāśairivapuṣpitaiḥ |
hatavīraughavasrāntubhagnāyudhamahādrumām || 29 ||
śoṇita ogha mahā toyāṃ yama sāgara gāminīm |
yakṛt plīha mahā pankāṃ vinikīrṇa antra śaibalām || 30 ||
bhinnakāyaśiromīnāmaṅgāvayavaśādvalām |
gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṅkaṅkasārasasevitām || 31 ||
medaḥphenasamākīrṇāmārtasntitasvanām |
tāṅkāpuraṣudustārāṃyuddhabhūmimayīnnadīm || 32 ||
nadīmivaghanāpāyehaṃsasārasasevitām |
rākṣasāḥkapimukhyāścaterustāndustarānnadīm || 33 ||
yathā padma rajo dhvastāṃ nalinīṃ gaja yūthapāḥ |
tataḥ sṛjantaṃ bāṇa oghān prahastaṃ syandane sthitam || 34 ||
dadarśa tarasā nīlo vinighnantaṃ plavaṃ gamān |
uddhūta iva vāyuḥ khe mahādabhrabalaṃ balāt || 35 ||
samīkṣyābhidrutaṃyuddheprahastovāhinīpatiḥ |
rathenādityavarṇenanīlamevābhidudruve || 36 ||
sadhanurdhanvināṃśreṣṭhovikṛṣyaparamāhave || 37 ||
nīlāyavyasṛjadbāṇānprahastovāhinīpatiḥ |
teprāpyaviśikhānīlaṃvinirbhidyasamāhitāḥ || 38 ||
mahīñjagmurmahāvegāruṣitāivapannagāḥ |
nīlaḥśarairabhihatoniśitairjvalanopamaiḥ || 39 ||
satamparamadurdharṣamāpatantammahākapiḥ |
prahastantāḍayāmāsavṛkṣamutpāṭyavīryavān || 40 ||
satenābhihataḥkruddhonadanrākṣasapuṅgavaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇiplavaṅgānāñcamūpatau || 41 ||
tasyabāṇagaṇānghārānrākṣasasyamahābalaḥ |
apārayanvārayitumpratyagṛhṇānnimīlitaḥ || 42 ||
yathaivagovṛṣovarṣaṃśāradaṃśīghramāgatam |
evamevaprahastasyaśaravarṣandurāsadam || 43 ||
nimīlitākṣassahasānīlassehedurāsadān |
roṣitaśśaravarṣeṇasālenamahatāmahān |
prajaghānahayānanīlaḥprahastasyamahābalaḥ || 44 ||
tatansacāpamudgṛhyaprahastasyamahābalaḥ |
babhañjatarasānīlonanādacapunaḥpunaḥ || 45 ||
vidhanustukṛtastenaprahastovāhinīpatiḥ |
pragṛhyamusalaṅghoraṃsyandanādavapupluve || 46 ||
tāvubhauvāhinīmukhyaujātavairautarasvinau |
sthitaukṣatajagadigdhāṅgauprabhinnāvivakuñjarau || 47 ||
ullikhantausutīkṣṇābhirdaṃṣṭrābhiritaretaram |
siṃhaśārdūlasadṛśausiṃhaśārdūlaceṣṭitau || 48 ||
vikrāntavijayauvīrausamareṣnvivartinau |
kāṅkṣamāṇauyaśaḥprāptuṃvṛtravāsavayossaha || 49 ||
ājaghānatadānīlaṃlalāṭemusalenasaḥ |
prahastaḥparamāyattastatassusrāvaśoṇitam || 50 ||
tataḥśoṇitadigdhāṅgaḥpragṛhyasumahātarum |
prahastasyorasikruddhovisasarjamahākapiḥ || 51 ||
tamacintyaprahāraṃsapragṛhyamusalammahat |
abhidudrāvabalinambalānanīlamplavaṅgamam || 52 ||
tamugravegaṃsaṃrabdhamāpatantammahākapiḥ |
tatassamprekṣyajagrāhamahāvegomahāśilām || 53 ||
tasyayuddhābhikāmasyamṛthemusalayodhina |
prahastasyaśilānnīlomūrdhnitūrṇamapātayat || 54 ||
sātenakapimukhyenavimuktāmahatīśilā |
bibhedabahudhāghorāprahastasyaśirastadā || 55 ||
vibhinna śirasas tasya bahu susrāva śoṇitam |
śarīrād api susrāva gireh prasravaṇaṃ yathā || 56 ||
vibhinnaśirasastasyabahususrāvaśoṇitam |
śarīrādapisusrāvagireḥprasravaṇaṃyathā || 57 ||
hateprahastenīlenatadakampyammahābalam |
rākṣasānāmahṛṣṭānāṃlaṅkāmabhijagāmaha || 58 ||
naśekussamavasthātunnihatevāhinīpatau |
setubandhaṃsamāsādyaviśīrṇaṃsalilaṃyathā || 59 ||
hatetasmiṃścamūmukhyerākṣasāstenirudyamāḥ |
rakṣaḥpatigṛhaṅgatvādhyānamūkatvamāsthitāḥ || 60 ||
prāptāśśokārṇavantīvrannissajñauivate'bhavan |
tatastunīlovijayīmahābalaḥpraśasyamānaḥsukṛtenakarmaṇā |
sametyarāmeṇasalakṣmaṇenaprahṛṣṭarūpastubabhūvayūthapaḥ || 61 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in