ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ದಶಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತ್ರ ದಿವ್ಯೋಪಮಂ ಮುಖ್ಯಂ ಸ್ಫಾಟಿಕಂ ರತ್ನಭೂಷಿತಮ್ ।
ಅವೇಕ್ಷಮಾಣೋ ಹನುಮಾನ್ ದದರ್ಶ ಶಯನಾಸನಮ್ ॥ 1 ॥
ದಾನ್ತಕಾಞ್ಚನಚಿತ್ರಾಙ್ಗೈರ್ವೈಡೂರ್ಯೈಶ್ಚ ವರಾಸನೈಃ ।
ಮಹಾರ್ಹಾಸ್ತರಣೋಪೇತೈರುಪಪನ್ನಂ ಮಹಾಧನೈಃ ॥ 2 ॥
ತಸ್ಯ ಚೈಕತಮೇ ದೇಶೇ ಸೋಽಗ್ಯ್ರಮಾಲಾವಿಭೂಷಿತಮ್ ।
ದದರ್ಶ ಪಾಣ್ಡುರಂ ಛತ್ರಂ ತಾರಾಧಿಪತಿಸನ್ನಿಭಮ್ ॥ 3 ॥
ಜಾತರೂಪಪರಿಕ್ಷಿಪ್ತಂ ಚಿತ್ರಭಾನುಸಮಪ್ರಭಮ್ ।
ಅಶೋಕಮಾಲಾವಿತತಂ ದದರ್ಶ ಪರಮಾಸನಮ್ ॥ 4 ॥
ವಾಲವ್ಯಜನಹಸ್ತಾಭಿರ್ವೀಜ್ಯಮಾನಂ ಸಮನ್ತತಃ ।
ಗನ್ಧೈಶ್ಚ ವಿವಿಧೈರ್ಜುಷ್ಟಂ ವರಧೂಪೇನ ಧೂಪಿತಮ್ ॥ 5 ॥
ಪರಮಾಸ್ತರಣಾಸ್ತೀರ್ಣಮಾವಿಕಾಜಿನಸಂವೃತಮ್ ।
ದಾಮಭಿರ್ವರಮಾಲ್ಯಾನಾಂ ಸಮನ್ತಾದುಪಶೋಭಿತಮ್ ॥ 6 ॥
ತಸ್ಮಿನ್ ಜೀಮೂತಸಙ್ಕಾಶಂ ಪ್ರದೀಪ್ತೋತ್ತಮಕುಣ್ಡಲಮ್ ।
ಲೋಹಿತಾಕ್ಷಂ ಮಹಾಬಾಹುಂ ಮಹಾರಜತವಾಸಸಮ್ ॥ 7 ॥
ಲೋಹಿತೇನಾನುಲಿಪ್ತಾಙ್ಗಂ ಚನ್ದನೇನ ಸುಗನ್ಧಿನಾ ।
ಸನ್ಧ್ಯಾರಕ್ತಮಿವಾಕಾಶೇ ತೋಯದಂ ಸತಟಿದ್ಗಣಮ್ ॥ 8 ॥
ವೃತಮಾಭರಣೈರ್ದಿವ್ಯೈಃ ಸುರೂಪಂ ಕಾಮರೂಪಿಣಮ್ ।
ಸವೃಕ್ಷವನಗುಲ್ಮಾಢ್ಯಂ ಪ್ರಸುಪ್ತಮಿವ ಮನ್ದರಮ್ ॥ 9 ॥
ಕ್ರೀಡಿತ್ವೋಪರತಂ ರಾತ್ರೌ ವರಾಭರಣಭೂಷಿತಮ್ ।
ಪ್ರಿಯಂ ರಾಕ್ಷಸಕನ್ಯಾನಾಂ ರಾಕ್ಷಸಾನಾಂ ಸುಖಾವಹಮ್ ॥ 10 ॥
ಪೀತ್ವಾಽಪ್ಯುಪರತಂ ಚಾಪಿ ದದರ್ಶ ಸ ಮಹಾಕಪಿಃ ।
ಭಾಸ್ವರೇ ಶಯನೇ ವೀರಂ ಪ್ರಸುಪ್ತಂ ರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪಮ್ ॥ 11 ॥
ನಿಃಶ್ವಸನ್ತಂ ಯಥಾ ನಾಗಂ ರಾವಣಂ ವಾನರರ್ಷಭಃ ।
ಆಸಾದ್ಯ ಪರಮೋದ್ವಿಗ್ನಸ್ಸೋಪಾಸರ್ಪತ್ಸುಭೀತವತ್ ॥ 12 ॥
ಅಥಾಽಽರೋಹಣಮಾಸಾದ್ಯ ವೇದಿಕಾಽನ್ತರಮಾಶ್ರಿತಃ ।
ಸುಪ್ತಂ ರಾಕ್ಷಸಶಾರ್ದೂಲಂ ಪ್ರೇಕ್ಷತೇ ಸ್ಮ ಮಹಾಕಪಿಃ ॥ 13 ॥
ಶುಶುಭೇ ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸ್ಯ ಸ್ವಪತಃ ಶಯನೋತ್ತಮಮ್ ।
ಗನ್ಧಹಸ್ತಿನಿ ಸಂವಿಷ್ಟೇ ಯಥಾ ಪ್ರಸ್ರವಣಂ ಮಹತ್ ॥ 14 ॥
ಕಾಞ್ಚನಾಙ್ಗದಸನ್ನಧ್ದೈ ಚ ದದರ್ಶ ಸ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ವಿಕ್ಷಿಪ್ತೌ ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸ್ಯ ಭುಜಾವಿನ್ದ್ರಧ್ವಜೋಪಮೌ ॥ 15 ॥
ಐರಾವತವಿಷಾಣಾಗ್ರೈರಾಪೀಡನಕೃತವ್ರಣೌ ।
ವಜ್ರೋಲ್ಲಿಖಿತಪೀನಾಂಸೌ ವಿಷ್ಣುಚಕ್ರಪರಿಕ್ಷತೌ ॥ 16 ॥
ಪೀನೌ ಸಮಸುಜಾತಾಂಸೌ ಸಙ್ಗತೌ ಬಲಸಂಯುತೌ ।
ಸುಲಕ್ಷಣನಖಾಙ್ಗುಷ್ಠಾ ಸ್ವಙ್ಗುಲೀತಲಲಕ್ಷಿತೌ ॥ 17 ॥
ಸಂಹತೌ ಪರಿಘಾಕಾರೌ ವೃತ್ತೌ ಕರಿಕರೋಪಮೌ ।
ವಿಕ್ಷಿಪ್ತೌ ಶಯನೇ ಶುಭ್ರೇ ಪಞ್ಚಶೀರ್ಷಾವಿವೋರಗೌ ॥ 18 ॥
ಶಶಕ್ಷತಜಕಲ್ಪೇನ ಸುಶೀತೇನ ಸುಗನ್ಧಿನಾ ।
ಚನ್ದನೇನ ಪರಾರ್ಧ್ಯೇನ ಸ್ವನುಲಿಪ್ತೌ ಸ್ವಲಙ್ಕೃತೌ ॥ 19 ॥
ಉತ್ತಮಸ್ತ್ರೀವಿಮೃದಿತೌ ಗನ್ಧೋತ್ತಮನಿಷೇವಿತೌ ।
ಯಕ್ಷಪನ್ನಗಗನ್ಧರ್ವದೇವದಾನವರಾವಿಣೌ ॥ 20 ॥
ದದರ್ಶ ಸ ಕಪಿಸ್ತತ್ರ ಬಾಹೂ ಶಯನಸಂಸ್ಥಿತೌ ।
ಮನ್ದರಸ್ಯಾನ್ತರೇ ಸುಪ್ತೌ ಮಹಾಹೀ ರುಷಿತಾವಿವ ॥ 21 ॥
ತಾಭ್ಯಾಂ ಸ ಪರಿಪೂರ್ಣಾಭ್ಯಾಂ ಭುಜಾಭ್ಯಾಂ ರಾಕ್ಷಸೇಶ್ವರಃ ।
ಶುಶುಭೇಽಚಲಸಙ್ಕಾಶಃ ಶೃಙ್ಗಾಭ್ಯಾಮಿವ ಮನ್ದರಃ ॥ 22 ॥
ಚೂತಪುನ್ನಾಗಸುರಭಿರ್ವಕುಲೋತ್ತಮಸಂಯುತಃ ।
ಮೃಷ್ಟಾನ್ನರಸಸಂಯುಕ್ತಃ ಪಾನಗನ್ಧಪುರಸ್ಕೃತಃ ॥ 23 ॥
ತಸ್ಯ ರಾಕ್ಷಸಸಿಂಹಸ್ಯ ನಿಶ್ಚಕ್ರಾಮ ಮಹಾಮುಖಾತ್ ।
ಶಯಾನಸ್ಯ ವಿನಿಃಶ್ವಾಸಃ ಪೂರಯನ್ನಿವ ತದ್ ಗೃಹಮ್ ॥ 24 ॥
ಮುಕ್ತಾಮಣಿವಿಚಿತ್ರೇಣ ಕಾಞ್ಚನೇನ ವಿರಾಜಿತಮ್ ।
ಮಕುಟೇನಾಪವೃತ್ತೇನ ಕುಣ್ಡಲೋಜ್ವಲಿತಾನನಮ್ ॥ 25 ॥
ರಕ್ತಚನ್ದನದಿಗ್ಧೇನ ತಥಾ ಹಾರೇಣ ಶೋಭಿನಾ ।
ಪೀನಾಯತವಿಶಾಲೇನ ವಕ್ಷಸಾಽಭಿವಿರಾಜಿತಮ್ ॥ 26 ॥
ಪಾಣ್ಡರೇಣಾಪವಿದ್ಧೇನ ಕ್ಷೌಮೇಣ ಕ್ಷತಜೇಕ್ಷಣಮ್ ।
ಮಹಾರ್ಹೇಣ ಸುಸಂವೀತಂ ಪೀತೇನೋತ್ತಮವಾಸಸಾ ॥ 27 ॥
ಮಾಷರಾಶಿಪ್ರತೀಕಾಶಂ ನಿಶ್ಶ್ವಸನ್ತಂ ಭುಜಙ್ಗವತ್ ।
ಗಾಙ್ಗೇ ಮಹತಿ ತೋಯಾನ್ತೇ ಪ್ರಸುಪ್ತಮಿವ ಕುಞ್ಜರಮ್ ॥ 28 ॥
ಚತುರ್ಭಿಃ ಕಾಞ್ಚನೈರ್ದೀಪೈದ್ಧೀಪ್ಯಮಾನಚತುರ್ದಿಶಮ್ ।
ಪ್ರಕಾಶೀಕೃತಸರ್ವಾಙ್ಗಂ ಮೇಘಂ ವಿದ್ಯುದ್ಗಣೈರಿವ ॥ 29 ॥
ಪಾದಮೂಲಗತಾಶ್ಚಾಪಿ ದದರ್ಶ ಸುಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಪತ್ನೀಃ ಸ ಪ್ರಿಯಭಾರ್ಯಸ್ಯ ತಸ್ಯ ರಕ್ಷಃಪತೇರ್ಗೃಹೇ ॥ 30 ॥
ಶಶಿಪ್ರಕಾಶವದನಾಶ್ಚಾರುಕುಣ್ಡಲಭೂಷಿತಾಃ ।
ಅಮ್ಲಾನಮಾಲ್ಯಾಭರಣಾ ದದರ್ಶ ಹರಿಯೂಥಪಃ ॥ 31 ॥
ನೃತ್ತವಾದಿತ್ರಕುಶಲಾ ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಭುಜಾಙ್ಕಗಾಃ ।
ವರಾಭರಣಧಾರಿಣ್ಯೋ ನಿಷಣ್ಣಾ ದದೃಶೇ ಹರಿಃ ॥ 32 ॥
ವಜ್ರವೈಡೂರ್ಯಗರ್ಭಾಣಿ ಶ್ರವಣಾನ್ತೇಷು ಯೋಷಿತಾಮ್ ।
ದದರ್ಶ ತಾಪನೀಯಾನಿ ಕುಣ್ಡಲಾನ್ಯಙ್ಗದಾನಿ ಚ ॥ 33 ॥
ತಾಸಾಂ ಚನ್ದ್ರೋಪಮೈರ್ವಕ್ತ್ರೈಶ್ಶುಭೈರ್ಲಲಿತಕುಣ್ಡಲೈಃ ।
ವಿರರಾಜ ವಿಮಾನಂ ತನ್ನಭಸ್ತಾರಾಗಣೈರಿವ ॥ 34 ॥
ಮದವ್ಯಾಯಾಮಖಿನ್ನಾಸ್ತಾ ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸ್ಯ ಯೋಷಿತಃ ।
ತೇಷು ತೇಷ್ವವಕಾಶೇಷು ಪ್ರಸುಪ್ತಾಸ್ತನುಮಧ್ಯಮಾಃ ॥ 35 ॥
ಅಙ್ಗಹಾರೈಸ್ತಥೈವಾನ್ಯಾ ಕೋಮಲೈರ್ನೃತ್ತಶಾಲಿನೀ ।
ವಿನ್ಯಸ್ತಶುಭಸರ್ವಾಙ್ಗೀ ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ವರವರ್ಣಿನೀ ॥ 36 ॥
ಕಾಚಿದ್ವೀಣಾಂ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ಸಮ್ಪ್ರಕಾಶತೇ ।
ಮಹಾನದೀಪ್ರಕೀರ್ಣೇವ ನಲಿನೀ ಪೋತಮಾಶ್ರಿತಾ ॥ 37 ॥
ಅನ್ಯಾ ಕಕ್ಷಗತೇನೈವ ಮಡ್ಡುಕೇನಾಸಿತೇಕ್ಷಣಾ ।
ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ಭಾಮಿನೀ ಭಾತಿ ಬಾಲಪುತ್ರೇವ ವತ್ಸಲಾ ॥ 38 ॥
ಪಟಹಂ ಚಾರುಸರ್ವಾಙ್ಗೀ ಪೀಡ್ಯ ಶೇತೇ ಶುಭಸ್ತನೀ ।
ಚಿರಸ್ಯ ರಮಣಂ ಲಬ್ಧ್ವಾ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯೇವ ಭಾಮಿನೀ ॥ 39 ॥
ಕಾಚಿದ್ವಂಶಂ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಸುಪ್ತಾ ಕಮಲಲೋಚನಾ ।
ರಹಃ ಪ್ರಿಯತಮಂ ಗೃಹ್ಯ ಸಕಾಮೇವ ಚ ಕಾಮಿನೀ ॥ 40 ॥
ವಿಪಞ್ಚೀಂ ಪರಿಗೃಹ್ಯಾನ್ಯಾ ನಿಯತಾ ನೃತ್ತಶಾಲಿನೀ ।
ನಿದ್ರಾವಶಮನುಪ್ರಾಪ್ತಾ ಸಹ ಕಾನ್ತೇವ ಭಾಮಿನೀ ॥ 41 ॥
ಅನ್ಯಾ ಕನಕಸಙ್ಕಾಶೈರ್ಮೃದುಪೀನೈರ್ಮನೋರಮೈಃ ।
ಮೃದಙ್ಗಂ ಪರಿಪೀಡ್ಯಾಙ್ಗೈಃ ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ಮತ್ತಲೋಚನಾ ॥ 42 ॥
ಭುಜಪಾರ್ಶ್ವಾನ್ತರಸ್ಥೇನ ಕಕ್ಷಗೇನ ಕೃಶೋದರೀ ।
ಪಣವೇವ ಸಹಾನಿನ್ದ್ಯಾ ಸುಪ್ತಾ ಮದಕೃತಶ್ರಮಾ ॥ 43 ॥
ಡಿಣ್ಡಿಮಂ ಪರಿಗೃಹ್ಯಾನ್ಯಾ ತಥೈವಾಸಕ್ತಡಿಣ್ಡಿಮಾ ।
ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ತರುಣಂ ವತ್ಸಮುಪಗೂಹ್ಯೇವ ಭಾಮಿನೀ ॥ 44 ॥
ಕಾಚಿದಾಡಮ್ಬರಂ ನಾರೀ ಭುಜಸಂಯೋಗಪೀಡಿತಮ್ ।
ಕೃತ್ವಾ ಕಮಲಪತ್ರಾಕ್ಷೀ ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ಮದಮೋಹಿತಾ ॥ 45 ॥
ಕಲಶೀಮಪವಿಧ್ಯಾನ್ಯಾ ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ಭಾತಿ ಭಾಮಿನೀ ।
ವಸನ್ತೇ ಪುಷ್ಪಶಬಲಾ ಮಾಲೇವ ಪರಿಮಾರ್ಜಿತಾ ॥ 46 ॥
ಪಾಣಿಭ್ಯಾಂ ಚ ಕುಚೌ ಕಾಚಿತ್ಸುವರ್ಣಕಲಶೋಪಮೌ ।
ಉಪಗೂಹ್ಯಾಬಲಾ ಸುಪ್ತಾ ನಿದ್ರಾಬಲಪರಾಜಿತಾ ॥ 47 ॥
ಅನ್ಯಾ ಕಮಲಪತ್ರಾಕ್ಷೀ ಪೂರ್ಣೇನ್ದುಸದೃಶಾನನಾ ।
ಅನ್ಯಾಮಾಲಿಙ್ಗ್ಯ ಸುಶ್ರೋಣೀಂ ಪ್ರಸುಪ್ತಾ ಮದವಿಹ್ವಲಾ ॥ 48 ॥
ಆತೋದ್ಯಾನಿ ವಿಚಿತ್ರಾಣಿ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ವರಸ್ತ್ರಿಯಃ ।
ನಿಪೀಡ್ಯ ಚ ಕುಚೈಸ್ಸುಪ್ತಾ ಕಾಮಿನ್ಯಃ ಕಾಮುಕಾನಿವ ॥ 49 ॥
ತಾಸಾಮೇಕಾನ್ತವಿನ್ಯಸ್ತೇ ಶಯಾನಾಂ ಶಯನೇ ಶುಭೇ ।
ದದರ್ಶ ರೂಪಸಮ್ಪನ್ನಾಮಪರಾಂ ಸ ಕಪಿಃ ಸ್ತ್ರಿಯಮ್ ॥ 50 ॥
ಮುಕ್ತಾಮಣಿಸಮಾಯುಕ್ತೈರ್ಭೂಷಣೈಃ ಸುವಿಭೂಷಿತಾಮ್ ।
ವಿಭೂಷಯನ್ತೀಮಿವ ತತ್ಸ್ವಶ್ರಿಯಾ ಭವನೋತ್ತಮಮ್ ॥ 51 ॥
ಗೌರೀಂ ಕನಕವರ್ಣಾಭಾಮಿಷ್ಟಾಮನ್ತಃ ಪುರೇಶ್ವರೀಮ್ ।
ಕಪಿರ್ಮನ್ದೋದರೀಂ ತತ್ರ ಶಯಾನಾಂ ಚಾರುರೂಪಿಣೀಮ್ ॥ 52 ॥
ಸ ತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಮಹಾಬಾಹುರ್ಭೂಷಿತಾಂ ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ತರ್ಕಯಾಮಾಸ ಸೀತೇತಿ ರೂಪಯೌವನಸಮ್ಪದಾ ॥ 53 ॥
ಹರ್ಷೇಣ ಮಹತಾ ಯುಕ್ತೋ ನನನ್ದ ಹರಿಯೂಥಪಃ ।
ಆಸ್ಫೋಟಯಾಮಾಸ ಚುಚುಮ್ಬ ಪುಚ್ಛಂ ನನನ್ದ ಚಿಕ್ರೀಡ ಜಗೌ ಜಗಾಮ ।
ಸ್ತಮ್ಭಾನರೋಹನ್ನಿಪಪಾತ ಭೂಮೌ ನಿದರ್ಶಯನ್ ಸ್ವಾಂ ಪ್ರಕೃತಿಂ ಕಪೀನಾಮ್ ॥ 54 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ದಶಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam |
avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam || 1 ||
dāntakāñcanacitrāṅgairvaiḍūryaiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetairupapannaṃ mahādhanaiḥ || 2 ||
tasya caikatame deśe so'gyramālāvibhūṣitam |
dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisannibham || 3 ||
jātarūpaparikṣiptaṃ citrabhānusamaprabham |
aśokamālāvitataṃ dadarśa paramāsanam || 4 ||
vālavyajanahastābhirvījyamānaṃ samantataḥ |
gandhaiśca vividhairjuṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam || 5 ||
paramāstaraṇāstīrṇamāvikājinasaṃvṛtam |
dāmabhirvaramālyānāṃ samantādupaśobhitam || 6 ||
tasmin jīmūtasaṅkāśaṃ pradīptottamakuṇḍalam |
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasam || 7 ||
lohitenānuliptāṅgaṃ candanena sugandhinā |
sandhyāraktamivākāśe toyadaṃ sataṭidgaṇam || 8 ||
vṛtamābharaṇairdivyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam |
savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptamiva mandaram || 9 ||
krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam |
priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham || 10 ||
pītvā'pyuparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ |
bhāsvare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam || 11 ||
niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānararṣabhaḥ |
āsādya paramodvignassopāsarpatsubhītavat || 12 ||
athā''rohaṇamāsādya vedikā'ntaramāśritaḥ |
suptaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ || 13 ||
śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanottamam |
gandhahastini saṃviṣṭe yathā prasravaṇaṃ mahat || 14 ||
kāñcanāṅgadasannadhdai ca dadarśa sa mahātmanaḥ |
vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāvindradhvajopamau || 15 ||
airāvataviṣāṇāgrairāpīḍanakṛtavraṇau |
vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣatau || 16 ||
pīnau samasujātāṃsau saṅgatau balasaṃyutau |
sulakṣaṇanakhāṅguṣṭhā svaṅgulītalalakṣitau || 17 ||
saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau |
vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāvivoragau || 18 ||
śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā |
candanena parārdhyena svanuliptau svalaṅkṛtau || 19 ||
uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau |
yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau || 20 ||
dadarśa sa kapistatra bāhū śayanasaṃsthitau |
mandarasyāntare suptau mahāhī ruṣitāviva || 21 ||
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ |
śuśubhe'calasaṅkāśaḥ śṛṅgābhyāmiva mandaraḥ || 22 ||
cūtapunnāgasurabhirvakulottamasaṃyutaḥ |
mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraskṛtaḥ || 23 ||
tasya rākṣasasiṃhasya niścakrāma mahāmukhāt |
śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayanniva tad gṛham || 24 ||
muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājitam |
makuṭenāpavṛttena kuṇḍalojvalitānanam || 25 ||
raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhinā |
pīnāyataviśālena vakṣasā'bhivirājitam || 26 ||
pāṇḍareṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam |
mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottamavāsasā || 27 ||
māṣarāśipratīkāśaṃ niśśvasantaṃ bhujaṅgavat |
gāṅge mahati toyānte prasuptamiva kuñjaram || 28 ||
caturbhiḥ kāñcanairdīpaiddhīpyamānacaturdiśam |
prakāśīkṛtasarvāṅgaṃ meghaṃ vidyudgaṇairiva || 29 ||
pādamūlagatāścāpi dadarśa sumahātmanaḥ |
patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpatergṛhe || 30 ||
śaśiprakāśavadanāścārukuṇḍalabhūṣitāḥ |
amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ || 31 ||
nṛttavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ |
varābharaṇadhāriṇyo niṣaṇṇā dadṛśe hariḥ || 32 ||
vajravaiḍūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām |
dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalānyaṅgadāni ca || 33 ||
tāsāṃ candropamairvaktraiśśubhairlalitakuṇḍalaiḥ |
virarāja vimānaṃ tannabhastārāgaṇairiva || 34 ||
madavyāyāmakhinnāstā rākṣasendrasya yoṣitaḥ |
teṣu teṣvavakāśeṣu prasuptāstanumadhyamāḥ || 35 ||
aṅgahāraistathaivānyā komalairnṛttaśālinī |
vinyastaśubhasarvāṅgī prasuptā varavarṇinī || 36 ||
kācidvīṇāṃ pariṣvajya prasuptā samprakāśate |
mahānadīprakīrṇeva nalinī potamāśritā || 37 ||
anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā |
prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā || 38 ||
paṭahaṃ cārusarvāṅgī pīḍya śete śubhastanī |
cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva bhāminī || 39 ||
kācidvaṃśaṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā |
rahaḥ priyatamaṃ gṛhya sakāmeva ca kāminī || 40 ||
vipañcīṃ parigṛhyānyā niyatā nṛttaśālinī |
nidrāvaśamanuprāptā saha kānteva bhāminī || 41 ||
anyā kanakasaṅkāśairmṛdupīnairmanoramaiḥ |
mṛdaṅgaṃ paripīḍyāṅgaiḥ prasuptā mattalocanā || 42 ||
bhujapārśvāntarasthena kakṣagena kṛśodarī |
paṇaveva sahānindyā suptā madakṛtaśramā || 43 ||
ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā |
prasuptā taruṇaṃ vatsamupagūhyeva bhāminī || 44 ||
kācidāḍambaraṃ nārī bhujasaṃyogapīḍitam |
kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā || 45 ||
kalaśīmapavidhyānyā prasuptā bhāti bhāminī |
vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā || 46 ||
pāṇibhyāṃ ca kucau kācitsuvarṇakalaśopamau |
upagūhyābalā suptā nidrābalaparājitā || 47 ||
anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
anyāmāliṅgya suśroṇīṃ prasuptā madavihvalā || 48 ||
ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ |
nipīḍya ca kucaissuptā kāminyaḥ kāmukāniva || 49 ||
tāsāmekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe |
dadarśa rūpasampannāmaparāṃ sa kapiḥ striyam || 50 ||
muktāmaṇisamāyuktairbhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām |
vibhūṣayantīmiva tatsvaśriyā bhavanottamam || 51 ||
gaurīṃ kanakavarṇābhāmiṣṭāmantaḥ pureśvarīm |
kapirmandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm || 52 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhurbhūṣitāṃ mārutātmajaḥ |
tarkayāmāsa sīteti rūpayauvanasampadā || 53 ||
harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ |
āsphoṭayāmāsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma |
stambhānarohannipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
तत्र दिव्योपमं मुख्यं स्फाटिकं रत्नभूषितम् ।
अवेक्षमाणो हनुमान् ददर्श शयनासनम् ॥ 1 ॥
दान्तकाञ्चनचित्राङ्गैर्वैडूर्यैश्च वरासनैः ।
महार्हास्तरणोपेतैरुपपन्नं महाधनैः ॥ 2 ॥
तस्य चैकतमे देशे सोऽग्य्रमालाविभूषितम् ।
ददर्श पाण्डुरं छत्रं ताराधिपतिसन्निभम् ॥ 3 ॥
जातरूपपरिक्षिप्तं चित्रभानुसमप्रभम् ।
अशोकमालाविततं ददर्श परमासनम् ॥ 4 ॥
वालव्यजनहस्ताभिर्वीज्यमानं समन्ततः ।
गन्धैश्च विविधैर्जुष्टं वरधूपेन धूपितम् ॥ 5 ॥
परमास्तरणास्तीर्णमाविकाजिनसंवृतम् ।
दामभिर्वरमाल्यानां समन्तादुपशोभितम् ॥ 6 ॥
तस्मिन् जीमूतसङ्काशं प्रदीप्तोत्तमकुण्डलम् ।
लोहिताक्षं महाबाहुं महारजतवाससम् ॥ 7 ॥
लोहितेनानुलिप्ताङ्गं चन्दनेन सुगन्धिना ।
सन्ध्यारक्तमिवाकाशे तोयदं सतटिद्गणम् ॥ 8 ॥
वृतमाभरणैर्दिव्यैः सुरूपं कामरूपिणम् ।
सवृक्षवनगुल्माढ्यं प्रसुप्तमिव मन्दरम् ॥ 9 ॥
क्रीडित्वोपरतं रात्रौ वराभरणभूषितम् ।
प्रियं राक्षसकन्यानां राक्षसानां सुखावहम् ॥ 10 ॥
पीत्वाऽप्युपरतं चापि ददर्श स महाकपिः ।
भास्वरे शयने वीरं प्रसुप्तं राक्षसाधिपम् ॥ 11 ॥
निःश्वसन्तं यथा नागं रावणं वानरर्षभः ।
आसाद्य परमोद्विग्नस्सोपासर्पत्सुभीतवत् ॥ 12 ॥
अथाऽऽरोहणमासाद्य वेदिकाऽन्तरमाश्रितः ।
सुप्तं राक्षसशार्दूलं प्रेक्षते स्म महाकपिः ॥ 13 ॥
शुशुभे राक्षसेन्द्रस्य स्वपतः शयनोत्तमम् ।
गन्धहस्तिनि संविष्टे यथा प्रस्रवणं महत् ॥ 14 ॥
काञ्चनाङ्गदसन्नध्दै च ददर्श स महात्मनः ।
विक्षिप्तौ राक्षसेन्द्रस्य भुजाविन्द्रध्वजोपमौ ॥ 15 ॥
ऐरावतविषाणाग्रैरापीडनकृतव्रणौ ।
वज्रोल्लिखितपीनांसौ विष्णुचक्रपरिक्षतौ ॥ 16 ॥
पीनौ समसुजातांसौ सङ्गतौ बलसंयुतौ ।
सुलक्षणनखाङ्गुष्ठा स्वङ्गुलीतललक्षितौ ॥ 17 ॥
संहतौ परिघाकारौ वृत्तौ करिकरोपमौ ।
विक्षिप्तौ शयने शुभ्रे पञ्चशीर्षाविवोरगौ ॥ 18 ॥
शशक्षतजकल्पेन सुशीतेन सुगन्धिना ।
चन्दनेन परार्ध्येन स्वनुलिप्तौ स्वलङ्कृतौ ॥ 19 ॥
उत्तमस्त्रीविमृदितौ गन्धोत्तमनिषेवितौ ।
यक्षपन्नगगन्धर्वदेवदानवराविणौ ॥ 20 ॥
ददर्श स कपिस्तत्र बाहू शयनसंस्थितौ ।
मन्दरस्यान्तरे सुप्तौ महाही रुषिताविव ॥ 21 ॥
ताभ्यां स परिपूर्णाभ्यां भुजाभ्यां राक्षसेश्वरः ।
शुशुभेऽचलसङ्काशः शृङ्गाभ्यामिव मन्दरः ॥ 22 ॥
चूतपुन्नागसुरभिर्वकुलोत्तमसंयुतः ।
मृष्टान्नरससंयुक्तः पानगन्धपुरस्कृतः ॥ 23 ॥
तस्य राक्षससिंहस्य निश्चक्राम महामुखात् ।
शयानस्य विनिःश्वासः पूरयन्निव तद् गृहम् ॥ 24 ॥
मुक्तामणिविचित्रेण काञ्चनेन विराजितम् ।
मकुटेनापवृत्तेन कुण्डलोज्वलिताननम् ॥ 25 ॥
रक्तचन्दनदिग्धेन तथा हारेण शोभिना ।
पीनायतविशालेन वक्षसाऽभिविराजितम् ॥ 26 ॥
पाण्डरेणापविद्धेन क्षौमेण क्षतजेक्षणम् ।
महार्हेण सुसंवीतं पीतेनोत्तमवाससा ॥ 27 ॥
माषराशिप्रतीकाशं निश्श्वसन्तं भुजङ्गवत् ।
गाङ्गे महति तोयान्ते प्रसुप्तमिव कुञ्जरम् ॥ 28 ॥
चतुर्भिः काञ्चनैर्दीपैद्धीप्यमानचतुर्दिशम् ।
प्रकाशीकृतसर्वाङ्गं मेघं विद्युद्गणैरिव ॥ 29 ॥
पादमूलगताश्चापि ददर्श सुमहात्मनः ।
पत्नीः स प्रियभार्यस्य तस्य रक्षःपतेर्गृहे ॥ 30 ॥
शशिप्रकाशवदनाश्चारुकुण्डलभूषिताः ।
अम्लानमाल्याभरणा ददर्श हरियूथपः ॥ 31 ॥
नृत्तवादित्रकुशला राक्षसेन्द्रभुजाङ्कगाः ।
वराभरणधारिण्यो निषण्णा ददृशे हरिः ॥ 32 ॥
वज्रवैडूर्यगर्भाणि श्रवणान्तेषु योषिताम् ।
ददर्श तापनीयानि कुण्डलान्यङ्गदानि च ॥ 33 ॥
तासां चन्द्रोपमैर्वक्त्रैश्शुभैर्ललितकुण्डलैः ।
विरराज विमानं तन्नभस्तारागणैरिव ॥ 34 ॥
मदव्यायामखिन्नास्ता राक्षसेन्द्रस्य योषितः ।
तेषु तेष्ववकाशेषु प्रसुप्तास्तनुमध्यमाः ॥ 35 ॥
अङ्गहारैस्तथैवान्या कोमलैर्नृत्तशालिनी ।
विन्यस्तशुभसर्वाङ्गी प्रसुप्ता वरवर्णिनी ॥ 36 ॥
काचिद्वीणां परिष्वज्य प्रसुप्ता सम्प्रकाशते ।
महानदीप्रकीर्णेव नलिनी पोतमाश्रिता ॥ 37 ॥
अन्या कक्षगतेनैव मड्डुकेनासितेक्षणा ।
प्रसुप्ता भामिनी भाति बालपुत्रेव वत्सला ॥ 38 ॥
पटहं चारुसर्वाङ्गी पीड्य शेते शुभस्तनी ।
चिरस्य रमणं लब्ध्वा परिष्वज्येव भामिनी ॥ 39 ॥
काचिद्वंशं परिष्वज्य सुप्ता कमललोचना ।
रहः प्रियतमं गृह्य सकामेव च कामिनी ॥ 40 ॥
विपञ्चीं परिगृह्यान्या नियता नृत्तशालिनी ।
निद्रावशमनुप्राप्ता सह कान्तेव भामिनी ॥ 41 ॥
अन्या कनकसङ्काशैर्मृदुपीनैर्मनोरमैः ।
मृदङ्गं परिपीड्याङ्गैः प्रसुप्ता मत्तलोचना ॥ 42 ॥
भुजपार्श्वान्तरस्थेन कक्षगेन कृशोदरी ।
पणवेव सहानिन्द्या सुप्ता मदकृतश्रमा ॥ 43 ॥
डिण्डिमं परिगृह्यान्या तथैवासक्तडिण्डिमा ।
प्रसुप्ता तरुणं वत्समुपगूह्येव भामिनी ॥ 44 ॥
काचिदाडम्बरं नारी भुजसंयोगपीडितम् ।
कृत्वा कमलपत्राक्षी प्रसुप्ता मदमोहिता ॥ 45 ॥
कलशीमपविध्यान्या प्रसुप्ता भाति भामिनी ।
वसन्ते पुष्पशबला मालेव परिमार्जिता ॥ 46 ॥
पाणिभ्यां च कुचौ काचित्सुवर्णकलशोपमौ ।
उपगूह्याबला सुप्ता निद्राबलपराजिता ॥ 47 ॥
अन्या कमलपत्राक्षी पूर्णेन्दुसदृशानना ।
अन्यामालिङ्ग्य सुश्रोणीं प्रसुप्ता मदविह्वला ॥ 48 ॥
आतोद्यानि विचित्राणि परिष्वज्य वरस्त्रियः ।
निपीड्य च कुचैस्सुप्ता कामिन्यः कामुकानिव ॥ 49 ॥
तासामेकान्तविन्यस्ते शयानां शयने शुभे ।
ददर्श रूपसम्पन्नामपरां स कपिः स्त्रियम् ॥ 50 ॥
मुक्तामणिसमायुक्तैर्भूषणैः सुविभूषिताम् ।
विभूषयन्तीमिव तत्स्वश्रिया भवनोत्तमम् ॥ 51 ॥
गौरीं कनकवर्णाभामिष्टामन्तः पुरेश्वरीम् ।
कपिर्मन्दोदरीं तत्र शयानां चारुरूपिणीम् ॥ 52 ॥
स तां दृष्ट्वा महाबाहुर्भूषितां मारुतात्मजः ।
तर्कयामास सीतेति रूपयौवनसम्पदा ॥ 53 ॥
हर्षेण महता युक्तो ननन्द हरियूथपः ।
आस्फोटयामास चुचुम्ब पुच्छं ननन्द चिक्रीड जगौ जगाम ।
स्तम्भानरोहन्निपपात भूमौ निदर्शयन् स्वां प्रकृतिं कपीनाम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam |
avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam || 1 ||
dāntakāñcanacitrāṅgairvaiḍūryaiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetairupapannaṃ mahādhanaiḥ || 2 ||
tasya caikatame deśe so'gyramālāvibhūṣitam |
dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisannibham || 3 ||
jātarūpaparikṣiptaṃ citrabhānusamaprabham |
aśokamālāvitataṃ dadarśa paramāsanam || 4 ||
vālavyajanahastābhirvījyamānaṃ samantataḥ |
gandhaiśca vividhairjuṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam || 5 ||
paramāstaraṇāstīrṇamāvikājinasaṃvṛtam |
dāmabhirvaramālyānāṃ samantādupaśobhitam || 6 ||
tasmin jīmūtasaṅkāśaṃ pradīptottamakuṇḍalam |
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasam || 7 ||
lohitenānuliptāṅgaṃ candanena sugandhinā |
sandhyāraktamivākāśe toyadaṃ sataṭidgaṇam || 8 ||
vṛtamābharaṇairdivyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam |
savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptamiva mandaram || 9 ||
krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam |
priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham || 10 ||
pītvā'pyuparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ |
bhāsvare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam || 11 ||
niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānararṣabhaḥ |
āsādya paramodvignassopāsarpatsubhītavat || 12 ||
athā''rohaṇamāsādya vedikā'ntaramāśritaḥ |
suptaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ || 13 ||
śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanottamam |
gandhahastini saṃviṣṭe yathā prasravaṇaṃ mahat || 14 ||
kāñcanāṅgadasannadhdai ca dadarśa sa mahātmanaḥ |
vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāvindradhvajopamau || 15 ||
airāvataviṣāṇāgrairāpīḍanakṛtavraṇau |
vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣatau || 16 ||
pīnau samasujātāṃsau saṅgatau balasaṃyutau |
sulakṣaṇanakhāṅguṣṭhā svaṅgulītalalakṣitau || 17 ||
saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau |
vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāvivoragau || 18 ||
śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā |
candanena parārdhyena svanuliptau svalaṅkṛtau || 19 ||
uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau |
yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau || 20 ||
dadarśa sa kapistatra bāhū śayanasaṃsthitau |
mandarasyāntare suptau mahāhī ruṣitāviva || 21 ||
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ |
śuśubhe'calasaṅkāśaḥ śṛṅgābhyāmiva mandaraḥ || 22 ||
cūtapunnāgasurabhirvakulottamasaṃyutaḥ |
mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraskṛtaḥ || 23 ||
tasya rākṣasasiṃhasya niścakrāma mahāmukhāt |
śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayanniva tad gṛham || 24 ||
muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājitam |
makuṭenāpavṛttena kuṇḍalojvalitānanam || 25 ||
raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhinā |
pīnāyataviśālena vakṣasā'bhivirājitam || 26 ||
pāṇḍareṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam |
mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottamavāsasā || 27 ||
māṣarāśipratīkāśaṃ niśśvasantaṃ bhujaṅgavat |
gāṅge mahati toyānte prasuptamiva kuñjaram || 28 ||
caturbhiḥ kāñcanairdīpaiddhīpyamānacaturdiśam |
prakāśīkṛtasarvāṅgaṃ meghaṃ vidyudgaṇairiva || 29 ||
pādamūlagatāścāpi dadarśa sumahātmanaḥ |
patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpatergṛhe || 30 ||
śaśiprakāśavadanāścārukuṇḍalabhūṣitāḥ |
amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ || 31 ||
nṛttavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ |
varābharaṇadhāriṇyo niṣaṇṇā dadṛśe hariḥ || 32 ||
vajravaiḍūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām |
dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalānyaṅgadāni ca || 33 ||
tāsāṃ candropamairvaktraiśśubhairlalitakuṇḍalaiḥ |
virarāja vimānaṃ tannabhastārāgaṇairiva || 34 ||
madavyāyāmakhinnāstā rākṣasendrasya yoṣitaḥ |
teṣu teṣvavakāśeṣu prasuptāstanumadhyamāḥ || 35 ||
aṅgahāraistathaivānyā komalairnṛttaśālinī |
vinyastaśubhasarvāṅgī prasuptā varavarṇinī || 36 ||
kācidvīṇāṃ pariṣvajya prasuptā samprakāśate |
mahānadīprakīrṇeva nalinī potamāśritā || 37 ||
anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā |
prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā || 38 ||
paṭahaṃ cārusarvāṅgī pīḍya śete śubhastanī |
cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva bhāminī || 39 ||
kācidvaṃśaṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā |
rahaḥ priyatamaṃ gṛhya sakāmeva ca kāminī || 40 ||
vipañcīṃ parigṛhyānyā niyatā nṛttaśālinī |
nidrāvaśamanuprāptā saha kānteva bhāminī || 41 ||
anyā kanakasaṅkāśairmṛdupīnairmanoramaiḥ |
mṛdaṅgaṃ paripīḍyāṅgaiḥ prasuptā mattalocanā || 42 ||
bhujapārśvāntarasthena kakṣagena kṛśodarī |
paṇaveva sahānindyā suptā madakṛtaśramā || 43 ||
ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā |
prasuptā taruṇaṃ vatsamupagūhyeva bhāminī || 44 ||
kācidāḍambaraṃ nārī bhujasaṃyogapīḍitam |
kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā || 45 ||
kalaśīmapavidhyānyā prasuptā bhāti bhāminī |
vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā || 46 ||
pāṇibhyāṃ ca kucau kācitsuvarṇakalaśopamau |
upagūhyābalā suptā nidrābalaparājitā || 47 ||
anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
anyāmāliṅgya suśroṇīṃ prasuptā madavihvalā || 48 ||
ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ |
nipīḍya ca kucaissuptā kāminyaḥ kāmukāniva || 49 ||
tāsāmekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe |
dadarśa rūpasampannāmaparāṃ sa kapiḥ striyam || 50 ||
muktāmaṇisamāyuktairbhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām |
vibhūṣayantīmiva tatsvaśriyā bhavanottamam || 51 ||
gaurīṃ kanakavarṇābhāmiṣṭāmantaḥ pureśvarīm |
kapirmandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm || 52 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhurbhūṣitāṃ mārutātmajaḥ |
tarkayāmāsa sīteti rūpayauvanasampadā || 53 ||
harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ |
āsphoṭayāmāsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma |
stambhānarohannipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.