ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഷട്പഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ।
തതസ്തു ശിംശുപാമൂലേ ജാനകീം പര്യുപസ്ഥിതാമ് ।
അഭിവാദ്യാബ്രവീദ്ദിഷ്ട്യാ പശ്യാമി ത്വാമിഹാക്ഷതാമ് ॥ 1 ॥
തതസ്തം പ്രസ്ഥിതം സീതാ വീക്ഷമാണാ പുനഃ പുനഃ ।
ഭര്തൃസ്നേഹാന്വിതം വാക്യം ഹനുമന്തമഭാഷത ॥ 2 ॥
കാമമസ്യ ത്വമേവൈകഃ കാര്യസ്യ പരിസാധനേ ।
പര്യാപ്തഃ പരവീരഘ്ന യശസ്യസ്തേ ബലോദയഃ ॥ 3 ॥
ശരൈസ്തു സങ്കുലാം കൃത്വാ ലങ്കാം പരബലാര്ദനഃ ।
മാം നയേദ്യദി കാകുത്സ്ഥസ്തത്തസ്യ സദൃശം ഭവേത് ॥ 4 ॥
തദ്യഥാ തസ്യ വിക്രാന്തമനുരൂപം മഹാത്മനഃ ।
ഭവത്യാഹവശൂരസ്യ തഥാ ത്വമുപപാദയ ॥ 5 ॥
തദര്ഥോപഹിതം വാക്യം പ്രശ്രിതം ഹേതുസംഹിതമ് ।
നിശമ്യ ഹനുമാംസ്തസ്യാ വാക്യമുത്തരമബ്രവീത് ॥ 6 ॥
ക്ഷിപ്രമേഷ്യതി കാകുത്സ്ഥഃ ഹര്യൃക്ഷപ്രവരൈര്വൃതഃ ।
യസ്തേ യുധി വിജിത്യാരീന് ശോകം വ്യപനയിഷ്യതി ॥ 7 ॥
ഏവമാശ്വാസ്യ വൈദേഹീം ഹനുമാന് മാരുതാത്മജഃ ।
ഗമനായ മതിം കൃത്വാ വൈദേഹീമഭ്യവാദയത് ॥ 8 ॥
തതസ്സ കപിശാര്ദൂലഃ സ്വാമിസന്ദര്ശനോത്സുകഃ ।
ആരുരോഹ ഗിരിശ്രേഷ്ഠമരിഷ്ടമരിമര്ദനഃ ॥ 9 ॥
തുങ്ഗപദ്മകജുഷ്ടാഭിര്നീലാഭിര്വനരാജിഭിഃ ।
സോത്തരീയമിവാമ്ഭോദൈഃ ശൃങ്ഗാന്തരവിലമ്ബിഭിഃ ॥ 10 ॥
ബോധ്യമാനമിവ പ്രീത്യാ ദിവാകരകരൈശ്ശുഭൈഃ ।
ഉന്മിഷന്തമിവോദ്ധൂതൈര്ലോചനൈരിവ ധാതുഭിഃ ॥ 11 ॥
തോയൌഘനനിസ്സ്വനൈര്മന്ദ്രൈഃ പ്രാധീതമിവ പര്വതമ് ।
പ്രഗീതമിവ വിസ്പഷ്ടൈര്നാനാപ്രസ്രവണസ്വനൈഃ ॥ 12 ॥
ദേവദാരുഭിരത്യുച്ചൈരൂര്ധ്വബാഹുമിവ സ്ഥിതമ് ।
പ്രപാതജലനിര്ഘോഷൈഃ പ്രാക്രുഷ്ടമിവ സര്വതഃ ॥ 13 ॥
വേപമാനമിവ ശ്യാമൈഃ കമ്പമാനൈശ്ശരദ്വനൈഃ ।
വേണുഭിര്മാരുതോദ്ധൂതൈഃ കൂജന്തമിവ കീചകൈഃ ॥ 14 ॥
നിശ്ശ്വസന്തമിവാമര്ഷാദ്ഘോരൈരാശീവിഷോത്തമൈഃ ।
നീഹാരകൃതഗമ്ഭീരൈര്ധ്യായന്തമിവ ഗഹ്വരൈഃ ॥ 15 ॥
മേഘപാദനിഭൈഃ പാദൈഃ പ്രക്രാന്തമിവ സര്വതഃ ।
ജൃമ്മ്ഭമാണമിവാഽകാശേ ശിഖരൈരഭ്രമാലിഭിഃ ॥ 16 ॥
കൂടൈശ്ച ബഹുധാ കീര്ണൈശ്ശോഭിതം ബഹുകന്ദരൈഃ ।
സാലതാലാശ്വകര്ണൈശ്ച വംശൈശ്ച ബഹുഭിര്വൃതമ് ॥ 17 ॥
ലതാവിതാനൈര്വിതതൈഃ പുഷ്പവദ്ഭിരലങ്കൃതമ് ।
നാനാമൃഗഗണാകീര്ണം ധാതുനിഷ്യന്ദഭൂഷിതമ് ॥ 18 ॥
ബഹുപ്രസ്രവണോപേതം ശിലാസഞ്ചയസങ്കടമ് ।
മഹര്ഷിയക്ഷഗന്ധര്വകിന്നരോരഗസേവിതമ് ॥ 19 ॥
ലതാപാദപസങ്ഘാതം സിംഹാധ്യുഷിതകന്ദരമ് ।
വ്യാഘ്രസങ്ഘസമാകീര്ണം സ്വാദുമൂലഫലദ്രുമമ് ॥ 20 ॥
തമാരുരോഹ ഹനുമാന് പര്വതം പവനാത്മജഃ ।
രാമദര്ശനശീഘ്രേണ പ്രഹര്ഷേണാഭിചോദിതഃ ॥ 21 ॥
തേന പാദതലാക്രാന്താ രമ്യേഷു ഗിരിസാനുഷു ।
സഘോഷാസ്സമശീര്യന്ത ശിലാശ്ചൂര്ണീകൃതാസ്തതഃ ॥ 22 ॥
സ തമാരുഹ്യ ശൈലേന്ദ്രം വ്യവര്ധത മഹാകപിഃ ।
ദക്ഷിണാദുത്തരം പാരം പ്രാര്ഥയന് ലവണാമ്ഭസഃ ॥ 23 ॥
അധിരുഹ്യ തതോ വീരഃ പര്വതം പവനാത്മജഃ ।
ദദര്ശ സാഗരം ഭീമം മീനോരഗനിഷേവിതമ് ॥ 24 ॥
സ മാരുത ഇവാഽകാശം മാരുതസ്യാത്മസമ്ഭവഃ ।
പ്രപേദേ ഹരിശാര്ദൂലോ ദക്ഷിണാദുത്തരാം ദിശമ് ॥ 25 ॥
സ തദാ പീഡിതസ്തേന കപിനാ പര്വതോത്തമഃ ।
രരാസ സഹ തൈര്ഭൂതൈഃ പ്രവിശന്വസുധാതലമ് ॥ 26 ॥
കമ്പമാനൈശ്ച ശിഖരൈഃ പതദ്ഭിരപി ച ദ്രുമൈഃ ।
തസ്യോരുവേഗോന്മഥിതാഃ പാദപാഃ പുഷ്പശാലിനഃ ॥ 27 ॥
നിപേതുര്ഭൂതലേ രുഗ്ണാശ്ശക്രായുധഹതാ ഇവ ।
കന്ദരാന്തരസംസ്ഥാനാം പീഡിതാനാം മഹൌജസാമ് ॥ 28 ॥
സിംഹാനാം നിനദോ ഭീമോ നഭോ ഭിന്ദന് സ ശുശ്രുവേ ।
ത്രസ്തവ്യാവൃത്തവസനാ വ്യാകുലീകൃതഭൂഷണാഃ ॥ 29 ॥
വിദ്യാധര്യഃ സമുത്പേതുസ്സഹസാ ധരണീധരാത് ।
അതിപ്രമാണാ ബലിനോ ദീപ്തജിഹ്വാ മഹാവിഷാഃ ॥ 30 ॥
നിപീഡിതശിരോഗ്രീവാ വ്യചേഷ്ടന്ത മഹാഹയഃ ।
കിന്നരോരഗന്ധര്വയക്ഷവിദ്യാധരാസ്തദാ ॥ 31 ॥
പീഡിതം തം നഗവരം ത്യക്ത്വാ ഗഗനമാസ്ഥിതാഃ ।
സ ച ഭൂമിധരഃ ശ്രീമാന്ബലിനാ തേന പീഡിതഃ ॥ 32 ॥
സവൃക്ഷശിഖരോദഗ്രഃ പ്രവിവേശ രസാതലമ് ।
ദശയോജനവിസ്താരസ്ത്രിംശദ്യോജനമുച്ഛ്രിതഃ ॥ 33 ॥
ധരണ്യാം സമതാം യാതഃ സ ബഭൂവ ധരാധരഃ ।
സ ലിലങ്ഘയിഷുര്ഭീമം സലീലം ലവണാര്ണവമ് ॥ 34 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ ഷട്പഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तु शिंशुपामूले जानकीं पर्युपस्थिताम् ।
अभिवाद्याब्रवीद्दिष्ट्या पश्यामि त्वामिहाक्षताम् ॥ 1 ॥
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः ।
भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं हनुमन्तमभाषत ॥ 2 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते बलोदयः ॥ 3 ॥
शरैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थस्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 4 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवत्याहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 5 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्य हनुमांस्तस्या वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 6 ॥
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थः हर्यृक्षप्रवरैर्वृतः ।
यस्ते युधि विजित्यारीन् शोकं व्यपनयिष्यति ॥ 7 ॥
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनुमान् मारुतात्मजः ।
गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीमभ्यवादयत् ॥ 8 ॥
ततस्स कपिशार्दूलः स्वामिसन्दर्शनोत्सुकः ।
आरुरोह गिरिश्रेष्ठमरिष्टमरिमर्दनः ॥ 9 ॥
तुङ्गपद्मकजुष्टाभिर्नीलाभिर्वनराजिभिः ।
सोत्तरीयमिवाम्भोदैः शृङ्गान्तरविलम्बिभिः ॥ 10 ॥
बोध्यमानमिव प्रीत्या दिवाकरकरैश्शुभैः ।
उन्मिषन्तमिवोद्धूतैर्लोचनैरिव धातुभिः ॥ 11 ॥
तोयौघननिस्स्वनैर्मन्द्रैः प्राधीतमिव पर्वतम् ।
प्रगीतमिव विस्पष्टैर्नानाप्रस्रवणस्वनैः ॥ 12 ॥
देवदारुभिरत्युच्चैरूर्ध्वबाहुमिव स्थितम् ।
प्रपातजलनिर्घोषैः प्राक्रुष्टमिव सर्वतः ॥ 13 ॥
वेपमानमिव श्यामैः कम्पमानैश्शरद्वनैः ।
वेणुभिर्मारुतोद्धूतैः कूजन्तमिव कीचकैः ॥ 14 ॥
निश्श्वसन्तमिवामर्षाद्घोरैराशीविषोत्तमैः ।
नीहारकृतगम्भीरैर्ध्यायन्तमिव गह्वरैः ॥ 15 ॥
मेघपादनिभैः पादैः प्रक्रान्तमिव सर्वतः ।
जृम्म्भमाणमिवाऽकाशे शिखरैरभ्रमालिभिः ॥ 16 ॥
कूटैश्च बहुधा कीर्णैश्शोभितं बहुकन्दरैः ।
सालतालाश्वकर्णैश्च वंशैश्च बहुभिर्वृतम् ॥ 17 ॥
लतावितानैर्विततैः पुष्पवद्भिरलङ्कृतम् ।
नानामृगगणाकीर्णं धातुनिष्यन्दभूषितम् ॥ 18 ॥
बहुप्रस्रवणोपेतं शिलासञ्चयसङ्कटम् ।
महर्षियक्षगन्धर्वकिन्नरोरगसेवितम् ॥ 19 ॥
लतापादपसङ्घातं सिंहाध्युषितकन्दरम् ।
व्याघ्रसङ्घसमाकीर्णं स्वादुमूलफलद्रुमम् ॥ 20 ॥
तमारुरोह हनुमान् पर्वतं पवनात्मजः ।
रामदर्शनशीघ्रेण प्रहर्षेणाभिचोदितः ॥ 21 ॥
तेन पादतलाक्रान्ता रम्येषु गिरिसानुषु ।
सघोषास्समशीर्यन्त शिलाश्चूर्णीकृतास्ततः ॥ 22 ॥
स तमारुह्य शैलेन्द्रं व्यवर्धत महाकपिः ।
दक्षिणादुत्तरं पारं प्रार्थयन् लवणाम्भसः ॥ 23 ॥
अधिरुह्य ततो वीरः पर्वतं पवनात्मजः ।
ददर्श सागरं भीमं मीनोरगनिषेवितम् ॥ 24 ॥
स मारुत इवाऽकाशं मारुतस्यात्मसम्भवः ।
प्रपेदे हरिशार्दूलो दक्षिणादुत्तरां दिशम् ॥ 25 ॥
स तदा पीडितस्तेन कपिना पर्वतोत्तमः ।
ररास सह तैर्भूतैः प्रविशन्वसुधातलम् ॥ 26 ॥
कम्पमानैश्च शिखरैः पतद्भिरपि च द्रुमैः ।
तस्योरुवेगोन्मथिताः पादपाः पुष्पशालिनः ॥ 27 ॥
निपेतुर्भूतले रुग्णाश्शक्रायुधहता इव ।
कन्दरान्तरसंस्थानां पीडितानां महौजसाम् ॥ 28 ॥
सिंहानां निनदो भीमो नभो भिन्दन् स शुश्रुवे ।
त्रस्तव्यावृत्तवसना व्याकुलीकृतभूषणाः ॥ 29 ॥
विद्याधर्यः समुत्पेतुस्सहसा धरणीधरात् ।
अतिप्रमाणा बलिनो दीप्तजिह्वा महाविषाः ॥ 30 ॥
निपीडितशिरोग्रीवा व्यचेष्टन्त महाहयः ।
किन्नरोरगन्धर्वयक्षविद्याधरास्तदा ॥ 31 ॥
पीडितं तं नगवरं त्यक्त्वा गगनमास्थिताः ।
स च भूमिधरः श्रीमान्बलिना तेन पीडितः ॥ 32 ॥
सवृक्षशिखरोदग्रः प्रविवेश रसातलम् ।
दशयोजनविस्तारस्त्रिंशद्योजनमुच्छ्रितः ॥ 33 ॥
धरण्यां समतां यातः स बभूव धराधरः ।
स लिलङ्घयिषुर्भीमं सलीलं लवणार्णवम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.