ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಅಷ್ಟಾದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಥಾ ವಿಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯಮಾಣಸ್ಯ ವನಂ ಪುಷ್ಪಿತಪಾದಪಮ್ ।
ವಿಚಿನ್ವತಶ್ಚ ವೈದೇಹೀಂ ಕಿಞ್ಚಿಚ್ಛೇಷಾ ನಿಶಾಽಭವತ್ ॥ 1 ॥
ಷಡಙ್ಗವೇದವಿದುಷಾಂ ಕ್ರತುಪ್ರವರಯಾಜಿನಾಮ್ ।
ಶುಶ್ರಾವ ಬ್ರಹ್ಮಘೋಷಾಂಶ್ಚ ಸ ವಿರಾತ್ರೇ ಬ್ರಹ್ಮರಕ್ಷಸಾಮ್ ॥ 2 ॥
ಅಥ ಮಙ್ಗಲವಾದಿತ್ರಶಬ್ದೈಃ ಶ್ರುತಿಮನೋಹರೈಃ ।
ಪ್ರಾಬುಧ್ಯತ ಮಹಾಬಾಹುರ್ದಶಗ್ರೀವೋ ಮಹಾಬಲಃ ॥ 3 ॥
ವಿಬುಧ್ಯತು ಯಥಾಕಾಲಂ ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಃ ಪ್ರತಾಪವಾನ್ ।
ಸ್ರಸ್ತಮಾಲ್ಯಾಮ್ಬರಧರೋ ವೈದೇಹೀಮನ್ವಚಿನ್ತಯತ್ ॥ 4 ॥
ಭೃಶಂ ನಿಯುಕ್ತಸ್ತಸ್ಯಾಂ ಚ ಮದನೇನ ಮದೋತ್ಕಟಃ ।
ನ ಸ ತಂ ರಾಕ್ಷಸಃ ಕಾಮಂ ಶಶಾಕಾತ್ಮನಿ ಗೂಹಿತುಮ್ ॥ 5 ॥
ಸ ಸರ್ವಾಭರಣೈರ್ಯುಕ್ತೋ ಬಿಭ್ರಚ್ಛ್ರಿಯಮನುತ್ತಮಾಮ್ ।
ತಾಂ ನಗೈರ್ಬಹುಭಿರ್ಜುಷ್ಟಾಂ ಸರ್ವಪುಷ್ಪಫಲೋಪಗೈಃ ॥ 6 ॥
ವೃತಾಂ ಪುಷ್ಕರಿಣೀಭಿಶ್ಚ ನಾನಾಪುಷ್ಪೋಪಶೋಭಿತಾಮ್ ।
ಸದಾ ಮದೈಶ್ಚ ವಿಹಗೈರ್ವಿಚಿತ್ರಾಂ ಪರಮಾದ್ಭುತಾಮ್ ॥ 7 ॥
ಈಹಾಮೃಗೈಶ್ಚ ವಿವಿಧೈರ್ಜುಷ್ಟಾಂ ದೃಷ್ಟಿಮನೋಹರೈಃ ।
ವೀಧೀಃ ಸಮ್ಪ್ರೇಕ್ಷಮಾಣಶ್ಚ ಮಣಿಕಾಞ್ಚನತೋರಣಾಃ ॥ 8 ॥
ನಾನಾಮೃಗಗಣಾಕೀರ್ಣಾಂ ಫಲೈಃ ಪ್ರಪತಿತೈರ್ವೃತಾಮ್ ।
ಅಶೋಕವನಿಕಾಮೇವ ಪ್ರಾವಿಶತ್ಸನ್ತತದ್ರುಮಾಮ್ ॥ 9 ॥
ಅಙ್ಗನಾಶತಮಾತ್ರಂ ತು ತಂ ವ್ರಜನ್ತಮನುವ್ರಜತ್ ।
ಮಹೇನ್ದ್ರಮಿವ ಪೌಲಸ್ತ್ಯಂ ದೇವಗನ್ಧರ್ವಯೋಷಿತಃ ॥ 10 ॥
ದೀಪಿಕಾಃ ಕಾಞ್ಚನೀಃ ಕಾಶ್ಚಿಜ್ಜಗೃಹುಸ್ತತ್ರ ಯೋಷಿತಃ ।
ವಾಲವ್ಯಜನಹಸ್ತಾಶ್ಚ ತಾಲವೃನ್ತಾನಿ ಚಾಪರಾಃ ॥ 11 ॥
ಕಾಞ್ಚನೈರಪಿ ಭೃಙ್ಗಾರೈರ್ಜಹ್ರುಃ ಸಲಿಲಮಗ್ರತಃ ।
ಮಣ್ಡಲಾಗ್ರಾನ್ ಬೃಸೀಶ್ಚಾಪಿ ಗೃಹ್ಯಾನ್ಯಾಃ ಪೃಷ್ಠತೋ ಯಯುಃ ॥ 12 ॥
ಕಾಚಿದ್ರತ್ನಮಯೀಂ ಸ್ಥಾಲೀಂ ಪೂರ್ಣಾಂ ಪಾನಸ್ಯ ಭಾಮಿನೀ ।
ದಕ್ಷಿಣಾ ದಕ್ಷಿಣೇನೈವ ತದಾ ಜಗ್ರಾಹ ಪಾಣಿನಾ ॥ 13 ॥
ರಾಜಹಂಸಪ್ರತೀಕಾಶಂ ಛತ್ರಂ ಪೂರ್ಣಶಶಿಪ್ರಭಮ್ ।
ಸೌವರ್ಣದಣ್ಡಮಪರಾ ಗೃಹೀತ್ವಾ ಪೃಷ್ಠತೋ ಯಯೌ ॥ 14 ॥
ನಿದ್ರಾಮದಪರೀತಾಕ್ಷ್ಯೋ ರಾವಣಸ್ಯೋತ್ತಮಾಃ ಸ್ತ್ರಿಯಃ ।
ಅನುಜಗ್ಮುಃ ಪತಿಂ ವೀರಂ ಘನಂ ವಿದ್ಯುಲ್ಲತಾ ಇವ ॥ 15 ॥
ವ್ಯಾವಿದ್ಧಹಾರಕೇಯೂರಾಃ ಸಮಾಮೃದಿತವರ್ಣಕಾಃ ।
ಸಮಾಗಲಿತಕೇಶಾನ್ತಾಃ ಸಸ್ವೇದವದನಾಸ್ತಥಾ ॥ 16 ॥
ಘೂರ್ಣನ್ತ್ಯೋ ಮದಶೇಷೇಣ ನಿದ್ರಯಾ ಚ ಶುಭಾನನಾಃ ।
ಸ್ವೇದಕ್ಲಿಷ್ಟಾಙ್ಗಕುಸುಮಾಸ್ಸುಮಾಲ್ಯಾಕುಲಮೂರ್ಧಜಾಃ ॥ 17 ॥
ಪ್ರಯಾನ್ತಂ ನೈಋತಪತಿಂ ನಾರ್ಯೋ ಮದಿರಲೋಚನಾಃ ।
ಬಹುಮಾನಾಚ್ಚ ಕಾಮಾಚ್ಚ ಪ್ರಿಯಾ ಭಾರ್ಯಾಸ್ತಮನ್ವಯುಃ ॥ 18 ॥
ಸ ಚ ಕಾಮಪರಾಧೀನಃ ಪತಿಸ್ತಾಸಾಂ ಮಹಾಬಲಃ ।
ಸೀತಾಸಕ್ತಮನಾ ಮನ್ದೋ ಮನ್ದಾಞ್ಚಿತಗತಿರ್ಬಭೌ ॥ 19 ॥
ತತಃ ಕಾಞ್ಚೀನಿನಾದಂ ಚ ನೂಪುರಾಣಾಂ ಚ ನಿಸ್ವನಮ್ ।
ಶುಶ್ರಾವ ಪರಮಸ್ತ್ರೀಣಾಂ ಸ ಕಪಿರ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ॥ 20 ॥
ತಂ ಚಾಪ್ರತಿಮಕರ್ಮಾಣಮಚಿನ್ತ್ಯಬಲಪೌರುಷಮ್ ।
ದ್ವಾರದೇಶಮನುಪ್ರಾಪ್ತಂ ದದರ್ಶ ಹನುಮಾನ್ ಕಪಿಃ ॥ 21 ॥
ದೀಪಿಕಾಭಿರನೇಕಾಭಿಃ ಸಮನ್ತಾದವಭಾಸಿತಮ್ ।
ಗನ್ಧತೈಲಾವಸಿಕ್ತಾಭಿರ್ಧ್ರಿಯಮಾಣಾಭಿರಗ್ರತಃ ॥ 22 ॥
ಕಾಮದರ್ಪಮದೈರ್ಯುಕ್ತಂ ಜಿಹ್ಮತಾಮ್ರಾಯತೇಕ್ಷಣಮ್ ।
ಸಮಕ್ಷಮಿವ ಕನ್ದರ್ಪಮಪವಿದ್ಧಶರಾಸನಮ್ ॥ 23 ॥
ಮಥಿತಾಮೃತಫೇನಾಭಮರಜೋವಸ್ತ್ರಮುತ್ತಮಮ್ ।
ಸಲೀಲಮನುಕರ್ಷನ್ತಂ ವಿಮುಕ್ತಂ ಸಕ್ತಮಙ್ಗದೇ ॥ 24 ॥
ತಂ ಪತ್ರವಿಟಪೇ ಲೀನಃ ಪತ್ರಪುಷ್ಪಘನಾವೃತಃ ।
ಸಮೀಪಮಿವ ಸಙ್ಕ್ರಾನ್ತಂ ನಿಧ್ಯಾತುಮುಪಚಕ್ರಮೇ ॥ 25 ॥
ಅವೇಕ್ಷಮಾಣಸ್ತು ತತೋ ದದರ್ಶ ಕಪಿಕುಞ್ಜರಃ ।
ರೂಪಯೌವನಸಮ್ಪನ್ನಾ ರಾವಣಸ್ಯ ವರಸ್ತ್ರಿಯಃ ॥ 26 ॥
ತಾಭಿಃ ಪರಿವೃತೋ ರಾಜಾ ಸುರೂಪಾಭಿರ್ಮಹಾಯಶಾಃ ।
ತನ್ಮೃಗದ್ವಿಜಸಙ್ಘುಷ್ಟಂ ಪ್ರವಿಷ್ಟಃ ಪ್ರಮದಾವನಮ್ ॥ 27 ॥
ಕ್ಷೀಬೋ ವಿಚಿತ್ರಾಭರಣಃ ಶಙ್ಕುಕರ್ಣೋ ಮಹಾಬಲಃ ।
ತೇನ ವಿಶ್ರವಸಃ ಪುತ್ರಃ ಸ ದೃಷ್ಟೋ ರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪಃ ॥ 28 ॥
ವೃತಃ ಪರಮನಾರೀಭಿಸ್ತಾರಾಭಿರಿವ ಚನ್ದ್ರಮಾಃ ।
ತಂ ದದರ್ಶ ಮಹಾತೇಜಾಸ್ತೇಜೋವನ್ತಂ ಮಹಾಕಪಿಃ ॥ 29 ॥
ರಾವಣೋಽಯಂ ಮಹಾಬಾಹುರಿತಿ ಸಞ್ಚಿನ್ತ್ಯ ವಾನರಃ ।
ಅವಪ್ಲುತೋ ಮಹಾತೇಜಾ ಹನುಮಾನ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ॥ 30 ॥
ಸ ತಥಾಪ್ಯುಗ್ರತೇಜಾಃ ಸನ್ನಿರ್ಧೂತಸ್ತಸ್ಯ ತೇಜಸಾ ।
ಪತ್ರಗುಹ್ಯಾನ್ತರೇ ಸಕ್ತೋ ಹನುಮಾನ್ ಸಂವೃತೋಽಭವತ್ ॥ 31 ॥
ಸ ತಾಮಸಿತಕೇಶಾನ್ತಾಂ ಸುಶ್ರೋಣೀಂ ಸಂಹತಸ್ತ್ನೀಮ್ ।
ದಿದೃಕ್ಷುರಸಿತಾಪಾಙ್ಗಾಮುಪಾವರ್ತತ ರಾವಣಃ ॥ 32 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಅಷ್ಟಾದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tathā viprekṣyamāṇasya vanaṃ puṣpitapādapam |
vicinvataśca vaidehīṃ kiñciccheṣā niśā'bhavat || 1 ||
ṣaḍaṅgavedaviduṣāṃ kratupravarayājinām |
śuśrāva brahmaghoṣāṃśca sa virātre brahmarakṣasām || 2 ||
atha maṅgalavāditraśabdaiḥ śrutimanoharaiḥ |
prābudhyata mahābāhurdaśagrīvo mahābalaḥ || 3 ||
vibudhyatu yathākālaṃ rākṣasendraḥ pratāpavān |
srastamālyāmbaradharo vaidehīmanvacintayat || 4 ||
bhṛśaṃ niyuktastasyāṃ ca madanena madotkaṭaḥ |
na sa taṃ rākṣasaḥ kāmaṃ śaśākātmani gūhitum || 5 ||
sa sarvābharaṇairyukto bibhracchriyamanuttamām |
tāṃ nagairbahubhirjuṣṭāṃ sarvapuṣpaphalopagaiḥ || 6 ||
vṛtāṃ puṣkariṇībhiśca nānāpuṣpopaśobhitām |
sadā madaiśca vihagairvicitrāṃ paramādbhutām || 7 ||
īhāmṛgaiśca vividhairjuṣṭāṃ dṛṣṭimanoharaiḥ |
vīdhīḥ samprekṣamāṇaśca maṇikāñcanatoraṇāḥ || 8 ||
nānāmṛgagaṇākīrṇāṃ phalaiḥ prapatitairvṛtām |
aśokavanikāmeva prāviśatsantatadrumām || 9 ||
aṅganāśatamātraṃ tu taṃ vrajantamanuvrajat |
mahendramiva paulastyaṃ devagandharvayoṣitaḥ || 10 ||
dīpikāḥ kāñcanīḥ kāścijjagṛhustatra yoṣitaḥ |
vālavyajanahastāśca tālavṛntāni cāparāḥ || 11 ||
kāñcanairapi bhṛṅgārairjahruḥ salilamagrataḥ |
maṇḍalāgrān bṛsīścāpi gṛhyānyāḥ pṛṣṭhato yayuḥ || 12 ||
kācidratnamayīṃ sthālīṃ pūrṇāṃ pānasya bhāminī |
dakṣiṇā dakṣiṇenaiva tadā jagrāha pāṇinā || 13 ||
rājahaṃsapratīkāśaṃ chatraṃ pūrṇaśaśiprabham |
sauvarṇadaṇḍamaparā gṛhītvā pṛṣṭhato yayau || 14 ||
nidrāmadaparītākṣyo rāvaṇasyottamāḥ striyaḥ |
anujagmuḥ patiṃ vīraṃ ghanaṃ vidyullatā iva || 15 ||
vyāviddhahārakeyūrāḥ samāmṛditavarṇakāḥ |
samāgalitakeśāntāḥ sasvedavadanāstathā || 16 ||
ghūrṇantyo madaśeṣeṇa nidrayā ca śubhānanāḥ |
svedakliṣṭāṅgakusumāssumālyākulamūrdhajāḥ || 17 ||
prayāntaṃ naiṛtapatiṃ nāryo madiralocanāḥ |
bahumānācca kāmācca priyā bhāryāstamanvayuḥ || 18 ||
sa ca kāmaparādhīnaḥ patistāsāṃ mahābalaḥ |
sītāsaktamanā mando mandāñcitagatirbabhau || 19 ||
tataḥ kāñcīninādaṃ ca nūpurāṇāṃ ca nisvanam |
śuśrāva paramastrīṇāṃ sa kapirmārutātmajaḥ || 20 ||
taṃ cāpratimakarmāṇamacintyabalapauruṣam |
dvāradeśamanuprāptaṃ dadarśa hanumān kapiḥ || 21 ||
dīpikābhiranekābhiḥ samantādavabhāsitam |
gandhatailāvasiktābhirdhriyamāṇābhiragrataḥ || 22 ||
kāmadarpamadairyuktaṃ jihmatāmrāyatekṣaṇam |
samakṣamiva kandarpamapaviddhaśarāsanam || 23 ||
mathitāmṛtaphenābhamarajovastramuttamam |
salīlamanukarṣantaṃ vimuktaṃ saktamaṅgade || 24 ||
taṃ patraviṭape līnaḥ patrapuṣpaghanāvṛtaḥ |
samīpamiva saṅkrāntaṃ nidhyātumupacakrame || 25 ||
avekṣamāṇastu tato dadarśa kapikuñjaraḥ |
rūpayauvanasampannā rāvaṇasya varastriyaḥ || 26 ||
tābhiḥ parivṛto rājā surūpābhirmahāyaśāḥ |
tanmṛgadvijasaṅghuṣṭaṃ praviṣṭaḥ pramadāvanam || 27 ||
kṣībo vicitrābharaṇaḥ śaṅkukarṇo mahābalaḥ |
tena viśravasaḥ putraḥ sa dṛṣṭo rākṣasādhipaḥ || 28 ||
vṛtaḥ paramanārībhistārābhiriva candramāḥ |
taṃ dadarśa mahātejāstejovantaṃ mahākapiḥ || 29 ||
rāvaṇo'yaṃ mahābāhuriti sañcintya vānaraḥ |
avapluto mahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 30 ||
sa tathāpyugratejāḥ sannirdhūtastasya tejasā |
patraguhyāntare sakto hanumān saṃvṛto'bhavat || 31 ||
sa tāmasitakeśāntāṃ suśroṇīṃ saṃhatastnīm |
didṛkṣurasitāpāṅgāmupāvartata rāvaṇaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ अष्टादशस्सर्गः ।
तथा विप्रेक्ष्यमाणस्य वनं पुष्पितपादपम् ।
विचिन्वतश्च वैदेहीं किञ्चिच्छेषा निशाऽभवत् ॥ 1 ॥
षडङ्गवेदविदुषां क्रतुप्रवरयाजिनाम् ।
शुश्राव ब्रह्मघोषांश्च स विरात्रे ब्रह्मरक्षसाम् ॥ 2 ॥
अथ मङ्गलवादित्रशब्दैः श्रुतिमनोहरैः ।
प्राबुध्यत महाबाहुर्दशग्रीवो महाबलः ॥ 3 ॥
विबुध्यतु यथाकालं राक्षसेन्द्रः प्रतापवान् ।
स्रस्तमाल्याम्बरधरो वैदेहीमन्वचिन्तयत् ॥ 4 ॥
भृशं नियुक्तस्तस्यां च मदनेन मदोत्कटः ।
न स तं राक्षसः कामं शशाकात्मनि गूहितुम् ॥ 5 ॥
स सर्वाभरणैर्युक्तो बिभ्रच्छ्रियमनुत्तमाम् ।
तां नगैर्बहुभिर्जुष्टां सर्वपुष्पफलोपगैः ॥ 6 ॥
वृतां पुष्करिणीभिश्च नानापुष्पोपशोभिताम् ।
सदा मदैश्च विहगैर्विचित्रां परमाद्भुताम् ॥ 7 ॥
ईहामृगैश्च विविधैर्जुष्टां दृष्टिमनोहरैः ।
वीधीः सम्प्रेक्षमाणश्च मणिकाञ्चनतोरणाः ॥ 8 ॥
नानामृगगणाकीर्णां फलैः प्रपतितैर्वृताम् ।
अशोकवनिकामेव प्राविशत्सन्ततद्रुमाम् ॥ 9 ॥
अङ्गनाशतमात्रं तु तं व्रजन्तमनुव्रजत् ।
महेन्द्रमिव पौलस्त्यं देवगन्धर्वयोषितः ॥ 10 ॥
दीपिकाः काञ्चनीः काश्चिज्जगृहुस्तत्र योषितः ।
वालव्यजनहस्ताश्च तालवृन्तानि चापराः ॥ 11 ॥
काञ्चनैरपि भृङ्गारैर्जह्रुः सलिलमग्रतः ।
मण्डलाग्रान् बृसीश्चापि गृह्यान्याः पृष्ठतो ययुः ॥ 12 ॥
काचिद्रत्नमयीं स्थालीं पूर्णां पानस्य भामिनी ।
दक्षिणा दक्षिणेनैव तदा जग्राह पाणिना ॥ 13 ॥
राजहंसप्रतीकाशं छत्रं पूर्णशशिप्रभम् ।
सौवर्णदण्डमपरा गृहीत्वा पृष्ठतो ययौ ॥ 14 ॥
निद्रामदपरीताक्ष्यो रावणस्योत्तमाः स्त्रियः ।
अनुजग्मुः पतिं वीरं घनं विद्युल्लता इव ॥ 15 ॥
व्याविद्धहारकेयूराः समामृदितवर्णकाः ।
समागलितकेशान्ताः सस्वेदवदनास्तथा ॥ 16 ॥
घूर्णन्त्यो मदशेषेण निद्रया च शुभाननाः ।
स्वेदक्लिष्टाङ्गकुसुमास्सुमाल्याकुलमूर्धजाः ॥ 17 ॥
प्रयान्तं नैऋतपतिं नार्यो मदिरलोचनाः ।
बहुमानाच्च कामाच्च प्रिया भार्यास्तमन्वयुः ॥ 18 ॥
स च कामपराधीनः पतिस्तासां महाबलः ।
सीतासक्तमना मन्दो मन्दाञ्चितगतिर्बभौ ॥ 19 ॥
ततः काञ्चीनिनादं च नूपुराणां च निस्वनम् ।
शुश्राव परमस्त्रीणां स कपिर्मारुतात्मजः ॥ 20 ॥
तं चाप्रतिमकर्माणमचिन्त्यबलपौरुषम् ।
द्वारदेशमनुप्राप्तं ददर्श हनुमान् कपिः ॥ 21 ॥
दीपिकाभिरनेकाभिः समन्तादवभासितम् ।
गन्धतैलावसिक्ताभिर्ध्रियमाणाभिरग्रतः ॥ 22 ॥
कामदर्पमदैर्युक्तं जिह्मताम्रायतेक्षणम् ।
समक्षमिव कन्दर्पमपविद्धशरासनम् ॥ 23 ॥
मथितामृतफेनाभमरजोवस्त्रमुत्तमम् ।
सलीलमनुकर्षन्तं विमुक्तं सक्तमङ्गदे ॥ 24 ॥
तं पत्रविटपे लीनः पत्रपुष्पघनावृतः ।
समीपमिव सङ्क्रान्तं निध्यातुमुपचक्रमे ॥ 25 ॥
अवेक्षमाणस्तु ततो ददर्श कपिकुञ्जरः ।
रूपयौवनसम्पन्ना रावणस्य वरस्त्रियः ॥ 26 ॥
ताभिः परिवृतो राजा सुरूपाभिर्महायशाः ।
तन्मृगद्विजसङ्घुष्टं प्रविष्टः प्रमदावनम् ॥ 27 ॥
क्षीबो विचित्राभरणः शङ्कुकर्णो महाबलः ।
तेन विश्रवसः पुत्रः स दृष्टो राक्षसाधिपः ॥ 28 ॥
वृतः परमनारीभिस्ताराभिरिव चन्द्रमाः ।
तं ददर्श महातेजास्तेजोवन्तं महाकपिः ॥ 29 ॥
रावणोऽयं महाबाहुरिति सञ्चिन्त्य वानरः ।
अवप्लुतो महातेजा हनुमान्मारुतात्मजः ॥ 30 ॥
स तथाप्युग्रतेजाः सन्निर्धूतस्तस्य तेजसा ।
पत्रगुह्यान्तरे सक्तो हनुमान् संवृतोऽभवत् ॥ 31 ॥
स तामसितकेशान्तां सुश्रोणीं संहतस्त्नीम् ।
दिदृक्षुरसितापाङ्गामुपावर्तत रावणः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे अष्टादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tathā viprekṣyamāṇasya vanaṃ puṣpitapādapam |
vicinvataśca vaidehīṃ kiñciccheṣā niśā'bhavat || 1 ||
ṣaḍaṅgavedaviduṣāṃ kratupravarayājinām |
śuśrāva brahmaghoṣāṃśca sa virātre brahmarakṣasām || 2 ||
atha maṅgalavāditraśabdaiḥ śrutimanoharaiḥ |
prābudhyata mahābāhurdaśagrīvo mahābalaḥ || 3 ||
vibudhyatu yathākālaṃ rākṣasendraḥ pratāpavān |
srastamālyāmbaradharo vaidehīmanvacintayat || 4 ||
bhṛśaṃ niyuktastasyāṃ ca madanena madotkaṭaḥ |
na sa taṃ rākṣasaḥ kāmaṃ śaśākātmani gūhitum || 5 ||
sa sarvābharaṇairyukto bibhracchriyamanuttamām |
tāṃ nagairbahubhirjuṣṭāṃ sarvapuṣpaphalopagaiḥ || 6 ||
vṛtāṃ puṣkariṇībhiśca nānāpuṣpopaśobhitām |
sadā madaiśca vihagairvicitrāṃ paramādbhutām || 7 ||
īhāmṛgaiśca vividhairjuṣṭāṃ dṛṣṭimanoharaiḥ |
vīdhīḥ samprekṣamāṇaśca maṇikāñcanatoraṇāḥ || 8 ||
nānāmṛgagaṇākīrṇāṃ phalaiḥ prapatitairvṛtām |
aśokavanikāmeva prāviśatsantatadrumām || 9 ||
aṅganāśatamātraṃ tu taṃ vrajantamanuvrajat |
mahendramiva paulastyaṃ devagandharvayoṣitaḥ || 10 ||
dīpikāḥ kāñcanīḥ kāścijjagṛhustatra yoṣitaḥ |
vālavyajanahastāśca tālavṛntāni cāparāḥ || 11 ||
kāñcanairapi bhṛṅgārairjahruḥ salilamagrataḥ |
maṇḍalāgrān bṛsīścāpi gṛhyānyāḥ pṛṣṭhato yayuḥ || 12 ||
kācidratnamayīṃ sthālīṃ pūrṇāṃ pānasya bhāminī |
dakṣiṇā dakṣiṇenaiva tadā jagrāha pāṇinā || 13 ||
rājahaṃsapratīkāśaṃ chatraṃ pūrṇaśaśiprabham |
sauvarṇadaṇḍamaparā gṛhītvā pṛṣṭhato yayau || 14 ||
nidrāmadaparītākṣyo rāvaṇasyottamāḥ striyaḥ |
anujagmuḥ patiṃ vīraṃ ghanaṃ vidyullatā iva || 15 ||
vyāviddhahārakeyūrāḥ samāmṛditavarṇakāḥ |
samāgalitakeśāntāḥ sasvedavadanāstathā || 16 ||
ghūrṇantyo madaśeṣeṇa nidrayā ca śubhānanāḥ |
svedakliṣṭāṅgakusumāssumālyākulamūrdhajāḥ || 17 ||
prayāntaṃ naiṛtapatiṃ nāryo madiralocanāḥ |
bahumānācca kāmācca priyā bhāryāstamanvayuḥ || 18 ||
sa ca kāmaparādhīnaḥ patistāsāṃ mahābalaḥ |
sītāsaktamanā mando mandāñcitagatirbabhau || 19 ||
tataḥ kāñcīninādaṃ ca nūpurāṇāṃ ca nisvanam |
śuśrāva paramastrīṇāṃ sa kapirmārutātmajaḥ || 20 ||
taṃ cāpratimakarmāṇamacintyabalapauruṣam |
dvāradeśamanuprāptaṃ dadarśa hanumān kapiḥ || 21 ||
dīpikābhiranekābhiḥ samantādavabhāsitam |
gandhatailāvasiktābhirdhriyamāṇābhiragrataḥ || 22 ||
kāmadarpamadairyuktaṃ jihmatāmrāyatekṣaṇam |
samakṣamiva kandarpamapaviddhaśarāsanam || 23 ||
mathitāmṛtaphenābhamarajovastramuttamam |
salīlamanukarṣantaṃ vimuktaṃ saktamaṅgade || 24 ||
taṃ patraviṭape līnaḥ patrapuṣpaghanāvṛtaḥ |
samīpamiva saṅkrāntaṃ nidhyātumupacakrame || 25 ||
avekṣamāṇastu tato dadarśa kapikuñjaraḥ |
rūpayauvanasampannā rāvaṇasya varastriyaḥ || 26 ||
tābhiḥ parivṛto rājā surūpābhirmahāyaśāḥ |
tanmṛgadvijasaṅghuṣṭaṃ praviṣṭaḥ pramadāvanam || 27 ||
kṣībo vicitrābharaṇaḥ śaṅkukarṇo mahābalaḥ |
tena viśravasaḥ putraḥ sa dṛṣṭo rākṣasādhipaḥ || 28 ||
vṛtaḥ paramanārībhistārābhiriva candramāḥ |
taṃ dadarśa mahātejāstejovantaṃ mahākapiḥ || 29 ||
rāvaṇo'yaṃ mahābāhuriti sañcintya vānaraḥ |
avapluto mahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 30 ||
sa tathāpyugratejāḥ sannirdhūtastasya tejasā |
patraguhyāntare sakto hanumān saṃvṛto'bhavat || 31 ||
sa tāmasitakeśāntāṃ suśroṇīṃ saṃhatastnīm |
didṛkṣurasitāpāṅgāmupāvartata rāvaṇaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.