ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಚತುರ್ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಃ ಸೀತಾಮುಪಾಗಮ್ಯ ರಾಕ್ಷಸ್ಯೋ ವಿಕೃತಾನನಾಃ ।
ಪರುಷಂ ಪರುಷಾ ನಾರ್ಯ ಊಚುಸ್ತಾಂ ವಾಕ್ಯಮಪ್ರಿಯಮ್ ॥ 1 ॥
ಕಿಂ ತ್ವಮನ್ತಃಪುರೇ ಸೀತೇ ಸರ್ವಭೂತಮನೋಹರೇ ।
ಮಹಾರ್ಹಶಯನೋಪೇತೇ ನ ವಾಸಮನುಮನ್ಯಸೇ ॥ 2 ॥
ಮಾನುಷೀ ಮಾನುಷಸ್ಯೈವ ಭಾರ್ಯಾತ್ವಂ ಬಹುಮನ್ಯಸೇ ।
ಪ್ರತ್ಯಾಹರ ಮನೋ ರಾಮಾನ್ನ ತ್ವಂ ಜಾತು ಭವಿಷ್ಯಸಿ ॥ 3 ॥
ತ್ರೈಲೋಕ್ಯವಸುಭೋಕ್ತಾರಂ ರಾವಣಂ ರಾಕ್ಷಸೇಶ್ವರಮ್ ।
ಭರ್ತಾರಮುಪಸಙ್ಗಮ್ಯ ವಿಹರಸ್ವ ಯಥಾಸುಖಮ್ ॥ 4 ॥
ಮಾನುಷೀ ಮಾನುಷಂ ತಂ ತು ರಾಮಮಿಚ್ಛಸಿ ಶೋಭನೇ ।
ರಾಜ್ಯಾದ್ಭ್ರ್ರಷ್ಟಮಸಿದ್ಧಾರ್ಥಂ ವಿಕ್ಲಬಂ ತ್ವಮನಿನ್ದಿತೇ ॥ 5 ॥
ರಾಕ್ಷಸೀನಾಂ ವಚಃ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸೀತಾ ಪದ್ಮನಿಭೇಕ್ಷಣಾ ।
ನೇತ್ರಾಭ್ಯಾಮಶ್ರುಪೂರ್ಣಾಭ್ಯಾಮಿದಂ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 6 ॥
ಯದಿದಂ ಲೋಕವಿದ್ವಿಷ್ಟಮುದಾಹರಥ ಸಙ್ಗತಾಃ ।
ನೈತನ್ಮನಸಿ ವಾಕ್ಯಂ ಮೇ ಕಿಲ್ಬಿಷಂ ಪ್ರತಿಭಾತಿ ವಃ ॥ 7 ॥
ನ ಮಾನುಷೀ ರಾಕ್ಷಸಸ್ಯ ಭಾರ್ಯಾ ಭವಿತುಮರ್ಹತಿ ।
ಕಾಮಂ ಖಾದತ ಮಾಂ ಸರ್ವಾ ನ ಕರಿಷ್ಯಾಮಿ ವೋ ವಚಃ ॥ 8 ॥
ದೀನೋ ವಾ ರಾಜ್ಯಹೀನೋ ವಾ ಯೋ ಮೇ ಭರ್ತಾ ಸ ಮೇ ಗುರುಃ ।
ತಂ ನಿತ್ಯಮನುರಕ್ತಾಸ್ಮಿ ಯಥಾ ಸೂರ್ಯಂ ಸುವರ್ಚಲಾ ॥ 9 ॥
ಯಥಾ ಶಚೀ ಮಹಾಭಾಗಾ ಶಕ್ರಂ ಸಮುಪತಿಷ್ಠತಿ ।
ಅರುನ್ಧತೀ ವಸಿಷ್ಠಂ ಚ ರೋಹಿಣೀ ಶಶಿನಂ ಯಥಾ ॥ 10 ॥
ಲೋಪಾಮುದ್ರಾ ಯಥಾಗಸ್ತ್ಯಂ ಸುಕನ್ಯಾ ಚ್ಯವನಂ ಯಥಾ ।
ಸಾವಿತ್ರೀ ಸತ್ಯವನ್ತಂ ಚ ಕಪಿಲಂ ಶ್ರೀಮತೀ ಯಥಾ ॥ 11 ॥
ಸೌದಾಸಂ ಮದಯನ್ತೀವ ಕೇಶಿನೀ ಸಗರಂ ಯಥಾ ।
ನೈಷಧಂ ದಮಯನ್ತೀವ ಭೈಮೀ ಪತಿಮನುವ್ರತಾ ॥ 12 ॥
ತಥಾಽಹಮಿಕ್ಷ್ವಾಕುವರಂ ರಾಮಂ ಪತಿಮನುವ್ರತಾ ।
ಸೀತಾಯಾ ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಕ್ಷಸ್ಯಃ ಕ್ರೋಧಮೂರ್ಛಿತಾಃ ॥ 13 ॥
ಭರ್ತ್ಸಯನ್ತಿ ಸ್ಮ ಪರುಷೈರ್ವಾಕ್ಯೈ ರಾವಣಚೋದಿತಾಃ ।
ಅವಲೀನಃ ಸ ನಿರ್ವಾಕ್ಯೋ ಹನೂಮಾನ್ ಶಿಂಶುಪಾದ್ರುಮೇ ॥ 14 ॥
ಯಸೀತಾಂ ಸನ್ತರ್ಜಯನ್ತೀಸ್ತಾ ರಾಕ್ಷಸೀರಶೃಣೋತ್ ಕಪಿಃ ।
ತಾಮಭಿಕ್ರಮ್ಯ ಸಙ್ಕೃದ್ಧಾ ವೇಪಮಾನಾಂ ಸಮನ್ತತಃ ॥ 15 ॥
ಭೃಶಂ ಸಂಲಿಲಿಹುರ್ದೀಪ್ತಾನ್ ಪ್ರಲಮ್ಬಾನ್ ದಶನಚ್ಛದಾನ್ ।
ಊಚುಶ್ಚ ಪರಮಕ್ರುದ್ಧಾಃ ಪ್ರಗೃಹ್ಯಾಶು ಪರಶ್ವಧಾನ್ ॥ 16 ॥
ನೇಯಮರ್ಹತಿ ಭರ್ತಾರಂ ರಾವಣಂ ರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪಮ್ ।
ಸಾ ಭರ್ತ್ಸ್ಯಮಾನಾ ಭೀಮಾಭೀ ರಾಕ್ಷಸೀಭಿರ್ವರಾನನಾ ॥ 17 ॥
ಸಬಾಷ್ಪಮಪ ಸರ್ಪನ್ತೀ ಶಿಂಶುಪಾಂ ತಾಮುಪಾಗಮತ್ ।
ತತಸ್ತಾಂ ಶಿಂಶುಪಾಂ ಸೀತಾ ರಾಕ್ಷಸೀಭಿಃ ಸಮಾವೃತಾ ॥ 18 ॥
ಅಭಿಗಮ್ಯ ವಿಶಾಲಾಕ್ಷೀ ತಸ್ಥೌ ಶೋಕಪರಿಪ್ಲುತಾ ।
ತಾಂ ಕೃಶಾಂ ದೀನವದನಾಂ ಮಲಿನಾಮ್ಬರಧಾರಿಣೀಮ್ ॥ 19 ॥
ಭರ್ತ್ಸಯಾಞ್ಚಕ್ರಿರೇ ಸೀತಾಂ ರಾಕ್ಷಸ್ಯಸ್ತಾಂ ಸಮನ್ತತಃ ।
ತತಸ್ತಾಂ ವಿನತಾ ನಾಮ ರಾಕ್ಷಸೀ ಭೀಮದರ್ಶನಾ ॥ 20 ॥
ಅಬ್ರವೀತ್ಕುಪಿತಾಕಾರಾ ಕರಾಲಾ ನಿರ್ಣತೋದರೀ ।
ಸೀತೇ ಪರ್ಯಾಪ್ತಮೇತಾವದ್ಭರ್ತುಃ ಸ್ನೇಹೋ ನಿದರ್ಶಿತಃ ॥ 21 ॥
ಸರ್ವಾತ್ರಾತಿಕೃತಂ ಭದ್ರೇ ವ್ಯಸನಾಯೋಪಕಲ್ಪತೇ ಪರಿತುಷ್ಟಾಸ್ಮಿ ಭದ್ರಂ ತೇ ಮಾನುಷಸ್ತೇ ಕೃತೋ ವಿಧಿಃ ॥ 22 ॥
ಮಮಾಪಿ ತು ವಚಃ ಪಥ್ಯಂ ಬ್ರುವನ್ತ್ಯಾಃ ಕುರು ಮೈಥಿಲಿ ।
ರಾವಣಂ ಭಜ ಭರ್ತಾರಂ ಭರ್ತಾರಂ ಸರ್ವರಕ್ಷಸಾಮ್ ॥ 23 ॥
ವಿಕ್ರಾನ್ತಂ ರೂಪವನ್ತಂ ಚ ಸುರೇಶಮಿವ ವಾಸವಮ್ ।
ದಕ್ಷಿಣಂ ತ್ಯಾಗಶೀಲಂ ಚ ಸರ್ವಸ್ಯ ಪ್ರಿಯದರ್ಶನಮ್ ॥ 24 ॥
ಮಾನುಷಂ ಕೃಪಣಂ ರಾಮಂ ತ್ಯಕ್ತ್ವಾ, ರಾವಣಮಾಶ್ರಯ ।
ದಿವ್ಯಾಙ್ಗರಾಗಾ ವೈದೇಹಿ ದಿವ್ಯಾಭರಣಭೂಷಿತಾ ॥ 25 ॥
ಅದ್ಯಪ್ರಭೃತಿ ಸರ್ವೇಷಾಂ ಲೋಕಾನಾಮೀಶ್ವರೀ ಭವ ।
ಅಗ್ನೇಃ ಸ್ವಾಹಾ ಯಥಾ ದೇವೀ ಶಚೀ ವೇನ್ದ್ರಸ್ಯ ಶೋಭನೇ ॥ 26 ॥
ಕಿಂ ತೇ ರಾಮೇಣ ವೈದೇಹಿ ಕೃಪಣೇನ ಗತಾಯುಷಾ ।
ಏತದುಕ್ತಂ ಚ ಮೇ ವಾಕ್ಯಂ ಯದಿ ತ್ವಂ ನ ಕರಿಷ್ಯಸಿ ॥ 27 ॥
ಅಸ್ಮಿನ್ಮುಹೂರ್ತೇ ಸರ್ವಾಸ್ತ್ವಾಂ ಭಕ್ಷಯಿಷ್ಯಾಮಹೇ ವಯಮ್ ।
ಅನ್ಯಾ ತು ವಿಕಟಾ ನಾಮ ಲಮ್ಬಮಾನಪಯೋಧರಾ ॥ 28 ॥
ಅಬ್ರವೀತ್ಕುಪಿತಾ ಸೀತಾಂ ಮುಷ್ಟಿಮುದ್ಯಮ್ಯ ಗರ್ಜತೀ ।
ಬಹೂನ್ಯಪ್ರಿಯರೂಪಾಣಿ ವಚನಾನಿ ಸುದುರ್ಮತೇ ॥ 29 ॥
ಅನುಕ್ರೋಶಾನ್ಮೃದುತ್ವಾಚ್ಚ ಸೋಢಾನಿ ತವ ಮೈಥಿಲಿ ।
ನ ಚ ನಃ ಕುರುಷೇ ವಾಕ್ಯಂ ಹಿತಂ ಕಾಲಪುರಸ್ಕೃತಮ್ ॥ 30 ॥
ಆನೀತಾಸಿ ಸಮುದ್ರಸ್ಯ ಪಾರಮನ್ಯೈರ್ದುರಾಸದಮ್ ।
ರಾವಣಾನ್ತಃಪುರಂ ಘೋರಂ ಪ್ರವಿಷ್ಟಾ ಚಾಸಿ ಮೈಥಿಲಿ ॥ 31 ॥
ರಾವಣಸ್ಯ ಗೃಹೇ ರುದ್ಧಾಮಸ್ಮಾಭಿಸ್ತು ಸುರಕ್ಷಿತಾಮ್ ।
ನ ತ್ವಾಂ ಶಕ್ತಃ ಪರಿತ್ರಾತುಮಪಿ ಸಾಕ್ಷಾತ್ಪುರನ್ದರಃ ॥ 32 ॥
ಕುರುಷ್ವ ಹಿತವಾದಿನ್ಯಾ ವಚನಂ ಮಮ ಮೈಥಿಲಿ ।
ಅಲಮಶ್ರುಪ್ರಪಾತೇನ ತ್ಯಜ ಶೋಕಮನರ್ಥಕಮ್ ॥ 33 ॥
ಭಜ ಪ್ರೀತಿಂ ಚ ಹರ್ಷಂ ಚ ತ್ಯಜೈತಾಂ ನಿತ್ಯದೈನ್ಯತಾಮ್ ।
ಸೀತೇ ರಾಕ್ಷಸರಾಜೇನ ಸಹ ಕ್ರೀಡ ಯಥಾಸುಖಮ್ ॥ 34 ॥
ಜಾನಾಸಿ ಹಿ ಯಥಾ ಭೀರು ಸ್ತ್ರೀಣಾಂ ಯೌವನಮಧ್ರುವಮ್ ।
ಯಾವನ್ನ ತೇ ವ್ಯತಿಕ್ರಾಮೇತ್ತಾವತ್ಸುಖಮವಾಪ್ನುಹಿ ॥ 35 ॥
ಉದ್ಯಾನಾನಿ ಚ ರಮ್ಯಾಣಿ ಪರ್ವತೋಪವನಾನಿ ಚ ।
ಸಹ ರಾಕ್ಷಸರಾಜೇನ ಚರ ತ್ವಂ ಮದಿರೇಕ್ಷಣೇ ॥ 36 ॥
ಸ್ತ್ರೀ ಸಹಸ್ರಾಣಿ ತೇ ಸಪ್ತ ವಶೇ ಸ್ಥಾಸ್ಯನ್ತಿ ಸುನ್ದರಿ ।
ರಾವಣಂ ಭಜ ಭರ್ತಾರಂ ಭರ್ತಾರಂ ಸರ್ವರಕ್ಷಸಾಮ್ ॥ 37 ॥
ಉತ್ಪಾಟ್ಯ ವಾ ತೇ ಹೃದಯಂ ಭಕ್ಷಯಿಷ್ಯಾಮಿ ಮೈಥಿಲಿ ।
ಯದಿ ಮೇ ವ್ಯಾಹೃತಂ ವಾಕ್ಯಂ ನ ಯಥಾವತ್ಕರಿಷ್ಯಸಿ ॥ 38 ॥
ತತಶ್ಚಣ್ಡೋದರೀ ನಾಮ ರಾಕ್ಷಸೀ ಕ್ರೋಧಮೂರ್ಛಿತಾ ।
ಭ್ರಾಮಯನ್ತೀ ಮಹಚ್ಛೂಲಮಿದಂ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 39 ॥
ಇಮಾಂ ಹರಿಣಲೋಲಾಕ್ಷೀಂ ತ್ರಾಸೋತ್ಕಮ್ಪಿಪಯೋಧರಾಮ್ ।
ರಾವಣೇನ ಹೃತಾಂ ದೃಷ್ಟವಾ ದೌಹೃದೋ ಮೇ ಮಹಾನಭೂತ್ ॥ 40 ॥
ಯಕೃತ್ಪ್ಲೀಹಮಥೋತ್ಪೀಡಂ ಹೃದಯಂ ಚ ಸಬನ್ಧನಮ್ ।
ಆನ್ತ್ರಾಣ್ಯಪಿ ತಥಾ ಶೀರ್ಷಂ ಖಾದೇಯಮಿತಿ ಮೇ ಮತಿಃ ॥ 41 ॥
ತತಸ್ತು ಪ್ರಘಸಾ ನಾಮ ರಾಕ್ಷಸೀ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಕಣ್ಠಮಸ್ಯಾ ನೃಶಂಸಾಯಾಃ ಪೀಡಯಾಮ ಕಿಮಾಸ್ಯತೇ ॥ 42 ॥
ನಿವೇದ್ಯತಾಂ ತತೋ ರಾಜ್ಞೇ ಮಾನುಷೀ ಸಾ ಮೃತೇತಿ ಹ ।
ನಾತ್ರ ಕಶ್ಚನ ಸನ್ದೇಹಃ ಖಾದತೇತಿ ಸ ವಕ್ಷ್ಯತಿ ॥ 43 ॥
ತತಸ್ತ್ವಜಾಮುಖೀ ನಾಮ ರಾಕ್ಷಸೀ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ವಿಶಸ್ಯೇಮಾಂ ತತಃ ಸರ್ವಾಃ ಸಮಾನ್ ಕುರುತ ಪಿಣ್ಡಕಾನ್ ॥ 44 ॥
ವಿಭಜಾಮ ತತಃ ಸರ್ವಾ ವಿವಾದೋ ಮೇ ನ ರೋಚತೇ ।
ಪೇಯಮಾನೀಯತಾಂ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಲೇಹ್ಯಮುಚ್ಚಾವಚಂ ಬಹು ॥ 45 ॥
ತತಃ ಶೂರ್ಪಣಖಾ ನಾಮ ರಾಕ್ಷಸೀ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಅಜಾಮುಖ್ಯಾ ಯದುಕ್ತಂ ಹಿ ತದೇವ ಮಮ ರೋಚತೇ ॥ 46 ॥
ಸುರಾ ಚಾನೀಯತಾಂ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಸರ್ವಶೋಕವಿನಾಶಿನೀ ।
ಮಾನುಷಂ ಮಾಂಸಮಾಸ್ವಾದ್ಯ ನೃತ್ಯಾಮೋಽಥ ನಿಕುಮ್ಭಿಲಾಮ್ ॥ 47 ॥
ಏವಂ ಸಮ್ಭರ್ತ್ಸ್ಯಮಾನಾ ಸಾ ಸೀತಾ ಸುರಸುತೋಪಮಾ ।
ರಾಕ್ಷಸೀಭಿಃ ಸುಘೋರಾಭಿರ್ದೈರ್ಯಮುತ್ಸೃಜ್ಯ ರೋದಿತಿ ॥ 48 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಚತುರ್ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
paruṣaṃ paruṣā nārya ūcustāṃ vākyamapriyam || 1 ||
kiṃ tvamantaḥpure sīte sarvabhūtamanohare |
mahārhaśayanopete na vāsamanumanyase || 2 ||
mānuṣī mānuṣasyaiva bhāryātvaṃ bahumanyase |
pratyāhara mano rāmānna tvaṃ jātu bhaviṣyasi || 3 ||
trailokyavasubhoktāraṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram |
bhartāramupasaṅgamya viharasva yathāsukham || 4 ||
mānuṣī mānuṣaṃ taṃ tu rāmamicchasi śobhane |
rājyādbhrraṣṭamasiddhārthaṃ viklabaṃ tvamanindite || 5 ||
rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā sītā padmanibhekṣaṇā |
netrābhyāmaśrupūrṇābhyāmidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
yadidaṃ lokavidviṣṭamudāharatha saṅgatāḥ |
naitanmanasi vākyaṃ me kilbiṣaṃ pratibhāti vaḥ || 7 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 8 ||
dīno vā rājyahīno vā yo me bhartā sa me guruḥ |
taṃ nityamanuraktāsmi yathā sūryaṃ suvarcalā || 9 ||
yathā śacī mahābhāgā śakraṃ samupatiṣṭhati |
arundhatī vasiṣṭhaṃ ca rohiṇī śaśinaṃ yathā || 10 ||
lopāmudrā yathāgastyaṃ sukanyā cyavanaṃ yathā |
sāvitrī satyavantaṃ ca kapilaṃ śrīmatī yathā || 11 ||
saudāsaṃ madayantīva keśinī sagaraṃ yathā |
naiṣadhaṃ damayantīva bhaimī patimanuvratā || 12 ||
tathā'hamikṣvākuvaraṃ rāmaṃ patimanuvratā |
sītāyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ || 13 ||
bhartsayanti sma paruṣairvākyai rāvaṇacoditāḥ |
avalīnaḥ sa nirvākyo hanūmān śiṃśupādrume || 14 ||
yasītāṃ santarjayantīstā rākṣasīraśṛṇot kapiḥ |
tāmabhikramya saṅkṛddhā vepamānāṃ samantataḥ || 15 ||
bhṛśaṃ saṃlilihurdīptān pralambān daśanacchadān |
ūcuśca paramakruddhāḥ pragṛhyāśu paraśvadhān || 16 ||
neyamarhati bhartāraṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam |
sā bhartsyamānā bhīmābhī rākṣasībhirvarānanā || 17 ||
sabāṣpamapa sarpantī śiṃśupāṃ tāmupāgamat |
tatastāṃ śiṃśupāṃ sītā rākṣasībhiḥ samāvṛtā || 18 ||
abhigamya viśālākṣī tasthau śokapariplutā |
tāṃ kṛśāṃ dīnavadanāṃ malināmbaradhāriṇīm || 19 ||
bhartsayāñcakrire sītāṃ rākṣasyastāṃ samantataḥ |
tatastāṃ vinatā nāma rākṣasī bhīmadarśanā || 20 ||
abravītkupitākārā karālā nirṇatodarī |
sīte paryāptametāvadbhartuḥ sneho nidarśitaḥ || 21 ||
sarvātrātikṛtaṃ bhadre vyasanāyopakalpate parituṣṭāsmi bhadraṃ te mānuṣaste kṛto vidhiḥ || 22 ||
mamāpi tu vacaḥ pathyaṃ bruvantyāḥ kuru maithili |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 23 ||
vikrāntaṃ rūpavantaṃ ca sureśamiva vāsavam |
dakṣiṇaṃ tyāgaśīlaṃ ca sarvasya priyadarśanam || 24 ||
mānuṣaṃ kṛpaṇaṃ rāmaṃ tyaktvā, rāvaṇamāśraya |
divyāṅgarāgā vaidehi divyābharaṇabhūṣitā || 25 ||
adyaprabhṛti sarveṣāṃ lokānāmīśvarī bhava |
agneḥ svāhā yathā devī śacī vendrasya śobhane || 26 ||
kiṃ te rāmeṇa vaidehi kṛpaṇena gatāyuṣā |
etaduktaṃ ca me vākyaṃ yadi tvaṃ na kariṣyasi || 27 ||
asminmuhūrte sarvāstvāṃ bhakṣayiṣyāmahe vayam |
anyā tu vikaṭā nāma lambamānapayodharā || 28 ||
abravītkupitā sītāṃ muṣṭimudyamya garjatī |
bahūnyapriyarūpāṇi vacanāni sudurmate || 29 ||
anukrośānmṛdutvācca soḍhāni tava maithili |
na ca naḥ kuruṣe vākyaṃ hitaṃ kālapuraskṛtam || 30 ||
ānītāsi samudrasya pāramanyairdurāsadam |
rāvaṇāntaḥpuraṃ ghoraṃ praviṣṭā cāsi maithili || 31 ||
rāvaṇasya gṛhe ruddhāmasmābhistu surakṣitām |
na tvāṃ śaktaḥ paritrātumapi sākṣātpurandaraḥ || 32 ||
kuruṣva hitavādinyā vacanaṃ mama maithili |
alamaśruprapātena tyaja śokamanarthakam || 33 ||
bhaja prītiṃ ca harṣaṃ ca tyajaitāṃ nityadainyatām |
sīte rākṣasarājena saha krīḍa yathāsukham || 34 ||
jānāsi hi yathā bhīru strīṇāṃ yauvanamadhruvam |
yāvanna te vyatikrāmettāvatsukhamavāpnuhi || 35 ||
udyānāni ca ramyāṇi parvatopavanāni ca |
saha rākṣasarājena cara tvaṃ madirekṣaṇe || 36 ||
strī sahasrāṇi te sapta vaśe sthāsyanti sundari |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 37 ||
utpāṭya vā te hṛdayaṃ bhakṣayiṣyāmi maithili |
yadi me vyāhṛtaṃ vākyaṃ na yathāvatkariṣyasi || 38 ||
tataścaṇḍodarī nāma rākṣasī krodhamūrchitā |
bhrāmayantī mahacchūlamidaṃ vacanamabravīt || 39 ||
imāṃ hariṇalolākṣīṃ trāsotkampipayodharām |
rāvaṇena hṛtāṃ dṛṣṭavā dauhṛdo me mahānabhūt || 40 ||
yakṛtplīhamathotpīḍaṃ hṛdayaṃ ca sabandhanam |
āntrāṇyapi tathā śīrṣaṃ khādeyamiti me matiḥ || 41 ||
tatastu praghasā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
kaṇṭhamasyā nṛśaṃsāyāḥ pīḍayāma kimāsyate || 42 ||
nivedyatāṃ tato rājñe mānuṣī sā mṛteti ha |
nātra kaścana sandehaḥ khādateti sa vakṣyati || 43 ||
tatastvajāmukhī nāma rākṣasī vākyamabravīt |
viśasyemāṃ tataḥ sarvāḥ samān kuruta piṇḍakān || 44 ||
vibhajāma tataḥ sarvā vivādo me na rocate |
peyamānīyatāṃ kṣipraṃ lehyamuccāvacaṃ bahu || 45 ||
tataḥ śūrpaṇakhā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
ajāmukhyā yaduktaṃ hi tadeva mama rocate || 46 ||
surā cānīyatāṃ kṣipraṃ sarvaśokavināśinī |
mānuṣaṃ māṃsamāsvādya nṛtyāmo'tha nikumbhilām || 47 ||
evaṃ sambhartsyamānā sā sītā surasutopamā |
rākṣasībhiḥ sughorābhirdairyamutsṛjya roditi || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यो विकृताननाः ।
परुषं परुषा नार्य ऊचुस्तां वाक्यमप्रियम् ॥ 1 ॥
किं त्वमन्तःपुरे सीते सर्वभूतमनोहरे ।
महार्हशयनोपेते न वासमनुमन्यसे ॥ 2 ॥
मानुषी मानुषस्यैव भार्यात्वं बहुमन्यसे ।
प्रत्याहर मनो रामान्न त्वं जातु भविष्यसि ॥ 3 ॥
त्रैलोक्यवसुभोक्तारं रावणं राक्षसेश्वरम् ।
भर्तारमुपसङ्गम्य विहरस्व यथासुखम् ॥ 4 ॥
मानुषी मानुषं तं तु राममिच्छसि शोभने ।
राज्याद्भ्र्रष्टमसिद्धार्थं विक्लबं त्वमनिन्दिते ॥ 5 ॥
राक्षसीनां वचः श्रुत्वा सीता पद्मनिभेक्षणा ।
नेत्राभ्यामश्रुपूर्णाभ्यामिदं वचनमब्रवीत् ॥ 6 ॥
यदिदं लोकविद्विष्टमुदाहरथ सङ्गताः ।
नैतन्मनसि वाक्यं मे किल्बिषं प्रतिभाति वः ॥ 7 ॥
न मानुषी राक्षसस्य भार्या भवितुमर्हति ।
कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः ॥ 8 ॥
दीनो वा राज्यहीनो वा यो मे भर्ता स मे गुरुः ।
तं नित्यमनुरक्तास्मि यथा सूर्यं सुवर्चला ॥ 9 ॥
यथा शची महाभागा शक्रं समुपतिष्ठति ।
अरुन्धती वसिष्ठं च रोहिणी शशिनं यथा ॥ 10 ॥
लोपामुद्रा यथागस्त्यं सुकन्या च्यवनं यथा ।
सावित्री सत्यवन्तं च कपिलं श्रीमती यथा ॥ 11 ॥
सौदासं मदयन्तीव केशिनी सगरं यथा ।
नैषधं दमयन्तीव भैमी पतिमनुव्रता ॥ 12 ॥
तथाऽहमिक्ष्वाकुवरं रामं पतिमनुव्रता ।
सीताया वचनं श्रुत्वा राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ॥ 13 ॥
भर्त्सयन्ति स्म परुषैर्वाक्यै रावणचोदिताः ।
अवलीनः स निर्वाक्यो हनूमान् शिंशुपाद्रुमे ॥ 14 ॥
यसीतां सन्तर्जयन्तीस्ता राक्षसीरशृणोत् कपिः ।
तामभिक्रम्य सङ्कृद्धा वेपमानां समन्ततः ॥ 15 ॥
भृशं संलिलिहुर्दीप्तान् प्रलम्बान् दशनच्छदान् ।
ऊचुश्च परमक्रुद्धाः प्रगृह्याशु परश्वधान् ॥ 16 ॥
नेयमर्हति भर्तारं रावणं राक्षसाधिपम् ।
सा भर्त्स्यमाना भीमाभी राक्षसीभिर्वरानना ॥ 17 ॥
सबाष्पमप सर्पन्ती शिंशुपां तामुपागमत् ।
ततस्तां शिंशुपां सीता राक्षसीभिः समावृता ॥ 18 ॥
अभिगम्य विशालाक्षी तस्थौ शोकपरिप्लुता ।
तां कृशां दीनवदनां मलिनाम्बरधारिणीम् ॥ 19 ॥
भर्त्सयाञ्चक्रिरे सीतां राक्षस्यस्तां समन्ततः ।
ततस्तां विनता नाम राक्षसी भीमदर्शना ॥ 20 ॥
अब्रवीत्कुपिताकारा कराला निर्णतोदरी ।
सीते पर्याप्तमेतावद्भर्तुः स्नेहो निदर्शितः ॥ 21 ॥
सर्वात्रातिकृतं भद्रे व्यसनायोपकल्पते परितुष्टास्मि भद्रं ते मानुषस्ते कृतो विधिः ॥ 22 ॥
ममापि तु वचः पथ्यं ब्रुवन्त्याः कुरु मैथिलि ।
रावणं भज भर्तारं भर्तारं सर्वरक्षसाम् ॥ 23 ॥
विक्रान्तं रूपवन्तं च सुरेशमिव वासवम् ।
दक्षिणं त्यागशीलं च सर्वस्य प्रियदर्शनम् ॥ 24 ॥
मानुषं कृपणं रामं त्यक्त्वा, रावणमाश्रय ।
दिव्याङ्गरागा वैदेहि दिव्याभरणभूषिता ॥ 25 ॥
अद्यप्रभृति सर्वेषां लोकानामीश्वरी भव ।
अग्नेः स्वाहा यथा देवी शची वेन्द्रस्य शोभने ॥ 26 ॥
किं ते रामेण वैदेहि कृपणेन गतायुषा ।
एतदुक्तं च मे वाक्यं यदि त्वं न करिष्यसि ॥ 27 ॥
अस्मिन्मुहूर्ते सर्वास्त्वां भक्षयिष्यामहे वयम् ।
अन्या तु विकटा नाम लम्बमानपयोधरा ॥ 28 ॥
अब्रवीत्कुपिता सीतां मुष्टिमुद्यम्य गर्जती ।
बहून्यप्रियरूपाणि वचनानि सुदुर्मते ॥ 29 ॥
अनुक्रोशान्मृदुत्वाच्च सोढानि तव मैथिलि ।
न च नः कुरुषे वाक्यं हितं कालपुरस्कृतम् ॥ 30 ॥
आनीतासि समुद्रस्य पारमन्यैर्दुरासदम् ।
रावणान्तःपुरं घोरं प्रविष्टा चासि मैथिलि ॥ 31 ॥
रावणस्य गृहे रुद्धामस्माभिस्तु सुरक्षिताम् ।
न त्वां शक्तः परित्रातुमपि साक्षात्पुरन्दरः ॥ 32 ॥
कुरुष्व हितवादिन्या वचनं मम मैथिलि ।
अलमश्रुप्रपातेन त्यज शोकमनर्थकम् ॥ 33 ॥
भज प्रीतिं च हर्षं च त्यजैतां नित्यदैन्यताम् ।
सीते राक्षसराजेन सह क्रीड यथासुखम् ॥ 34 ॥
जानासि हि यथा भीरु स्त्रीणां यौवनमध्रुवम् ।
यावन्न ते व्यतिक्रामेत्तावत्सुखमवाप्नुहि ॥ 35 ॥
उद्यानानि च रम्याणि पर्वतोपवनानि च ।
सह राक्षसराजेन चर त्वं मदिरेक्षणे ॥ 36 ॥
स्त्री सहस्राणि ते सप्त वशे स्थास्यन्ति सुन्दरि ।
रावणं भज भर्तारं भर्तारं सर्वरक्षसाम् ॥ 37 ॥
उत्पाट्य वा ते हृदयं भक्षयिष्यामि मैथिलि ।
यदि मे व्याहृतं वाक्यं न यथावत्करिष्यसि ॥ 38 ॥
ततश्चण्डोदरी नाम राक्षसी क्रोधमूर्छिता ।
भ्रामयन्ती महच्छूलमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 39 ॥
इमां हरिणलोलाक्षीं त्रासोत्कम्पिपयोधराम् ।
रावणेन हृतां दृष्टवा दौहृदो मे महानभूत् ॥ 40 ॥
यकृत्प्लीहमथोत्पीडं हृदयं च सबन्धनम् ।
आन्त्राण्यपि तथा शीर्षं खादेयमिति मे मतिः ॥ 41 ॥
ततस्तु प्रघसा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
कण्ठमस्या नृशंसायाः पीडयाम किमास्यते ॥ 42 ॥
निवेद्यतां ततो राज्ञे मानुषी सा मृतेति ह ।
नात्र कश्चन सन्देहः खादतेति स वक्ष्यति ॥ 43 ॥
ततस्त्वजामुखी नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
विशस्येमां ततः सर्वाः समान् कुरुत पिण्डकान् ॥ 44 ॥
विभजाम ततः सर्वा विवादो मे न रोचते ।
पेयमानीयतां क्षिप्रं लेह्यमुच्चावचं बहु ॥ 45 ॥
ततः शूर्पणखा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
अजामुख्या यदुक्तं हि तदेव मम रोचते ॥ 46 ॥
सुरा चानीयतां क्षिप्रं सर्वशोकविनाशिनी ।
मानुषं मांसमास्वाद्य नृत्यामोऽथ निकुम्भिलाम् ॥ 47 ॥
एवं सम्भर्त्स्यमाना सा सीता सुरसुतोपमा ।
राक्षसीभिः सुघोराभिर्दैर्यमुत्सृज्य रोदिति ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
paruṣaṃ paruṣā nārya ūcustāṃ vākyamapriyam || 1 ||
kiṃ tvamantaḥpure sīte sarvabhūtamanohare |
mahārhaśayanopete na vāsamanumanyase || 2 ||
mānuṣī mānuṣasyaiva bhāryātvaṃ bahumanyase |
pratyāhara mano rāmānna tvaṃ jātu bhaviṣyasi || 3 ||
trailokyavasubhoktāraṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram |
bhartāramupasaṅgamya viharasva yathāsukham || 4 ||
mānuṣī mānuṣaṃ taṃ tu rāmamicchasi śobhane |
rājyādbhrraṣṭamasiddhārthaṃ viklabaṃ tvamanindite || 5 ||
rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā sītā padmanibhekṣaṇā |
netrābhyāmaśrupūrṇābhyāmidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
yadidaṃ lokavidviṣṭamudāharatha saṅgatāḥ |
naitanmanasi vākyaṃ me kilbiṣaṃ pratibhāti vaḥ || 7 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 8 ||
dīno vā rājyahīno vā yo me bhartā sa me guruḥ |
taṃ nityamanuraktāsmi yathā sūryaṃ suvarcalā || 9 ||
yathā śacī mahābhāgā śakraṃ samupatiṣṭhati |
arundhatī vasiṣṭhaṃ ca rohiṇī śaśinaṃ yathā || 10 ||
lopāmudrā yathāgastyaṃ sukanyā cyavanaṃ yathā |
sāvitrī satyavantaṃ ca kapilaṃ śrīmatī yathā || 11 ||
saudāsaṃ madayantīva keśinī sagaraṃ yathā |
naiṣadhaṃ damayantīva bhaimī patimanuvratā || 12 ||
tathā'hamikṣvākuvaraṃ rāmaṃ patimanuvratā |
sītāyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ || 13 ||
bhartsayanti sma paruṣairvākyai rāvaṇacoditāḥ |
avalīnaḥ sa nirvākyo hanūmān śiṃśupādrume || 14 ||
yasītāṃ santarjayantīstā rākṣasīraśṛṇot kapiḥ |
tāmabhikramya saṅkṛddhā vepamānāṃ samantataḥ || 15 ||
bhṛśaṃ saṃlilihurdīptān pralambān daśanacchadān |
ūcuśca paramakruddhāḥ pragṛhyāśu paraśvadhān || 16 ||
neyamarhati bhartāraṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam |
sā bhartsyamānā bhīmābhī rākṣasībhirvarānanā || 17 ||
sabāṣpamapa sarpantī śiṃśupāṃ tāmupāgamat |
tatastāṃ śiṃśupāṃ sītā rākṣasībhiḥ samāvṛtā || 18 ||
abhigamya viśālākṣī tasthau śokapariplutā |
tāṃ kṛśāṃ dīnavadanāṃ malināmbaradhāriṇīm || 19 ||
bhartsayāñcakrire sītāṃ rākṣasyastāṃ samantataḥ |
tatastāṃ vinatā nāma rākṣasī bhīmadarśanā || 20 ||
abravītkupitākārā karālā nirṇatodarī |
sīte paryāptametāvadbhartuḥ sneho nidarśitaḥ || 21 ||
sarvātrātikṛtaṃ bhadre vyasanāyopakalpate parituṣṭāsmi bhadraṃ te mānuṣaste kṛto vidhiḥ || 22 ||
mamāpi tu vacaḥ pathyaṃ bruvantyāḥ kuru maithili |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 23 ||
vikrāntaṃ rūpavantaṃ ca sureśamiva vāsavam |
dakṣiṇaṃ tyāgaśīlaṃ ca sarvasya priyadarśanam || 24 ||
mānuṣaṃ kṛpaṇaṃ rāmaṃ tyaktvā, rāvaṇamāśraya |
divyāṅgarāgā vaidehi divyābharaṇabhūṣitā || 25 ||
adyaprabhṛti sarveṣāṃ lokānāmīśvarī bhava |
agneḥ svāhā yathā devī śacī vendrasya śobhane || 26 ||
kiṃ te rāmeṇa vaidehi kṛpaṇena gatāyuṣā |
etaduktaṃ ca me vākyaṃ yadi tvaṃ na kariṣyasi || 27 ||
asminmuhūrte sarvāstvāṃ bhakṣayiṣyāmahe vayam |
anyā tu vikaṭā nāma lambamānapayodharā || 28 ||
abravītkupitā sītāṃ muṣṭimudyamya garjatī |
bahūnyapriyarūpāṇi vacanāni sudurmate || 29 ||
anukrośānmṛdutvācca soḍhāni tava maithili |
na ca naḥ kuruṣe vākyaṃ hitaṃ kālapuraskṛtam || 30 ||
ānītāsi samudrasya pāramanyairdurāsadam |
rāvaṇāntaḥpuraṃ ghoraṃ praviṣṭā cāsi maithili || 31 ||
rāvaṇasya gṛhe ruddhāmasmābhistu surakṣitām |
na tvāṃ śaktaḥ paritrātumapi sākṣātpurandaraḥ || 32 ||
kuruṣva hitavādinyā vacanaṃ mama maithili |
alamaśruprapātena tyaja śokamanarthakam || 33 ||
bhaja prītiṃ ca harṣaṃ ca tyajaitāṃ nityadainyatām |
sīte rākṣasarājena saha krīḍa yathāsukham || 34 ||
jānāsi hi yathā bhīru strīṇāṃ yauvanamadhruvam |
yāvanna te vyatikrāmettāvatsukhamavāpnuhi || 35 ||
udyānāni ca ramyāṇi parvatopavanāni ca |
saha rākṣasarājena cara tvaṃ madirekṣaṇe || 36 ||
strī sahasrāṇi te sapta vaśe sthāsyanti sundari |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 37 ||
utpāṭya vā te hṛdayaṃ bhakṣayiṣyāmi maithili |
yadi me vyāhṛtaṃ vākyaṃ na yathāvatkariṣyasi || 38 ||
tataścaṇḍodarī nāma rākṣasī krodhamūrchitā |
bhrāmayantī mahacchūlamidaṃ vacanamabravīt || 39 ||
imāṃ hariṇalolākṣīṃ trāsotkampipayodharām |
rāvaṇena hṛtāṃ dṛṣṭavā dauhṛdo me mahānabhūt || 40 ||
yakṛtplīhamathotpīḍaṃ hṛdayaṃ ca sabandhanam |
āntrāṇyapi tathā śīrṣaṃ khādeyamiti me matiḥ || 41 ||
tatastu praghasā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
kaṇṭhamasyā nṛśaṃsāyāḥ pīḍayāma kimāsyate || 42 ||
nivedyatāṃ tato rājñe mānuṣī sā mṛteti ha |
nātra kaścana sandehaḥ khādateti sa vakṣyati || 43 ||
tatastvajāmukhī nāma rākṣasī vākyamabravīt |
viśasyemāṃ tataḥ sarvāḥ samān kuruta piṇḍakān || 44 ||
vibhajāma tataḥ sarvā vivādo me na rocate |
peyamānīyatāṃ kṣipraṃ lehyamuccāvacaṃ bahu || 45 ||
tataḥ śūrpaṇakhā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
ajāmukhyā yaduktaṃ hi tadeva mama rocate || 46 ||
surā cānīyatāṃ kṣipraṃ sarvaśokavināśinī |
mānuṣaṃ māṃsamāsvādya nṛtyāmo'tha nikumbhilām || 47 ||
evaṃ sambhartsyamānā sā sītā surasutopamā |
rākṣasībhiḥ sughorābhirdairyamutsṛjya roditi || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.