𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑌶𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍋𑌪𑌮𑌂 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌫𑌾𑌟𑌿𑌕𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑍋 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌶𑌯𑌨𑌾𑌸𑌨𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍈𑌰𑍍𑌵𑍈𑌡𑍂𑌰𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌰𑌾𑌸𑌨𑍈𑌃 ।
𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑌣𑍋𑌪𑍇𑌤𑍈𑌰𑍁𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌧𑌨𑍈𑌃 ॥ 2 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚𑍈𑌕𑌤𑌮𑍇 𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌸𑍋𑌽𑌗𑍍𑌯𑍍𑌰𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌂 𑌛𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑌿𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌜𑌾𑌤𑌰𑍂𑌪𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾𑌨𑍁𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌮𑍍 ।
𑌅𑌶𑍋𑌕𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌤𑌤𑌂 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌸𑌨𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌵𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍀𑌜𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌗𑌨𑍍𑌧𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌵𑌰𑌧𑍂𑌪𑍇𑌨 𑌧𑍂𑌪𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌪𑌰𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌵𑌿𑌕𑌾𑌜𑌿𑌨𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑌾𑌮𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌰𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌦𑍁𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑍍 ।
𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌜𑌤𑌵𑌾𑌸𑌸𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑍇𑌨𑌾𑌨𑍁𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑌾 ।
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌰𑌕𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌤𑍋𑌯𑌦𑌂 𑌸𑌤𑌟𑌿𑌦𑍍𑌗𑌣𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌵𑍃𑌤𑌮𑌾𑌭𑌰𑌣𑍈𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌵𑌨𑌗𑍁𑌲𑍍𑌮𑌾𑌢𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌿𑌤𑍍𑌵𑍋𑌪𑌰𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌵𑌰𑌾𑌭𑌰𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌾𑌵𑌹𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌪𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌪𑍍𑌯𑍁𑌪𑌰𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑍇 𑌶𑌯𑌨𑍇 𑌵𑍀𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌨𑌿𑌃𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌯𑌥𑌾 𑌨𑌾𑌗𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌆𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌸𑍍𑌸𑍋𑌪𑌾𑌸𑌰𑍍𑌪𑌤𑍍𑌸𑍁𑌭𑍀𑌤𑌵𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌅𑌥𑌾𑌽𑌽𑌰𑍋𑌹𑌣𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌦𑌿𑌕𑌾𑌽𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 13 ॥
𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌪𑌤𑌃 𑌶𑌯𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌯𑌥𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌸𑌨𑍍𑌨𑌧𑍍𑌦𑍈 𑌚 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑍗 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍁𑌜𑌾𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌧𑍍𑌵𑌜𑍋𑌪𑌮𑍗 ॥ 15 ॥
𑌐𑌰𑌾𑌵𑌤𑌵𑌿𑌷𑌾𑌣𑌾𑌗𑍍𑌰𑍈𑌰𑌾𑌪𑍀𑌡𑌨𑌕𑍃𑌤𑌵𑍍𑌰𑌣𑍗 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑍋𑌲𑍍𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑌪𑍀𑌨𑌾𑌂𑌸𑍗 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌤𑍗 ॥ 16 ॥
𑌪𑍀𑌨𑍗 𑌸𑌮𑌸𑍁𑌜𑌾𑌤𑌾𑌂𑌸𑍗 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑍗 𑌬𑌲𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑍗 ।
𑌸𑍁𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌨𑌖𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌤𑌲𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍗 ॥ 17 ॥
𑌸𑌂𑌹𑌤𑍗 𑌪𑌰𑌿𑌘𑌾𑌕𑌾𑌰𑍗 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍗 𑌕𑌰𑌿𑌕𑌰𑍋𑌪𑌮𑍗 ।
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑍗 𑌶𑌯𑌨𑍇 𑌶𑍁𑌭𑍍𑌰𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌾𑌵𑌿𑌵𑍋𑌰𑌗𑍗 ॥ 18 ॥
𑌶𑌶𑌕𑍍𑌷𑌤𑌜𑌕𑌲𑍍𑌪𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌶𑍀𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑌾 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑍇𑌨 𑌪𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌵𑌨𑍁𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑍗 𑌸𑍍𑌵𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍗 ॥ 19 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌮𑍃𑌦𑌿𑌤𑍗 𑌗𑌨𑍍𑌧𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑍗 ।
𑌯𑌕𑍍𑌷𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌰𑌾𑌵𑌿𑌣𑍗 ॥ 20 ॥
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌶𑌯𑌨𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍗 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑍗 𑌮𑌹𑌾𑌹𑍀 𑌰𑍁𑌷𑌿𑌤𑌾𑌵𑌿𑌵 ॥ 21 ॥
𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌭𑍁𑌜𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇𑌽𑌚𑌲𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌃 ॥ 22 ॥
𑌚𑍂𑌤𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌸𑍁𑌰𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌕𑍁𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌮𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑍍𑌨𑌰𑌸𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌨𑌗𑌨𑍍𑌧𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 23 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌖𑌾𑌤𑍍 ।
𑌶𑌯𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌃𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌤𑌦𑍍 𑌗𑍃𑌹𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑌕𑍁𑌟𑍇𑌨𑌾𑌪𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍋𑌜𑍍𑌵𑌲𑌿𑌤𑌾𑌨𑌨𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌤𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌤𑌥𑌾 𑌹𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌨𑌾 ।
𑌪𑍀𑌨𑌾𑌯𑌤𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑍇𑌨 𑌵𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌽𑌭𑌿𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌰𑍇𑌣𑌾𑌪𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌕𑍍𑌷𑍗𑌮𑍇𑌣 𑌕𑍍𑌷𑌤𑌜𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑍇𑌣 𑌸𑍁𑌸𑌂𑌵𑍀𑌤𑌂 𑌪𑍀𑌤𑍇𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌵𑌾𑌸𑌸𑌾 ॥ 27 ॥
𑌮𑌾𑌷𑌰𑌾𑌶𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌵𑌤𑍍 ।
𑌗𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌮𑌹𑌤𑌿 𑌤𑍋𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍈𑌰𑍍𑌦𑍀𑌪𑍈𑌦𑍍𑌧𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑍀𑌕𑍃𑌤𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌮𑍇𑌘𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌗𑌣𑍈𑌰𑌿𑌵 ॥ 29 ॥
𑌪𑌾𑌦𑌮𑍂𑌲𑌗𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌃 𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌃𑌪𑌤𑍇𑌰𑍍𑌗𑍃𑌹𑍇 ॥ 30 ॥
𑌶𑌶𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌵𑌦𑌨𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌮𑍍𑌲𑌾𑌨𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌃 ॥ 31 ॥
𑌨𑍃𑌤𑍍𑌤𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌭𑍁𑌜𑌾𑌙𑍍𑌕𑌗𑌾𑌃 ।
𑌵𑌰𑌾𑌭𑌰𑌣𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍇 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 32 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌵𑍈𑌡𑍂𑌰𑍍𑌯𑌗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌣𑌿 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌤𑌾𑌪𑌨𑍀𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌨𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 33 ॥
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌪𑌮𑍈𑌰𑍍𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑍈𑌰𑍍𑌲𑌲𑌿𑌤𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍈𑌃 ।
𑌵𑌿𑌰𑌰𑌾𑌜 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌭𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌾𑌗𑌣𑍈𑌰𑌿𑌵 ॥ 34 ॥
𑌮𑌦𑌵𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌮𑌖𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌵𑌕𑌾𑌶𑍇𑌷𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌨𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌃 ॥ 35 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌹𑌾𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌕𑍋𑌮𑌲𑍈𑌰𑍍𑌨𑍃𑌤𑍍𑌤𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ।
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌶𑍁𑌭𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌰𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌨𑍀 ॥ 36 ॥
𑌕𑌾𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌤𑍇 ।
𑌮𑌹𑌾𑌨𑌦𑍀𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑍇𑌵 𑌨𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌪𑍋𑌤𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾 ॥ 37 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌕𑌕𑍍𑌷𑌗𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌮𑌡𑍍𑌡𑍁𑌕𑍇𑌨𑌾𑌸𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌬𑌾𑌲𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍇𑌵 𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌾 ॥ 38 ॥
𑌪𑌟𑌹𑌂 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯 𑌶𑍇𑌤𑍇 𑌶𑍁𑌭𑌸𑍍𑌤𑌨𑍀 ।
𑌚𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌮𑌣𑌂 𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ॥ 39 ॥
𑌕𑌾𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑌂𑌶𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌮𑌲𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ।
𑌰𑌹𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌮𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌸𑌕𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌚 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ॥ 40 ॥
𑌵𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑍀𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌾 𑌨𑍃𑌤𑍍𑌤𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ।
𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌶𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌹 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌵 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ॥ 41 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌕𑌨𑌕𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍈𑌰𑍍𑌮𑍃𑌦𑍁𑌪𑍀𑌨𑍈𑌰𑍍𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑍈𑌃 ।
𑌮𑍃𑌦𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ॥ 42 ॥
𑌭𑍁𑌜𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑍍𑌥𑍇𑌨 𑌕𑌕𑍍𑌷𑌗𑍇𑌨 𑌕𑍃𑌶𑍋𑌦𑌰𑍀 ।
𑌪𑌣𑌵𑍇𑌵 𑌸𑌹𑌾𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌦𑌕𑍃𑌤𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾 ॥ 43 ॥
𑌡𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌮𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌥𑍈𑌵𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑌡𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌮𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌤𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌵𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌪𑌗𑍂𑌹𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ॥ 44 ॥
𑌕𑌾𑌚𑌿𑌦𑌾𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌨𑌾𑌰𑍀 𑌭𑍁𑌜𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌦𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾 ॥ 45 ॥
𑌕𑌲𑌶𑍀𑌮𑌪𑌵𑌿𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ।
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌶𑌬𑌲𑌾 𑌮𑌾𑌲𑍇𑌵 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ॥ 46 ॥
𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑍁𑌚𑍗 𑌕𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌕𑌲𑌶𑍋𑌪𑌮𑍗 ।
𑌉𑌪𑌗𑍂𑌹𑍍𑌯𑌾𑌬𑌲𑌾 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌬𑌲𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ॥ 47 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌸𑌦𑍃𑌶𑌾𑌨𑌨𑌾 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌶𑍍𑌰𑍋𑌣𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌦𑌵𑌿𑌹𑍍𑌵𑌲𑌾 ॥ 48 ॥
𑌆𑌤𑍋𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯 𑌚 𑌕𑍁𑌚𑍈𑌸𑍍𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌾𑌮𑍁𑌕𑌾𑌨𑌿𑌵 ॥ 49 ॥
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌮𑍇𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌶𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌯𑌨𑍇 𑌶𑍁𑌭𑍇 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌰𑍂𑌪𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑌪𑌰𑌾𑌂 𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ॥ 50 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌭𑍂𑌷𑌣𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌮𑌿𑌵 𑌤𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌭𑌵𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 51 ॥
𑌗𑍗𑌰𑍀𑌂 𑌕𑌨𑌕𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌭𑌾𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌮𑍍 ।
𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑍋𑌦𑌰𑍀𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌶𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌸 𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌤𑌰𑍍𑌕𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑍀𑌤𑍇𑌤𑌿 𑌰𑍂𑌪𑌯𑍗𑌵𑌨𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌾 ॥ 53 ॥
𑌹𑌰𑍍𑌷𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌃 ।
𑌆𑌸𑍍𑌫𑍋𑌟𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌚𑍁𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬 𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑌂 𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡 𑌜𑌗𑍗 𑌜𑌗𑌾𑌮 ।
𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌾𑌨𑌰𑍋𑌹𑌨𑍍𑌨𑌿𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌨𑌿𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌂 𑌕𑌪𑍀𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 54 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑌶𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam |
avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam || 1 ||
dāntakāñcanacitrāṅgairvaiḍūryaiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetairupapannaṃ mahādhanaiḥ || 2 ||
tasya caikatame deśe so'gyramālāvibhūṣitam |
dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisannibham || 3 ||
jātarūpaparikṣiptaṃ citrabhānusamaprabham |
aśokamālāvitataṃ dadarśa paramāsanam || 4 ||
vālavyajanahastābhirvījyamānaṃ samantataḥ |
gandhaiśca vividhairjuṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam || 5 ||
paramāstaraṇāstīrṇamāvikājinasaṃvṛtam |
dāmabhirvaramālyānāṃ samantādupaśobhitam || 6 ||
tasmin jīmūtasaṅkāśaṃ pradīptottamakuṇḍalam |
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasam || 7 ||
lohitenānuliptāṅgaṃ candanena sugandhinā |
sandhyāraktamivākāśe toyadaṃ sataṭidgaṇam || 8 ||
vṛtamābharaṇairdivyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam |
savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptamiva mandaram || 9 ||
krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam |
priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham || 10 ||
pītvā'pyuparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ |
bhāsvare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam || 11 ||
niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānararṣabhaḥ |
āsādya paramodvignassopāsarpatsubhītavat || 12 ||
athā''rohaṇamāsādya vedikā'ntaramāśritaḥ |
suptaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ || 13 ||
śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanottamam |
gandhahastini saṃviṣṭe yathā prasravaṇaṃ mahat || 14 ||
kāñcanāṅgadasannadhdai ca dadarśa sa mahātmanaḥ |
vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāvindradhvajopamau || 15 ||
airāvataviṣāṇāgrairāpīḍanakṛtavraṇau |
vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣatau || 16 ||
pīnau samasujātāṃsau saṅgatau balasaṃyutau |
sulakṣaṇanakhāṅguṣṭhā svaṅgulītalalakṣitau || 17 ||
saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau |
vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāvivoragau || 18 ||
śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā |
candanena parārdhyena svanuliptau svalaṅkṛtau || 19 ||
uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau |
yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau || 20 ||
dadarśa sa kapistatra bāhū śayanasaṃsthitau |
mandarasyāntare suptau mahāhī ruṣitāviva || 21 ||
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ |
śuśubhe'calasaṅkāśaḥ śṛṅgābhyāmiva mandaraḥ || 22 ||
cūtapunnāgasurabhirvakulottamasaṃyutaḥ |
mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraskṛtaḥ || 23 ||
tasya rākṣasasiṃhasya niścakrāma mahāmukhāt |
śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayanniva tad gṛham || 24 ||
muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājitam |
makuṭenāpavṛttena kuṇḍalojvalitānanam || 25 ||
raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhinā |
pīnāyataviśālena vakṣasā'bhivirājitam || 26 ||
pāṇḍareṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam |
mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottamavāsasā || 27 ||
māṣarāśipratīkāśaṃ niśśvasantaṃ bhujaṅgavat |
gāṅge mahati toyānte prasuptamiva kuñjaram || 28 ||
caturbhiḥ kāñcanairdīpaiddhīpyamānacaturdiśam |
prakāśīkṛtasarvāṅgaṃ meghaṃ vidyudgaṇairiva || 29 ||
pādamūlagatāścāpi dadarśa sumahātmanaḥ |
patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpatergṛhe || 30 ||
śaśiprakāśavadanāścārukuṇḍalabhūṣitāḥ |
amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ || 31 ||
nṛttavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ |
varābharaṇadhāriṇyo niṣaṇṇā dadṛśe hariḥ || 32 ||
vajravaiḍūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām |
dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalānyaṅgadāni ca || 33 ||
tāsāṃ candropamairvaktraiśśubhairlalitakuṇḍalaiḥ |
virarāja vimānaṃ tannabhastārāgaṇairiva || 34 ||
madavyāyāmakhinnāstā rākṣasendrasya yoṣitaḥ |
teṣu teṣvavakāśeṣu prasuptāstanumadhyamāḥ || 35 ||
aṅgahāraistathaivānyā komalairnṛttaśālinī |
vinyastaśubhasarvāṅgī prasuptā varavarṇinī || 36 ||
kācidvīṇāṃ pariṣvajya prasuptā samprakāśate |
mahānadīprakīrṇeva nalinī potamāśritā || 37 ||
anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā |
prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā || 38 ||
paṭahaṃ cārusarvāṅgī pīḍya śete śubhastanī |
cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva bhāminī || 39 ||
kācidvaṃśaṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā |
rahaḥ priyatamaṃ gṛhya sakāmeva ca kāminī || 40 ||
vipañcīṃ parigṛhyānyā niyatā nṛttaśālinī |
nidrāvaśamanuprāptā saha kānteva bhāminī || 41 ||
anyā kanakasaṅkāśairmṛdupīnairmanoramaiḥ |
mṛdaṅgaṃ paripīḍyāṅgaiḥ prasuptā mattalocanā || 42 ||
bhujapārśvāntarasthena kakṣagena kṛśodarī |
paṇaveva sahānindyā suptā madakṛtaśramā || 43 ||
ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā |
prasuptā taruṇaṃ vatsamupagūhyeva bhāminī || 44 ||
kācidāḍambaraṃ nārī bhujasaṃyogapīḍitam |
kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā || 45 ||
kalaśīmapavidhyānyā prasuptā bhāti bhāminī |
vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā || 46 ||
pāṇibhyāṃ ca kucau kācitsuvarṇakalaśopamau |
upagūhyābalā suptā nidrābalaparājitā || 47 ||
anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
anyāmāliṅgya suśroṇīṃ prasuptā madavihvalā || 48 ||
ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ |
nipīḍya ca kucaissuptā kāminyaḥ kāmukāniva || 49 ||
tāsāmekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe |
dadarśa rūpasampannāmaparāṃ sa kapiḥ striyam || 50 ||
muktāmaṇisamāyuktairbhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām |
vibhūṣayantīmiva tatsvaśriyā bhavanottamam || 51 ||
gaurīṃ kanakavarṇābhāmiṣṭāmantaḥ pureśvarīm |
kapirmandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm || 52 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhurbhūṣitāṃ mārutātmajaḥ |
tarkayāmāsa sīteti rūpayauvanasampadā || 53 ||
harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ |
āsphoṭayāmāsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma |
stambhānarohannipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
तत्र दिव्योपमं मुख्यं स्फाटिकं रत्नभूषितम् ।
अवेक्षमाणो हनुमान् ददर्श शयनासनम् ॥ 1 ॥
दान्तकाञ्चनचित्राङ्गैर्वैडूर्यैश्च वरासनैः ।
महार्हास्तरणोपेतैरुपपन्नं महाधनैः ॥ 2 ॥
तस्य चैकतमे देशे सोऽग्य्रमालाविभूषितम् ।
ददर्श पाण्डुरं छत्रं ताराधिपतिसन्निभम् ॥ 3 ॥
जातरूपपरिक्षिप्तं चित्रभानुसमप्रभम् ।
अशोकमालाविततं ददर्श परमासनम् ॥ 4 ॥
वालव्यजनहस्ताभिर्वीज्यमानं समन्ततः ।
गन्धैश्च विविधैर्जुष्टं वरधूपेन धूपितम् ॥ 5 ॥
परमास्तरणास्तीर्णमाविकाजिनसंवृतम् ।
दामभिर्वरमाल्यानां समन्तादुपशोभितम् ॥ 6 ॥
तस्मिन् जीमूतसङ्काशं प्रदीप्तोत्तमकुण्डलम् ।
लोहिताक्षं महाबाहुं महारजतवाससम् ॥ 7 ॥
लोहितेनानुलिप्ताङ्गं चन्दनेन सुगन्धिना ।
सन्ध्यारक्तमिवाकाशे तोयदं सतटिद्गणम् ॥ 8 ॥
वृतमाभरणैर्दिव्यैः सुरूपं कामरूपिणम् ।
सवृक्षवनगुल्माढ्यं प्रसुप्तमिव मन्दरम् ॥ 9 ॥
क्रीडित्वोपरतं रात्रौ वराभरणभूषितम् ।
प्रियं राक्षसकन्यानां राक्षसानां सुखावहम् ॥ 10 ॥
पीत्वाऽप्युपरतं चापि ददर्श स महाकपिः ।
भास्वरे शयने वीरं प्रसुप्तं राक्षसाधिपम् ॥ 11 ॥
निःश्वसन्तं यथा नागं रावणं वानरर्षभः ।
आसाद्य परमोद्विग्नस्सोपासर्पत्सुभीतवत् ॥ 12 ॥
अथाऽऽरोहणमासाद्य वेदिकाऽन्तरमाश्रितः ।
सुप्तं राक्षसशार्दूलं प्रेक्षते स्म महाकपिः ॥ 13 ॥
शुशुभे राक्षसेन्द्रस्य स्वपतः शयनोत्तमम् ।
गन्धहस्तिनि संविष्टे यथा प्रस्रवणं महत् ॥ 14 ॥
काञ्चनाङ्गदसन्नध्दै च ददर्श स महात्मनः ।
विक्षिप्तौ राक्षसेन्द्रस्य भुजाविन्द्रध्वजोपमौ ॥ 15 ॥
ऐरावतविषाणाग्रैरापीडनकृतव्रणौ ।
वज्रोल्लिखितपीनांसौ विष्णुचक्रपरिक्षतौ ॥ 16 ॥
पीनौ समसुजातांसौ सङ्गतौ बलसंयुतौ ।
सुलक्षणनखाङ्गुष्ठा स्वङ्गुलीतललक्षितौ ॥ 17 ॥
संहतौ परिघाकारौ वृत्तौ करिकरोपमौ ।
विक्षिप्तौ शयने शुभ्रे पञ्चशीर्षाविवोरगौ ॥ 18 ॥
शशक्षतजकल्पेन सुशीतेन सुगन्धिना ।
चन्दनेन परार्ध्येन स्वनुलिप्तौ स्वलङ्कृतौ ॥ 19 ॥
उत्तमस्त्रीविमृदितौ गन्धोत्तमनिषेवितौ ।
यक्षपन्नगगन्धर्वदेवदानवराविणौ ॥ 20 ॥
ददर्श स कपिस्तत्र बाहू शयनसंस्थितौ ।
मन्दरस्यान्तरे सुप्तौ महाही रुषिताविव ॥ 21 ॥
ताभ्यां स परिपूर्णाभ्यां भुजाभ्यां राक्षसेश्वरः ।
शुशुभेऽचलसङ्काशः शृङ्गाभ्यामिव मन्दरः ॥ 22 ॥
चूतपुन्नागसुरभिर्वकुलोत्तमसंयुतः ।
मृष्टान्नरससंयुक्तः पानगन्धपुरस्कृतः ॥ 23 ॥
तस्य राक्षससिंहस्य निश्चक्राम महामुखात् ।
शयानस्य विनिःश्वासः पूरयन्निव तद् गृहम् ॥ 24 ॥
मुक्तामणिविचित्रेण काञ्चनेन विराजितम् ।
मकुटेनापवृत्तेन कुण्डलोज्वलिताननम् ॥ 25 ॥
रक्तचन्दनदिग्धेन तथा हारेण शोभिना ।
पीनायतविशालेन वक्षसाऽभिविराजितम् ॥ 26 ॥
पाण्डरेणापविद्धेन क्षौमेण क्षतजेक्षणम् ।
महार्हेण सुसंवीतं पीतेनोत्तमवाससा ॥ 27 ॥
माषराशिप्रतीकाशं निश्श्वसन्तं भुजङ्गवत् ।
गाङ्गे महति तोयान्ते प्रसुप्तमिव कुञ्जरम् ॥ 28 ॥
चतुर्भिः काञ्चनैर्दीपैद्धीप्यमानचतुर्दिशम् ।
प्रकाशीकृतसर्वाङ्गं मेघं विद्युद्गणैरिव ॥ 29 ॥
पादमूलगताश्चापि ददर्श सुमहात्मनः ।
पत्नीः स प्रियभार्यस्य तस्य रक्षःपतेर्गृहे ॥ 30 ॥
शशिप्रकाशवदनाश्चारुकुण्डलभूषिताः ।
अम्लानमाल्याभरणा ददर्श हरियूथपः ॥ 31 ॥
नृत्तवादित्रकुशला राक्षसेन्द्रभुजाङ्कगाः ।
वराभरणधारिण्यो निषण्णा ददृशे हरिः ॥ 32 ॥
वज्रवैडूर्यगर्भाणि श्रवणान्तेषु योषिताम् ।
ददर्श तापनीयानि कुण्डलान्यङ्गदानि च ॥ 33 ॥
तासां चन्द्रोपमैर्वक्त्रैश्शुभैर्ललितकुण्डलैः ।
विरराज विमानं तन्नभस्तारागणैरिव ॥ 34 ॥
मदव्यायामखिन्नास्ता राक्षसेन्द्रस्य योषितः ।
तेषु तेष्ववकाशेषु प्रसुप्तास्तनुमध्यमाः ॥ 35 ॥
अङ्गहारैस्तथैवान्या कोमलैर्नृत्तशालिनी ।
विन्यस्तशुभसर्वाङ्गी प्रसुप्ता वरवर्णिनी ॥ 36 ॥
काचिद्वीणां परिष्वज्य प्रसुप्ता सम्प्रकाशते ।
महानदीप्रकीर्णेव नलिनी पोतमाश्रिता ॥ 37 ॥
अन्या कक्षगतेनैव मड्डुकेनासितेक्षणा ।
प्रसुप्ता भामिनी भाति बालपुत्रेव वत्सला ॥ 38 ॥
पटहं चारुसर्वाङ्गी पीड्य शेते शुभस्तनी ।
चिरस्य रमणं लब्ध्वा परिष्वज्येव भामिनी ॥ 39 ॥
काचिद्वंशं परिष्वज्य सुप्ता कमललोचना ।
रहः प्रियतमं गृह्य सकामेव च कामिनी ॥ 40 ॥
विपञ्चीं परिगृह्यान्या नियता नृत्तशालिनी ।
निद्रावशमनुप्राप्ता सह कान्तेव भामिनी ॥ 41 ॥
अन्या कनकसङ्काशैर्मृदुपीनैर्मनोरमैः ।
मृदङ्गं परिपीड्याङ्गैः प्रसुप्ता मत्तलोचना ॥ 42 ॥
भुजपार्श्वान्तरस्थेन कक्षगेन कृशोदरी ।
पणवेव सहानिन्द्या सुप्ता मदकृतश्रमा ॥ 43 ॥
डिण्डिमं परिगृह्यान्या तथैवासक्तडिण्डिमा ।
प्रसुप्ता तरुणं वत्समुपगूह्येव भामिनी ॥ 44 ॥
काचिदाडम्बरं नारी भुजसंयोगपीडितम् ।
कृत्वा कमलपत्राक्षी प्रसुप्ता मदमोहिता ॥ 45 ॥
कलशीमपविध्यान्या प्रसुप्ता भाति भामिनी ।
वसन्ते पुष्पशबला मालेव परिमार्जिता ॥ 46 ॥
पाणिभ्यां च कुचौ काचित्सुवर्णकलशोपमौ ।
उपगूह्याबला सुप्ता निद्राबलपराजिता ॥ 47 ॥
अन्या कमलपत्राक्षी पूर्णेन्दुसदृशानना ।
अन्यामालिङ्ग्य सुश्रोणीं प्रसुप्ता मदविह्वला ॥ 48 ॥
आतोद्यानि विचित्राणि परिष्वज्य वरस्त्रियः ।
निपीड्य च कुचैस्सुप्ता कामिन्यः कामुकानिव ॥ 49 ॥
तासामेकान्तविन्यस्ते शयानां शयने शुभे ।
ददर्श रूपसम्पन्नामपरां स कपिः स्त्रियम् ॥ 50 ॥
मुक्तामणिसमायुक्तैर्भूषणैः सुविभूषिताम् ।
विभूषयन्तीमिव तत्स्वश्रिया भवनोत्तमम् ॥ 51 ॥
गौरीं कनकवर्णाभामिष्टामन्तः पुरेश्वरीम् ।
कपिर्मन्दोदरीं तत्र शयानां चारुरूपिणीम् ॥ 52 ॥
स तां दृष्ट्वा महाबाहुर्भूषितां मारुतात्मजः ।
तर्कयामास सीतेति रूपयौवनसम्पदा ॥ 53 ॥
हर्षेण महता युक्तो ननन्द हरियूथपः ।
आस्फोटयामास चुचुम्ब पुच्छं ननन्द चिक्रीड जगौ जगाम ।
स्तम्भानरोहन्निपपात भूमौ निदर्शयन् स्वां प्रकृतिं कपीनाम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam |
avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam || 1 ||
dāntakāñcanacitrāṅgairvaiḍūryaiśca varāsanaiḥ |
mahārhāstaraṇopetairupapannaṃ mahādhanaiḥ || 2 ||
tasya caikatame deśe so'gyramālāvibhūṣitam |
dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisannibham || 3 ||
jātarūpaparikṣiptaṃ citrabhānusamaprabham |
aśokamālāvitataṃ dadarśa paramāsanam || 4 ||
vālavyajanahastābhirvījyamānaṃ samantataḥ |
gandhaiśca vividhairjuṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam || 5 ||
paramāstaraṇāstīrṇamāvikājinasaṃvṛtam |
dāmabhirvaramālyānāṃ samantādupaśobhitam || 6 ||
tasmin jīmūtasaṅkāśaṃ pradīptottamakuṇḍalam |
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasam || 7 ||
lohitenānuliptāṅgaṃ candanena sugandhinā |
sandhyāraktamivākāśe toyadaṃ sataṭidgaṇam || 8 ||
vṛtamābharaṇairdivyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam |
savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptamiva mandaram || 9 ||
krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam |
priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham || 10 ||
pītvā'pyuparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ |
bhāsvare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam || 11 ||
niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānararṣabhaḥ |
āsādya paramodvignassopāsarpatsubhītavat || 12 ||
athā''rohaṇamāsādya vedikā'ntaramāśritaḥ |
suptaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ || 13 ||
śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanottamam |
gandhahastini saṃviṣṭe yathā prasravaṇaṃ mahat || 14 ||
kāñcanāṅgadasannadhdai ca dadarśa sa mahātmanaḥ |
vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāvindradhvajopamau || 15 ||
airāvataviṣāṇāgrairāpīḍanakṛtavraṇau |
vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣatau || 16 ||
pīnau samasujātāṃsau saṅgatau balasaṃyutau |
sulakṣaṇanakhāṅguṣṭhā svaṅgulītalalakṣitau || 17 ||
saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau |
vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāvivoragau || 18 ||
śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā |
candanena parārdhyena svanuliptau svalaṅkṛtau || 19 ||
uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau |
yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau || 20 ||
dadarśa sa kapistatra bāhū śayanasaṃsthitau |
mandarasyāntare suptau mahāhī ruṣitāviva || 21 ||
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ |
śuśubhe'calasaṅkāśaḥ śṛṅgābhyāmiva mandaraḥ || 22 ||
cūtapunnāgasurabhirvakulottamasaṃyutaḥ |
mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraskṛtaḥ || 23 ||
tasya rākṣasasiṃhasya niścakrāma mahāmukhāt |
śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayanniva tad gṛham || 24 ||
muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājitam |
makuṭenāpavṛttena kuṇḍalojvalitānanam || 25 ||
raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhinā |
pīnāyataviśālena vakṣasā'bhivirājitam || 26 ||
pāṇḍareṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam |
mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottamavāsasā || 27 ||
māṣarāśipratīkāśaṃ niśśvasantaṃ bhujaṅgavat |
gāṅge mahati toyānte prasuptamiva kuñjaram || 28 ||
caturbhiḥ kāñcanairdīpaiddhīpyamānacaturdiśam |
prakāśīkṛtasarvāṅgaṃ meghaṃ vidyudgaṇairiva || 29 ||
pādamūlagatāścāpi dadarśa sumahātmanaḥ |
patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpatergṛhe || 30 ||
śaśiprakāśavadanāścārukuṇḍalabhūṣitāḥ |
amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ || 31 ||
nṛttavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ |
varābharaṇadhāriṇyo niṣaṇṇā dadṛśe hariḥ || 32 ||
vajravaiḍūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām |
dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalānyaṅgadāni ca || 33 ||
tāsāṃ candropamairvaktraiśśubhairlalitakuṇḍalaiḥ |
virarāja vimānaṃ tannabhastārāgaṇairiva || 34 ||
madavyāyāmakhinnāstā rākṣasendrasya yoṣitaḥ |
teṣu teṣvavakāśeṣu prasuptāstanumadhyamāḥ || 35 ||
aṅgahāraistathaivānyā komalairnṛttaśālinī |
vinyastaśubhasarvāṅgī prasuptā varavarṇinī || 36 ||
kācidvīṇāṃ pariṣvajya prasuptā samprakāśate |
mahānadīprakīrṇeva nalinī potamāśritā || 37 ||
anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā |
prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā || 38 ||
paṭahaṃ cārusarvāṅgī pīḍya śete śubhastanī |
cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva bhāminī || 39 ||
kācidvaṃśaṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā |
rahaḥ priyatamaṃ gṛhya sakāmeva ca kāminī || 40 ||
vipañcīṃ parigṛhyānyā niyatā nṛttaśālinī |
nidrāvaśamanuprāptā saha kānteva bhāminī || 41 ||
anyā kanakasaṅkāśairmṛdupīnairmanoramaiḥ |
mṛdaṅgaṃ paripīḍyāṅgaiḥ prasuptā mattalocanā || 42 ||
bhujapārśvāntarasthena kakṣagena kṛśodarī |
paṇaveva sahānindyā suptā madakṛtaśramā || 43 ||
ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā |
prasuptā taruṇaṃ vatsamupagūhyeva bhāminī || 44 ||
kācidāḍambaraṃ nārī bhujasaṃyogapīḍitam |
kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā || 45 ||
kalaśīmapavidhyānyā prasuptā bhāti bhāminī |
vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā || 46 ||
pāṇibhyāṃ ca kucau kācitsuvarṇakalaśopamau |
upagūhyābalā suptā nidrābalaparājitā || 47 ||
anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
anyāmāliṅgya suśroṇīṃ prasuptā madavihvalā || 48 ||
ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ |
nipīḍya ca kucaissuptā kāminyaḥ kāmukāniva || 49 ||
tāsāmekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe |
dadarśa rūpasampannāmaparāṃ sa kapiḥ striyam || 50 ||
muktāmaṇisamāyuktairbhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām |
vibhūṣayantīmiva tatsvaśriyā bhavanottamam || 51 ||
gaurīṃ kanakavarṇābhāmiṣṭāmantaḥ pureśvarīm |
kapirmandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm || 52 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhurbhūṣitāṃ mārutātmajaḥ |
tarkayāmāsa sīteti rūpayauvanasampadā || 53 ||
harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ |
āsphoṭayāmāsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma |
stambhānarohannipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.