ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತೃತೀಯಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸ ಲಮ್ಬಶಿಖರೇ ಲಮ್ಬೇ ಲಮ್ಬತೋಯದಸನ್ನಿಭೇ ।
ಸತ್ತ್ವಮಾಸ್ಥಾಯ ಮೇಧಾವೀ ಹನುಮಾನ್ ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ॥ 1 ॥
ನಿಶಿ ಲಙ್ಕಾಂ ಮಹಾಸತ್ತ್ವೋ ವಿವೇಶ ಕಪಿಕುಞ್ಜರಃ ।
ರಮ್ಯಕಾನನತೋಯಾಢ್ಯಾಂ ಪುರೀಂ ರಾವಣಪಾಲಿತಾಮ್ ॥ 2 ॥
ಶಾರದಾಮ್ಬುಧರಪ್ರಖ್ಯೈರ್ಭವನೈರುಪಶೋಭಿತಾಮ್ ।
ಸಾಗರೋಪಮನಿರ್ಘೋಷಾಂ ಸಾಗರಾನಿಲಸೇವಿತಾಮ್ ॥ 3 ॥
ಸುಪುಷ್ಟಬಲಸಮ್ಪುಷ್ಟಾಂ ಯಥೈವ ವಿಟಪಾವತೀಮ್ ।
ಚಾರುತೋರಣನಿರ್ಯೂಹಾಂ ಪಾಣ್ಡುರದ್ವಾರತೋರಣಾಮ್ ॥ 4 ॥
ಭುಜಗಾಚರಿತಾಂ ಗುಪ್ತಾಂ ಶುಭಾಂ ಭೋಗವತೀಮಿವ ।
ತಾಂ ಸ ವಿದ್ಯುದ್ಘನಾಕೀರ್ಣಾಂ ಜ್ಯೋತಿರ್ಮಾರ್ಗನಿಷೇವಿತಾಮ್ ॥ 5 ॥
ಮನ್ದಮಾರುತಸಞ್ಚಾರಾಂ ಯಥೇನ್ದ್ರಸ್ಯಾಮರಾವತೀಮ್ ।
ಶಾತಕುಮ್ಭೇನ ಮಹತಾ ಪ್ರಾಕಾರೇಣಾಭಿಸಂವೃತಾಮ್ ॥ 6 ॥
ಕಿಙ್ಕಿಣೀಜಾಲಘೋಷಾಭಿಃ ಪತಾಕಾಭಿರಲಙ್ಕೃತಾಮ್ ।
ಆಸಾದ್ಯ ಸಹಸಾ ಹೃಷ್ಟಃ ಪ್ರಾಕಾರಮಭಿಪೇದಿವಾನ್ ॥ 7 ॥
ವಿಸ್ಮಯಾವಿಷ್ಟಹೃದಯಃ ಪುರೀಮಾಲೋಕ್ಯ ಸರ್ವತಃ ।
ಜಾಮ್ಬೂನದಮಯೈರ್ದ್ವಾರೈರ್ವೈಡೂರ್ಯಕೃತವೇದಿಕೈಃ ॥ 8 ॥
ವಜ್ರಸ್ಫಟಿಕಮುಕ್ತಾಭಿರ್ಮಣಿಕುಟ್ಟಿಮಭೂಷಿತೈಃ ।
ತಪ್ತಹಾಟಕನಿರ್ಯೂಹೈ ರಾಜತಾಮಲಪಾಣ್ಡುರೈಃ ॥ 9 ॥
ವೈಢೂರ್ಯಕೃತಸೋಪಾನೈಃ ಸ್ಫಾಟಿಕಾನ್ತರಪಾಂಸುಭಿಃ ।
ಚಾರುಸಞ್ಜವನೋಪೇತೈಃ ಖಮಿವೋತ್ಪತಿತೈಃ ಶುಭೈಃ ॥ 10 ॥
ಕ್ರೌಞ್ಚಬರ್ಹಿಣಸಙ್ಘುಷ್ಟೈಃ ರಾಜಹಂಸ ನಿಷೇವಿತೈಃ ।
ತೂರ್ಯಾಭರಣನಿರ್ಘೋಷೈಃ ಸರ್ವತಃ ಪ್ರತಿನಾದಿತಾಮ್ ॥ 11 ॥
ವಸ್ವೌಕಸಾರಾಪ್ರತಿಮಾಂ ತಾಂ ವೀಕ್ಷ್ಯ ನಗರೀಂ ತತಃ ।
ಖಮಿವೋತ್ಪತಿತುಂ ಕಾಮಾಂ ಜಹರ್ಷ ಹನುಮಾನ್ ಕಪಿಃ ॥ 12 ॥
ತಾಂ ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ಪುರೀಂ ರಮ್ಯಾಂ ರಾಕ್ಷಸಾಧಿಪತೇಃ ಶುಭಾಮ್ ।
ಅನುತ್ತಮಾಮೃದ್ಧಿಯುತಾಂ ಚಿನ್ತಯಾಮಾಸ ವೀರ್ಯವಾನ್ ॥ 13 ॥
ನೇಯಮನ್ಯೇನ ನಗರೀ ಶಕ್ಯಾ ಧರ್ಷಯಿತುಂ ಬಲಾತ್ ।
ರಕ್ಷಿತಾ ರಾವಣಬಲೈರುದ್ಯತಾಯುಧಧಾರಿಭಿಃ ॥ 14 ॥
ಕುಮುದಾಙ್ಗದಯೋರ್ವಾಪಿ ಸುಷೇಣಸ್ಯ ಮಹಾಕಪೇಃ ।
ಪ್ರಸಿದ್ಧೇಯಂ ಭವೇದ್ಭೂಮಿರ್ಮೈನ್ದದ್ವಿವಿದಯೋರಪಿ ॥ 15 ॥
ವಿವಸ್ವತಸ್ತನೂಜಸ್ಯ ಹರೇಶ್ಚ ಕುಶಪರ್ವಣಃ ।
ಋಕ್ಷಸ್ಯ ಕೇತುಮಾಲಸ್ಯ ಮಮ ಚೈವ ಗತಿರ್ಭವೇತ್ ॥ 16 ॥
ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ತು ಮಹಾಬಾಹೂ ರಾಘವಸ್ಯ ಪರಾಕ್ರಮಮ್ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯ ಚ ವಿಕ್ರಾನ್ತಮಭವತ್ ಪ್ರೀತಿಮಾನ್ ಕಪಿಃ ॥ 17 ॥
ತಾಂ ರತ್ನವಸನೋಪೇತಾಂ ಕೋಷ್ಠಾಗಾರಾವತಂಸಕಾಮ್ ।
ಯನ್ತ್ರಾಗಾರಸ್ತನೀಮೃದ್ಧಾಂ ಪ್ರಮದಾಮಿವ ಭೂಷಿತಾಮ್ ॥ 18 ॥
ತಾಂ ನಷ್ಟತಿಮಿರಾಂ ದೀಪ್ತೈರ್ಭಾಸ್ವರೈಶ್ಚ ಮಹಾಗೃಹೈಃ ।
ನಗರೀಂ ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸ್ಯ ಸ ದದರ್ಶ ಮಹಾಕಪಿಃ ॥ 19 ॥
ಥ ಸಾ ಹರಿಶಾರ್ದೂಲಂ ಪ್ರವಿಶನ್ತಂ ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ನಗರೀ ಸ್ವೇನ ರೂಪೇಣ ದದರ್ಶ ಪವನಾತ್ಮಜಮ್ ॥ 20 ॥
ಸಾ ತಂ ಹರಿವರಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಲಙ್ಕಾ ರಾವಣಪಾಲಿತಾ ।
ಸ್ವಯಮೇವೋತ್ಥಿತಾ ತತ್ರ ವಿಕೃತಾನನದರ್ಶನಾ ॥ 21 ॥
ಪುರಸ್ತಾತ್ಕಪಿವರ್ಯಸ್ಯ ವಾಯುಸೂನೋರತಿಷ್ಠತ ।
ಮುಞ್ಚಮಾನಾ ಮಹಾನಾದಮಬ್ರವೀತ್ಪವನಾತ್ಮಜಮ್ ॥ 22 ॥
ಕಸ್ತ್ವಂ ಕೇನ ಚ ಕಾರ್ಯೇಣ ಇಹ ಪ್ರಾಪ್ತೋ ವನಾಲಯ ।
ಕಥಯಸ್ವೇಹ ಯತ್ತತ್ತ್ವಂ ಯಾವತ್ಪ್ರಾಣಾ ಧರನ್ತಿ ತೇ ॥ 23 ॥
ನ ಶಕ್ಯಂ ಖಲ್ವಿಯಂ ಲಙ್ಕಾ ಪ್ರವೇಷ್ಟುಂ ವಾನರ ತ್ವಯಾ ।
ರಕ್ಷಿತಾ ರಾವಣಬಲೈರಭಿಗುಪ್ತಾ ಸಮನ್ತತಃ ॥ 24 ॥
ಅಥ ತಾಮಬ್ರವೀದ್ವೀರೋ ಹನುಮಾನಗ್ರತಃ ಸ್ಥಿತಾಮ್ ।
ಕಥಯಿಷ್ಯಾಮಿ ತೇ ತತ್ತ್ವಂ ಯನ್ಮಾಂ ತ್ವಂ ಪರಿಪೃಚ್ಛಸಿ ॥ 25 ॥
ಕಾ ತ್ವಂ ವಿರೂಪನಯನಾ ಪುರದ್ವಾರೇಽವತಿಷ್ಠಸಿ ।
ಕಿಮರ್ಥಂ ಚಾಪಿ ಮಾಂ ರುದ್ಧ್ವಾ ನಿರ್ಭರ್ತ್ಸಯಸಿ ದಾರುಣಾ ॥ 26 ॥
ಹನುಮದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಲಙ್ಕಾ ಸಾ ಕಾಮರೂಪಿಣೀ ।
ಉವಾಚ ವಚನಂ ಕ್ರುದ್ಧಾ ಪರುಷಂ ಪವನಾತ್ಮಜಮ್ ॥ 27 ॥
ಅಹಂ ರಾಕ್ಷಸರಾಜಸ್ಯ ರಾವಣಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಆಜ್ಞಾಪ್ರತೀಕ್ಷಾ ದುರ್ಧರ್ಷಾ ರಕ್ಷಾಮಿ ನಗರೀಮಿಮಾಮ್ ॥ 28 ॥
ನ ಶಕ್ಯಾ ಮಾಮವಜ್ಞಾಯ ಪ್ರವೇಷ್ಟುಂ ನಗರೀ ತ್ವಯಾ ।
ಅದ್ಯ ಪ್ರಾಣೈಃ ಪರಿತ್ಯಕ್ತಃ ಸ್ವಪ್ಸ್ಯಸೇ ನಿಹತೋ ಮಯಾ ॥ 29 ॥
ಅಹಂ ಹಿ ನಗರೀ ಲಙ್ಕಾ ಸ್ವಯಮೇವ ಪ್ಲವಙ್ಗಮ ।
ಸರ್ವತಃ ಪರಿರಕ್ಷಾಮಿ ಹ್ಯೇತತ್ತೇ ಕಥಿತಂ ಮಯಾ ॥ 30 ॥
ಲಙ್ಕಾಯಾ ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಹನುಮಾನ್ ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಯತ್ನವಾನ್ಸ ಹರಿಶ್ರೇಷ್ಠಃ ಸ್ಥಿತಶ್ಶೈಲ ಇವಾಪರಃ ॥ 31 ॥
ಸ ತಾಂ ಸ್ತ್ರೀರೂಪವಿಕೃತಾಂ ದೃಷ್ಟವಾ ವಾನರಪುಙ್ಗವಃ ।
ಆಬಭಾಷೇಽಥ ಮೇಧಾವೀ ಸತ್ತ್ವವಾನ್ ಪ್ಲವಗರ್ಷಭಃ ॥ 32 ॥
ದ್ರಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ನಗರೀಂ ಲಙ್ಕಾಂ ಸಾಟ್ಟಪ್ರಾಕಾರತೋರಣಾಮ್ ।
ನಿರ್ವಿಶಙ್ಕಮಿಮಂಲೋಕಂ ಪಶ್ಯನ್ತ್ಯಾಸ್ತವಸಾಮ್ಪ್ರತಮ್ ।
ಇತ್ಯರ್ಥಮಿಹ ಸಮ್ಪ್ರಾಪ್ತಃ ಪರಂ ಕೌತೂಹಲಂ ಹಿ ಮೇ ॥ 33 ॥
ವನಾನ್ಯುಪವನಾನೀಹ ಲಙ್ಕಾಯಾಃ ಕಾನನಾನಿ ಚ ।
ಸರ್ವತೋ ಗೃಹಮುಖ್ಯಾನಿ ದ್ರಷ್ಟುಮಾಗಮನಂ ಹಿ ಮೇ ॥ 34 ॥
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಲಙ್ಕಾ ಸಾ ಕಾಮರೂಪಿಣೀ ।
ಭೂಯ ಏವ ಪುನರ್ವಾಕ್ಯಂ ಬಭಾಷೇ ಪರುಷಾಕ್ಷರಮ್ ॥ 35 ॥
ಮಾಮನಿರ್ಜಿತ್ಯ ದುರ್ಬುದ್ಧೇ ರಾಕ್ಷಸೇಶ್ವರಪಾಲಿತಾಮ್ ।
ನ ಶಕ್ಯಮದ್ಯ ತೇ ದ್ರಷ್ಟುಂ ಪುರೀಯಂ ವಾನರಾಧಮ ॥ 36 ॥
ತತಃ ಸ ಕಪಿಶಾರ್ದೂಲಸ್ತಾಮುವಾಚ ನಿಶಾಚರೀಮ್ ।
ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಪುರೀಮಿಮಾಂ ಭದ್ರೇ ಪುನರ್ಯಾಸ್ಯೇ ಯಥಾಗತಮ್ ॥ 37 ॥
ತತಃ ಕೃತ್ವಾ ಮಹಾನಾದಂ ಸಾ ವೈ ಲಙ್ಕಾ ಭಯಾವಹಮ್ ।
ತಲೇನ ವಾನರಶ್ರೇಷ್ಠಂ ತಾಡಯಾಮಾಸ ವೇಗಿತಾ ॥ 38 ॥
ತತಃ ಸ ಕಪಿಶಾರ್ದೂಲೋ ಲಙ್ಕಯಾ ತಾಡಿತೋ ಭೃಶಮ್ ।
ನನಾದ ಸುಮಹಾನಾದಂ ವೀರ್ಯವಾನ್ ಪವನಾತ್ಮಜಃ ॥ 39 ॥
ತತಃ ಸಂವರ್ತಯಾಮಾಸ ವಾಮಹಸ್ತಸ್ಯ ಸೋಽಙ್ಗುಲೀಃ ।
ಮುಷ್ಟಿನಾಽಽಭಿಜಘಾನೈನಾಂ ಹನುಮಾನ್ ಕ್ರೋಧಮೂರ್ಛಿತಃ ॥ 40 ॥
ಸ್ತ್ರೀ ಚೇತಿ ಮನ್ಯಮಾನೇನ ನಾತಿಕ್ರೋಧಃ ಸ್ವಯಂ ಕೃತಃ ।
ಸಾ ತು ತೇನ ಪ್ರಹಾರೇಣ ವಿಹ್ವಲಾಙ್ಗೀ ನಿಶಾಚರೀ ॥ 41 ॥
ಪಪಾತ ಸಹಸಾ ಭೂಮೌ ವಿಕೃತಾನನದರ್ಶನಾ ।
ತತಸ್ತು ಹನುಮಾನ್ ಪ್ರಾಜ್ಞಸ್ತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ವಿನಿಪಾತಿತಾಮ್ ॥ 42 ॥
ಕೃಪಾಂ ಚಕಾರ ತೇಜಸ್ವೀ ಮನ್ಯಮಾನಃ ಸ್ತ್ರಿಯಂ ತು ತಾಮ್ ।
ತತೋ ವೈ ಭೃಶಸಂವಿಗ್ನಾ ಲಙ್ಕಾ ಸಾ ಗದ್ಗದಾಕ್ಷರಮ್ ॥ 43 ॥
ಉವಾಚಾಗರ್ವಿತಂ ವಾಕ್ಯಂ ಹನೂಮನ್ತಂ ಪ್ಲವಙ್ಗಮಮ್ ।
ಪ್ರಸೀದ ಸುಮಹಾಬಾಹೋ ತ್ರಾಯಸ್ವ ಹರಿಸತ್ತಮ ॥ 44 ॥
ಸಮಯೇ ಸೌಮ್ಯ ತಿಷ್ಠನ್ತಿ ಸತ್ತ್ವವನ್ತೋ ಮಹಾಬಲಾಃ ।
ಅಹಂ ತು ನಗರೀ ಲಙ್ಕಾ ಸ್ವಯಮೇವ ಪ್ಲವಙ್ಗಮ ॥ 45 ॥
ನಿರ್ಜಿತಾಹಂ ತ್ವಯಾ ವೀರ ವಿಕ್ರಮೇಣ ಮಹಾಬಲ ।
ಇದಂ ತು ತಥ್ಯಂ ಶೃಣು ವೈ ಬ್ರುವನ್ತ್ಯಾ ಮೇ ಹರೀಶ್ವರ ॥ 46 ॥
ಸ್ವಯಮ್ಭುವಾ ಪುರಾ ದತ್ತಂ ವರದಾನಂ ಯಥಾ ಮಮ ।
ಯದಾ ತ್ವಾಂ ವಾನರಃ ಕಶ್ಚಿದ್ವಿಕ್ರಮಾದ್ವಶಮಾನಯೇತ್ ॥ 47 ॥
ತದಾ ತ್ವಯಾ ಹಿ ವಿಜ್ಞೇಯಂ ರಕ್ಷಸಾಂ ಭಯಮಾಗತಮ್ ।
ಸ ಹಿ ಮೇ ಸಮಯಃ ಸೌಮ್ಯ ಪ್ರಾಪ್ತೋಽದ್ಯ ತವ ದರ್ಶನಾತ್ ॥ 48 ॥
ಸ್ವಯಮ್ಭೂ ವಿಹಿತಃ ಸತ್ಯೋ ನ ತಸ್ಯಾಸ್ತಿ ವ್ಯತಿಕ್ರಮಃ ।
ಸೀತಾನಿಮಿತ್ತಂ ರಾಜ್ಞಸ್ತು ರಾವಣಸ್ಯ ದುರಾತ್ಮನಃ ॥ 49 ॥
ರಕ್ಷಸಾಂ ಚೈವ ಸರ್ವೇಷಾಂ ವಿನಾಶಃ ಸಮುಪಾಗತಃ ।
ತತ್ಪ್ರವಿಶ್ಯ ಹರಿಶ್ರೇಷ್ಠ ಪುರೀಂ ರಾವಣಪಾಲಿತಾಮ್ ॥ 50 ॥
ವಿಧತ್ಸ್ವ ಸರ್ವಕಾರ್ಯಾಣಿ ಯಾನಿ ಯಾನೀಹ ವಾಞ್ಛಸಿ ।
ಪ್ರವಿಶ್ಯ ಶಾಪೋಪಹತಾಂ ಹರೀಶ್ವರ ಶುಭಾಂ ಪುರೀಂ ರಾಕ್ಷಸಮುಖ್ಯಪಾಲಿತಾಮ್ ।
ಯದೃಚ್ಛಯಾ ತ್ವಂ ಜನಕಾತ್ಮಜಾಂ ಸತೀಂ ವಿಮಾರ್ಗ ಸರ್ವತ್ರ ಗತೋ ಯಥಾಸುಖಮ್ ॥ 51 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ತೃತೀಯಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
sa lambaśikhare lambe lambatoyadasannibhe |
sattvamāsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ || 1 ||
niśi laṅkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ |
ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām || 2 ||
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśobhitām |
sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām || 3 ||
supuṣṭabalasampuṣṭāṃ yathaiva viṭapāvatīm |
cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām || 4 ||
bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīmiva |
tāṃ sa vidyudghanākīrṇāṃ jyotirmārganiṣevitām || 5 ||
mandamārutasañcārāṃ yathendrasyāmarāvatīm |
śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām || 6 ||
kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhiralaṅkṛtām |
āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāramabhipedivān || 7 ||
vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīmālokya sarvataḥ |
jāmbūnadamayairdvārairvaiḍūryakṛtavedikaiḥ || 8 ||
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ |
taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ || 9 ||
vaiḍhūryakṛtasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ |
cārusañjavanopetaiḥ khamivotpatitaiḥ śubhaiḥ || 10 ||
krauñcabarhiṇasaṅghuṣṭaiḥ rājahaṃsa niṣevitaiḥ |
tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ pratināditām || 11 ||
vasvaukasārāpratimāṃ tāṃ vīkṣya nagarīṃ tataḥ |
khamivotpatituṃ kāmāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ || 12 ||
tāṃ samīkṣya purīṃ ramyāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām |
anuttamāmṛddhiyutāṃ cintayāmāsa vīryavān || 13 ||
neyamanyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt |
rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhadhāribhiḥ || 14 ||
kumudāṅgadayorvāpi suṣeṇasya mahākapeḥ |
prasiddheyaṃ bhavedbhūmirmaindadvividayorapi || 15 ||
vivasvatastanūjasya hareśca kuśaparvaṇaḥ |
ṛkṣasya ketumālasya mama caiva gatirbhavet || 16 ||
samīkṣya tu mahābāhū rāghavasya parākramam |
lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ || 17 ||
tāṃ ratnavasanopetāṃ koṣṭhāgārāvataṃsakām |
yantrāgārastanīmṛddhāṃ pramadāmiva bhūṣitām || 18 ||
tāṃ naṣṭatimirāṃ dīptairbhāsvaraiśca mahāgṛhaiḥ |
nagarīṃ rākṣasendrasya sa dadarśa mahākapiḥ || 19 ||
tha sā hariśārdūlaṃ praviśantaṃ mahābalam |
nagarī svena rūpeṇa dadarśa pavanātmajam || 20 ||
sā taṃ harivaraṃ dṛṣṭvā laṅkā rāvaṇapālitā |
svayamevotthitā tatra vikṛtānanadarśanā || 21 ||
purastātkapivaryasya vāyusūnoratiṣṭhata |
muñcamānā mahānādamabravītpavanātmajam || 22 ||
kastvaṃ kena ca kāryeṇa iha prāpto vanālaya |
kathayasveha yattattvaṃ yāvatprāṇā dharanti te || 23 ||
na śakyaṃ khalviyaṃ laṅkā praveṣṭuṃ vānara tvayā |
rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ || 24 ||
atha tāmabravīdvīro hanumānagrataḥ sthitām |
kathayiṣyāmi te tattvaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi || 25 ||
kā tvaṃ virūpanayanā puradvāre'vatiṣṭhasi |
kimarthaṃ cāpi māṃ ruddhvā nirbhartsayasi dāruṇā || 26 ||
hanumadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
uvāca vacanaṃ kruddhā paruṣaṃ pavanātmajam || 27 ||
ahaṃ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ |
ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām || 28 ||
na śakyā māmavajñāya praveṣṭuṃ nagarī tvayā |
adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyase nihato mayā || 29 ||
ahaṃ hi nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama |
sarvataḥ parirakṣāmi hyetatte kathitaṃ mayā || 30 ||
laṅkāyā vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ |
yatnavānsa hariśreṣṭhaḥ sthitaśśaila ivāparaḥ || 31 ||
sa tāṃ strīrūpavikṛtāṃ dṛṣṭavā vānarapuṅgavaḥ |
ābabhāṣe'tha medhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ || 32 ||
drakṣyāmi nagarīṃ laṅkāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
nirviśaṅkamimaṃlokaṃ paśyantyāstavasāmpratam |
ityarthamiha samprāptaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi me || 33 ||
vanānyupavanānīha laṅkāyāḥ kānanāni ca |
sarvato gṛhamukhyāni draṣṭumāgamanaṃ hi me || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
bhūya eva punarvākyaṃ babhāṣe paruṣākṣaram || 35 ||
māmanirjitya durbuddhe rākṣaseśvarapālitām |
na śakyamadya te draṣṭuṃ purīyaṃ vānarādhama || 36 ||
tataḥ sa kapiśārdūlastāmuvāca niśācarīm |
dṛṣṭvā purīmimāṃ bhadre punaryāsye yathāgatam || 37 ||
tataḥ kṛtvā mahānādaṃ sā vai laṅkā bhayāvaham |
talena vānaraśreṣṭhaṃ tāḍayāmāsa vegitā || 38 ||
tataḥ sa kapiśārdūlo laṅkayā tāḍito bhṛśam |
nanāda sumahānādaṃ vīryavān pavanātmajaḥ || 39 ||
tataḥ saṃvartayāmāsa vāmahastasya so'ṅgulīḥ |
muṣṭinā''bhijaghānaināṃ hanumān krodhamūrchitaḥ || 40 ||
strī ceti manyamānena nātikrodhaḥ svayaṃ kṛtaḥ |
sā tu tena prahāreṇa vihvalāṅgī niśācarī || 41 ||
papāta sahasā bhūmau vikṛtānanadarśanā |
tatastu hanumān prājñastāṃ dṛṣṭvā vinipātitām || 42 ||
kṛpāṃ cakāra tejasvī manyamānaḥ striyaṃ tu tām |
tato vai bhṛśasaṃvignā laṅkā sā gadgadākṣaram || 43 ||
uvācāgarvitaṃ vākyaṃ hanūmantaṃ plavaṅgamam |
prasīda sumahābāho trāyasva harisattama || 44 ||
samaye saumya tiṣṭhanti sattvavanto mahābalāḥ |
ahaṃ tu nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama || 45 ||
nirjitāhaṃ tvayā vīra vikrameṇa mahābala |
idaṃ tu tathyaṃ śṛṇu vai bruvantyā me harīśvara || 46 ||
svayambhuvā purā dattaṃ varadānaṃ yathā mama |
yadā tvāṃ vānaraḥ kaścidvikramādvaśamānayet || 47 ||
tadā tvayā hi vijñeyaṃ rakṣasāṃ bhayamāgatam |
sa hi me samayaḥ saumya prāpto'dya tava darśanāt || 48 ||
svayambhū vihitaḥ satyo na tasyāsti vyatikramaḥ |
sītānimittaṃ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ || 49 ||
rakṣasāṃ caiva sarveṣāṃ vināśaḥ samupāgataḥ |
tatpraviśya hariśreṣṭha purīṃ rāvaṇapālitām || 50 ||
vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi |
praviśya śāpopahatāṃ harīśvara śubhāṃ purīṃ rākṣasamukhyapālitām |
yadṛcchayā tvaṃ janakātmajāṃ satīṃ vimārga sarvatra gato yathāsukham || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ तृतीयस्सर्गः ।
स लम्बशिखरे लम्बे लम्बतोयदसन्निभे ।
सत्त्वमास्थाय मेधावी हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 1 ॥
निशि लङ्कां महासत्त्वो विवेश कपिकुञ्जरः ।
रम्यकाननतोयाढ्यां पुरीं रावणपालिताम् ॥ 2 ॥
शारदाम्बुधरप्रख्यैर्भवनैरुपशोभिताम् ।
सागरोपमनिर्घोषां सागरानिलसेविताम् ॥ 3 ॥
सुपुष्टबलसम्पुष्टां यथैव विटपावतीम् ।
चारुतोरणनिर्यूहां पाण्डुरद्वारतोरणाम् ॥ 4 ॥
भुजगाचरितां गुप्तां शुभां भोगवतीमिव ।
तां स विद्युद्घनाकीर्णां ज्योतिर्मार्गनिषेविताम् ॥ 5 ॥
मन्दमारुतसञ्चारां यथेन्द्रस्यामरावतीम् ।
शातकुम्भेन महता प्राकारेणाभिसंवृताम् ॥ 6 ॥
किङ्किणीजालघोषाभिः पताकाभिरलङ्कृताम् ।
आसाद्य सहसा हृष्टः प्राकारमभिपेदिवान् ॥ 7 ॥
विस्मयाविष्टहृदयः पुरीमालोक्य सर्वतः ।
जाम्बूनदमयैर्द्वारैर्वैडूर्यकृतवेदिकैः ॥ 8 ॥
वज्रस्फटिकमुक्ताभिर्मणिकुट्टिमभूषितैः ।
तप्तहाटकनिर्यूहै राजतामलपाण्डुरैः ॥ 9 ॥
वैढूर्यकृतसोपानैः स्फाटिकान्तरपांसुभिः ।
चारुसञ्जवनोपेतैः खमिवोत्पतितैः शुभैः ॥ 10 ॥
क्रौञ्चबर्हिणसङ्घुष्टैः राजहंस निषेवितैः ।
तूर्याभरणनिर्घोषैः सर्वतः प्रतिनादिताम् ॥ 11 ॥
वस्वौकसाराप्रतिमां तां वीक्ष्य नगरीं ततः ।
खमिवोत्पतितुं कामां जहर्ष हनुमान् कपिः ॥ 12 ॥
तां समीक्ष्य पुरीं रम्यां राक्षसाधिपतेः शुभाम् ।
अनुत्तमामृद्धियुतां चिन्तयामास वीर्यवान् ॥ 13 ॥
नेयमन्येन नगरी शक्या धर्षयितुं बलात् ।
रक्षिता रावणबलैरुद्यतायुधधारिभिः ॥ 14 ॥
कुमुदाङ्गदयोर्वापि सुषेणस्य महाकपेः ।
प्रसिद्धेयं भवेद्भूमिर्मैन्दद्विविदयोरपि ॥ 15 ॥
विवस्वतस्तनूजस्य हरेश्च कुशपर्वणः ।
ऋक्षस्य केतुमालस्य मम चैव गतिर्भवेत् ॥ 16 ॥
समीक्ष्य तु महाबाहू राघवस्य पराक्रमम् ।
लक्ष्मणस्य च विक्रान्तमभवत् प्रीतिमान् कपिः ॥ 17 ॥
तां रत्नवसनोपेतां कोष्ठागारावतंसकाम् ।
यन्त्रागारस्तनीमृद्धां प्रमदामिव भूषिताम् ॥ 18 ॥
तां नष्टतिमिरां दीप्तैर्भास्वरैश्च महागृहैः ।
नगरीं राक्षसेन्द्रस्य स ददर्श महाकपिः ॥ 19 ॥
थ सा हरिशार्दूलं प्रविशन्तं महाबलम् ।
नगरी स्वेन रूपेण ददर्श पवनात्मजम् ॥ 20 ॥
सा तं हरिवरं दृष्ट्वा लङ्का रावणपालिता ।
स्वयमेवोत्थिता तत्र विकृताननदर्शना ॥ 21 ॥
पुरस्तात्कपिवर्यस्य वायुसूनोरतिष्ठत ।
मुञ्चमाना महानादमब्रवीत्पवनात्मजम् ॥ 22 ॥
कस्त्वं केन च कार्येण इह प्राप्तो वनालय ।
कथयस्वेह यत्तत्त्वं यावत्प्राणा धरन्ति ते ॥ 23 ॥
न शक्यं खल्वियं लङ्का प्रवेष्टुं वानर त्वया ।
रक्षिता रावणबलैरभिगुप्ता समन्ततः ॥ 24 ॥
अथ तामब्रवीद्वीरो हनुमानग्रतः स्थिताम् ।
कथयिष्यामि ते तत्त्वं यन्मां त्वं परिपृच्छसि ॥ 25 ॥
का त्वं विरूपनयना पुरद्वारेऽवतिष्ठसि ।
किमर्थं चापि मां रुद्ध्वा निर्भर्त्सयसि दारुणा ॥ 26 ॥
हनुमद्वचनं श्रुत्वा लङ्का सा कामरूपिणी ।
उवाच वचनं क्रुद्धा परुषं पवनात्मजम् ॥ 27 ॥
अहं राक्षसराजस्य रावणस्य महात्मनः ।
आज्ञाप्रतीक्षा दुर्धर्षा रक्षामि नगरीमिमाम् ॥ 28 ॥
न शक्या मामवज्ञाय प्रवेष्टुं नगरी त्वया ।
अद्य प्राणैः परित्यक्तः स्वप्स्यसे निहतो मया ॥ 29 ॥
अहं हि नगरी लङ्का स्वयमेव प्लवङ्गम ।
सर्वतः परिरक्षामि ह्येतत्ते कथितं मया ॥ 30 ॥
लङ्काया वचनं श्रुत्वा हनुमान् मारुतात्मजः ।
यत्नवान्स हरिश्रेष्ठः स्थितश्शैल इवापरः ॥ 31 ॥
स तां स्त्रीरूपविकृतां दृष्टवा वानरपुङ्गवः ।
आबभाषेऽथ मेधावी सत्त्ववान् प्लवगर्षभः ॥ 32 ॥
द्रक्ष्यामि नगरीं लङ्कां साट्टप्राकारतोरणाम् ।
निर्विशङ्कमिमंलोकं पश्यन्त्यास्तवसाम्प्रतम् ।
इत्यर्थमिह सम्प्राप्तः परं कौतूहलं हि मे ॥ 33 ॥
वनान्युपवनानीह लङ्कायाः काननानि च ।
सर्वतो गृहमुख्यानि द्रष्टुमागमनं हि मे ॥ 34 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लङ्का सा कामरूपिणी ।
भूय एव पुनर्वाक्यं बभाषे परुषाक्षरम् ॥ 35 ॥
मामनिर्जित्य दुर्बुद्धे राक्षसेश्वरपालिताम् ।
न शक्यमद्य ते द्रष्टुं पुरीयं वानराधम ॥ 36 ॥
ततः स कपिशार्दूलस्तामुवाच निशाचरीम् ।
दृष्ट्वा पुरीमिमां भद्रे पुनर्यास्ये यथागतम् ॥ 37 ॥
ततः कृत्वा महानादं सा वै लङ्का भयावहम् ।
तलेन वानरश्रेष्ठं ताडयामास वेगिता ॥ 38 ॥
ततः स कपिशार्दूलो लङ्कया ताडितो भृशम् ।
ननाद सुमहानादं वीर्यवान् पवनात्मजः ॥ 39 ॥
ततः संवर्तयामास वामहस्तस्य सोऽङ्गुलीः ।
मुष्टिनाऽऽभिजघानैनां हनुमान् क्रोधमूर्छितः ॥ 40 ॥
स्त्री चेति मन्यमानेन नातिक्रोधः स्वयं कृतः ।
सा तु तेन प्रहारेण विह्वलाङ्गी निशाचरी ॥ 41 ॥
पपात सहसा भूमौ विकृताननदर्शना ।
ततस्तु हनुमान् प्राज्ञस्तां दृष्ट्वा विनिपातिताम् ॥ 42 ॥
कृपां चकार तेजस्वी मन्यमानः स्त्रियं तु ताम् ।
ततो वै भृशसंविग्ना लङ्का सा गद्गदाक्षरम् ॥ 43 ॥
उवाचागर्वितं वाक्यं हनूमन्तं प्लवङ्गमम् ।
प्रसीद सुमहाबाहो त्रायस्व हरिसत्तम ॥ 44 ॥
समये सौम्य तिष्ठन्ति सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
अहं तु नगरी लङ्का स्वयमेव प्लवङ्गम ॥ 45 ॥
निर्जिताहं त्वया वीर विक्रमेण महाबल ।
इदं तु तथ्यं शृणु वै ब्रुवन्त्या मे हरीश्वर ॥ 46 ॥
स्वयम्भुवा पुरा दत्तं वरदानं यथा मम ।
यदा त्वां वानरः कश्चिद्विक्रमाद्वशमानयेत् ॥ 47 ॥
तदा त्वया हि विज्ञेयं रक्षसां भयमागतम् ।
स हि मे समयः सौम्य प्राप्तोऽद्य तव दर्शनात् ॥ 48 ॥
स्वयम्भू विहितः सत्यो न तस्यास्ति व्यतिक्रमः ।
सीतानिमित्तं राज्ञस्तु रावणस्य दुरात्मनः ॥ 49 ॥
रक्षसां चैव सर्वेषां विनाशः समुपागतः ।
तत्प्रविश्य हरिश्रेष्ठ पुरीं रावणपालिताम् ॥ 50 ॥
विधत्स्व सर्वकार्याणि यानि यानीह वाञ्छसि ।
प्रविश्य शापोपहतां हरीश्वर शुभां पुरीं राक्षसमुख्यपालिताम् ।
यदृच्छया त्वं जनकात्मजां सतीं विमार्ग सर्वत्र गतो यथासुखम् ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे तृतीयस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
sa lambaśikhare lambe lambatoyadasannibhe |
sattvamāsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ || 1 ||
niśi laṅkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ |
ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām || 2 ||
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśobhitām |
sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām || 3 ||
supuṣṭabalasampuṣṭāṃ yathaiva viṭapāvatīm |
cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām || 4 ||
bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīmiva |
tāṃ sa vidyudghanākīrṇāṃ jyotirmārganiṣevitām || 5 ||
mandamārutasañcārāṃ yathendrasyāmarāvatīm |
śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām || 6 ||
kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhiralaṅkṛtām |
āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāramabhipedivān || 7 ||
vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīmālokya sarvataḥ |
jāmbūnadamayairdvārairvaiḍūryakṛtavedikaiḥ || 8 ||
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ |
taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ || 9 ||
vaiḍhūryakṛtasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ |
cārusañjavanopetaiḥ khamivotpatitaiḥ śubhaiḥ || 10 ||
krauñcabarhiṇasaṅghuṣṭaiḥ rājahaṃsa niṣevitaiḥ |
tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ pratināditām || 11 ||
vasvaukasārāpratimāṃ tāṃ vīkṣya nagarīṃ tataḥ |
khamivotpatituṃ kāmāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ || 12 ||
tāṃ samīkṣya purīṃ ramyāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām |
anuttamāmṛddhiyutāṃ cintayāmāsa vīryavān || 13 ||
neyamanyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt |
rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhadhāribhiḥ || 14 ||
kumudāṅgadayorvāpi suṣeṇasya mahākapeḥ |
prasiddheyaṃ bhavedbhūmirmaindadvividayorapi || 15 ||
vivasvatastanūjasya hareśca kuśaparvaṇaḥ |
ṛkṣasya ketumālasya mama caiva gatirbhavet || 16 ||
samīkṣya tu mahābāhū rāghavasya parākramam |
lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ || 17 ||
tāṃ ratnavasanopetāṃ koṣṭhāgārāvataṃsakām |
yantrāgārastanīmṛddhāṃ pramadāmiva bhūṣitām || 18 ||
tāṃ naṣṭatimirāṃ dīptairbhāsvaraiśca mahāgṛhaiḥ |
nagarīṃ rākṣasendrasya sa dadarśa mahākapiḥ || 19 ||
tha sā hariśārdūlaṃ praviśantaṃ mahābalam |
nagarī svena rūpeṇa dadarśa pavanātmajam || 20 ||
sā taṃ harivaraṃ dṛṣṭvā laṅkā rāvaṇapālitā |
svayamevotthitā tatra vikṛtānanadarśanā || 21 ||
purastātkapivaryasya vāyusūnoratiṣṭhata |
muñcamānā mahānādamabravītpavanātmajam || 22 ||
kastvaṃ kena ca kāryeṇa iha prāpto vanālaya |
kathayasveha yattattvaṃ yāvatprāṇā dharanti te || 23 ||
na śakyaṃ khalviyaṃ laṅkā praveṣṭuṃ vānara tvayā |
rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ || 24 ||
atha tāmabravīdvīro hanumānagrataḥ sthitām |
kathayiṣyāmi te tattvaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi || 25 ||
kā tvaṃ virūpanayanā puradvāre'vatiṣṭhasi |
kimarthaṃ cāpi māṃ ruddhvā nirbhartsayasi dāruṇā || 26 ||
hanumadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
uvāca vacanaṃ kruddhā paruṣaṃ pavanātmajam || 27 ||
ahaṃ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ |
ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām || 28 ||
na śakyā māmavajñāya praveṣṭuṃ nagarī tvayā |
adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyase nihato mayā || 29 ||
ahaṃ hi nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama |
sarvataḥ parirakṣāmi hyetatte kathitaṃ mayā || 30 ||
laṅkāyā vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ |
yatnavānsa hariśreṣṭhaḥ sthitaśśaila ivāparaḥ || 31 ||
sa tāṃ strīrūpavikṛtāṃ dṛṣṭavā vānarapuṅgavaḥ |
ābabhāṣe'tha medhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ || 32 ||
drakṣyāmi nagarīṃ laṅkāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
nirviśaṅkamimaṃlokaṃ paśyantyāstavasāmpratam |
ityarthamiha samprāptaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi me || 33 ||
vanānyupavanānīha laṅkāyāḥ kānanāni ca |
sarvato gṛhamukhyāni draṣṭumāgamanaṃ hi me || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
bhūya eva punarvākyaṃ babhāṣe paruṣākṣaram || 35 ||
māmanirjitya durbuddhe rākṣaseśvarapālitām |
na śakyamadya te draṣṭuṃ purīyaṃ vānarādhama || 36 ||
tataḥ sa kapiśārdūlastāmuvāca niśācarīm |
dṛṣṭvā purīmimāṃ bhadre punaryāsye yathāgatam || 37 ||
tataḥ kṛtvā mahānādaṃ sā vai laṅkā bhayāvaham |
talena vānaraśreṣṭhaṃ tāḍayāmāsa vegitā || 38 ||
tataḥ sa kapiśārdūlo laṅkayā tāḍito bhṛśam |
nanāda sumahānādaṃ vīryavān pavanātmajaḥ || 39 ||
tataḥ saṃvartayāmāsa vāmahastasya so'ṅgulīḥ |
muṣṭinā''bhijaghānaināṃ hanumān krodhamūrchitaḥ || 40 ||
strī ceti manyamānena nātikrodhaḥ svayaṃ kṛtaḥ |
sā tu tena prahāreṇa vihvalāṅgī niśācarī || 41 ||
papāta sahasā bhūmau vikṛtānanadarśanā |
tatastu hanumān prājñastāṃ dṛṣṭvā vinipātitām || 42 ||
kṛpāṃ cakāra tejasvī manyamānaḥ striyaṃ tu tām |
tato vai bhṛśasaṃvignā laṅkā sā gadgadākṣaram || 43 ||
uvācāgarvitaṃ vākyaṃ hanūmantaṃ plavaṅgamam |
prasīda sumahābāho trāyasva harisattama || 44 ||
samaye saumya tiṣṭhanti sattvavanto mahābalāḥ |
ahaṃ tu nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama || 45 ||
nirjitāhaṃ tvayā vīra vikrameṇa mahābala |
idaṃ tu tathyaṃ śṛṇu vai bruvantyā me harīśvara || 46 ||
svayambhuvā purā dattaṃ varadānaṃ yathā mama |
yadā tvāṃ vānaraḥ kaścidvikramādvaśamānayet || 47 ||
tadā tvayā hi vijñeyaṃ rakṣasāṃ bhayamāgatam |
sa hi me samayaḥ saumya prāpto'dya tava darśanāt || 48 ||
svayambhū vihitaḥ satyo na tasyāsti vyatikramaḥ |
sītānimittaṃ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ || 49 ||
rakṣasāṃ caiva sarveṣāṃ vināśaḥ samupāgataḥ |
tatpraviśya hariśreṣṭha purīṃ rāvaṇapālitām || 50 ||
vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi |
praviśya śāpopahatāṃ harīśvara śubhāṃ purīṃ rākṣasamukhyapālitām |
yadṛcchayā tvaṃ janakātmajāṃ satīṃ vimārga sarvatra gato yathāsukham || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.