ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଟ୍ପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତସ୍ତୁ ଶିଂଶୁପାମୂଲେ ଜାନକୀଂ ପର୍ଯୁପସ୍ଥିତାମ୍ ।
ଅଭିଵାଦ୍ଯାବ୍ରଵୀଦ୍ଦିଷ୍ଟ୍ଯା ପଶ୍ଯାମି ତ୍ଵାମିହାକ୍ଷତାମ୍ ॥ 1 ॥
ତତସ୍ତଂ ପ୍ରସ୍ଥିତଂ ସୀତା ଵୀକ୍ଷମାଣା ପୁନଃ ପୁନଃ ।
ଭର୍ତୃସ୍ନେହାନ୍ଵିତଂ ଵାକ୍ଯଂ ହନୁମନ୍ତମଭାଷତ ॥ 2 ॥
କାମମସ୍ଯ ତ୍ଵମେଵୈକଃ କାର୍ଯସ୍ଯ ପରିସାଧନେ ।
ପର୍ଯାପ୍ତଃ ପରଵୀରଘ୍ନ ଯଶସ୍ଯସ୍ତେ ବଲୋଦଯଃ ॥ 3 ॥
ଶରୈସ୍ତୁ ସଙ୍କୁଲାଂ କୃତ୍ଵା ଲଙ୍କାଂ ପରବଲାର୍ଦନଃ ।
ମାଂ ନଯେଦ୍ଯଦି କାକୁତ୍ସ୍ଥସ୍ତତ୍ତସ୍ଯ ସଦୃଶଂ ଭଵେତ୍ ॥ 4 ॥
ତଦ୍ଯଥା ତସ୍ଯ ଵିକ୍ରାନ୍ତମନୁରୂପଂ ମହାତ୍ମନଃ ।
ଭଵତ୍ଯାହଵଶୂରସ୍ଯ ତଥା ତ୍ଵମୁପପାଦଯ ॥ 5 ॥
ତଦର୍ଥୋପହିତଂ ଵାକ୍ଯଂ ପ୍ରଶ୍ରିତଂ ହେତୁସଂହିତମ୍ ।
ନିଶମ୍ଯ ହନୁମାଂସ୍ତସ୍ଯା ଵାକ୍ଯମୁତ୍ତରମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 6 ॥
କ୍ଷିପ୍ରମେଷ୍ଯତି କାକୁତ୍ସ୍ଥଃ ହର୍ଯୃକ୍ଷପ୍ରଵରୈର୍ଵୃତଃ ।
ଯସ୍ତେ ଯୁଧି ଵିଜିତ୍ଯାରୀନ୍ ଶୋକଂ ଵ୍ଯପନଯିଷ୍ଯତି ॥ 7 ॥
ଏଵମାଶ୍ଵାସ୍ଯ ଵୈଦେହୀଂ ହନୁମାନ୍ ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
ଗମନାଯ ମତିଂ କୃତ୍ଵା ଵୈଦେହୀମଭ୍ଯଵାଦଯତ୍ ॥ 8 ॥
ତତସ୍ସ କପିଶାର୍ଦୂଲଃ ସ୍ଵାମିସନ୍ଦର୍ଶନୋତ୍ସୁକଃ ।
ଆରୁରୋହ ଗିରିଶ୍ରେଷ୍ଠମରିଷ୍ଟମରିମର୍ଦନଃ ॥ 9 ॥
ତୁଙ୍ଗପଦ୍ମକଜୁଷ୍ଟାଭିର୍ନୀଲାଭିର୍ଵନରାଜିଭିଃ ।
ସୋତ୍ତରୀଯମିଵାମ୍ଭୋଦୈଃ ଶୃଙ୍ଗାନ୍ତରଵିଲମ୍ବିଭିଃ ॥ 10 ॥
ବୋଧ୍ଯମାନମିଵ ପ୍ରୀତ୍ଯା ଦିଵାକରକରୈଶ୍ଶୁଭୈଃ ।
ଉନ୍ମିଷନ୍ତମିଵୋଦ୍ଧୂତୈର୍ଲୋଚନୈରିଵ ଧାତୁଭିଃ ॥ 11 ॥
ତୋଯୌଘନନିସ୍ସ୍ଵନୈର୍ମନ୍ଦ୍ରୈଃ ପ୍ରାଧୀତମିଵ ପର୍ଵତମ୍ ।
ପ୍ରଗୀତମିଵ ଵିସ୍ପଷ୍ଟୈର୍ନାନାପ୍ରସ୍ରଵଣସ୍ଵନୈଃ ॥ 12 ॥
ଦେଵଦାରୁଭିରତ୍ଯୁଚ୍ଚୈରୂର୍ଧ୍ଵବାହୁମିଵ ସ୍ଥିତମ୍ ।
ପ୍ରପାତଜଲନିର୍ଘୋଷୈଃ ପ୍ରାକ୍ରୁଷ୍ଟମିଵ ସର୍ଵତଃ ॥ 13 ॥
ଵେପମାନମିଵ ଶ୍ଯାମୈଃ କମ୍ପମାନୈଶ୍ଶରଦ୍ଵନୈଃ ।
ଵେଣୁଭିର୍ମାରୁତୋଦ୍ଧୂତୈଃ କୂଜନ୍ତମିଵ କୀଚକୈଃ ॥ 14 ॥
ନିଶ୍ଶ୍ଵସନ୍ତମିଵାମର୍ଷାଦ୍ଘୋରୈରାଶୀଵିଷୋତ୍ତମୈଃ ।
ନୀହାରକୃତଗମ୍ଭୀରୈର୍ଧ୍ଯାଯନ୍ତମିଵ ଗହ୍ଵରୈଃ ॥ 15 ॥
ମେଘପାଦନିଭୈଃ ପାଦୈଃ ପ୍ରକ୍ରାନ୍ତମିଵ ସର୍ଵତଃ ।
ଜୃମ୍ମ୍ଭମାଣମିଵାଽକାଶେ ଶିଖରୈରଭ୍ରମାଲିଭିଃ ॥ 16 ॥
କୂଟୈଶ୍ଚ ବହୁଧା କୀର୍ଣୈଶ୍ଶୋଭିତଂ ବହୁକନ୍ଦରୈଃ ।
ସାଲତାଲାଶ୍ଵକର୍ଣୈଶ୍ଚ ଵଂଶୈଶ୍ଚ ବହୁଭିର୍ଵୃତମ୍ ॥ 17 ॥
ଲତାଵିତାନୈର୍ଵିତତୈଃ ପୁଷ୍ପଵଦ୍ଭିରଲଙ୍କୃତମ୍ ।
ନାନାମୃଗଗଣାକୀର୍ଣଂ ଧାତୁନିଷ୍ଯନ୍ଦଭୂଷିତମ୍ ॥ 18 ॥
ବହୁପ୍ରସ୍ରଵଣୋପେତଂ ଶିଲାସଞ୍ଚଯସଙ୍କଟମ୍ ।
ମହର୍ଷିଯକ୍ଷଗନ୍ଧର୍ଵକିନ୍ନରୋରଗସେଵିତମ୍ ॥ 19 ॥
ଲତାପାଦପସଙ୍ଘାତଂ ସିଂହାଧ୍ଯୁଷିତକନ୍ଦରମ୍ ।
ଵ୍ଯାଘ୍ରସଙ୍ଘସମାକୀର୍ଣଂ ସ୍ଵାଦୁମୂଲଫଲଦ୍ରୁମମ୍ ॥ 20 ॥
ତମାରୁରୋହ ହନୁମାନ୍ ପର୍ଵତଂ ପଵନାତ୍ମଜଃ ।
ରାମଦର୍ଶନଶୀଘ୍ରେଣ ପ୍ରହର୍ଷେଣାଭିଚୋଦିତଃ ॥ 21 ॥
ତେନ ପାଦତଲାକ୍ରାନ୍ତା ରମ୍ଯେଷୁ ଗିରିସାନୁଷୁ ।
ସଘୋଷାସ୍ସମଶୀର୍ଯନ୍ତ ଶିଲାଶ୍ଚୂର୍ଣୀକୃତାସ୍ତତଃ ॥ 22 ॥
ସ ତମାରୁହ୍ଯ ଶୈଲେନ୍ଦ୍ରଂ ଵ୍ଯଵର୍ଧତ ମହାକପିଃ ।
ଦକ୍ଷିଣାଦୁତ୍ତରଂ ପାରଂ ପ୍ରାର୍ଥଯନ୍ ଲଵଣାମ୍ଭସଃ ॥ 23 ॥
ଅଧିରୁହ୍ଯ ତତୋ ଵୀରଃ ପର୍ଵତଂ ପଵନାତ୍ମଜଃ ।
ଦଦର୍ଶ ସାଗରଂ ଭୀମଂ ମୀନୋରଗନିଷେଵିତମ୍ ॥ 24 ॥
ସ ମାରୁତ ଇଵାଽକାଶଂ ମାରୁତସ୍ଯାତ୍ମସମ୍ଭଵଃ ।
ପ୍ରପେଦେ ହରିଶାର୍ଦୂଲୋ ଦକ୍ଷିଣାଦୁତ୍ତରାଂ ଦିଶମ୍ ॥ 25 ॥
ସ ତଦା ପୀଡିତସ୍ତେନ କପିନା ପର୍ଵତୋତ୍ତମଃ ।
ରରାସ ସହ ତୈର୍ଭୂତୈଃ ପ୍ରଵିଶନ୍ଵସୁଧାତଲମ୍ ॥ 26 ॥
କମ୍ପମାନୈଶ୍ଚ ଶିଖରୈଃ ପତଦ୍ଭିରପି ଚ ଦ୍ରୁମୈଃ ।
ତସ୍ଯୋରୁଵେଗୋନ୍ମଥିତାଃ ପାଦପାଃ ପୁଷ୍ପଶାଲିନଃ ॥ 27 ॥
ନିପେତୁର୍ଭୂତଲେ ରୁଗ୍ଣାଶ୍ଶକ୍ରାଯୁଧହତା ଇଵ ।
କନ୍ଦରାନ୍ତରସଂସ୍ଥାନାଂ ପୀଡିତାନାଂ ମହୌଜସାମ୍ ॥ 28 ॥
ସିଂହାନାଂ ନିନଦୋ ଭୀମୋ ନଭୋ ଭିନ୍ଦନ୍ ସ ଶୁଶ୍ରୁଵେ ।
ତ୍ରସ୍ତଵ୍ଯାଵୃତ୍ତଵସନା ଵ୍ଯାକୁଲୀକୃତଭୂଷଣାଃ ॥ 29 ॥
ଵିଦ୍ଯାଧର୍ଯଃ ସମୁତ୍ପେତୁସ୍ସହସା ଧରଣୀଧରାତ୍ ।
ଅତିପ୍ରମାଣା ବଲିନୋ ଦୀପ୍ତଜିହ୍ଵା ମହାଵିଷାଃ ॥ 30 ॥
ନିପୀଡିତଶିରୋଗ୍ରୀଵା ଵ୍ଯଚେଷ୍ଟନ୍ତ ମହାହଯଃ ।
କିନ୍ନରୋରଗନ୍ଧର୍ଵଯକ୍ଷଵିଦ୍ଯାଧରାସ୍ତଦା ॥ 31 ॥
ପୀଡିତଂ ତଂ ନଗଵରଂ ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵା ଗଗନମାସ୍ଥିତାଃ ।
ସ ଚ ଭୂମିଧରଃ ଶ୍ରୀମାନ୍ବଲିନା ତେନ ପୀଡିତଃ ॥ 32 ॥
ସଵୃକ୍ଷଶିଖରୋଦଗ୍ରଃ ପ୍ରଵିଵେଶ ରସାତଲମ୍ ।
ଦଶଯୋଜନଵିସ୍ତାରସ୍ତ୍ରିଂଶଦ୍ଯୋଜନମୁଚ୍ଛ୍ରିତଃ ॥ 33 ॥
ଧରଣ୍ଯାଂ ସମତାଂ ଯାତଃ ସ ବଭୂଵ ଧରାଧରଃ ।
ସ ଲିଲଙ୍ଘଯିଷୁର୍ଭୀମଂ ସଲୀଲଂ ଲଵଣାର୍ଣଵମ୍ ॥ 34 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ଷଟ୍ପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तु शिंशुपामूले जानकीं पर्युपस्थिताम् ।
अभिवाद्याब्रवीद्दिष्ट्या पश्यामि त्वामिहाक्षताम् ॥ 1 ॥
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः ।
भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं हनुमन्तमभाषत ॥ 2 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते बलोदयः ॥ 3 ॥
शरैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थस्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 4 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवत्याहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 5 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्य हनुमांस्तस्या वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 6 ॥
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थः हर्यृक्षप्रवरैर्वृतः ।
यस्ते युधि विजित्यारीन् शोकं व्यपनयिष्यति ॥ 7 ॥
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनुमान् मारुतात्मजः ।
गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीमभ्यवादयत् ॥ 8 ॥
ततस्स कपिशार्दूलः स्वामिसन्दर्शनोत्सुकः ।
आरुरोह गिरिश्रेष्ठमरिष्टमरिमर्दनः ॥ 9 ॥
तुङ्गपद्मकजुष्टाभिर्नीलाभिर्वनराजिभिः ।
सोत्तरीयमिवाम्भोदैः शृङ्गान्तरविलम्बिभिः ॥ 10 ॥
बोध्यमानमिव प्रीत्या दिवाकरकरैश्शुभैः ।
उन्मिषन्तमिवोद्धूतैर्लोचनैरिव धातुभिः ॥ 11 ॥
तोयौघननिस्स्वनैर्मन्द्रैः प्राधीतमिव पर्वतम् ।
प्रगीतमिव विस्पष्टैर्नानाप्रस्रवणस्वनैः ॥ 12 ॥
देवदारुभिरत्युच्चैरूर्ध्वबाहुमिव स्थितम् ।
प्रपातजलनिर्घोषैः प्राक्रुष्टमिव सर्वतः ॥ 13 ॥
वेपमानमिव श्यामैः कम्पमानैश्शरद्वनैः ।
वेणुभिर्मारुतोद्धूतैः कूजन्तमिव कीचकैः ॥ 14 ॥
निश्श्वसन्तमिवामर्षाद्घोरैराशीविषोत्तमैः ।
नीहारकृतगम्भीरैर्ध्यायन्तमिव गह्वरैः ॥ 15 ॥
मेघपादनिभैः पादैः प्रक्रान्तमिव सर्वतः ।
जृम्म्भमाणमिवाऽकाशे शिखरैरभ्रमालिभिः ॥ 16 ॥
कूटैश्च बहुधा कीर्णैश्शोभितं बहुकन्दरैः ।
सालतालाश्वकर्णैश्च वंशैश्च बहुभिर्वृतम् ॥ 17 ॥
लतावितानैर्विततैः पुष्पवद्भिरलङ्कृतम् ।
नानामृगगणाकीर्णं धातुनिष्यन्दभूषितम् ॥ 18 ॥
बहुप्रस्रवणोपेतं शिलासञ्चयसङ्कटम् ।
महर्षियक्षगन्धर्वकिन्नरोरगसेवितम् ॥ 19 ॥
लतापादपसङ्घातं सिंहाध्युषितकन्दरम् ।
व्याघ्रसङ्घसमाकीर्णं स्वादुमूलफलद्रुमम् ॥ 20 ॥
तमारुरोह हनुमान् पर्वतं पवनात्मजः ।
रामदर्शनशीघ्रेण प्रहर्षेणाभिचोदितः ॥ 21 ॥
तेन पादतलाक्रान्ता रम्येषु गिरिसानुषु ।
सघोषास्समशीर्यन्त शिलाश्चूर्णीकृतास्ततः ॥ 22 ॥
स तमारुह्य शैलेन्द्रं व्यवर्धत महाकपिः ।
दक्षिणादुत्तरं पारं प्रार्थयन् लवणाम्भसः ॥ 23 ॥
अधिरुह्य ततो वीरः पर्वतं पवनात्मजः ।
ददर्श सागरं भीमं मीनोरगनिषेवितम् ॥ 24 ॥
स मारुत इवाऽकाशं मारुतस्यात्मसम्भवः ।
प्रपेदे हरिशार्दूलो दक्षिणादुत्तरां दिशम् ॥ 25 ॥
स तदा पीडितस्तेन कपिना पर्वतोत्तमः ।
ररास सह तैर्भूतैः प्रविशन्वसुधातलम् ॥ 26 ॥
कम्पमानैश्च शिखरैः पतद्भिरपि च द्रुमैः ।
तस्योरुवेगोन्मथिताः पादपाः पुष्पशालिनः ॥ 27 ॥
निपेतुर्भूतले रुग्णाश्शक्रायुधहता इव ।
कन्दरान्तरसंस्थानां पीडितानां महौजसाम् ॥ 28 ॥
सिंहानां निनदो भीमो नभो भिन्दन् स शुश्रुवे ।
त्रस्तव्यावृत्तवसना व्याकुलीकृतभूषणाः ॥ 29 ॥
विद्याधर्यः समुत्पेतुस्सहसा धरणीधरात् ।
अतिप्रमाणा बलिनो दीप्तजिह्वा महाविषाः ॥ 30 ॥
निपीडितशिरोग्रीवा व्यचेष्टन्त महाहयः ।
किन्नरोरगन्धर्वयक्षविद्याधरास्तदा ॥ 31 ॥
पीडितं तं नगवरं त्यक्त्वा गगनमास्थिताः ।
स च भूमिधरः श्रीमान्बलिना तेन पीडितः ॥ 32 ॥
सवृक्षशिखरोदग्रः प्रविवेश रसातलम् ।
दशयोजनविस्तारस्त्रिंशद्योजनमुच्छ्रितः ॥ 33 ॥
धरण्यां समतां यातः स बभूव धराधरः ।
स लिलङ्घयिषुर्भीमं सलीलं लवणार्णवम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.