ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಷೋಡಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಪ್ರಶಸ್ಯ ತು ಪ್ರಶಸ್ತವ್ಯಾಂ ಸೀತಾಂ ತಾಂ ಹರಿಪುಙ್ಗವಃ ।
ಗುಣಾಭಿರಾಮಂ ರಾಮಂ ಚ ಪುನಶ್ಚಿನ್ತಾಪರೋಽಭವತ್ ॥ 1 ॥
ಸ ಮುಹೂರ್ತಮಿವ ಧ್ಯಾತ್ವಾ ಬಾಷ್ಪಪರ್ಯಾಕುಲೇಕ್ಷಣಃ ।
ಸೀತಾಮಾಶ್ರಿತ್ಯ ತೇಜಸ್ವೀ ಹನೂಮಾನ್ವಿಲಲಾಪ ಹ ॥ 2 ॥
ಮಾನ್ಯಾ ಗುರುವಿನೀತಸ್ಯ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯ ಗುರುಪ್ರಿಯಾ ।
ಯದಿ ಸೀತಾಽಽಪಿ ದುಃಖಾರ್ತಾ ಕಾಲೋ ಹಿ ದುರತಿಕ್ರಮಃ ॥ 3 ॥
ರಾಮಸ್ಯ ವ್ಯವಸಾಯಜ್ಞಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯ ಚ ಧೀಮತಃ ।
ನಾತ್ಯರ್ಥಂ ಕ್ಷುಭ್ಯತೇ ದೇವೀ ಗಙ್ಗೇವ ಜಲದಾಗಮೇ ॥ 4 ॥
ತುಲ್ಯಶೀಲವಯೋವೃತ್ತಾಂ ತುಲ್ಯಾಭಿಜನಲಕ್ಷಣಾಮ್ ।
ರಾಘವೋಽಽರ್ಹತಿ ವೈದೇಹೀಂ ತಂ ಚೇಯಮಸಿತೇಕ್ಷಣಾ ॥ 5 ॥
ತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ನವಹೇಮಾಭಾಂ ಲೋಕಕಾನ್ತಾಮಿವ ಶ್ರಿಯಮ್ ।
ಜಗಾಮ ಮನಸಾ ರಾಮಂ ವಚನಂ ಚೇದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 6 ॥
ಅಸ್ಯಾ ಹೇತೋರ್ವಿಶಾಲಾಕ್ಷ್ಯಾ ಹತೋ ವಾಲೀ ಮಹಾಬಲಃ ।
ರಾವಣಪ್ರತಿಮೋ ವೀರ್ಯೇ ಕಬನ್ಧಶ್ಚ ನಿಪಾತಿತಃ ॥ 7 ॥
ವಿರಾಧಶ್ಚ ಹತಃ ಸಙ್ಖ್ಯೇ ರಾಕ್ಷಸೋ ಭೀಮವಿಕ್ರಮಃ ।
ವನೇ ರಾಮೇಣ ವಿಕ್ರಮ್ಯ ಮಹೇನ್ದ್ರೇಣೇವ ಶಮ್ಬರಃ ॥ 8 ॥
ಚತುರ್ದಶ ಸಹಸ್ರಾಣಿ ರಕ್ಷಸಾಂ ಭೀಮಕರ್ಮಣಾಮ್ ।
ನಿಹತಾನಿ ಜನಸ್ಥಾನೇ ಶರೈರಗ್ನಿಶಿಖೋಪಮೈಃ ॥ 9 ॥
ಖರಶ್ಚ ನಿಹತಸಙ್ಖ್ಯೇ ತ್ರಿಶಿರಾಶ್ಚ ನಿಪಾತಿತಃ ।
ದೂಷಣಶ್ಚ ಮಹಾತೇಜಾ ರಾಮೇಣ ವಿದಿತಾತ್ಮನಾ ॥ 10 ॥
ಐಶ್ವರ್ಯಂ ವಾನರಾಣಾಂ ಚ ದುರ್ಲಭಂ ವಾಲಿಪಾಲಿತಮ್ ।
ಅಸ್ಯಾ ನಿಮಿತ್ತೇ ಸುಗ್ರೀವಃ ಪ್ರಾಪ್ತವಾನ್ ಲೋಕಸತ್ಕೃತಮ್ ॥ 11 ॥
ಸಾಗರಶ್ಚ ಮಯಾ ಕ್ರಾನ್ತಶ್ಶ್ರೀಮಾನ್ನದನದೀಪತಿಃ ।
ಅಸ್ಯಾ ಹೇತೋರ್ವಿಶಾಲಾಕ್ಷ್ಯಾಃ ಪುರೀ ಚೇಯಮವೇಕ್ಷಿತಾ ॥ 12 ॥
ಯದಿ ರಾಮಃ ಸಮುದ್ರಾನ್ತಾಂ ಮೇದಿನೀಂ ಪರಿವರ್ತಯೇತ್ ।
ಅಸ್ಯಾಃ ಕೃತೇ ಜಗಚ್ಚಾಪಿ ಯುಕ್ತಮಿತ್ಯೇವ ಮೇ ಮತಿಃ ॥ 13 ॥
ರಾಜ್ಯಂ ವಾ ತ್ರಿಷು ಲೋಕೇಷು ಸೀತಾ ವಾ ಜನಕಾತ್ಮಜಾ ।
ತ್ರೈಲೋಕ್ಯರಾಜ್ಯಂ ಸಕಲಂ ಸೀತಾಯಾ ನಾಪ್ನುಯಾತ್ಕಲಾಮ್ ॥ 14 ॥
ಇಯಂ ಸಾ ಧರ್ಮಶೀಲಸ್ಯ ಮೈಥಿಲಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಸುತಾ ಜನಕರಾಜಸ್ಯ ಸೀತಾ ಭರ್ತೃದೃಢವ್ರತಾ ॥ 15 ॥
ಉತ್ಥಿತಾ ಮೇದಿನೀಂ ಭಿತ್ತ್ವಾ ಕ್ಷೇತ್ರೇ ಹಲಮುಖಕ್ಷತೇ ।
ಪದ್ಮರೇಣುನಿಭೈಃ ಕೀರ್ಣಾ ಶುಭೈಃ ಕೇದಾರಪಾಮ್ಸುಭಿಃ ॥ 16 ॥
ವಿಕ್ರಾನ್ತಸ್ಯಾರ್ಯಶೀಲಸ್ಯ ಸಂಯುಗೇಷ್ನ್ವಿವರ್ತಿನಃ ।
ಸ್ನುಷಾ ದಶರಥಸ್ಯೈಷಾ ಜ್ಯೇಷ್ಠಾ ರಾಜ್ಞೋ ಯಶಸ್ವಿನೀ ॥ 17 ॥
ಧರ್ಮಜ್ಞಸ್ಯ ಕೃತಜ್ಞಸ್ಯ ರಾಮಸ್ಯ ವಿದಿತಾತ್ಮನಃ ।
ಇಯಂ ಸಾ ದಯಿತಾ ಭಾರ್ಯಾ ರಾಕ್ಷಸೀವಶಮಾಗತಾ ॥ 18 ॥
ಸರ್ವಾನ್ ಭೋಗಾನ್ಪರಿತ್ಯಜ್ಯ ಭರ್ತೃಸ್ನೇಹಬಲಾತ್ಕೃತಾ ।
ಅಚಿನ್ತಯಿತ್ವಾ ದುಃಖಾನಿ ಪ್ರವಿಷ್ಟಾ ನಿರ್ಜನಂ ವನಮ್ ॥ 19 ॥
ಸನ್ತುಷ್ಟಾ ಫಲಮೂಲೇನ ಭರ್ತೃಶುಶ್ರೂಷಣೇ ರತಾ ।
ಯಾ ಪರಾಂ ಭಜತೇ ಪ್ರೀತಿಂ ವನೇಽಽಪಿ ಭವನೇ ಯಥಾ ॥ 20 ॥
ಸೇಯಂ ಕನಕವರ್ಣಾಙ್ಗೀ ನಿತ್ಯಂ ಸುಸ್ಮಿತಭಾಷಿಣೀ ।
ಸಹತೇ ಯಾತನಾಮೇತಾಮನರ್ಥಾನಾಮಭಾಗಿನೀ ॥ 21 ॥
ಇಮಾಂ ತು ಶೀಲಸಮ್ಪನ್ನಾಂ ದ್ರಷ್ಟುಮರ್ಹತಿ ರಾಘವಃ ।
ರಾವಣೇನ ಪ್ರಮಥಿತಾಂ ಪ್ರಪಾಮಿವ ಪಿಪಾಸಿತಃ ॥ 22 ॥
ಅಸ್ಯಾ ನೂನಂ ಪುನರ್ಲಾಭಾದ್ರಾಘವಃ ಪ್ರೀತಿಮೇಷ್ಯತಿ ।
ರಾಜಾ ರಾಜ್ಯಪರಿಭ್ರಷ್ಟಃ ಪುನಃ ಪ್ರಾಪ್ಯೇವ ಮೇದಿನೀಮ್ ॥ 23 ॥
ಕಾಮಭೋಗೈಃ ಪರಿತ್ಯಕ್ತಾ ಹೀನಾ ಬನ್ಧುಜನೇನ ಚ ।
ಧಾರಯತ್ಯಾತ್ಮನೋ ದೇಹಂ ತತ್ಸಮಾಗಮಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣೀ ॥ 24 ॥
ನೈಷಾ ಪಶ್ಯತಿ ರಾಕ್ಷಸ್ಯೋ ನೇಮಾನ್ಪುಷ್ಪಫಲದ್ರುಮಾನ್ ।
ಏಕಸ್ಥಹೃದಯಾ ನೂನಂ ರಾಮಮೇವಾನುಪಶ್ಯತಿ ॥ 25 ॥
ಭರ್ತಾ ನಾಮ ಪರಂ ನಾರ್ಯಾ ಭೂಷಣಂ ಭೂಷಣಾದಪಿ ।
ಏಷಾ ತು ರಹಿತಾ ತೇನ ಭೂಷಣಾರ್ಹಾ ನ ಶೋಭತೇ ॥ 26 ॥
ದುಷ್ಕರಂ ಕುರುತೇ ರಾಮೋ ಹೀನೋ ಯದನಯಾ ಪ್ರಭುಃ ।
ಧಾರಯತ್ಯಾತ್ಮನೋ ದೇಹಂ ನ ದುಃಖೇನಾವಸೀದತಿ ॥ 27 ॥
ಇಮಾಮಸಿತಕೇಶಾನ್ತಾಂ ಶತಪತ್ರನಿಭೇಕ್ಷಣಾಮ್ ।
ಸುಖಾರ್ಹಾಂ ದುಃಖಿತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಮಮಾಪಿ ವ್ಯಥಿತಂ ಮನಃ ॥ 28 ॥
ಕ್ಷತಿಕ್ಷಮಾ ಪುಷ್ಕರಸನ್ನಿಭಾಕ್ಷೀ ಯಾ ರಕ್ಷಿತಾ ರಾಘವಲಕ್ಷ್ಮಣಾಭ್ಯಾಮ್ ।
ಸಾ ರಾಕ್ಷಸೀಭಿರ್ವಿಕೃತೇಕ್ಷಣಾಭಿಃ ಸಂರಕ್ಷ್ಯತೇ ಸಮ್ಪ್ರತಿ ವೃಕ್ಷಮೂಲೇ ॥ 29 ॥
ಹಿಮಹತನಲಿನೀವ ನಷ್ಟಶೋಭಾ ವ್ಯಸನಪರಮ್ಪರಯಾ ನಿಪೀಡ್ಯಮಾನಾ ।
ಸಹಚರರಹಿತೇವ ಚಕ್ರವಾಕೀ ಜನಕಸುತಾ ಕೃಪಣಾಂ ದಶಾಂ ಪ್ರಪನ್ನಾ ॥ 30 ॥
ಅಸ್ಯಾ ಹಿ ಪುಷ್ಪಾವನತಾಗ್ರಶಾಖಾಃ ಶೋಕಂ ದೃಢಂ ವೈ ಜನಯನ್ತ್ಯಶೋಕಾಃ ।
ಹಿಮವ್ಯಪಾಯೇನ ಚ ಶೀತರಶ್ಮಿ ರಭ್ಯುತ್ಥಿತೋ ನೈಕಸಹಸ್ರರಶ್ಮಿಃ ॥ 31 ॥
ಇತ್ಯೇವಮರ್ಥಂ ಕಪಿರನ್ವವೇಕ್ಷ್ಯ ಸೀತೇಯಮಿತ್ಯೇವ ನಿವಿಷ್ಟಬುದ್ಧಿಃ ।
ಸಂಶ್ರಿತ್ಯ ತಸ್ಮಿನ್ನಿಷಸಾದ ವೃಕ್ಷೇ ಬಲೀ ಹರೀಣಾಮೃಷಭಸ್ತರಸ್ವೀ ॥ 32 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಷೋಡಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṅgavaḥ |
guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaścintāparo'bhavat || 1 ||
sa muhūrtamiva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ |
sītāmāśritya tejasvī hanūmānvilalāpa ha || 2 ||
mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā |
yadi sītā''pi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ || 3 ||
rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ |
nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṅgeva jaladāgame || 4 ||
tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām |
rāghavo''rhati vaidehīṃ taṃ ceyamasitekṣaṇā || 5 ||
tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntāmiva śriyam |
jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedamabravīt || 6 ||
asyā hetorviśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ |
rāvaṇapratimo vīrye kabandhaśca nipātitaḥ || 7 ||
virādhaśca hataḥ saṅkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ |
vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ || 8 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ || 9 ||
kharaśca nihatasaṅkhye triśirāśca nipātitaḥ |
dūṣaṇaśca mahātejā rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam |
asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavān lokasatkṛtam || 11 ||
sāgaraśca mayā krāntaśśrīmānnadanadīpatiḥ |
asyā hetorviśālākṣyāḥ purī ceyamavekṣitā || 12 ||
yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet |
asyāḥ kṛte jagaccāpi yuktamityeva me matiḥ || 13 ||
rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā |
trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyātkalām || 14 ||
iyaṃ sā dharmaśīlasya maithilasya mahātmanaḥ |
sutā janakarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā || 15 ||
utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate |
padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāmsubhiḥ || 16 ||
vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣnvivartinaḥ |
snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī || 17 ||
dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ |
iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasīvaśamāgatā || 18 ||
sarvān bhogānparityajya bhartṛsnehabalātkṛtā |
acintayitvā duḥkhāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam || 19 ||
santuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇe ratā |
yā parāṃ bhajate prītiṃ vane''pi bhavane yathā || 20 ||
seyaṃ kanakavarṇāṅgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī |
sahate yātanāmetāmanarthānāmabhāginī || 21 ||
imāṃ tu śīlasampannāṃ draṣṭumarhati rāghavaḥ |
rāvaṇena pramathitāṃ prapāmiva pipāsitaḥ || 22 ||
asyā nūnaṃ punarlābhādrāghavaḥ prītimeṣyati |
rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm || 23 ||
kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca |
dhārayatyātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī || 24 ||
naiṣā paśyati rākṣasyo nemānpuṣpaphaladrumān |
ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmamevānupaśyati || 25 ||
bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇādapi |
eṣā tu rahitā tena bhūṣaṇārhā na śobhate || 26 ||
duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yadanayā prabhuḥ |
dhārayatyātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati || 27 ||
imāmasitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām |
sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ || 28 ||
kṣatikṣamā puṣkarasannibhākṣī yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām |
sā rākṣasībhirvikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate samprati vṛkṣamūle || 29 ||
himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā |
sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā || 30 ||
asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayantyaśokāḥ |
himavyapāyena ca śītaraśmi rabhyutthito naikasahasraraśmiḥ || 31 ||
ityevamarthaṃ kapiranvavekṣya sīteyamityeva niviṣṭabuddhiḥ |
saṃśritya tasminniṣasāda vṛkṣe balī harīṇāmṛṣabhastarasvī || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षोडशस्सर्गः ।
प्रशस्य तु प्रशस्तव्यां सीतां तां हरिपुङ्गवः ।
गुणाभिरामं रामं च पुनश्चिन्तापरोऽभवत् ॥ 1 ॥
स मुहूर्तमिव ध्यात्वा बाष्पपर्याकुलेक्षणः ।
सीतामाश्रित्य तेजस्वी हनूमान्विललाप ह ॥ 2 ॥
मान्या गुरुविनीतस्य लक्ष्मणस्य गुरुप्रिया ।
यदि सीताऽऽपि दुःखार्ता कालो हि दुरतिक्रमः ॥ 3 ॥
रामस्य व्यवसायज्ञा लक्ष्मणस्य च धीमतः ।
नात्यर्थं क्षुभ्यते देवी गङ्गेव जलदागमे ॥ 4 ॥
तुल्यशीलवयोवृत्तां तुल्याभिजनलक्षणाम् ।
राघवोऽऽर्हति वैदेहीं तं चेयमसितेक्षणा ॥ 5 ॥
तां दृष्ट्वा नवहेमाभां लोककान्तामिव श्रियम् ।
जगाम मनसा रामं वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 6 ॥
अस्या हेतोर्विशालाक्ष्या हतो वाली महाबलः ।
रावणप्रतिमो वीर्ये कबन्धश्च निपातितः ॥ 7 ॥
विराधश्च हतः सङ्ख्ये राक्षसो भीमविक्रमः ।
वने रामेण विक्रम्य महेन्द्रेणेव शम्बरः ॥ 8 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
निहतानि जनस्थाने शरैरग्निशिखोपमैः ॥ 9 ॥
खरश्च निहतसङ्ख्ये त्रिशिराश्च निपातितः ।
दूषणश्च महातेजा रामेण विदितात्मना ॥ 10 ॥
ऐश्वर्यं वानराणां च दुर्लभं वालिपालितम् ।
अस्या निमित्ते सुग्रीवः प्राप्तवान् लोकसत्कृतम् ॥ 11 ॥
सागरश्च मया क्रान्तश्श्रीमान्नदनदीपतिः ।
अस्या हेतोर्विशालाक्ष्याः पुरी चेयमवेक्षिता ॥ 12 ॥
यदि रामः समुद्रान्तां मेदिनीं परिवर्तयेत् ।
अस्याः कृते जगच्चापि युक्तमित्येव मे मतिः ॥ 13 ॥
राज्यं वा त्रिषु लोकेषु सीता वा जनकात्मजा ।
त्रैलोक्यराज्यं सकलं सीताया नाप्नुयात्कलाम् ॥ 14 ॥
इयं सा धर्मशीलस्य मैथिलस्य महात्मनः ।
सुता जनकराजस्य सीता भर्तृदृढव्रता ॥ 15 ॥
उत्थिता मेदिनीं भित्त्वा क्षेत्रे हलमुखक्षते ।
पद्मरेणुनिभैः कीर्णा शुभैः केदारपाम्सुभिः ॥ 16 ॥
विक्रान्तस्यार्यशीलस्य संयुगेष्न्विवर्तिनः ।
स्नुषा दशरथस्यैषा ज्येष्ठा राज्ञो यशस्विनी ॥ 17 ॥
धर्मज्ञस्य कृतज्ञस्य रामस्य विदितात्मनः ।
इयं सा दयिता भार्या राक्षसीवशमागता ॥ 18 ॥
सर्वान् भोगान्परित्यज्य भर्तृस्नेहबलात्कृता ।
अचिन्तयित्वा दुःखानि प्रविष्टा निर्जनं वनम् ॥ 19 ॥
सन्तुष्टा फलमूलेन भर्तृशुश्रूषणे रता ।
या परां भजते प्रीतिं वनेऽऽपि भवने यथा ॥ 20 ॥
सेयं कनकवर्णाङ्गी नित्यं सुस्मितभाषिणी ।
सहते यातनामेतामनर्थानामभागिनी ॥ 21 ॥
इमां तु शीलसम्पन्नां द्रष्टुमर्हति राघवः ।
रावणेन प्रमथितां प्रपामिव पिपासितः ॥ 22 ॥
अस्या नूनं पुनर्लाभाद्राघवः प्रीतिमेष्यति ।
राजा राज्यपरिभ्रष्टः पुनः प्राप्येव मेदिनीम् ॥ 23 ॥
कामभोगैः परित्यक्ता हीना बन्धुजनेन च ।
धारयत्यात्मनो देहं तत्समागमकाङ्क्षिणी ॥ 24 ॥
नैषा पश्यति राक्षस्यो नेमान्पुष्पफलद्रुमान् ।
एकस्थहृदया नूनं राममेवानुपश्यति ॥ 25 ॥
भर्ता नाम परं नार्या भूषणं भूषणादपि ।
एषा तु रहिता तेन भूषणार्हा न शोभते ॥ 26 ॥
दुष्करं कुरुते रामो हीनो यदनया प्रभुः ।
धारयत्यात्मनो देहं न दुःखेनावसीदति ॥ 27 ॥
इमामसितकेशान्तां शतपत्रनिभेक्षणाम् ।
सुखार्हां दुःखितां दृष्ट्वा ममापि व्यथितं मनः ॥ 28 ॥
क्षतिक्षमा पुष्करसन्निभाक्षी या रक्षिता राघवलक्ष्मणाभ्याम् ।
सा राक्षसीभिर्विकृतेक्षणाभिः संरक्ष्यते सम्प्रति वृक्षमूले ॥ 29 ॥
हिमहतनलिनीव नष्टशोभा व्यसनपरम्परया निपीड्यमाना ।
सहचररहितेव चक्रवाकी जनकसुता कृपणां दशां प्रपन्ना ॥ 30 ॥
अस्या हि पुष्पावनताग्रशाखाः शोकं दृढं वै जनयन्त्यशोकाः ।
हिमव्यपायेन च शीतरश्मि रभ्युत्थितो नैकसहस्ररश्मिः ॥ 31 ॥
इत्येवमर्थं कपिरन्ववेक्ष्य सीतेयमित्येव निविष्टबुद्धिः ।
संश्रित्य तस्मिन्निषसाद वृक्षे बली हरीणामृषभस्तरस्वी ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षोडशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṅgavaḥ |
guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaścintāparo'bhavat || 1 ||
sa muhūrtamiva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ |
sītāmāśritya tejasvī hanūmānvilalāpa ha || 2 ||
mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā |
yadi sītā''pi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ || 3 ||
rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ |
nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṅgeva jaladāgame || 4 ||
tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām |
rāghavo''rhati vaidehīṃ taṃ ceyamasitekṣaṇā || 5 ||
tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntāmiva śriyam |
jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedamabravīt || 6 ||
asyā hetorviśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ |
rāvaṇapratimo vīrye kabandhaśca nipātitaḥ || 7 ||
virādhaśca hataḥ saṅkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ |
vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ || 8 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ || 9 ||
kharaśca nihatasaṅkhye triśirāśca nipātitaḥ |
dūṣaṇaśca mahātejā rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam |
asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavān lokasatkṛtam || 11 ||
sāgaraśca mayā krāntaśśrīmānnadanadīpatiḥ |
asyā hetorviśālākṣyāḥ purī ceyamavekṣitā || 12 ||
yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet |
asyāḥ kṛte jagaccāpi yuktamityeva me matiḥ || 13 ||
rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā |
trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyātkalām || 14 ||
iyaṃ sā dharmaśīlasya maithilasya mahātmanaḥ |
sutā janakarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā || 15 ||
utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate |
padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāmsubhiḥ || 16 ||
vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣnvivartinaḥ |
snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī || 17 ||
dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ |
iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasīvaśamāgatā || 18 ||
sarvān bhogānparityajya bhartṛsnehabalātkṛtā |
acintayitvā duḥkhāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam || 19 ||
santuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇe ratā |
yā parāṃ bhajate prītiṃ vane''pi bhavane yathā || 20 ||
seyaṃ kanakavarṇāṅgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī |
sahate yātanāmetāmanarthānāmabhāginī || 21 ||
imāṃ tu śīlasampannāṃ draṣṭumarhati rāghavaḥ |
rāvaṇena pramathitāṃ prapāmiva pipāsitaḥ || 22 ||
asyā nūnaṃ punarlābhādrāghavaḥ prītimeṣyati |
rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm || 23 ||
kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca |
dhārayatyātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī || 24 ||
naiṣā paśyati rākṣasyo nemānpuṣpaphaladrumān |
ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmamevānupaśyati || 25 ||
bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇādapi |
eṣā tu rahitā tena bhūṣaṇārhā na śobhate || 26 ||
duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yadanayā prabhuḥ |
dhārayatyātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati || 27 ||
imāmasitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām |
sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ || 28 ||
kṣatikṣamā puṣkarasannibhākṣī yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām |
sā rākṣasībhirvikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate samprati vṛkṣamūle || 29 ||
himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā |
sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā || 30 ||
asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayantyaśokāḥ |
himavyapāyena ca śītaraśmi rabhyutthito naikasahasraraśmiḥ || 31 ||
ityevamarthaṃ kapiranvavekṣya sīteyamityeva niviṣṭabuddhiḥ |
saṃśritya tasminniṣasāda vṛkṣe balī harīṇāmṛṣabhastarasvī || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.