ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഷട്ചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ।
ഹതാന്മന്ത്രിസുതാന് ബുദ്ധ്വാ വാനരേണ മഹാത്മനാ ।
രാവണസ്സംവൃതാകാരശ്ചകാര മതിമുത്തമാമ് ॥ 1 ॥
സ വിരൂപാക്ഷയൂപാക്ഷൌ ദുര്ധരം ചൈവ രാക്ഷസമ് ।
പ്രഘസം ഭാസകര്ണം ച പഞ്ചസേനാഗ്രനായകാന് ॥ 2 ॥
സന്ദിദേശ ദശഗ്രീവോ വീരാന്നയവിശാരദാന് ।
ഹനുമദ്ഗ്രഹണവ്യഗ്രാന്വായുവേഗസമാന്യുധി ॥ 3 ॥
യാത സേനാഗ്രഗാസ്സര്വേ മഹാബലപരിഗ്രഹാഃ ।
സവാജിരഥമാതങ്ഗാസ്സ കപിശ്ശാസ്യതാമിതി ॥ 4 ॥
യത്നൈശ്ച ഖലു ഭാവ്യം സ്യാത്തമാസാദ്യ വനാലയമ് ।
കര്മ ചാപി സമാധേയം ദേശകാലാവിരോധിനമ് ॥ 5 ॥
ന ഹ്യഹം തം കപിം മന്യേ കര്മണാ പ്രതിതര്കയന് ।
സര്വഥാ തന്മഹദ്ഭൂതം മഹാബലപരിഗ്രഹമ് ॥ 6 ॥
ഭവേദിന്ദ്രേണ വാ സൃഷ്ടമസ്മദര്ഥം തപോബലാത് ।
സനാഗയക്ഷഗന്ധര്വാ ദേവാസുരമഹര്ഷയഃ ॥ 7 ॥
യുഷ്മാഭിസ്സഹിതൈസ്സര്വൈര്മയാ സഹ വിനിര്ജിതാഃ ।
തൈരവശ്യം വിധാതവ്യം വ്യലീകം കിഞ്ചിദേവ നഃ ॥ 8 ॥
തദേവ നാത്ര സന്ദേഹഃ പ്രസഹ്യ പരിഗൃഹ്യതാമ് ।
നാവമാന്യോ ഭവദ്ഭിശ്ച ഹരിര്ധീരപരാക്രമഃ ॥ 9 ॥
ദൃഷ്ടാ ഹി ഹരയഃ പൂര്വം മയാ വിപുലവിക്രമാഃ ।
വാലീ ച സഹസുഗ്രീവോ ജാമ്ബവാംശ്ച മഹാബലഃ ॥ 10 ॥
നീലസ്സേനാപതിശ്ചൈവ യേ ചാന്യേ ദ്വിവിദാദയഃ ।
നൈവം തേഷാം ഗതിര്ഭീമാ ന തേജോ ന പരാക്രമഃ ॥ 11 ॥
ന മതിര്ന ബലോത്സാഹൌ ന രൂപപരികല്പനമ് ।
മഹത്സത്ത്വമിദം ജ്ഞേയം കപിരൂപം വ്യവസ്ഥിതമ് ॥ 12 ॥
പ്രയത്നം മഹദാസ്ഥായ ക്രിയതാമസ്യ നിഗ്രഹഃ ।
കാമം ലോകാസ്ത്രയസ്സേന്ദ്രാസ്സസുരാസുരമാനവാഃ ॥ 13 ॥
ഭവതാമഗ്രതഃ സ്ഥാതും ന പര്യാപ്താ രണാജിരേ ।
തഥാപി തു നയജ്ഞേന ജയമാകാങ്ക്ഷതാ രണേ ॥ 14 ॥
ആത്മാ രക്ഷ്യഃ പ്രയത്നേന യുദ്ധസിദ്ധിര്ഹി ചഞ്ചലാ ।
തേ സ്വാമിവചനം സര്വേ പ്രതിഗൃഹ്യ മഹൌജസഃ ॥ 15 ॥
സമുത്പേതുര്മഹാവേഗാ ഹുതാശസമതേജസഃ ।
രഥൈര്മത്തൈശ്ച മാതങ്ഗൈര്വാജിഭിശ്ച മഹാജവൈഃ ॥ 16 ॥
ശസ്ത്രൈശ്ച വിവിധൈസ്തീക്ഷ്ണൈസ്സര്വൈശ്ചോപചിതാ ബലൈഃ ।
തതസ്തം ദദൃശുര്വീരാ ദീപ്യമാനം മഹാകപിമ് ॥ 17 ॥
രശ്മിമന്തമിവോദ്യന്തം സ്വതേജോരശ്മിമാലിനമ് ।
തോരണസ്ഥം മഹോത്സാഹം മഹാസത്ത്വം മഹാബലമ് ॥ 18 ॥
മഹാമതിം മഹാവേഗം മഹാകായം മഹാബലമ് ।
തം സമീക്ഷ്യൈവ തേ സര്വേ ദിക്ഷു സര്വാസ്വവസ്ഥിതാഃ ॥ 19 ॥
തൈ സ്തൈഃ പ്രഹരണൈര്ഭീമൈരഭിപേതുസ്തതസ്തതഃ ।
തസ്യ പഞ്ചായസാസ്തീക്ഷ്ണാശ്ശിതാഃ പീതമുഖാശ്ശരാഃ ॥ 20 ॥
ശിരസ്യുത്പലപത്രാഭാ ദുര്ധരേണ നിപാതിതാഃ ।
സ തൈഃ പഞ്ചഭിരാവിദ്ധശ്ശരൈശ്ശിരസി വാനരഃ ॥ 21 ॥
ഉത്പപാത നദന് വ്യോമ്നി ദിശോ ദശ വിനാദയന് ।
തതസ്തു ദുര്ധരോ വീരസ്സരഥസ്സജ്യകാര്മുകഃ ॥ 22 ॥
കിരന് ശരശതൈസ്തീക്ഷ്ണൈരഭിപേദേ മഹാബലഃ ।
സ കപിര്വാരയാമാസ തം വ്യോമ്നി ശരവര്ഷിണമ് ॥ 23 ॥
വൃഷ്ടിമന്തം പയോദാന്തേ പയോദമിവ മാരുതഃ ।
അര്ധ്യമാനസ്തതസ്തേന ദുര്ധരേണാനിലാത്മജഃ ॥ 24 ॥
ചകാര കദനം ഭൂയോ വ്യവര്ധത ച വേഗവാന് ।
സ ദൂരം സഹസോത്പത്യ ദുര്ധരസ്യ രഥേ ഹരിഃ ॥ 25 ॥
നിപപാത മഹാവേഗോ വിദ്യുദ്രാശിര്ഗിരാവിവ ।
തതസ്സ മഥിതാഷ്ടാശ്വം രഥം ഭഗ്നാക്ഷകൂബരമ് ॥ 26 ॥
വിഹായ ന്യപതദ്ഭൂമൌ ദുര്ധരസ്ത്യക്തജീവിതഃ ।
തം വിരൂപാക്ഷയൂപാക്ഷൌ ദൃഷ്ട്വാ നിപതിതം ഭുവി ॥ 27 ॥
സഞ്ജാതരോഷൌ ദുര്ധര്ഷാവുത്പേതുരരിന്ദമൌ ।
സ താഭ്യാം സഹസോത്പത്യ വിഷ്ഠിതോ വിമലേഽമ്ബരേ ॥ 28 ॥
മുദ്ഗരാഭ്യാം മഹാബാഹുര്വക്ഷസ്യഭിഹതഃ കപിഃ ।
തയോര്വേഗവതോര്വേഗം വിനിഹത്യ മഹാബലഃ ॥ 29 ॥
നിപപാത പുനര്ഭൂമൌ സുപര്ണസമവിക്രമഃ ।
സ സാലവൃക്ഷമാസാദ്യ തമുത്പാട്യ ച വാനരഃ ॥ 30 ॥
താവുഭൌ രാക്ഷസൌ വീരൌ ജഘാന പവനാത്മജഃ ।
തതസ്താംസ്ത്രീന്ഹതാന്ജ്ഞാത്വാ വാനരേണ തരസ്വിനാ ॥ 31 ॥
അഭിപേദേ മഹാവേഗഃ പ്രസഹ്യ പ്രഘസോ ഹരിമ് ।
ഭാസകര്ണശ്ച സങ്കൃദ്ധശ്ശൂലമാദായ വീര്യവാന് ॥ 32 ॥
ഏകതഃ കപിശാര്ദൂലം യശസ്വിനമവസ്ഥിതമ് ।
പട്ടിസേന ശിതാഗ്രേണ പ്രഘസഃ പ്രത്യയോധയത് ॥ 33 ॥
ഭാസകര്ണശ്ച ശൂലേന രാക്ഷസഃ കപിസത്തമമ് ।
സ താഭ്യാം വിക്ഷതൈര്ഗാത്രൈരസൃഗ്ദിഗ്ധതനൂരുഹഃ ॥ 34 ॥
അഭവദ്വാനരഃ ക്രുദ്ധോ ബാലസൂര്യസമപ്രഭഃ ।
സമുത്പാട്യ ഗിരേശ്ശൃങ്ഗം സമൃഗവ്യാലപാദപമ് ॥ 35 ॥
ജഘാന ഹനുമാന് വീരോ രാക്ഷസൌ കപികുഞ്ജരഃ ।
തതസ്തേഷ്വവസന്നേഷു സേനാപതിഷു പഞ്ചസു ॥ 36 ॥
ബലം തദവശേഷം ച നാശയാമാസ വാനരഃ ।
അശ്വൈരശ്വാന് ഗജൈര്നാഗാന് യോധൈര്യോധാന് രഥൈരഥാന് ॥ 37 ॥
സ കപിര്നാശയാമാസ സഹസ്രാക്ഷ ഇവാസുരാന് ।
ഹതൈര്നാഗൈശ്ച തുരഗൈര്ഭഗ്നാക്ഷൈശ്ച മഹാരഥൈഃ ॥ 38 ॥
ഹതൈശ്ച രാക്ഷസൈര്ഭൂമീ രുദ്ധമാര്ഗാ സമന്തതഃ ।
തതഃ കപിസ്താന്ധ്വജിനീപതീന് രണേ നിഹത്യ വീരാന്സബലാന്സവാഹനാന് ।
സമീക്ഷ്യ വീരഃ പരിഗൃഹ്യ തോരണം കൃതക്ഷണഃ കാല ഇവ പ്രജാക്ഷയേ ॥ 39 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ ഷട്ചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
hatānmantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā |
rāvaṇassaṃvṛtākāraścakāra matimuttamām || 1 ||
sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasam |
praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañcasenāgranāyakān || 2 ||
sandideśa daśagrīvo vīrānnayaviśāradān |
hanumadgrahaṇavyagrānvāyuvegasamānyudhi || 3 ||
yāta senāgragāssarve mahābalaparigrahāḥ |
savājirathamātaṅgāssa kapiśśāsyatāmiti || 4 ||
yatnaiśca khalu bhāvyaṃ syāttamāsādya vanālayam |
karma cāpi samādheyaṃ deśakālāvirodhinam || 5 ||
na hyahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā pratitarkayan |
sarvathā tanmahadbhūtaṃ mahābalaparigraham || 6 ||
bhavedindreṇa vā sṛṣṭamasmadarthaṃ tapobalāt |
sanāgayakṣagandharvā devāsuramaharṣayaḥ || 7 ||
yuṣmābhissahitaissarvairmayā saha vinirjitāḥ |
tairavaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiñcideva naḥ || 8 ||
tadeva nātra sandehaḥ prasahya parigṛhyatām |
nāvamānyo bhavadbhiśca harirdhīraparākramaḥ || 9 ||
dṛṣṭā hi harayaḥ pūrvaṃ mayā vipulavikramāḥ |
vālī ca sahasugrīvo jāmbavāṃśca mahābalaḥ || 10 ||
nīlassenāpatiścaiva ye cānye dvividādayaḥ |
naivaṃ teṣāṃ gatirbhīmā na tejo na parākramaḥ || 11 ||
na matirna balotsāhau na rūpaparikalpanam |
mahatsattvamidaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam || 12 ||
prayatnaṃ mahadāsthāya kriyatāmasya nigrahaḥ |
kāmaṃ lokāstrayassendrāssasurāsuramānavāḥ || 13 ||
bhavatāmagrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire |
tathāpi tu nayajñena jayamākāṅkṣatā raṇe || 14 ||
ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhirhi cañcalā |
te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ || 15 ||
samutpeturmahāvegā hutāśasamatejasaḥ |
rathairmattaiśca mātaṅgairvājibhiśca mahājavaiḥ || 16 ||
śastraiśca vividhaistīkṣṇaissarvaiścopacitā balaiḥ |
tatastaṃ dadṛśurvīrā dīpyamānaṃ mahākapim || 17 ||
raśmimantamivodyantaṃ svatejoraśmimālinam |
toraṇasthaṃ mahotsāhaṃ mahāsattvaṃ mahābalam || 18 ||
mahāmatiṃ mahāvegaṃ mahākāyaṃ mahābalam |
taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsvavasthitāḥ || 19 ||
tai staiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ |
tasya pañcāyasāstīkṣṇāśśitāḥ pītamukhāśśarāḥ || 20 ||
śirasyutpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ |
sa taiḥ pañcabhirāviddhaśśaraiśśirasi vānaraḥ || 21 ||
utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan |
tatastu durdharo vīrassarathassajyakārmukaḥ || 22 ||
kiran śaraśataistīkṣṇairabhipede mahābalaḥ |
sa kapirvārayāmāsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam || 23 ||
vṛṣṭimantaṃ payodānte payodamiva mārutaḥ |
ardhyamānastatastena durdhareṇānilātmajaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ bhūyo vyavardhata ca vegavān |
sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ || 25 ||
nipapāta mahāvego vidyudrāśirgirāviva |
tatassa mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūbaram || 26 ||
vihāya nyapatadbhūmau durdharastyaktajīvitaḥ |
taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi || 27 ||
sañjātaroṣau durdharṣāvutpeturarindamau |
sa tābhyāṃ sahasotpatya viṣṭhito vimale'mbare || 28 ||
mudgarābhyāṃ mahābāhurvakṣasyabhihataḥ kapiḥ |
tayorvegavatorvegaṃ vinihatya mahābalaḥ || 29 ||
nipapāta punarbhūmau suparṇasamavikramaḥ |
sa sālavṛkṣamāsādya tamutpāṭya ca vānaraḥ || 30 ||
tāvubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ |
tatastāṃstrīnhatānjñātvā vānareṇa tarasvinā || 31 ||
abhipede mahāvegaḥ prasahya praghaso harim |
bhāsakarṇaśca saṅkṛddhaśśūlamādāya vīryavān || 32 ||
ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinamavasthitam |
paṭṭisena śitāgreṇa praghasaḥ pratyayodhayat || 33 ||
bhāsakarṇaśca śūlena rākṣasaḥ kapisattamam |
sa tābhyāṃ vikṣatairgātrairasṛgdigdhatanūruhaḥ || 34 ||
abhavadvānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ |
samutpāṭya gireśśṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam || 35 ||
jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ |
tatasteṣvavasanneṣu senāpatiṣu pañcasu || 36 ||
balaṃ tadavaśeṣaṃ ca nāśayāmāsa vānaraḥ |
aśvairaśvān gajairnāgān yodhairyodhān rathairathān || 37 ||
sa kapirnāśayāmāsa sahasrākṣa ivāsurān |
hatairnāgaiśca turagairbhagnākṣaiśca mahārathaiḥ || 38 ||
hataiśca rākṣasairbhūmī ruddhamārgā samantataḥ |
tataḥ kapistāndhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrānsabalānsavāhanān |
samīkṣya vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्चत्वारिंशस्सर्गः ।
हतान्मन्त्रिसुतान् बुद्ध्वा वानरेण महात्मना ।
रावणस्संवृताकारश्चकार मतिमुत्तमाम् ॥ 1 ॥
स विरूपाक्षयूपाक्षौ दुर्धरं चैव राक्षसम् ।
प्रघसं भासकर्णं च पञ्चसेनाग्रनायकान् ॥ 2 ॥
सन्दिदेश दशग्रीवो वीरान्नयविशारदान् ।
हनुमद्ग्रहणव्यग्रान्वायुवेगसमान्युधि ॥ 3 ॥
यात सेनाग्रगास्सर्वे महाबलपरिग्रहाः ।
सवाजिरथमातङ्गास्स कपिश्शास्यतामिति ॥ 4 ॥
यत्नैश्च खलु भाव्यं स्यात्तमासाद्य वनालयम् ।
कर्म चापि समाधेयं देशकालाविरोधिनम् ॥ 5 ॥
न ह्यहं तं कपिं मन्ये कर्मणा प्रतितर्कयन् ।
सर्वथा तन्महद्भूतं महाबलपरिग्रहम् ॥ 6 ॥
भवेदिन्द्रेण वा सृष्टमस्मदर्थं तपोबलात् ।
सनागयक्षगन्धर्वा देवासुरमहर्षयः ॥ 7 ॥
युष्माभिस्सहितैस्सर्वैर्मया सह विनिर्जिताः ।
तैरवश्यं विधातव्यं व्यलीकं किञ्चिदेव नः ॥ 8 ॥
तदेव नात्र सन्देहः प्रसह्य परिगृह्यताम् ।
नावमान्यो भवद्भिश्च हरिर्धीरपराक्रमः ॥ 9 ॥
दृष्टा हि हरयः पूर्वं मया विपुलविक्रमाः ।
वाली च सहसुग्रीवो जाम्बवांश्च महाबलः ॥ 10 ॥
नीलस्सेनापतिश्चैव ये चान्ये द्विविदादयः ।
नैवं तेषां गतिर्भीमा न तेजो न पराक्रमः ॥ 11 ॥
न मतिर्न बलोत्साहौ न रूपपरिकल्पनम् ।
महत्सत्त्वमिदं ज्ञेयं कपिरूपं व्यवस्थितम् ॥ 12 ॥
प्रयत्नं महदास्थाय क्रियतामस्य निग्रहः ।
कामं लोकास्त्रयस्सेन्द्रास्ससुरासुरमानवाः ॥ 13 ॥
भवतामग्रतः स्थातुं न पर्याप्ता रणाजिरे ।
तथापि तु नयज्ञेन जयमाकाङ्क्षता रणे ॥ 14 ॥
आत्मा रक्ष्यः प्रयत्नेन युद्धसिद्धिर्हि चञ्चला ।
ते स्वामिवचनं सर्वे प्रतिगृह्य महौजसः ॥ 15 ॥
समुत्पेतुर्महावेगा हुताशसमतेजसः ।
रथैर्मत्तैश्च मातङ्गैर्वाजिभिश्च महाजवैः ॥ 16 ॥
शस्त्रैश्च विविधैस्तीक्ष्णैस्सर्वैश्चोपचिता बलैः ।
ततस्तं ददृशुर्वीरा दीप्यमानं महाकपिम् ॥ 17 ॥
रश्मिमन्तमिवोद्यन्तं स्वतेजोरश्मिमालिनम् ।
तोरणस्थं महोत्साहं महासत्त्वं महाबलम् ॥ 18 ॥
महामतिं महावेगं महाकायं महाबलम् ।
तं समीक्ष्यैव ते सर्वे दिक्षु सर्वास्ववस्थिताः ॥ 19 ॥
तै स्तैः प्रहरणैर्भीमैरभिपेतुस्ततस्ततः ।
तस्य पञ्चायसास्तीक्ष्णाश्शिताः पीतमुखाश्शराः ॥ 20 ॥
शिरस्युत्पलपत्राभा दुर्धरेण निपातिताः ।
स तैः पञ्चभिराविद्धश्शरैश्शिरसि वानरः ॥ 21 ॥
उत्पपात नदन् व्योम्नि दिशो दश विनादयन् ।
ततस्तु दुर्धरो वीरस्सरथस्सज्यकार्मुकः ॥ 22 ॥
किरन् शरशतैस्तीक्ष्णैरभिपेदे महाबलः ।
स कपिर्वारयामास तं व्योम्नि शरवर्षिणम् ॥ 23 ॥
वृष्टिमन्तं पयोदान्ते पयोदमिव मारुतः ।
अर्ध्यमानस्ततस्तेन दुर्धरेणानिलात्मजः ॥ 24 ॥
चकार कदनं भूयो व्यवर्धत च वेगवान् ।
स दूरं सहसोत्पत्य दुर्धरस्य रथे हरिः ॥ 25 ॥
निपपात महावेगो विद्युद्राशिर्गिराविव ।
ततस्स मथिताष्टाश्वं रथं भग्नाक्षकूबरम् ॥ 26 ॥
विहाय न्यपतद्भूमौ दुर्धरस्त्यक्तजीवितः ।
तं विरूपाक्षयूपाक्षौ दृष्ट्वा निपतितं भुवि ॥ 27 ॥
सञ्जातरोषौ दुर्धर्षावुत्पेतुररिन्दमौ ।
स ताभ्यां सहसोत्पत्य विष्ठितो विमलेऽम्बरे ॥ 28 ॥
मुद्गराभ्यां महाबाहुर्वक्षस्यभिहतः कपिः ।
तयोर्वेगवतोर्वेगं विनिहत्य महाबलः ॥ 29 ॥
निपपात पुनर्भूमौ सुपर्णसमविक्रमः ।
स सालवृक्षमासाद्य तमुत्पाट्य च वानरः ॥ 30 ॥
तावुभौ राक्षसौ वीरौ जघान पवनात्मजः ।
ततस्तांस्त्रीन्हतान्ज्ञात्वा वानरेण तरस्विना ॥ 31 ॥
अभिपेदे महावेगः प्रसह्य प्रघसो हरिम् ।
भासकर्णश्च सङ्कृद्धश्शूलमादाय वीर्यवान् ॥ 32 ॥
एकतः कपिशार्दूलं यशस्विनमवस्थितम् ।
पट्टिसेन शिताग्रेण प्रघसः प्रत्ययोधयत् ॥ 33 ॥
भासकर्णश्च शूलेन राक्षसः कपिसत्तमम् ।
स ताभ्यां विक्षतैर्गात्रैरसृग्दिग्धतनूरुहः ॥ 34 ॥
अभवद्वानरः क्रुद्धो बालसूर्यसमप्रभः ।
समुत्पाट्य गिरेश्शृङ्गं समृगव्यालपादपम् ॥ 35 ॥
जघान हनुमान् वीरो राक्षसौ कपिकुञ्जरः ।
ततस्तेष्ववसन्नेषु सेनापतिषु पञ्चसु ॥ 36 ॥
बलं तदवशेषं च नाशयामास वानरः ।
अश्वैरश्वान् गजैर्नागान् योधैर्योधान् रथैरथान् ॥ 37 ॥
स कपिर्नाशयामास सहस्राक्ष इवासुरान् ।
हतैर्नागैश्च तुरगैर्भग्नाक्षैश्च महारथैः ॥ 38 ॥
हतैश्च राक्षसैर्भूमी रुद्धमार्गा समन्ततः ।
ततः कपिस्तान्ध्वजिनीपतीन् रणे निहत्य वीरान्सबलान्सवाहनान् ।
समीक्ष्य वीरः परिगृह्य तोरणं कृतक्षणः काल इव प्रजाक्षये ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
hatānmantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā |
rāvaṇassaṃvṛtākāraścakāra matimuttamām || 1 ||
sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasam |
praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañcasenāgranāyakān || 2 ||
sandideśa daśagrīvo vīrānnayaviśāradān |
hanumadgrahaṇavyagrānvāyuvegasamānyudhi || 3 ||
yāta senāgragāssarve mahābalaparigrahāḥ |
savājirathamātaṅgāssa kapiśśāsyatāmiti || 4 ||
yatnaiśca khalu bhāvyaṃ syāttamāsādya vanālayam |
karma cāpi samādheyaṃ deśakālāvirodhinam || 5 ||
na hyahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā pratitarkayan |
sarvathā tanmahadbhūtaṃ mahābalaparigraham || 6 ||
bhavedindreṇa vā sṛṣṭamasmadarthaṃ tapobalāt |
sanāgayakṣagandharvā devāsuramaharṣayaḥ || 7 ||
yuṣmābhissahitaissarvairmayā saha vinirjitāḥ |
tairavaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiñcideva naḥ || 8 ||
tadeva nātra sandehaḥ prasahya parigṛhyatām |
nāvamānyo bhavadbhiśca harirdhīraparākramaḥ || 9 ||
dṛṣṭā hi harayaḥ pūrvaṃ mayā vipulavikramāḥ |
vālī ca sahasugrīvo jāmbavāṃśca mahābalaḥ || 10 ||
nīlassenāpatiścaiva ye cānye dvividādayaḥ |
naivaṃ teṣāṃ gatirbhīmā na tejo na parākramaḥ || 11 ||
na matirna balotsāhau na rūpaparikalpanam |
mahatsattvamidaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam || 12 ||
prayatnaṃ mahadāsthāya kriyatāmasya nigrahaḥ |
kāmaṃ lokāstrayassendrāssasurāsuramānavāḥ || 13 ||
bhavatāmagrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire |
tathāpi tu nayajñena jayamākāṅkṣatā raṇe || 14 ||
ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhirhi cañcalā |
te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ || 15 ||
samutpeturmahāvegā hutāśasamatejasaḥ |
rathairmattaiśca mātaṅgairvājibhiśca mahājavaiḥ || 16 ||
śastraiśca vividhaistīkṣṇaissarvaiścopacitā balaiḥ |
tatastaṃ dadṛśurvīrā dīpyamānaṃ mahākapim || 17 ||
raśmimantamivodyantaṃ svatejoraśmimālinam |
toraṇasthaṃ mahotsāhaṃ mahāsattvaṃ mahābalam || 18 ||
mahāmatiṃ mahāvegaṃ mahākāyaṃ mahābalam |
taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsvavasthitāḥ || 19 ||
tai staiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ |
tasya pañcāyasāstīkṣṇāśśitāḥ pītamukhāśśarāḥ || 20 ||
śirasyutpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ |
sa taiḥ pañcabhirāviddhaśśaraiśśirasi vānaraḥ || 21 ||
utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan |
tatastu durdharo vīrassarathassajyakārmukaḥ || 22 ||
kiran śaraśataistīkṣṇairabhipede mahābalaḥ |
sa kapirvārayāmāsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam || 23 ||
vṛṣṭimantaṃ payodānte payodamiva mārutaḥ |
ardhyamānastatastena durdhareṇānilātmajaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ bhūyo vyavardhata ca vegavān |
sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ || 25 ||
nipapāta mahāvego vidyudrāśirgirāviva |
tatassa mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūbaram || 26 ||
vihāya nyapatadbhūmau durdharastyaktajīvitaḥ |
taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi || 27 ||
sañjātaroṣau durdharṣāvutpeturarindamau |
sa tābhyāṃ sahasotpatya viṣṭhito vimale'mbare || 28 ||
mudgarābhyāṃ mahābāhurvakṣasyabhihataḥ kapiḥ |
tayorvegavatorvegaṃ vinihatya mahābalaḥ || 29 ||
nipapāta punarbhūmau suparṇasamavikramaḥ |
sa sālavṛkṣamāsādya tamutpāṭya ca vānaraḥ || 30 ||
tāvubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ |
tatastāṃstrīnhatānjñātvā vānareṇa tarasvinā || 31 ||
abhipede mahāvegaḥ prasahya praghaso harim |
bhāsakarṇaśca saṅkṛddhaśśūlamādāya vīryavān || 32 ||
ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinamavasthitam |
paṭṭisena śitāgreṇa praghasaḥ pratyayodhayat || 33 ||
bhāsakarṇaśca śūlena rākṣasaḥ kapisattamam |
sa tābhyāṃ vikṣatairgātrairasṛgdigdhatanūruhaḥ || 34 ||
abhavadvānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ |
samutpāṭya gireśśṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam || 35 ||
jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ |
tatasteṣvavasanneṣu senāpatiṣu pañcasu || 36 ||
balaṃ tadavaśeṣaṃ ca nāśayāmāsa vānaraḥ |
aśvairaśvān gajairnāgān yodhairyodhān rathairathān || 37 ||
sa kapirnāśayāmāsa sahasrākṣa ivāsurān |
hatairnāgaiśca turagairbhagnākṣaiśca mahārathaiḥ || 38 ||
hataiśca rākṣasairbhūmī ruddhamārgā samantataḥ |
tataḥ kapistāndhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrānsabalānsavāhanān |
samīkṣya vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.