শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ দশমস্সর্গঃ ।
তত্র দিব্যোপমং মুখ্যং স্ফাটিকং রত্নভূষিতম্ ।
অবেক্ষমাণো হনুমান্ দদর্শ শযনাসনম্ ॥ 1 ॥
দান্তকাঞ্চনচিত্রাঙ্গৈর্বৈডূর্যৈশ্চ বরাসনৈঃ ।
মহার্হাস্তরণোপেতৈরুপপন্নং মহাধনৈঃ ॥ 2 ॥
তস্য চৈকতমে দেশে সোঽগ্য্রমালাবিভূষিতম্ ।
দদর্শ পাণ্ডুরং ছত্রং তারাধিপতিসন্নিভম্ ॥ 3 ॥
জাতরূপপরিক্ষিপ্তং চিত্রভানুসমপ্রভম্ ।
অশোকমালাবিততং দদর্শ পরমাসনম্ ॥ 4 ॥
বালব্যজনহস্তাভির্বীজ্যমানং সমন্ততঃ ।
গন্ধৈশ্চ বিবিধৈর্জুষ্টং বরধূপেন ধূপিতম্ ॥ 5 ॥
পরমাস্তরণাস্তীর্ণমাবিকাজিনসংবৃতম্ ।
দামভির্বরমাল্যানাং সমন্তাদুপশোভিতম্ ॥ 6 ॥
তস্মিন্ জীমূতসঙ্কাশং প্রদীপ্তোত্তমকুণ্ডলম্ ।
লোহিতাক্ষং মহাবাহুং মহারজতবাসসম্ ॥ 7 ॥
লোহিতেনানুলিপ্তাঙ্গং চন্দনেন সুগন্ধিনা ।
সন্ধ্যারক্তমিবাকাশে তোযদং সতটিদ্গণম্ ॥ 8 ॥
বৃতমাভরণৈর্দিব্যৈঃ সুরূপং কামরূপিণম্ ।
সবৃক্ষবনগুল্মাঢ্যং প্রসুপ্তমিব মন্দরম্ ॥ 9 ॥
ক্রীডিত্বোপরতং রাত্রৌ বরাভরণভূষিতম্ ।
প্রিযং রাক্ষসকন্যানাং রাক্ষসানাং সুখাবহম্ ॥ 10 ॥
পীত্বাঽপ্যুপরতং চাপি দদর্শ স মহাকপিঃ ।
ভাস্বরে শযনে বীরং প্রসুপ্তং রাক্ষসাধিপম্ ॥ 11 ॥
নিঃশ্বসন্তং যথা নাগং রাবণং বানরর্ষভঃ ।
আসাদ্য পরমোদ্বিগ্নস্সোপাসর্পত্সুভীতবত্ ॥ 12 ॥
অথাঽঽরোহণমাসাদ্য বেদিকাঽন্তরমাশ্রিতঃ ।
সুপ্তং রাক্ষসশার্দূলং প্রেক্ষতে স্ম মহাকপিঃ ॥ 13 ॥
শুশুভে রাক্ষসেন্দ্রস্য স্বপতঃ শযনোত্তমম্ ।
গন্ধহস্তিনি সংবিষ্টে যথা প্রস্রবণং মহত্ ॥ 14 ॥
কাঞ্চনাঙ্গদসন্নধ্দৈ চ দদর্শ স মহাত্মনঃ ।
বিক্ষিপ্তৌ রাক্ষসেন্দ্রস্য ভুজাবিন্দ্রধ্বজোপমৌ ॥ 15 ॥
ঐরাবতবিষাণাগ্রৈরাপীডনকৃতব্রণৌ ।
বজ্রোল্লিখিতপীনাংসৌ বিষ্ণুচক্রপরিক্ষতৌ ॥ 16 ॥
পীনৌ সমসুজাতাংসৌ সঙ্গতৌ বলসংযুতৌ ।
সুলক্ষণনখাঙ্গুষ্ঠা স্বঙ্গুলীতললক্ষিতৌ ॥ 17 ॥
সংহতৌ পরিঘাকারৌ বৃত্তৌ করিকরোপমৌ ।
বিক্ষিপ্তৌ শযনে শুভ্রে পঞ্চশীর্ষাবিবোরগৌ ॥ 18 ॥
শশক্ষতজকল্পেন সুশীতেন সুগন্ধিনা ।
চন্দনেন পরার্ধ্যেন স্বনুলিপ্তৌ স্বলঙ্কৃতৌ ॥ 19 ॥
উত্তমস্ত্রীবিমৃদিতৌ গন্ধোত্তমনিষেবিতৌ ।
যক্ষপন্নগগন্ধর্বদেবদানবরাবিণৌ ॥ 20 ॥
দদর্শ স কপিস্তত্র বাহূ শযনসংস্থিতৌ ।
মন্দরস্যান্তরে সুপ্তৌ মহাহী রুষিতাবিব ॥ 21 ॥
তাভ্যাং স পরিপূর্ণাভ্যাং ভুজাভ্যাং রাক্ষসেশ্বরঃ ।
শুশুভেঽচলসঙ্কাশঃ শৃঙ্গাভ্যামিব মন্দরঃ ॥ 22 ॥
চূতপুন্নাগসুরভির্বকুলোত্তমসংযুতঃ ।
মৃষ্টান্নরসসংযুক্তঃ পানগন্ধপুরস্কৃতঃ ॥ 23 ॥
তস্য রাক্ষসসিংহস্য নিশ্চক্রাম মহামুখাত্ ।
শযানস্য বিনিঃশ্বাসঃ পূরযন্নিব তদ্ গৃহম্ ॥ 24 ॥
মুক্তামণিবিচিত্রেণ কাঞ্চনেন বিরাজিতম্ ।
মকুটেনাপবৃত্তেন কুণ্ডলোজ্বলিতাননম্ ॥ 25 ॥
রক্তচন্দনদিগ্ধেন তথা হারেণ শোভিনা ।
পীনাযতবিশালেন বক্ষসাঽভিবিরাজিতম্ ॥ 26 ॥
পাণ্ডরেণাপবিদ্ধেন ক্ষৌমেণ ক্ষতজেক্ষণম্ ।
মহার্হেণ সুসংবীতং পীতেনোত্তমবাসসা ॥ 27 ॥
মাষরাশিপ্রতীকাশং নিশ্শ্বসন্তং ভুজঙ্গবত্ ।
গাঙ্গে মহতি তোযান্তে প্রসুপ্তমিব কুঞ্জরম্ ॥ 28 ॥
চতুর্ভিঃ কাঞ্চনৈর্দীপৈদ্ধীপ্যমানচতুর্দিশম্ ।
প্রকাশীকৃতসর্বাঙ্গং মেঘং বিদ্যুদ্গণৈরিব ॥ 29 ॥
পাদমূলগতাশ্চাপি দদর্শ সুমহাত্মনঃ ।
পত্নীঃ স প্রিযভার্যস্য তস্য রক্ষঃপতের্গৃহে ॥ 30 ॥
শশিপ্রকাশবদনাশ্চারুকুণ্ডলভূষিতাঃ ।
অম্লানমাল্যাভরণা দদর্শ হরিযূথপঃ ॥ 31 ॥
নৃত্তবাদিত্রকুশলা রাক্ষসেন্দ্রভুজাঙ্কগাঃ ।
বরাভরণধারিণ্যো নিষণ্ণা দদৃশে হরিঃ ॥ 32 ॥
বজ্রবৈডূর্যগর্ভাণি শ্রবণান্তেষু যোষিতাম্ ।
দদর্শ তাপনীযানি কুণ্ডলান্যঙ্গদানি চ ॥ 33 ॥
তাসাং চন্দ্রোপমৈর্বক্ত্রৈশ্শুভৈর্ললিতকুণ্ডলৈঃ ।
বিররাজ বিমানং তন্নভস্তারাগণৈরিব ॥ 34 ॥
মদব্যাযামখিন্নাস্তা রাক্ষসেন্দ্রস্য যোষিতঃ ।
তেষু তেষ্ববকাশেষু প্রসুপ্তাস্তনুমধ্যমাঃ ॥ 35 ॥
অঙ্গহারৈস্তথৈবান্যা কোমলৈর্নৃত্তশালিনী ।
বিন্যস্তশুভসর্বাঙ্গী প্রসুপ্তা বরবর্ণিনী ॥ 36 ॥
কাচিদ্বীণাং পরিষ্বজ্য প্রসুপ্তা সম্প্রকাশতে ।
মহানদীপ্রকীর্ণেব নলিনী পোতমাশ্রিতা ॥ 37 ॥
অন্যা কক্ষগতেনৈব মড্ডুকেনাসিতেক্ষণা ।
প্রসুপ্তা ভামিনী ভাতি বালপুত্রেব বত্সলা ॥ 38 ॥
পটহং চারুসর্বাঙ্গী পীড্য শেতে শুভস্তনী ।
চিরস্য রমণং লব্ধ্বা পরিষ্বজ্যেব ভামিনী ॥ 39 ॥
কাচিদ্বংশং পরিষ্বজ্য সুপ্তা কমললোচনা ।
রহঃ প্রিযতমং গৃহ্য সকামেব চ কামিনী ॥ 40 ॥
বিপঞ্চীং পরিগৃহ্যান্যা নিযতা নৃত্তশালিনী ।
নিদ্রাবশমনুপ্রাপ্তা সহ কান্তেব ভামিনী ॥ 41 ॥
অন্যা কনকসঙ্কাশৈর্মৃদুপীনৈর্মনোরমৈঃ ।
মৃদঙ্গং পরিপীড্যাঙ্গৈঃ প্রসুপ্তা মত্তলোচনা ॥ 42 ॥
ভুজপার্শ্বান্তরস্থেন কক্ষগেন কৃশোদরী ।
পণবেব সহানিন্দ্যা সুপ্তা মদকৃতশ্রমা ॥ 43 ॥
ডিণ্ডিমং পরিগৃহ্যান্যা তথৈবাসক্তডিণ্ডিমা ।
প্রসুপ্তা তরুণং বত্সমুপগূহ্যেব ভামিনী ॥ 44 ॥
কাচিদাডম্বরং নারী ভুজসংযোগপীডিতম্ ।
কৃত্বা কমলপত্রাক্ষী প্রসুপ্তা মদমোহিতা ॥ 45 ॥
কলশীমপবিধ্যান্যা প্রসুপ্তা ভাতি ভামিনী ।
বসন্তে পুষ্পশবলা মালেব পরিমার্জিতা ॥ 46 ॥
পাণিভ্যাং চ কুচৌ কাচিত্সুবর্ণকলশোপমৌ ।
উপগূহ্যাবলা সুপ্তা নিদ্রাবলপরাজিতা ॥ 47 ॥
অন্যা কমলপত্রাক্ষী পূর্ণেন্দুসদৃশাননা ।
অন্যামালিঙ্গ্য সুশ্রোণীং প্রসুপ্তা মদবিহ্বলা ॥ 48 ॥
আতোদ্যানি বিচিত্রাণি পরিষ্বজ্য বরস্ত্রিযঃ ।
নিপীড্য চ কুচৈস্সুপ্তা কামিন্যঃ কামুকানিব ॥ 49 ॥
তাসামেকান্তবিন্যস্তে শযানাং শযনে শুভে ।
দদর্শ রূপসম্পন্নামপরাং স কপিঃ স্ত্রিযম্ ॥ 50 ॥
মুক্তামণিসমাযুক্তৈর্ভূষণৈঃ সুবিভূষিতাম্ ।
বিভূষযন্তীমিব তত্স্বশ্রিযা ভবনোত্তমম্ ॥ 51 ॥
গৌরীং কনকবর্ণাভামিষ্টামন্তঃ পুরেশ্বরীম্ ।
কপির্মন্দোদরীং তত্র শযানাং চারুরূপিণীম্ ॥ 52 ॥
স তাং দৃষ্ট্বা মহাবাহুর্ভূষিতাং মারুতাত্মজঃ ।
তর্কযামাস সীতেতি রূপযৌবনসম্পদা ॥ 53 ॥
হর্ষেণ মহতা যুক্তো ননন্দ হরিযূথপঃ ।
আস্ফোটযামাস চুচুম্ব পুচ্ছং ননন্দ চিক্রীড জগৌ জগাম ।
স্তম্ভানরোহন্নিপপাত ভূমৌ নিদর্শযন্ স্বাং প্রকৃতিং কপীনাম্ ॥ 54 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে দশমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam |
avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam || 1 ||
dāntakāñcanacitrāṅgairvaiḍūryaiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetairupapannaṃ mahādhanaiḥ || 2 ||
tasya caikatame deśe so'gyramālāvibhūṣitam |
dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisannibham || 3 ||
jātarūpaparikṣiptaṃ citrabhānusamaprabham |
aśokamālāvitataṃ dadarśa paramāsanam || 4 ||
vālavyajanahastābhirvījyamānaṃ samantataḥ |
gandhaiśca vividhairjuṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam || 5 ||
paramāstaraṇāstīrṇamāvikājinasaṃvṛtam |
dāmabhirvaramālyānāṃ samantādupaśobhitam || 6 ||
tasmin jīmūtasaṅkāśaṃ pradīptottamakuṇḍalam |
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasam || 7 ||
lohitenānuliptāṅgaṃ candanena sugandhinā |
sandhyāraktamivākāśe toyadaṃ sataṭidgaṇam || 8 ||
vṛtamābharaṇairdivyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam |
savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptamiva mandaram || 9 ||
krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam |
priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham || 10 ||
pītvā'pyuparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ |
bhāsvare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam || 11 ||
niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānararṣabhaḥ |
āsādya paramodvignassopāsarpatsubhītavat || 12 ||
athā''rohaṇamāsādya vedikā'ntaramāśritaḥ |
suptaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ || 13 ||
śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanottamam |
gandhahastini saṃviṣṭe yathā prasravaṇaṃ mahat || 14 ||
kāñcanāṅgadasannadhdai ca dadarśa sa mahātmanaḥ |
vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāvindradhvajopamau || 15 ||
airāvataviṣāṇāgrairāpīḍanakṛtavraṇau |
vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣatau || 16 ||
pīnau samasujātāṃsau saṅgatau balasaṃyutau |
sulakṣaṇanakhāṅguṣṭhā svaṅgulītalalakṣitau || 17 ||
saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau |
vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāvivoragau || 18 ||
śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā |
candanena parārdhyena svanuliptau svalaṅkṛtau || 19 ||
uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau |
yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau || 20 ||
dadarśa sa kapistatra bāhū śayanasaṃsthitau |
mandarasyāntare suptau mahāhī ruṣitāviva || 21 ||
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ |
śuśubhe'calasaṅkāśaḥ śṛṅgābhyāmiva mandaraḥ || 22 ||
cūtapunnāgasurabhirvakulottamasaṃyutaḥ |
mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraskṛtaḥ || 23 ||
tasya rākṣasasiṃhasya niścakrāma mahāmukhāt |
śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayanniva tad gṛham || 24 ||
muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājitam |
makuṭenāpavṛttena kuṇḍalojvalitānanam || 25 ||
raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhinā |
pīnāyataviśālena vakṣasā'bhivirājitam || 26 ||
pāṇḍareṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam |
mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottamavāsasā || 27 ||
māṣarāśipratīkāśaṃ niśśvasantaṃ bhujaṅgavat |
gāṅge mahati toyānte prasuptamiva kuñjaram || 28 ||
caturbhiḥ kāñcanairdīpaiddhīpyamānacaturdiśam |
prakāśīkṛtasarvāṅgaṃ meghaṃ vidyudgaṇairiva || 29 ||
pādamūlagatāścāpi dadarśa sumahātmanaḥ |
patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpatergṛhe || 30 ||
śaśiprakāśavadanāścārukuṇḍalabhūṣitāḥ |
amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ || 31 ||
nṛttavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ |
varābharaṇadhāriṇyo niṣaṇṇā dadṛśe hariḥ || 32 ||
vajravaiḍūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām |
dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalānyaṅgadāni ca || 33 ||
tāsāṃ candropamairvaktraiśśubhairlalitakuṇḍalaiḥ |
virarāja vimānaṃ tannabhastārāgaṇairiva || 34 ||
madavyāyāmakhinnāstā rākṣasendrasya yoṣitaḥ |
teṣu teṣvavakāśeṣu prasuptāstanumadhyamāḥ || 35 ||
aṅgahāraistathaivānyā komalairnṛttaśālinī |
vinyastaśubhasarvāṅgī prasuptā varavarṇinī || 36 ||
kācidvīṇāṃ pariṣvajya prasuptā samprakāśate |
mahānadīprakīrṇeva nalinī potamāśritā || 37 ||
anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā |
prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā || 38 ||
paṭahaṃ cārusarvāṅgī pīḍya śete śubhastanī |
cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva bhāminī || 39 ||
kācidvaṃśaṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā |
rahaḥ priyatamaṃ gṛhya sakāmeva ca kāminī || 40 ||
vipañcīṃ parigṛhyānyā niyatā nṛttaśālinī |
nidrāvaśamanuprāptā saha kānteva bhāminī || 41 ||
anyā kanakasaṅkāśairmṛdupīnairmanoramaiḥ |
mṛdaṅgaṃ paripīḍyāṅgaiḥ prasuptā mattalocanā || 42 ||
bhujapārśvāntarasthena kakṣagena kṛśodarī |
paṇaveva sahānindyā suptā madakṛtaśramā || 43 ||
ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā |
prasuptā taruṇaṃ vatsamupagūhyeva bhāminī || 44 ||
kācidāḍambaraṃ nārī bhujasaṃyogapīḍitam |
kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā || 45 ||
kalaśīmapavidhyānyā prasuptā bhāti bhāminī |
vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā || 46 ||
pāṇibhyāṃ ca kucau kācitsuvarṇakalaśopamau |
upagūhyābalā suptā nidrābalaparājitā || 47 ||
anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
anyāmāliṅgya suśroṇīṃ prasuptā madavihvalā || 48 ||
ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ |
nipīḍya ca kucaissuptā kāminyaḥ kāmukāniva || 49 ||
tāsāmekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe |
dadarśa rūpasampannāmaparāṃ sa kapiḥ striyam || 50 ||
muktāmaṇisamāyuktairbhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām |
vibhūṣayantīmiva tatsvaśriyā bhavanottamam || 51 ||
gaurīṃ kanakavarṇābhāmiṣṭāmantaḥ pureśvarīm |
kapirmandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm || 52 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhurbhūṣitāṃ mārutātmajaḥ |
tarkayāmāsa sīteti rūpayauvanasampadā || 53 ||
harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ |
āsphoṭayāmāsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma |
stambhānarohannipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
तत्र दिव्योपमं मुख्यं स्फाटिकं रत्नभूषितम् ।
अवेक्षमाणो हनुमान् ददर्श शयनासनम् ॥ 1 ॥
दान्तकाञ्चनचित्राङ्गैर्वैडूर्यैश्च वरासनैः ।
महार्हास्तरणोपेतैरुपपन्नं महाधनैः ॥ 2 ॥
तस्य चैकतमे देशे सोऽग्य्रमालाविभूषितम् ।
ददर्श पाण्डुरं छत्रं ताराधिपतिसन्निभम् ॥ 3 ॥
जातरूपपरिक्षिप्तं चित्रभानुसमप्रभम् ।
अशोकमालाविततं ददर्श परमासनम् ॥ 4 ॥
वालव्यजनहस्ताभिर्वीज्यमानं समन्ततः ।
गन्धैश्च विविधैर्जुष्टं वरधूपेन धूपितम् ॥ 5 ॥
परमास्तरणास्तीर्णमाविकाजिनसंवृतम् ।
दामभिर्वरमाल्यानां समन्तादुपशोभितम् ॥ 6 ॥
तस्मिन् जीमूतसङ्काशं प्रदीप्तोत्तमकुण्डलम् ।
लोहिताक्षं महाबाहुं महारजतवाससम् ॥ 7 ॥
लोहितेनानुलिप्ताङ्गं चन्दनेन सुगन्धिना ।
सन्ध्यारक्तमिवाकाशे तोयदं सतटिद्गणम् ॥ 8 ॥
वृतमाभरणैर्दिव्यैः सुरूपं कामरूपिणम् ।
सवृक्षवनगुल्माढ्यं प्रसुप्तमिव मन्दरम् ॥ 9 ॥
क्रीडित्वोपरतं रात्रौ वराभरणभूषितम् ।
प्रियं राक्षसकन्यानां राक्षसानां सुखावहम् ॥ 10 ॥
पीत्वाऽप्युपरतं चापि ददर्श स महाकपिः ।
भास्वरे शयने वीरं प्रसुप्तं राक्षसाधिपम् ॥ 11 ॥
निःश्वसन्तं यथा नागं रावणं वानरर्षभः ।
आसाद्य परमोद्विग्नस्सोपासर्पत्सुभीतवत् ॥ 12 ॥
अथाऽऽरोहणमासाद्य वेदिकाऽन्तरमाश्रितः ।
सुप्तं राक्षसशार्दूलं प्रेक्षते स्म महाकपिः ॥ 13 ॥
शुशुभे राक्षसेन्द्रस्य स्वपतः शयनोत्तमम् ।
गन्धहस्तिनि संविष्टे यथा प्रस्रवणं महत् ॥ 14 ॥
काञ्चनाङ्गदसन्नध्दै च ददर्श स महात्मनः ।
विक्षिप्तौ राक्षसेन्द्रस्य भुजाविन्द्रध्वजोपमौ ॥ 15 ॥
ऐरावतविषाणाग्रैरापीडनकृतव्रणौ ।
वज्रोल्लिखितपीनांसौ विष्णुचक्रपरिक्षतौ ॥ 16 ॥
पीनौ समसुजातांसौ सङ्गतौ बलसंयुतौ ।
सुलक्षणनखाङ्गुष्ठा स्वङ्गुलीतललक्षितौ ॥ 17 ॥
संहतौ परिघाकारौ वृत्तौ करिकरोपमौ ।
विक्षिप्तौ शयने शुभ्रे पञ्चशीर्षाविवोरगौ ॥ 18 ॥
शशक्षतजकल्पेन सुशीतेन सुगन्धिना ।
चन्दनेन परार्ध्येन स्वनुलिप्तौ स्वलङ्कृतौ ॥ 19 ॥
उत्तमस्त्रीविमृदितौ गन्धोत्तमनिषेवितौ ।
यक्षपन्नगगन्धर्वदेवदानवराविणौ ॥ 20 ॥
ददर्श स कपिस्तत्र बाहू शयनसंस्थितौ ।
मन्दरस्यान्तरे सुप्तौ महाही रुषिताविव ॥ 21 ॥
ताभ्यां स परिपूर्णाभ्यां भुजाभ्यां राक्षसेश्वरः ।
शुशुभेऽचलसङ्काशः शृङ्गाभ्यामिव मन्दरः ॥ 22 ॥
चूतपुन्नागसुरभिर्वकुलोत्तमसंयुतः ।
मृष्टान्नरससंयुक्तः पानगन्धपुरस्कृतः ॥ 23 ॥
तस्य राक्षससिंहस्य निश्चक्राम महामुखात् ।
शयानस्य विनिःश्वासः पूरयन्निव तद् गृहम् ॥ 24 ॥
मुक्तामणिविचित्रेण काञ्चनेन विराजितम् ।
मकुटेनापवृत्तेन कुण्डलोज्वलिताननम् ॥ 25 ॥
रक्तचन्दनदिग्धेन तथा हारेण शोभिना ।
पीनायतविशालेन वक्षसाऽभिविराजितम् ॥ 26 ॥
पाण्डरेणापविद्धेन क्षौमेण क्षतजेक्षणम् ।
महार्हेण सुसंवीतं पीतेनोत्तमवाससा ॥ 27 ॥
माषराशिप्रतीकाशं निश्श्वसन्तं भुजङ्गवत् ।
गाङ्गे महति तोयान्ते प्रसुप्तमिव कुञ्जरम् ॥ 28 ॥
चतुर्भिः काञ्चनैर्दीपैद्धीप्यमानचतुर्दिशम् ।
प्रकाशीकृतसर्वाङ्गं मेघं विद्युद्गणैरिव ॥ 29 ॥
पादमूलगताश्चापि ददर्श सुमहात्मनः ।
पत्नीः स प्रियभार्यस्य तस्य रक्षःपतेर्गृहे ॥ 30 ॥
शशिप्रकाशवदनाश्चारुकुण्डलभूषिताः ।
अम्लानमाल्याभरणा ददर्श हरियूथपः ॥ 31 ॥
नृत्तवादित्रकुशला राक्षसेन्द्रभुजाङ्कगाः ।
वराभरणधारिण्यो निषण्णा ददृशे हरिः ॥ 32 ॥
वज्रवैडूर्यगर्भाणि श्रवणान्तेषु योषिताम् ।
ददर्श तापनीयानि कुण्डलान्यङ्गदानि च ॥ 33 ॥
तासां चन्द्रोपमैर्वक्त्रैश्शुभैर्ललितकुण्डलैः ।
विरराज विमानं तन्नभस्तारागणैरिव ॥ 34 ॥
मदव्यायामखिन्नास्ता राक्षसेन्द्रस्य योषितः ।
तेषु तेष्ववकाशेषु प्रसुप्तास्तनुमध्यमाः ॥ 35 ॥
अङ्गहारैस्तथैवान्या कोमलैर्नृत्तशालिनी ।
विन्यस्तशुभसर्वाङ्गी प्रसुप्ता वरवर्णिनी ॥ 36 ॥
काचिद्वीणां परिष्वज्य प्रसुप्ता सम्प्रकाशते ।
महानदीप्रकीर्णेव नलिनी पोतमाश्रिता ॥ 37 ॥
अन्या कक्षगतेनैव मड्डुकेनासितेक्षणा ।
प्रसुप्ता भामिनी भाति बालपुत्रेव वत्सला ॥ 38 ॥
पटहं चारुसर्वाङ्गी पीड्य शेते शुभस्तनी ।
चिरस्य रमणं लब्ध्वा परिष्वज्येव भामिनी ॥ 39 ॥
काचिद्वंशं परिष्वज्य सुप्ता कमललोचना ।
रहः प्रियतमं गृह्य सकामेव च कामिनी ॥ 40 ॥
विपञ्चीं परिगृह्यान्या नियता नृत्तशालिनी ।
निद्रावशमनुप्राप्ता सह कान्तेव भामिनी ॥ 41 ॥
अन्या कनकसङ्काशैर्मृदुपीनैर्मनोरमैः ।
मृदङ्गं परिपीड्याङ्गैः प्रसुप्ता मत्तलोचना ॥ 42 ॥
भुजपार्श्वान्तरस्थेन कक्षगेन कृशोदरी ।
पणवेव सहानिन्द्या सुप्ता मदकृतश्रमा ॥ 43 ॥
डिण्डिमं परिगृह्यान्या तथैवासक्तडिण्डिमा ।
प्रसुप्ता तरुणं वत्समुपगूह्येव भामिनी ॥ 44 ॥
काचिदाडम्बरं नारी भुजसंयोगपीडितम् ।
कृत्वा कमलपत्राक्षी प्रसुप्ता मदमोहिता ॥ 45 ॥
कलशीमपविध्यान्या प्रसुप्ता भाति भामिनी ।
वसन्ते पुष्पशबला मालेव परिमार्जिता ॥ 46 ॥
पाणिभ्यां च कुचौ काचित्सुवर्णकलशोपमौ ।
उपगूह्याबला सुप्ता निद्राबलपराजिता ॥ 47 ॥
अन्या कमलपत्राक्षी पूर्णेन्दुसदृशानना ।
अन्यामालिङ्ग्य सुश्रोणीं प्रसुप्ता मदविह्वला ॥ 48 ॥
आतोद्यानि विचित्राणि परिष्वज्य वरस्त्रियः ।
निपीड्य च कुचैस्सुप्ता कामिन्यः कामुकानिव ॥ 49 ॥
तासामेकान्तविन्यस्ते शयानां शयने शुभे ।
ददर्श रूपसम्पन्नामपरां स कपिः स्त्रियम् ॥ 50 ॥
मुक्तामणिसमायुक्तैर्भूषणैः सुविभूषिताम् ।
विभूषयन्तीमिव तत्स्वश्रिया भवनोत्तमम् ॥ 51 ॥
गौरीं कनकवर्णाभामिष्टामन्तः पुरेश्वरीम् ।
कपिर्मन्दोदरीं तत्र शयानां चारुरूपिणीम् ॥ 52 ॥
स तां दृष्ट्वा महाबाहुर्भूषितां मारुतात्मजः ।
तर्कयामास सीतेति रूपयौवनसम्पदा ॥ 53 ॥
हर्षेण महता युक्तो ननन्द हरियूथपः ।
आस्फोटयामास चुचुम्ब पुच्छं ननन्द चिक्रीड जगौ जगाम ।
स्तम्भानरोहन्निपपात भूमौ निदर्शयन् स्वां प्रकृतिं कपीनाम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam |
avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam || 1 ||
dāntakāñcanacitrāṅgairvaiḍūryaiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetairupapannaṃ mahādhanaiḥ || 2 ||
tasya caikatame deśe so'gyramālāvibhūṣitam |
dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisannibham || 3 ||
jātarūpaparikṣiptaṃ citrabhānusamaprabham |
aśokamālāvitataṃ dadarśa paramāsanam || 4 ||
vālavyajanahastābhirvījyamānaṃ samantataḥ |
gandhaiśca vividhairjuṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam || 5 ||
paramāstaraṇāstīrṇamāvikājinasaṃvṛtam |
dāmabhirvaramālyānāṃ samantādupaśobhitam || 6 ||
tasmin jīmūtasaṅkāśaṃ pradīptottamakuṇḍalam |
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasam || 7 ||
lohitenānuliptāṅgaṃ candanena sugandhinā |
sandhyāraktamivākāśe toyadaṃ sataṭidgaṇam || 8 ||
vṛtamābharaṇairdivyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam |
savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptamiva mandaram || 9 ||
krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam |
priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham || 10 ||
pītvā'pyuparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ |
bhāsvare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam || 11 ||
niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānararṣabhaḥ |
āsādya paramodvignassopāsarpatsubhītavat || 12 ||
athā''rohaṇamāsādya vedikā'ntaramāśritaḥ |
suptaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ || 13 ||
śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanottamam |
gandhahastini saṃviṣṭe yathā prasravaṇaṃ mahat || 14 ||
kāñcanāṅgadasannadhdai ca dadarśa sa mahātmanaḥ |
vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāvindradhvajopamau || 15 ||
airāvataviṣāṇāgrairāpīḍanakṛtavraṇau |
vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣatau || 16 ||
pīnau samasujātāṃsau saṅgatau balasaṃyutau |
sulakṣaṇanakhāṅguṣṭhā svaṅgulītalalakṣitau || 17 ||
saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau |
vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāvivoragau || 18 ||
śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā |
candanena parārdhyena svanuliptau svalaṅkṛtau || 19 ||
uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau |
yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau || 20 ||
dadarśa sa kapistatra bāhū śayanasaṃsthitau |
mandarasyāntare suptau mahāhī ruṣitāviva || 21 ||
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ |
śuśubhe'calasaṅkāśaḥ śṛṅgābhyāmiva mandaraḥ || 22 ||
cūtapunnāgasurabhirvakulottamasaṃyutaḥ |
mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraskṛtaḥ || 23 ||
tasya rākṣasasiṃhasya niścakrāma mahāmukhāt |
śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayanniva tad gṛham || 24 ||
muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājitam |
makuṭenāpavṛttena kuṇḍalojvalitānanam || 25 ||
raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhinā |
pīnāyataviśālena vakṣasā'bhivirājitam || 26 ||
pāṇḍareṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam |
mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottamavāsasā || 27 ||
māṣarāśipratīkāśaṃ niśśvasantaṃ bhujaṅgavat |
gāṅge mahati toyānte prasuptamiva kuñjaram || 28 ||
caturbhiḥ kāñcanairdīpaiddhīpyamānacaturdiśam |
prakāśīkṛtasarvāṅgaṃ meghaṃ vidyudgaṇairiva || 29 ||
pādamūlagatāścāpi dadarśa sumahātmanaḥ |
patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpatergṛhe || 30 ||
śaśiprakāśavadanāścārukuṇḍalabhūṣitāḥ |
amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ || 31 ||
nṛttavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ |
varābharaṇadhāriṇyo niṣaṇṇā dadṛśe hariḥ || 32 ||
vajravaiḍūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām |
dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalānyaṅgadāni ca || 33 ||
tāsāṃ candropamairvaktraiśśubhairlalitakuṇḍalaiḥ |
virarāja vimānaṃ tannabhastārāgaṇairiva || 34 ||
madavyāyāmakhinnāstā rākṣasendrasya yoṣitaḥ |
teṣu teṣvavakāśeṣu prasuptāstanumadhyamāḥ || 35 ||
aṅgahāraistathaivānyā komalairnṛttaśālinī |
vinyastaśubhasarvāṅgī prasuptā varavarṇinī || 36 ||
kācidvīṇāṃ pariṣvajya prasuptā samprakāśate |
mahānadīprakīrṇeva nalinī potamāśritā || 37 ||
anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā |
prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā || 38 ||
paṭahaṃ cārusarvāṅgī pīḍya śete śubhastanī |
cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva bhāminī || 39 ||
kācidvaṃśaṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā |
rahaḥ priyatamaṃ gṛhya sakāmeva ca kāminī || 40 ||
vipañcīṃ parigṛhyānyā niyatā nṛttaśālinī |
nidrāvaśamanuprāptā saha kānteva bhāminī || 41 ||
anyā kanakasaṅkāśairmṛdupīnairmanoramaiḥ |
mṛdaṅgaṃ paripīḍyāṅgaiḥ prasuptā mattalocanā || 42 ||
bhujapārśvāntarasthena kakṣagena kṛśodarī |
paṇaveva sahānindyā suptā madakṛtaśramā || 43 ||
ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā |
prasuptā taruṇaṃ vatsamupagūhyeva bhāminī || 44 ||
kācidāḍambaraṃ nārī bhujasaṃyogapīḍitam |
kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā || 45 ||
kalaśīmapavidhyānyā prasuptā bhāti bhāminī |
vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā || 46 ||
pāṇibhyāṃ ca kucau kācitsuvarṇakalaśopamau |
upagūhyābalā suptā nidrābalaparājitā || 47 ||
anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
anyāmāliṅgya suśroṇīṃ prasuptā madavihvalā || 48 ||
ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ |
nipīḍya ca kucaissuptā kāminyaḥ kāmukāniva || 49 ||
tāsāmekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe |
dadarśa rūpasampannāmaparāṃ sa kapiḥ striyam || 50 ||
muktāmaṇisamāyuktairbhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām |
vibhūṣayantīmiva tatsvaśriyā bhavanottamam || 51 ||
gaurīṃ kanakavarṇābhāmiṣṭāmantaḥ pureśvarīm |
kapirmandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm || 52 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhurbhūṣitāṃ mārutātmajaḥ |
tarkayāmāsa sīteti rūpayauvanasampadā || 53 ||
harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ |
āsphoṭayāmāsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma |
stambhānarohannipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.