ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചമസ്സര്ഗഃ ।
തതഃ സ മധ്യങ്ഗതമംശുമന്തം ജ്യോത്സ്നാവിതാനം മഹദുദ്വമന്തമ് ।
ദദര്ശ ധീമാന് ദിവി ഭാനുമന്തം ഗോഷ്ഠേ വൃഷം മത്തമിവ ഭ്രമന്തമ് ॥ 1 ॥
ലോകസ്യ പാപാനി വിനാശയന്തം മഹോദധിം ചാപി സമേധയന്തമ് ।
ഭൂതാനി സര്വാണി വിരാജയന്തം ദദര്ശ ശീതാംശുമഥാഭിയാന്തമ് ॥ 2 ॥
യാ ഭാതി ലക്ഷ്മീര്ഭുവി മന്ദരസ്ഥാ തഥാ പ്രദോഷേഷു ച സാഗരസ്ഥാ ।
തഥൈവ തോയേഷു ച പുഷ്കരസ്ഥാ രരാജ സാ ചാരുനിശാകരസ്ഥാ ॥ 3 ॥
ഹംസോ യഥാ രാജതപഞ്ജരസ്ഥഃ സിംഹോ യഥാ മന്ദരകന്ദരസ്ഥഃ ।
വീരോ യഥാ ഗര്വിതകുഞ്ജരസ്ഥ ചന്ദ്രോഽപി ബഭ്രാജ തഥാമ്ബരസ്ഥഃ ॥ 4 ॥
സ്ഥിതഃ കകുദ്മാനിവ തീക്ഷ്ണശൃങ്ഗോ മഹാചലഃ ശ്വേത ഇവോച്ചശൃങ്ഗഃ ।
ഹസ്തീവ ജാമ്ബൂനദബദ്ധശൃങ്ഗോ രരാജ ചന്ദ്രഃ പരിപൂര്ണശൃങ്ഗഃ ॥ 5 ॥
വിനഷ്ടശീതാമ്ബുതുഷാരപങ്കോ മഹാഗ്രഹഗ്രാഹവിനഷ്ടപങ്കഃ ।
പ്രകാശലക്ഷ്മ്യാശ്രയനിര്മലാങ്കഃ രരാജ ചന്ദ്രോ ഭഗവാന് ശശാങ്കഃ ॥ 6 ॥
ശിലാതലം പ്രാപ്യ യഥാ മൃഗേന്ദ്രോ മഹാരണം പ്രാപ്യ യഥാ ഗജേന്ദ്രഃ ।
രാജ്യം സമാസാദ്യ യഥാ നരേന്ദ്ര സ്തഥാപ്രകാശോ വിരരാജ ചന്ദ്രഃ ॥ 7 ॥
പ്രകാശചന്ദ്രോദയനഷ്ടദോഷഃ പ്രവൃത്തരക്ഷഃ പിശിതാശദോഷഃ ।
രാമാഭിരാമേരിതചിത്തദോഷഃ സ്വര്ഗപ്രകാശോ ഭഗവാന് പ്രദോഷഃ ॥ 8 ॥
തന്ത്രീസ്വനാഃ കര്ണസുഖാഃ പ്രവൃത്താഃ സ്വപന്തി നാര്യഃ പതിഭിഃ സുവൃത്താഃ ।
നക്തഞ്ചരാശ്ചാപി തഥാ പ്രവൃത്താഃ വിഹര്തുമത്യദ്ഭുതരൌദ്രവൃത്താഃ ॥ 9 ॥
മത്തപ്രമത്താനി സമാകുലാനി രഥാശ്വഭദ്രാസനസങ്കുലാനി ।
വീരശ്രിയാ ചാപി സമാകുലാനി ദദര്ശ ധീമാന് സ കപിഃ കുലാനി ॥ 10 ॥
പരസ്പരം ചാധികമാക്ഷിപന്തി ഭുജാംശ്ച പീനാനധികം ക്ഷിപന്തി ।
മത്തപ്രലാപാനധികം ക്ഷിപന്തി മത്താനി ചാന്യോന്യമധിക്ഷിപന്തി ॥ 11 ॥
രക്ഷാംസി വക്ഷാംസി ച വിക്ഷിപന്തി ഗാത്രാണി കാന്താസു ച വിക്ഷിപന്തി ।
രൂപാണി ചിത്രാണി ച വിക്ഷിപന്തി ദൃഢാനി ചാപാനി ച വിക്ഷിപന്തി ॥ 12 ॥
ദദര്ശ കാന്താശ്ച സമാലഭന്ത്യ സ്തഥാ പരാസ്തത്ര പുനഃ സ്വപന്ത്യഃ ।
സുരൂപവക്ത്രാശ്ച തഥാ ഹസന്ത്യഃ ക്രുദ്ധാഃ പരാശ്ചാപി വിനിഃശ്വസന്ത്യ ॥ 13 ॥
മഹാഗജൈശ്ചാപി തഥാ നദദ്ഭിഃ സുപൂജിതൈശ്ചാപി തഥാ സുസദ്ഭിഃ ।
രരാജ വീരൈശ്ച വിനിഃശ്വസദ്ഭിഃ ഹ്രദോ ഭുജങ്ഗൈരിവ നിഃശ്വസദ്ഭിഃ ॥ 14 ॥
ബുദ്ധിപ്രധാനാന് രുചിരാഭിധാനാന് സംശ്രദ്ധധാനാന് ജഗതഃ പ്രധാനാന് ।
നാനാവിധാനാന് രുചിരാഭിധാനാന് ദദര്ശ തസ്യാം പുരി യാതുധാനാന് ॥ 15 ॥
നനന്ദ ദൃഷ്ട്വാ സ ച താന് സുരൂപാന്നാനാഗുണാനാത്മഗുണാനുരൂപാന് ।
വിദ്യോതമാനാന്സ തദാനുരൂപാന് ദദര്ശ കാംശ്ചിച്ച പുനര്വിരൂപാന് ॥ 16 ॥
തതോ വരാര്ഹാഃ സുവിശുദ്ധഭാവാ സ്തേഷാം സ്ത്രിയസ്തത്ര മഹാനുഭാവാഃ ।
പ്രിയേഷു പാനേഷു ച സക്തഭാവാ ദദര്ശ താരാ ഇവ സുപ്രഭാവാഃ ॥ 17 ॥
ശ്രിയാ ജ്വലന്തീസ്ത്രപയോപഗൂഢാ നിശീഥകാലേ രമണോപഗൂഢാഃ ।
ദദര്ശ കാശ്ചിത്പ്രമദോപഗൂഢാ യഥാ വിഹങ്ഗാഃ കുസുമോപഗൂഢാഃ ॥ 18 ॥
അന്യാഃ പുനര്ഹര്മ്യതലോപവിഷ്ടാ സ്തത്ര പ്രിയാങ്കേഷു സുഖോപവിഷ്ടാഃ ।
ഭര്തുഃ പ്രിയാ ധര്മപരാ നിവിഷ്ടാ ദദര്ശ ധീമാന് മദനാഭിവിഷ്ടാഃ ॥ 19 ॥
അപ്രാവൃതാഃ കാഞ്ചനരാജിവര്ണാഃ കാശ്ചിത്പരാര്ഥ്യാസ്തപനീയവര്ണാഃ ।
പുനശ്ച കാശ്ചിച്ഛശലക്ഷ്മവര്ണാഃ കാന്തപ്രഹീണാ രുചിരാങ്ഗവര്ണാഃ ॥ 20 ॥
തതഃ പ്രിയാന് പ്രാപ്യ മനോഭിരാമാഃ സുപ്രീതിയുക്താഃ പ്രസമീക്ഷ്യരാമാഃ ।
ഗൃഹേഷു ഹൃഷ്ടാഃ പരമാഭിരാമാഃ ഹരിപ്രവീരഃ സ ദദര്ശ രാമാഃ ॥ 21 ॥
ചന്ദ്രപ്രകാശാശ്ച ഹി വക്ത്രമാലാഃ വക്രാക്ഷിപക്ഷ്മാശ്ച സുനേത്രമാലാഃ ।
വിഭൂഷണാനാം ച ദദര്ശ മാലാഃ ശതഹ്രദാനാമിവ ചാരുമാലാഃ ॥ 22 ॥
ന ത്വേവ സീതാം പരമാഭിജാതാം പഥി സ്ഥിതേ രാജകുലേ പ്രജാതാമ് ।
ലതാം പ്രപുല്ലാമിവ സാധു ജാതാം ദദര്ശ തന്വീം മനസാഭിജാതാമ് ॥ 23 ॥
സനാതനേ വര്ത്മനി സന്നിവിഷ്ടാം രാമേക്ഷണാം താം മദനാഭിവിഷ്ടാമ് ।
ഭര്തുര്മനഃ ശ്രീമദനുപ്രവിഷ്ടാം സ്ത്രീഭ്യോ വരാഭ്യശ്ച സദാ വിശിഷ്ടാമ് ॥ 24 ॥
ഉഷ്ണാര്ദിതാം സാനുസൃതാസ്രകണ്ഠീം പുരാ വരാര്ഹോത്തമനിഷ്കകണ്ഠീമ് ।
സുജാതപക്ഷ്മാമഭിരക്തകണ്ഠീം വനേഽപ്രവൃത്താമിവ നീലകണ്ഠീമ് ॥ 25 ॥
അവ്യക്തരേഖാമിവ ചന്ദ്രരേഖാം പാംസുപ്രദിഗ്ധാമിവ ഹേമരേഖാമ് ।
ക്ഷതപ്രരൂഢാമിവ ബാണരേഖാം വായുപ്രഭിന്നാമിവ മേഘരേഖാമ് ॥ 26 ॥
സീതാമപശ്യന് മനുജേശ്വരസ്യ രാമസ്യ പത്നീം വദതാം വരസ്യ ।
ബഭൂവ ദുഃഖാഭിഹതശ്ചിരസ്യ പ്ലവങ്ഗമോ മന്ദ ഇവാചിരസ്യ ॥ 27 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ പഞ്ചമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
tataḥ sa madhyaṅgatamaṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ mahadudvamantam |
dadarśa dhīmān divi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattamiva bhramantam || 1 ||
lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam |
bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśumathābhiyāntam || 2 ||
yā bhāti lakṣmīrbhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā |
tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā || 3 ||
haṃso yathā rājatapañjarasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ |
vīro yathā garvitakuñjarastha candro'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ || 4 ||
sthitaḥ kakudmāniva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivoccaśṛṅgaḥ |
hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo rarāja candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ || 5 ||
vinaṣṭaśītāmbutuṣārapaṅko mahāgrahagrāhavinaṣṭapaṅkaḥ |
prakāśalakṣmyāśrayanirmalāṅkaḥ rarāja candro bhagavān śaśāṅkaḥ || 6 ||
śilātalaṃ prāpya yathā mṛgendro mahāraṇaṃ prāpya yathā gajendraḥ |
rājyaṃ samāsādya yathā narendra stathāprakāśo virarāja candraḥ || 7 ||
prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛttarakṣaḥ piśitāśadoṣaḥ |
rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ || 8 ||
tantrīsvanāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ |
naktañcarāścāpi tathā pravṛttāḥ vihartumatyadbhutaraudravṛttāḥ || 9 ||
mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṅkulāni |
vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni || 10 ||
parasparaṃ cādhikamākṣipanti bhujāṃśca pīnānadhikaṃ kṣipanti |
mattapralāpānadhikaṃ kṣipanti mattāni cānyonyamadhikṣipanti || 11 ||
rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti |
rūpāṇi citrāṇi ca vikṣipanti dṛḍhāni cāpāni ca vikṣipanti || 12 ||
dadarśa kāntāśca samālabhantya stathā parāstatra punaḥ svapantyaḥ |
surūpavaktrāśca tathā hasantyaḥ kruddhāḥ parāścāpi viniḥśvasantya || 13 ||
mahāgajaiścāpi tathā nadadbhiḥ supūjitaiścāpi tathā susadbhiḥ |
rarāja vīraiśca viniḥśvasadbhiḥ hrado bhujaṅgairiva niḥśvasadbhiḥ || 14 ||
buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddhadhānān jagataḥ pradhānān |
nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān || 15 ||
nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpānnānāguṇānātmaguṇānurūpān |
vidyotamānānsa tadānurūpān dadarśa kāṃścicca punarvirūpān || 16 ||
tato varārhāḥ suviśuddhabhāvā steṣāṃ striyastatra mahānubhāvāḥ |
priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva suprabhāvāḥ || 17 ||
śriyā jvalantīstrapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ |
dadarśa kāścitpramadopagūḍhā yathā vihaṅgāḥ kusumopagūḍhāḥ || 18 ||
anyāḥ punarharmyatalopaviṣṭā statra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ |
bhartuḥ priyā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān madanābhiviṣṭāḥ || 19 ||
aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāścitparārthyāstapanīyavarṇāḥ |
punaśca kāścicchaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ || 20 ||
tataḥ priyān prāpya manobhirāmāḥ suprītiyuktāḥ prasamīkṣyarāmāḥ |
gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmāḥ haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ || 21 ||
candraprakāśāśca hi vaktramālāḥ vakrākṣipakṣmāśca sunetramālāḥ |
vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānāmiva cārumālāḥ || 22 ||
na tveva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām |
latāṃ prapullāmiva sādhu jātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām || 23 ||
sanātane vartmani sanniviṣṭāṃ rāmekṣaṇāṃ tāṃ madanābhiviṣṭām |
bharturmanaḥ śrīmadanupraviṣṭāṃ strībhyo varābhyaśca sadā viśiṣṭām || 24 ||
uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm |
sujātapakṣmāmabhiraktakaṇṭhīṃ vane'pravṛttāmiva nīlakaṇṭhīm || 25 ||
avyaktarekhāmiva candrarekhāṃ pāṃsupradigdhāmiva hemarekhām |
kṣataprarūḍhāmiva bāṇarekhāṃ vāyuprabhinnāmiva megharekhām || 26 ||
sītāmapaśyan manujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya |
babhūva duḥkhābhihataścirasya plavaṅgamo manda ivācirasya || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
ततः स मध्यङ्गतमंशुमन्तं ज्योत्स्नावितानं महदुद्वमन्तम् ।
ददर्श धीमान् दिवि भानुमन्तं गोष्ठे वृषं मत्तमिव भ्रमन्तम् ॥ 1 ॥
लोकस्य पापानि विनाशयन्तं महोदधिं चापि समेधयन्तम् ।
भूतानि सर्वाणि विराजयन्तं ददर्श शीतांशुमथाभियान्तम् ॥ 2 ॥
या भाति लक्ष्मीर्भुवि मन्दरस्था तथा प्रदोषेषु च सागरस्था ।
तथैव तोयेषु च पुष्करस्था रराज सा चारुनिशाकरस्था ॥ 3 ॥
हंसो यथा राजतपञ्जरस्थः सिंहो यथा मन्दरकन्दरस्थः ।
वीरो यथा गर्वितकुञ्जरस्थ चन्द्रोऽपि बभ्राज तथाम्बरस्थः ॥ 4 ॥
स्थितः ककुद्मानिव तीक्ष्णशृङ्गो महाचलः श्वेत इवोच्चशृङ्गः ।
हस्तीव जाम्बूनदबद्धशृङ्गो रराज चन्द्रः परिपूर्णशृङ्गः ॥ 5 ॥
विनष्टशीताम्बुतुषारपङ्को महाग्रहग्राहविनष्टपङ्कः ।
प्रकाशलक्ष्म्याश्रयनिर्मलाङ्कः रराज चन्द्रो भगवान् शशाङ्कः ॥ 6 ॥
शिलातलं प्राप्य यथा मृगेन्द्रो महारणं प्राप्य यथा गजेन्द्रः ।
राज्यं समासाद्य यथा नरेन्द्र स्तथाप्रकाशो विरराज चन्द्रः ॥ 7 ॥
प्रकाशचन्द्रोदयनष्टदोषः प्रवृत्तरक्षः पिशिताशदोषः ।
रामाभिरामेरितचित्तदोषः स्वर्गप्रकाशो भगवान् प्रदोषः ॥ 8 ॥
तन्त्रीस्वनाः कर्णसुखाः प्रवृत्ताः स्वपन्ति नार्यः पतिभिः सुवृत्ताः ।
नक्तञ्चराश्चापि तथा प्रवृत्ताः विहर्तुमत्यद्भुतरौद्रवृत्ताः ॥ 9 ॥
मत्तप्रमत्तानि समाकुलानि रथाश्वभद्रासनसङ्कुलानि ।
वीरश्रिया चापि समाकुलानि ददर्श धीमान् स कपिः कुलानि ॥ 10 ॥
परस्परं चाधिकमाक्षिपन्ति भुजांश्च पीनानधिकं क्षिपन्ति ।
मत्तप्रलापानधिकं क्षिपन्ति मत्तानि चान्योन्यमधिक्षिपन्ति ॥ 11 ॥
रक्षांसि वक्षांसि च विक्षिपन्ति गात्राणि कान्तासु च विक्षिपन्ति ।
रूपाणि चित्राणि च विक्षिपन्ति दृढानि चापानि च विक्षिपन्ति ॥ 12 ॥
ददर्श कान्ताश्च समालभन्त्य स्तथा परास्तत्र पुनः स्वपन्त्यः ।
सुरूपवक्त्राश्च तथा हसन्त्यः क्रुद्धाः पराश्चापि विनिःश्वसन्त्य ॥ 13 ॥
महागजैश्चापि तथा नदद्भिः सुपूजितैश्चापि तथा सुसद्भिः ।
रराज वीरैश्च विनिःश्वसद्भिः ह्रदो भुजङ्गैरिव निःश्वसद्भिः ॥ 14 ॥
बुद्धिप्रधानान् रुचिराभिधानान् संश्रद्धधानान् जगतः प्रधानान् ।
नानाविधानान् रुचिराभिधानान् ददर्श तस्यां पुरि यातुधानान् ॥ 15 ॥
ननन्द दृष्ट्वा स च तान् सुरूपान्नानागुणानात्मगुणानुरूपान् ।
विद्योतमानान्स तदानुरूपान् ददर्श कांश्चिच्च पुनर्विरूपान् ॥ 16 ॥
ततो वरार्हाः सुविशुद्धभावा स्तेषां स्त्रियस्तत्र महानुभावाः ।
प्रियेषु पानेषु च सक्तभावा ददर्श तारा इव सुप्रभावाः ॥ 17 ॥
श्रिया ज्वलन्तीस्त्रपयोपगूढा निशीथकाले रमणोपगूढाः ।
ददर्श काश्चित्प्रमदोपगूढा यथा विहङ्गाः कुसुमोपगूढाः ॥ 18 ॥
अन्याः पुनर्हर्म्यतलोपविष्टा स्तत्र प्रियाङ्केषु सुखोपविष्टाः ।
भर्तुः प्रिया धर्मपरा निविष्टा ददर्श धीमान् मदनाभिविष्टाः ॥ 19 ॥
अप्रावृताः काञ्चनराजिवर्णाः काश्चित्परार्थ्यास्तपनीयवर्णाः ।
पुनश्च काश्चिच्छशलक्ष्मवर्णाः कान्तप्रहीणा रुचिराङ्गवर्णाः ॥ 20 ॥
ततः प्रियान् प्राप्य मनोभिरामाः सुप्रीतियुक्ताः प्रसमीक्ष्यरामाः ।
गृहेषु हृष्टाः परमाभिरामाः हरिप्रवीरः स ददर्श रामाः ॥ 21 ॥
चन्द्रप्रकाशाश्च हि वक्त्रमालाः वक्राक्षिपक्ष्माश्च सुनेत्रमालाः ।
विभूषणानां च ददर्श मालाः शतह्रदानामिव चारुमालाः ॥ 22 ॥
न त्वेव सीतां परमाभिजातां पथि स्थिते राजकुले प्रजाताम् ।
लतां प्रपुल्लामिव साधु जातां ददर्श तन्वीं मनसाभिजाताम् ॥ 23 ॥
सनातने वर्त्मनि सन्निविष्टां रामेक्षणां तां मदनाभिविष्टाम् ।
भर्तुर्मनः श्रीमदनुप्रविष्टां स्त्रीभ्यो वराभ्यश्च सदा विशिष्टाम् ॥ 24 ॥
उष्णार्दितां सानुसृतास्रकण्ठीं पुरा वरार्होत्तमनिष्ककण्ठीम् ।
सुजातपक्ष्मामभिरक्तकण्ठीं वनेऽप्रवृत्तामिव नीलकण्ठीम् ॥ 25 ॥
अव्यक्तरेखामिव चन्द्ररेखां पांसुप्रदिग्धामिव हेमरेखाम् ।
क्षतप्ररूढामिव बाणरेखां वायुप्रभिन्नामिव मेघरेखाम् ॥ 26 ॥
सीतामपश्यन् मनुजेश्वरस्य रामस्य पत्नीं वदतां वरस्य ।
बभूव दुःखाभिहतश्चिरस्य प्लवङ्गमो मन्द इवाचिरस्य ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
tataḥ sa madhyaṅgatamaṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ mahadudvamantam |
dadarśa dhīmān divi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattamiva bhramantam || 1 ||
lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam |
bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśumathābhiyāntam || 2 ||
yā bhāti lakṣmīrbhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā |
tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā || 3 ||
haṃso yathā rājatapañjarasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ |
vīro yathā garvitakuñjarastha candro'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ || 4 ||
sthitaḥ kakudmāniva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivoccaśṛṅgaḥ |
hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo rarāja candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ || 5 ||
vinaṣṭaśītāmbutuṣārapaṅko mahāgrahagrāhavinaṣṭapaṅkaḥ |
prakāśalakṣmyāśrayanirmalāṅkaḥ rarāja candro bhagavān śaśāṅkaḥ || 6 ||
śilātalaṃ prāpya yathā mṛgendro mahāraṇaṃ prāpya yathā gajendraḥ |
rājyaṃ samāsādya yathā narendra stathāprakāśo virarāja candraḥ || 7 ||
prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛttarakṣaḥ piśitāśadoṣaḥ |
rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ || 8 ||
tantrīsvanāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ |
naktañcarāścāpi tathā pravṛttāḥ vihartumatyadbhutaraudravṛttāḥ || 9 ||
mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṅkulāni |
vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni || 10 ||
parasparaṃ cādhikamākṣipanti bhujāṃśca pīnānadhikaṃ kṣipanti |
mattapralāpānadhikaṃ kṣipanti mattāni cānyonyamadhikṣipanti || 11 ||
rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti |
rūpāṇi citrāṇi ca vikṣipanti dṛḍhāni cāpāni ca vikṣipanti || 12 ||
dadarśa kāntāśca samālabhantya stathā parāstatra punaḥ svapantyaḥ |
surūpavaktrāśca tathā hasantyaḥ kruddhāḥ parāścāpi viniḥśvasantya || 13 ||
mahāgajaiścāpi tathā nadadbhiḥ supūjitaiścāpi tathā susadbhiḥ |
rarāja vīraiśca viniḥśvasadbhiḥ hrado bhujaṅgairiva niḥśvasadbhiḥ || 14 ||
buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddhadhānān jagataḥ pradhānān |
nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān || 15 ||
nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpānnānāguṇānātmaguṇānurūpān |
vidyotamānānsa tadānurūpān dadarśa kāṃścicca punarvirūpān || 16 ||
tato varārhāḥ suviśuddhabhāvā steṣāṃ striyastatra mahānubhāvāḥ |
priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva suprabhāvāḥ || 17 ||
śriyā jvalantīstrapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ |
dadarśa kāścitpramadopagūḍhā yathā vihaṅgāḥ kusumopagūḍhāḥ || 18 ||
anyāḥ punarharmyatalopaviṣṭā statra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ |
bhartuḥ priyā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān madanābhiviṣṭāḥ || 19 ||
aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāścitparārthyāstapanīyavarṇāḥ |
punaśca kāścicchaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ || 20 ||
tataḥ priyān prāpya manobhirāmāḥ suprītiyuktāḥ prasamīkṣyarāmāḥ |
gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmāḥ haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ || 21 ||
candraprakāśāśca hi vaktramālāḥ vakrākṣipakṣmāśca sunetramālāḥ |
vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānāmiva cārumālāḥ || 22 ||
na tveva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām |
latāṃ prapullāmiva sādhu jātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām || 23 ||
sanātane vartmani sanniviṣṭāṃ rāmekṣaṇāṃ tāṃ madanābhiviṣṭām |
bharturmanaḥ śrīmadanupraviṣṭāṃ strībhyo varābhyaśca sadā viśiṣṭām || 24 ||
uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm |
sujātapakṣmāmabhiraktakaṇṭhīṃ vane'pravṛttāmiva nīlakaṇṭhīm || 25 ||
avyaktarekhāmiva candrarekhāṃ pāṃsupradigdhāmiva hemarekhām |
kṣataprarūḍhāmiva bāṇarekhāṃ vāyuprabhinnāmiva megharekhām || 26 ||
sītāmapaśyan manujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya |
babhūva duḥkhābhihataścirasya plavaṅgamo manda ivācirasya || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.