ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಷಟ್ಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಸ್ತು ಶಿಂಶುಪಾಮೂಲೇ ಜಾನಕೀಂ ಪರ್ಯುಪಸ್ಥಿತಾಮ್ ।
ಅಭಿವಾದ್ಯಾಬ್ರವೀದ್ದಿಷ್ಟ್ಯಾ ಪಶ್ಯಾಮಿ ತ್ವಾಮಿಹಾಕ್ಷತಾಮ್ ॥ 1 ॥
ತತಸ್ತಂ ಪ್ರಸ್ಥಿತಂ ಸೀತಾ ವೀಕ್ಷಮಾಣಾ ಪುನಃ ಪುನಃ ।
ಭರ್ತೃಸ್ನೇಹಾನ್ವಿತಂ ವಾಕ್ಯಂ ಹನುಮನ್ತಮಭಾಷತ ॥ 2 ॥
ಕಾಮಮಸ್ಯ ತ್ವಮೇವೈಕಃ ಕಾರ್ಯಸ್ಯ ಪರಿಸಾಧನೇ ।
ಪರ್ಯಾಪ್ತಃ ಪರವೀರಘ್ನ ಯಶಸ್ಯಸ್ತೇ ಬಲೋದಯಃ ॥ 3 ॥
ಶರೈಸ್ತು ಸಙ್ಕುಲಾಂ ಕೃತ್ವಾ ಲಙ್ಕಾಂ ಪರಬಲಾರ್ದನಃ ।
ಮಾಂ ನಯೇದ್ಯದಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಸ್ತತ್ತಸ್ಯ ಸದೃಶಂ ಭವೇತ್ ॥ 4 ॥
ತದ್ಯಥಾ ತಸ್ಯ ವಿಕ್ರಾನ್ತಮನುರೂಪಂ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಭವತ್ಯಾಹವಶೂರಸ್ಯ ತಥಾ ತ್ವಮುಪಪಾದಯ ॥ 5 ॥
ತದರ್ಥೋಪಹಿತಂ ವಾಕ್ಯಂ ಪ್ರಶ್ರಿತಂ ಹೇತುಸಂಹಿತಮ್ ।
ನಿಶಮ್ಯ ಹನುಮಾಂಸ್ತಸ್ಯಾ ವಾಕ್ಯಮುತ್ತರಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 6 ॥
ಕ್ಷಿಪ್ರಮೇಷ್ಯತಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಃ ಹರ್ಯೃಕ್ಷಪ್ರವರೈರ್ವೃತಃ ।
ಯಸ್ತೇ ಯುಧಿ ವಿಜಿತ್ಯಾರೀನ್ ಶೋಕಂ ವ್ಯಪನಯಿಷ್ಯತಿ ॥ 7 ॥
ಏವಮಾಶ್ವಾಸ್ಯ ವೈದೇಹೀಂ ಹನುಮಾನ್ ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಗಮನಾಯ ಮತಿಂ ಕೃತ್ವಾ ವೈದೇಹೀಮಭ್ಯವಾದಯತ್ ॥ 8 ॥
ತತಸ್ಸ ಕಪಿಶಾರ್ದೂಲಃ ಸ್ವಾಮಿಸನ್ದರ್ಶನೋತ್ಸುಕಃ ।
ಆರುರೋಹ ಗಿರಿಶ್ರೇಷ್ಠಮರಿಷ್ಟಮರಿಮರ್ದನಃ ॥ 9 ॥
ತುಙ್ಗಪದ್ಮಕಜುಷ್ಟಾಭಿರ್ನೀಲಾಭಿರ್ವನರಾಜಿಭಿಃ ।
ಸೋತ್ತರೀಯಮಿವಾಮ್ಭೋದೈಃ ಶೃಙ್ಗಾನ್ತರವಿಲಮ್ಬಿಭಿಃ ॥ 10 ॥
ಬೋಧ್ಯಮಾನಮಿವ ಪ್ರೀತ್ಯಾ ದಿವಾಕರಕರೈಶ್ಶುಭೈಃ ।
ಉನ್ಮಿಷನ್ತಮಿವೋದ್ಧೂತೈರ್ಲೋಚನೈರಿವ ಧಾತುಭಿಃ ॥ 11 ॥
ತೋಯೌಘನನಿಸ್ಸ್ವನೈರ್ಮನ್ದ್ರೈಃ ಪ್ರಾಧೀತಮಿವ ಪರ್ವತಮ್ ।
ಪ್ರಗೀತಮಿವ ವಿಸ್ಪಷ್ಟೈರ್ನಾನಾಪ್ರಸ್ರವಣಸ್ವನೈಃ ॥ 12 ॥
ದೇವದಾರುಭಿರತ್ಯುಚ್ಚೈರೂರ್ಧ್ವಬಾಹುಮಿವ ಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಪ್ರಪಾತಜಲನಿರ್ಘೋಷೈಃ ಪ್ರಾಕ್ರುಷ್ಟಮಿವ ಸರ್ವತಃ ॥ 13 ॥
ವೇಪಮಾನಮಿವ ಶ್ಯಾಮೈಃ ಕಮ್ಪಮಾನೈಶ್ಶರದ್ವನೈಃ ।
ವೇಣುಭಿರ್ಮಾರುತೋದ್ಧೂತೈಃ ಕೂಜನ್ತಮಿವ ಕೀಚಕೈಃ ॥ 14 ॥
ನಿಶ್ಶ್ವಸನ್ತಮಿವಾಮರ್ಷಾದ್ಘೋರೈರಾಶೀವಿಷೋತ್ತಮೈಃ ।
ನೀಹಾರಕೃತಗಮ್ಭೀರೈರ್ಧ್ಯಾಯನ್ತಮಿವ ಗಹ್ವರೈಃ ॥ 15 ॥
ಮೇಘಪಾದನಿಭೈಃ ಪಾದೈಃ ಪ್ರಕ್ರಾನ್ತಮಿವ ಸರ್ವತಃ ।
ಜೃಮ್ಮ್ಭಮಾಣಮಿವಾಽಕಾಶೇ ಶಿಖರೈರಭ್ರಮಾಲಿಭಿಃ ॥ 16 ॥
ಕೂಟೈಶ್ಚ ಬಹುಧಾ ಕೀರ್ಣೈಶ್ಶೋಭಿತಂ ಬಹುಕನ್ದರೈಃ ।
ಸಾಲತಾಲಾಶ್ವಕರ್ಣೈಶ್ಚ ವಂಶೈಶ್ಚ ಬಹುಭಿರ್ವೃತಮ್ ॥ 17 ॥
ಲತಾವಿತಾನೈರ್ವಿತತೈಃ ಪುಷ್ಪವದ್ಭಿರಲಙ್ಕೃತಮ್ ।
ನಾನಾಮೃಗಗಣಾಕೀರ್ಣಂ ಧಾತುನಿಷ್ಯನ್ದಭೂಷಿತಮ್ ॥ 18 ॥
ಬಹುಪ್ರಸ್ರವಣೋಪೇತಂ ಶಿಲಾಸಞ್ಚಯಸಙ್ಕಟಮ್ ।
ಮಹರ್ಷಿಯಕ್ಷಗನ್ಧರ್ವಕಿನ್ನರೋರಗಸೇವಿತಮ್ ॥ 19 ॥
ಲತಾಪಾದಪಸಙ್ಘಾತಂ ಸಿಂಹಾಧ್ಯುಷಿತಕನ್ದರಮ್ ।
ವ್ಯಾಘ್ರಸಙ್ಘಸಮಾಕೀರ್ಣಂ ಸ್ವಾದುಮೂಲಫಲದ್ರುಮಮ್ ॥ 20 ॥
ತಮಾರುರೋಹ ಹನುಮಾನ್ ಪರ್ವತಂ ಪವನಾತ್ಮಜಃ ।
ರಾಮದರ್ಶನಶೀಘ್ರೇಣ ಪ್ರಹರ್ಷೇಣಾಭಿಚೋದಿತಃ ॥ 21 ॥
ತೇನ ಪಾದತಲಾಕ್ರಾನ್ತಾ ರಮ್ಯೇಷು ಗಿರಿಸಾನುಷು ।
ಸಘೋಷಾಸ್ಸಮಶೀರ್ಯನ್ತ ಶಿಲಾಶ್ಚೂರ್ಣೀಕೃತಾಸ್ತತಃ ॥ 22 ॥
ಸ ತಮಾರುಹ್ಯ ಶೈಲೇನ್ದ್ರಂ ವ್ಯವರ್ಧತ ಮಹಾಕಪಿಃ ।
ದಕ್ಷಿಣಾದುತ್ತರಂ ಪಾರಂ ಪ್ರಾರ್ಥಯನ್ ಲವಣಾಮ್ಭಸಃ ॥ 23 ॥
ಅಧಿರುಹ್ಯ ತತೋ ವೀರಃ ಪರ್ವತಂ ಪವನಾತ್ಮಜಃ ।
ದದರ್ಶ ಸಾಗರಂ ಭೀಮಂ ಮೀನೋರಗನಿಷೇವಿತಮ್ ॥ 24 ॥
ಸ ಮಾರುತ ಇವಾಽಕಾಶಂ ಮಾರುತಸ್ಯಾತ್ಮಸಮ್ಭವಃ ।
ಪ್ರಪೇದೇ ಹರಿಶಾರ್ದೂಲೋ ದಕ್ಷಿಣಾದುತ್ತರಾಂ ದಿಶಮ್ ॥ 25 ॥
ಸ ತದಾ ಪೀಡಿತಸ್ತೇನ ಕಪಿನಾ ಪರ್ವತೋತ್ತಮಃ ।
ರರಾಸ ಸಹ ತೈರ್ಭೂತೈಃ ಪ್ರವಿಶನ್ವಸುಧಾತಲಮ್ ॥ 26 ॥
ಕಮ್ಪಮಾನೈಶ್ಚ ಶಿಖರೈಃ ಪತದ್ಭಿರಪಿ ಚ ದ್ರುಮೈಃ ।
ತಸ್ಯೋರುವೇಗೋನ್ಮಥಿತಾಃ ಪಾದಪಾಃ ಪುಷ್ಪಶಾಲಿನಃ ॥ 27 ॥
ನಿಪೇತುರ್ಭೂತಲೇ ರುಗ್ಣಾಶ್ಶಕ್ರಾಯುಧಹತಾ ಇವ ।
ಕನ್ದರಾನ್ತರಸಂಸ್ಥಾನಾಂ ಪೀಡಿತಾನಾಂ ಮಹೌಜಸಾಮ್ ॥ 28 ॥
ಸಿಂಹಾನಾಂ ನಿನದೋ ಭೀಮೋ ನಭೋ ಭಿನ್ದನ್ ಸ ಶುಶ್ರುವೇ ।
ತ್ರಸ್ತವ್ಯಾವೃತ್ತವಸನಾ ವ್ಯಾಕುಲೀಕೃತಭೂಷಣಾಃ ॥ 29 ॥
ವಿದ್ಯಾಧರ್ಯಃ ಸಮುತ್ಪೇತುಸ್ಸಹಸಾ ಧರಣೀಧರಾತ್ ।
ಅತಿಪ್ರಮಾಣಾ ಬಲಿನೋ ದೀಪ್ತಜಿಹ್ವಾ ಮಹಾವಿಷಾಃ ॥ 30 ॥
ನಿಪೀಡಿತಶಿರೋಗ್ರೀವಾ ವ್ಯಚೇಷ್ಟನ್ತ ಮಹಾಹಯಃ ।
ಕಿನ್ನರೋರಗನ್ಧರ್ವಯಕ್ಷವಿದ್ಯಾಧರಾಸ್ತದಾ ॥ 31 ॥
ಪೀಡಿತಂ ತಂ ನಗವರಂ ತ್ಯಕ್ತ್ವಾ ಗಗನಮಾಸ್ಥಿತಾಃ ।
ಸ ಚ ಭೂಮಿಧರಃ ಶ್ರೀಮಾನ್ಬಲಿನಾ ತೇನ ಪೀಡಿತಃ ॥ 32 ॥
ಸವೃಕ್ಷಶಿಖರೋದಗ್ರಃ ಪ್ರವಿವೇಶ ರಸಾತಲಮ್ ।
ದಶಯೋಜನವಿಸ್ತಾರಸ್ತ್ರಿಂಶದ್ಯೋಜನಮುಚ್ಛ್ರಿತಃ ॥ 33 ॥
ಧರಣ್ಯಾಂ ಸಮತಾಂ ಯಾತಃ ಸ ಬಭೂವ ಧರಾಧರಃ ।
ಸ ಲಿಲಙ್ಘಯಿಷುರ್ಭೀಮಂ ಸಲೀಲಂ ಲವಣಾರ್ಣವಮ್ ॥ 34 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಷಟ್ಪಞ್ಚಾಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तु शिंशुपामूले जानकीं पर्युपस्थिताम् ।
अभिवाद्याब्रवीद्दिष्ट्या पश्यामि त्वामिहाक्षताम् ॥ 1 ॥
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः ।
भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं हनुमन्तमभाषत ॥ 2 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते बलोदयः ॥ 3 ॥
शरैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थस्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 4 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवत्याहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 5 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्य हनुमांस्तस्या वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 6 ॥
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थः हर्यृक्षप्रवरैर्वृतः ।
यस्ते युधि विजित्यारीन् शोकं व्यपनयिष्यति ॥ 7 ॥
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनुमान् मारुतात्मजः ।
गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीमभ्यवादयत् ॥ 8 ॥
ततस्स कपिशार्दूलः स्वामिसन्दर्शनोत्सुकः ।
आरुरोह गिरिश्रेष्ठमरिष्टमरिमर्दनः ॥ 9 ॥
तुङ्गपद्मकजुष्टाभिर्नीलाभिर्वनराजिभिः ।
सोत्तरीयमिवाम्भोदैः शृङ्गान्तरविलम्बिभिः ॥ 10 ॥
बोध्यमानमिव प्रीत्या दिवाकरकरैश्शुभैः ।
उन्मिषन्तमिवोद्धूतैर्लोचनैरिव धातुभिः ॥ 11 ॥
तोयौघननिस्स्वनैर्मन्द्रैः प्राधीतमिव पर्वतम् ।
प्रगीतमिव विस्पष्टैर्नानाप्रस्रवणस्वनैः ॥ 12 ॥
देवदारुभिरत्युच्चैरूर्ध्वबाहुमिव स्थितम् ।
प्रपातजलनिर्घोषैः प्राक्रुष्टमिव सर्वतः ॥ 13 ॥
वेपमानमिव श्यामैः कम्पमानैश्शरद्वनैः ।
वेणुभिर्मारुतोद्धूतैः कूजन्तमिव कीचकैः ॥ 14 ॥
निश्श्वसन्तमिवामर्षाद्घोरैराशीविषोत्तमैः ।
नीहारकृतगम्भीरैर्ध्यायन्तमिव गह्वरैः ॥ 15 ॥
मेघपादनिभैः पादैः प्रक्रान्तमिव सर्वतः ।
जृम्म्भमाणमिवाऽकाशे शिखरैरभ्रमालिभिः ॥ 16 ॥
कूटैश्च बहुधा कीर्णैश्शोभितं बहुकन्दरैः ।
सालतालाश्वकर्णैश्च वंशैश्च बहुभिर्वृतम् ॥ 17 ॥
लतावितानैर्विततैः पुष्पवद्भिरलङ्कृतम् ।
नानामृगगणाकीर्णं धातुनिष्यन्दभूषितम् ॥ 18 ॥
बहुप्रस्रवणोपेतं शिलासञ्चयसङ्कटम् ।
महर्षियक्षगन्धर्वकिन्नरोरगसेवितम् ॥ 19 ॥
लतापादपसङ्घातं सिंहाध्युषितकन्दरम् ।
व्याघ्रसङ्घसमाकीर्णं स्वादुमूलफलद्रुमम् ॥ 20 ॥
तमारुरोह हनुमान् पर्वतं पवनात्मजः ।
रामदर्शनशीघ्रेण प्रहर्षेणाभिचोदितः ॥ 21 ॥
तेन पादतलाक्रान्ता रम्येषु गिरिसानुषु ।
सघोषास्समशीर्यन्त शिलाश्चूर्णीकृतास्ततः ॥ 22 ॥
स तमारुह्य शैलेन्द्रं व्यवर्धत महाकपिः ।
दक्षिणादुत्तरं पारं प्रार्थयन् लवणाम्भसः ॥ 23 ॥
अधिरुह्य ततो वीरः पर्वतं पवनात्मजः ।
ददर्श सागरं भीमं मीनोरगनिषेवितम् ॥ 24 ॥
स मारुत इवाऽकाशं मारुतस्यात्मसम्भवः ।
प्रपेदे हरिशार्दूलो दक्षिणादुत्तरां दिशम् ॥ 25 ॥
स तदा पीडितस्तेन कपिना पर्वतोत्तमः ।
ररास सह तैर्भूतैः प्रविशन्वसुधातलम् ॥ 26 ॥
कम्पमानैश्च शिखरैः पतद्भिरपि च द्रुमैः ।
तस्योरुवेगोन्मथिताः पादपाः पुष्पशालिनः ॥ 27 ॥
निपेतुर्भूतले रुग्णाश्शक्रायुधहता इव ।
कन्दरान्तरसंस्थानां पीडितानां महौजसाम् ॥ 28 ॥
सिंहानां निनदो भीमो नभो भिन्दन् स शुश्रुवे ।
त्रस्तव्यावृत्तवसना व्याकुलीकृतभूषणाः ॥ 29 ॥
विद्याधर्यः समुत्पेतुस्सहसा धरणीधरात् ।
अतिप्रमाणा बलिनो दीप्तजिह्वा महाविषाः ॥ 30 ॥
निपीडितशिरोग्रीवा व्यचेष्टन्त महाहयः ।
किन्नरोरगन्धर्वयक्षविद्याधरास्तदा ॥ 31 ॥
पीडितं तं नगवरं त्यक्त्वा गगनमास्थिताः ।
स च भूमिधरः श्रीमान्बलिना तेन पीडितः ॥ 32 ॥
सवृक्षशिखरोदग्रः प्रविवेश रसातलम् ।
दशयोजनविस्तारस्त्रिंशद्योजनमुच्छ्रितः ॥ 33 ॥
धरण्यां समतां यातः स बभूव धराधरः ।
स लिलङ्घयिषुर्भीमं सलीलं लवणार्णवम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.