ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ದ್ವಿಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಾನುವಾಚ ಹರಿಶ್ರೇಷ್ಠೋ ಹನುಮಾನ್ವಾನರರ್ಷಭಃ ।
ಅವ್ಯಗ್ರಮನಸೋ ಯೂಯಂ ಮಧು ಸೇವತ ವಾನರಾಃ ॥ 1 ॥
ಅಹಮಾವಾರಯಿಷ್ಯಾಮಿ ಯುಷ್ಮಾಕಂ ಪರಿಪನ್ಥಿನಃ ।
ಶ್ರುತ್ವಾ ಹನುಮತೋ ವಾಕ್ಯಂ ಹರೀಣಾಂ ಪ್ರವರೋಽಙ್ಗದಃ ॥ 2 ॥
ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಪ್ರಸನ್ನಾತ್ಮಾ ಪಿಬನ್ತು ಹರಯೋ ಮಧು ।
ಅವಶ್ಯಂ ಕೃತಕಾರ್ಯಸ್ಯ ವಾಕ್ಯಂ ಹನುಮತೋ ಮಯಾ ॥ 3 ॥
ಅಕಾರ್ಯಮಪಿ ಕರ್ತವ್ಯಂ ಕಿಮಙ್ಗ ಪುನರೀದೃಶಮ್ ।
ಅಙ್ಗದಸ್ಯ ಮುಖಾಚ್ಛ್ರುತ್ವಾವಚನಂ ವಾನರರ್ಷಭಾಃ ॥ 4 ॥
ಸಾಧುಸಾಧ್ವಿತಿ ಸಂಹೃಷ್ಟಾ ವಾನರಾಃ ಪ್ರತ್ಯಪೂಜಯನ್ ।
ಪೂಜಯಿತ್ವಾಙ್ಗದಂ ಸರ್ವೇ ವಾನರಾ ವಾನರರ್ಷಭಮ್ ॥ 5 ॥
ಜಗ್ಮುರ್ಮಧುವನಂ ಯತ್ರ ನದೀವೇಗ ಇವ ದ್ರುಮಮ್ ।
ತೇ ಪ್ರವಿಷ್ಟಾ ಮಧುವನಂ ಪಾಲಾನಾಕ್ರಮ್ಯ ವೀರ್ಯತಃ ॥ 6 ॥
ಅತಿಸರ್ಗಾಚ್ಚ ಪಟವೋ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಶ್ರುತ್ವಾ ಚ ಮೈಥಿಲೀಮ್ ।
ಪಪುಸ್ಸರ್ವೇ ಮಧು ತದಾ ರಸವತ್ಫಲಮಾದದುಃ ॥ 7 ॥
ಉತ್ಪತ್ಯ ಚ ತತಸ್ಸರ್ವೇ ವನಪಾಲಾನ್ ಸಮಾಗತಾನ್ ।
ತಾಡಯನ್ತಿ ಸ್ಮ ಶತಶ ಸ್ಸಕ್ತಾನ್ಮಧುವನೇ ತದಾ ॥ 8 ॥
ಮಧೂನಿ ದ್ರೋಣಮಾತ್ರಾಣಿ ಬಾಹುಭಿಃ ಪರಿಗೃಹ್ಯ ತೇ ।
ಪಿಬನ್ತಿ ಸಹಿತಾ ಸ್ಸರ್ವೇ ನಿಘ್ನನ್ತಿ ಸ್ಮ ತಥಾಪರೇ ॥ 9 ॥
ಕೇಚಿತ್ಪೀತ್ವಾ ಪ್ರವಿಧ್ಯನ್ತಿ ಮಧೂನಿ ಮಧುಪಿಙ್ಗಲಾಃ ।
ಮಧೂಚ್ಛಿಷ್ಟೇನ ಕೇಚಿಚ್ಚ ಜಗ್ಮುರನ್ಯೋನ್ಯಮುತ್ಕಟಾಃ ॥ 10 ॥
ಅಪರೇ ವೃಕ್ಷಮೂಲೇ ತು ಶಾಖಾಂ ಗೃಹ್ಯ ವ್ಯವಸ್ಥಿತಾಃ ।
ಅತ್ಯರ್ಥಂ ಚ ಮದಗ್ಲಾನಾಃ ಪರ್ಣಾನ್ಯಾಸ್ತೀರ್ಯ ಶೇರತೇ ॥ 11 ॥
ಉನ್ಮತ್ತಭೂತಾಃ ಪ್ಲವಗಾ ಮಧುಮತ್ತಾಶ್ಚ ಹೃಷ್ಟವತ್ ।
ಕ್ಷಿಪನ್ತಿ ಚ ತಥಾನ್ಯೋನ್ಯಂ ಸ್ಖಲನ್ತಿ ಚ ತಥಾಽಪರೇ ॥ 12 ॥
ಕೇಚಿತ್ ಕ್ಷ್ವೇಲಾಂ ಪ್ರಕುರ್ವನ್ತಿ ಕೇಚಿತ್ ಕೂಜನ್ತಿ ಹೃಷ್ಟವತ್ ।
ಹರಯೋಮಧುನಾ ಮತ್ತಾಃ ಕೇಚಿತ್ಸುಪ್ತಾ ಮಹೀತಲೇ ॥ 13 ॥
ಕೃತ್ವಾ ಕೇಚಿದ್ಧಸನ್ತ್ಯನ್ಯೇ ಕೇಚಿತ್ಕುರ್ವನ್ತಿ ಚೇತರತ್ ।
ಕೃತ್ವಾ ಕೇಚಿದ್ವದನ್ತ್ಯನ್ಯೇ ಕೇಚಿದ್ಬುಧ್ಯನ್ತಿ ಚೇತರತ್ ॥ 14 ॥
ಯೇಽಪ್ಯತ್ರ ಮಧುಪಾಲಾ ಸ್ಸ್ಯುಃ ಪ್ರೇಷ್ಯಾ ದಧಿಮುಖಸ್ಯ ತು ।
ತೇಽಪಿ ತೈರ್ವಾನರೈರ್ಭೀಮೈಃ ಪ್ರತಿಷಿದ್ಧಾ ದಿಶೋ ಗತಾಃ ॥ 15 ॥
ಜಾನುಭಿಸ್ತು ಪ್ರಕೃಷ್ಟಾಶ್ಚ ದೇವಮಾರ್ಗಂ ಪ್ರದರ್ಶಿತಾಃ ।
ಅಬ್ರುವನ್ ಪರಮೋದ್ವಿಗ್ನಾ ಗತ್ವಾ ದಧಿಮುಖಂ ವಚಃ ॥ 16 ॥
ಹನೂಮತಾ ದತ್ತವರೈರ್ಹತಂ ಮಧುವನಂ ಬಲಾತ್ ।
ವಯಂ ಚ ಜಾನುಭಿಃ ಕೃಷ್ಟಾ ದೇವಮಾರ್ಗಂ ಚ ದರ್ಶಿತಾಃ ॥ 17 ॥
ತತೋ ದಧಿಮುಖಃ ಕ್ರುದ್ಧೋ ವನಪಸ್ತತ್ರ ವಾನರಃ ।
ಹತಂ ಮಧುವನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸಾನ್ತ್ವಯಾಮಾಸ ತಾನ್ ಹರೀನ್ ॥ 18 ॥
ಇಹಾಗಚ್ಛತ ಗಚ್ಛಾಮೋ ವಾನರಾನ್ ಬಲದರ್ಪಿತಾನ್ ।
ಬಲೇನ ವಾರಯಿಷ್ಯಾಮೋ ಮಧು ಭಕ್ಷಯತೋ ವಯಮ್ ॥ 19 ॥
ಶ್ರುತ್ವಾ ದಧಿಮುಖಸ್ಯೇದಂ ವಚನಂ ವಾನರರ್ಷಭಾಃ ।
ಪುನರ್ವೀರಾ ಮಧುವನಂ ತೇನೈವ ಸಹಸಾ ಯಯುಃ ॥ 20 ॥
ಮಧ್ಯೇ ಚೈಷಾಂ ದಧಿಮುಖಃ ಪ್ರಗೃಹ್ಯ ತರಸಾ ತರುಮ್ ।
ಸಮಭ್ಯಧಾವದ್ವೇಗೇನ ತೇ ಚ ಸರ್ವೇ ಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ॥ 21 ॥
ತೇ ಶಿಲಾಃ ಪಾದಪಾಂಶ್ಚಾಪಿ ಪರ್ವತಾಂಶ್ಚಾಪಿ ವಾನರಾಃ ।
ಗೃಹೀತ್ವಾಽಽಭ್ಯಗಮನ್ ಕ್ರುದ್ಧಾ ಯತ್ರ ತೇ ಕಪಿಕುಞ್ಜರಾಃ ॥ 22 ॥
ತೇ ಸ್ವಾಮಿವಚನಂ ವೀರಾ ಹೃದಯೇಷ್ವವಸಜ್ಯ ತತ್ ।
ತ್ವರಯಾ ಹ್ಯಭ್ಯಧಾವನ್ತ ಸಾಲತಾಲಶಿಲಾಯುಧಾಃ ॥ 23 ॥
ವೃಕ್ಷಸ್ಥಾಂಶ್ಚ ತಲಸ್ಥಾಂಶ್ಚ ವಾನರಾನ್ ಬಲದರ್ಪಿತಾನ್ ।
ಅಭ್ಯಕ್ರಾಮಂಸ್ತತೋ ವೀರಾಃ ಪಾಲಾಸ್ತತ್ರ ಸಹಸ್ರಶಃ ॥ 24 ॥
ಅಥ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ದಧಿಮುಖಂ ಕ್ರುದ್ಧಂ ವಾನರಪುಙ್ಗವಾಃ ।
ಅಭ್ಯಧಾವನ್ತ ವೇಗೇನ ಹನುಮತ್ಪ್ರಮುಖಾಸ್ತದಾ ॥ 25 ॥
ತಂ ಸವೃಕ್ಷಂ ಮಹಾಬಾಹುಮಾಪತನ್ತಂ ಮಹಾಬಲಮ್ ।
ಆರ್ಯಕಂ ಪ್ರಾಹರತ್ತತ್ರ ಬಾಹುಭ್ಯಾಂ ಕುಪಿತೋಽಙ್ಗದಃ ॥ 26 ॥
ಮದಾನ್ಧಶ್ಚ ನ ವೇದೈನಮಾರ್ಯಕೋಽಯಂ ಮಮೇತಿ ಸಃ ।
ಅಥೈನಂ ನಿಷ್ಪಿಪೇಷಾಶು ವೇಗವದ್ವಸುಧಾತಲೇ ॥ 27 ॥
ಸ ಭಗ್ನಬಾಹೂರುಭುಜೋ ವಿಹ್ವಲಶ್ಶೋಣಿತೋಕ್ಷಿತಃ ।
ಮುಮೋಹ ಸಹಸಾ ವೀರೋ ಮುಹೂರ್ತಂ ಕಪಿಕುಞ್ಜರಃ ॥ 28 ॥
ಸ ಸಮಾಶ್ವಸ್ಯ ಸಹಸಾ ಸಙ್ಕೃದ್ಧೋ ರಾಜಮಾತುಲಃ ।
ವಾನರಾನ್ವಾರಯಾಮಾಸ ದಣ್ಡೇನ ಮಧುಮೋಹಿತಾನ್ ॥ 29 ॥
ಸ ಕಥಞ್ಚಿದ್ವಿಮುಕ್ತಸ್ಸ್ತೈರ್ವಾನರೈರ್ವಾನರರ್ಷಭಃ ।
ಉವಾಚೈಕಾನ್ತಮಾಶ್ರಿತ್ಯ ಭೃತ್ಯಾನ್ ಸ್ವಾನ್ ಸಮುಪಾಗತಾನ್ ॥ 30 ॥
ಏತೇ ತಿಷ್ಠನ್ತು ಗಚ್ಛಾಮೋ ಭರ್ತಾ ನೋ ಯತ್ರ ವಾನರಃ ।
ಸುಗ್ರೀವೋ ವಿಪುಲಗ್ರೀವಃ ಸಹ ರಾಮೇಣ ತಿಷ್ಠತಿ ॥ 31 ॥
ಸರ್ವಂ ಚೈವಾಙ್ಗದೇ ದೋಷಂ ಶ್ರಾವಯಿಷ್ಯಾಮಿ ಪಾರ್ಥಿವೇ ।
ಅಮರ್ಷೀ ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಘಾತಯಿಷ್ಯತಿ ವಾನರಾನ್ ॥ 32 ॥
ಇಷ್ಟಂ ಮಧುವನಂ ಹ್ಯೇತತ್ಪಾರ್ಥಿವಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಪಿತೃಪೈತಾಮಹಂ ದಿವ್ಯಂ ದೇವೈರಪಿ ದುರಾಸದಮ್ ॥ 33 ॥
ಸ ವಾನರಾನಿಮಾನ್ ಸರ್ವಾನ್ ಮಧುಲುಬ್ಧಾನ್ ಗತಾಯುಷಃ ।
ಘಾತಯಿಷ್ಯತಿ ದಣ್ಡೇನ ಸುಗ್ರೀವಸ್ಸಸುಹೃಜ್ಜನಾನ್ ॥ 34 ॥
ವಧ್ಯಾ ಹ್ಯೇತೇ ದುರಾತ್ಮಾನೋ ನೃಪಾಜ್ಞಾಪರಿಭಾವಿನಃ ।
ಅಮರ್ಷಪ್ರಭವೋ ರೋಷಸ್ಸಫಲೋ ನೋ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 35 ॥
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾ ದಧಿಮುಖೋ ವನಪಾಲಾನ್ಮಹಾಬಲಃ ।
ಜಗಾಮ ಸಹಸೋತ್ಪತ್ಯ ವನಪಾಲೈಸ್ಸಮನ್ವಿತಃ ॥ 36 ॥
ನಿಮೇಷಾನ್ತರಮಾತ್ರೇಣ ಸ ಹಿ ಪ್ರಾಪ್ತೋ ವನಾಲಯಃ ।
ಸಹಸ್ರಾಂಶುಸುತೋ ಧೀಮಾನ್ ಸುಗ್ರೀವೋ ಯತ್ರ ವಾನರಃ ॥ 37 ॥
ರಾಮಂ ಚ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಚೈವ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಸುಗ್ರೀವಮೇವ ಚ ।
ಸಮಪ್ರತಿಷ್ಠಾಂ ಜಗತೀಮಾಕಾಶಾನ್ನಿಪಪಾತ ಹ ॥ 38 ॥
ಸನ್ನಿಪತ್ಯ ಮಹಾವೀರ್ಯಸ್ಸರ್ವೈಸ್ತೈಃ ಪರಿವಾರಿತಃ ।
ಹರಿರ್ದಧಿಮುಖಃ ಪಾಲೈಃ ಪಾಲಾನಾಂ ಪರಮೇಶ್ವರಃ ॥ 39 ॥
ಸ ದೀನವದನೋ ಭೂತ್ವಾ ಕೃತ್ವಾ ಶಿರಸಿ ಚಾಞ್ಜಲಿಮ್ ।
ಸುಗ್ರೀವಸ್ಯ ಶುಭೌ ಮೂರ್ಧ್ನಾ ಚರಣೌ ಪತ್ಯಪೀಡಯತ್ ॥ 40 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ದ್ವಿಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dviṣaṣṭitamassargaḥ |
tānuvāca hariśreṣṭho hanumānvānararṣabhaḥ |
avyagramanaso yūyaṃ madhu sevata vānarāḥ || 1 ||
ahamāvārayiṣyāmi yuṣmākaṃ paripanthinaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ harīṇāṃ pravaro'ṅgadaḥ || 2 ||
pratyuvāca prasannātmā pibantu harayo madhu |
avaśyaṃ kṛtakāryasya vākyaṃ hanumato mayā || 3 ||
akāryamapi kartavyaṃ kimaṅga punarīdṛśam |
aṅgadasya mukhācchrutvāvacanaṃ vānararṣabhāḥ || 4 ||
sādhusādhviti saṃhṛṣṭā vānarāḥ pratyapūjayan |
pūjayitvāṅgadaṃ sarve vānarā vānararṣabham || 5 ||
jagmurmadhuvanaṃ yatra nadīvega iva drumam |
te praviṣṭā madhuvanaṃ pālānākramya vīryataḥ || 6 ||
atisargācca paṭavo dṛṣṭvā śrutvā ca maithilīm |
papussarve madhu tadā rasavatphalamādaduḥ || 7 ||
utpatya ca tatassarve vanapālān samāgatān |
tāḍayanti sma śataśa ssaktānmadhuvane tadā || 8 ||
madhūni droṇamātrāṇi bāhubhiḥ parigṛhya te |
pibanti sahitā ssarve nighnanti sma tathāpare || 9 ||
kecitpītvā pravidhyanti madhūni madhupiṅgalāḥ |
madhūcchiṣṭena kecicca jagmuranyonyamutkaṭāḥ || 10 ||
apare vṛkṣamūle tu śākhāṃ gṛhya vyavasthitāḥ |
atyarthaṃ ca madaglānāḥ parṇānyāstīrya śerate || 11 ||
unmattabhūtāḥ plavagā madhumattāśca hṛṣṭavat |
kṣipanti ca tathānyonyaṃ skhalanti ca tathā'pare || 12 ||
kecit kṣvelāṃ prakurvanti kecit kūjanti hṛṣṭavat |
harayomadhunā mattāḥ kecitsuptā mahītale || 13 ||
kṛtvā keciddhasantyanye kecitkurvanti cetarat |
kṛtvā kecidvadantyanye kecidbudhyanti cetarat || 14 ||
ye'pyatra madhupālā ssyuḥ preṣyā dadhimukhasya tu |
te'pi tairvānarairbhīmaiḥ pratiṣiddhā diśo gatāḥ || 15 ||
jānubhistu prakṛṣṭāśca devamārgaṃ pradarśitāḥ |
abruvan paramodvignā gatvā dadhimukhaṃ vacaḥ || 16 ||
hanūmatā dattavarairhataṃ madhuvanaṃ balāt |
vayaṃ ca jānubhiḥ kṛṣṭā devamārgaṃ ca darśitāḥ || 17 ||
tato dadhimukhaḥ kruddho vanapastatra vānaraḥ |
hataṃ madhuvanaṃ śrutvā sāntvayāmāsa tān harīn || 18 ||
ihāgacchata gacchāmo vānarān baladarpitān |
balena vārayiṣyāmo madhu bhakṣayato vayam || 19 ||
śrutvā dadhimukhasyedaṃ vacanaṃ vānararṣabhāḥ |
punarvīrā madhuvanaṃ tenaiva sahasā yayuḥ || 20 ||
madhye caiṣāṃ dadhimukhaḥ pragṛhya tarasā tarum |
samabhyadhāvadvegena te ca sarve plavaṅgamāḥ || 21 ||
te śilāḥ pādapāṃścāpi parvatāṃścāpi vānarāḥ |
gṛhītvā''bhyagaman kruddhā yatra te kapikuñjarāḥ || 22 ||
te svāmivacanaṃ vīrā hṛdayeṣvavasajya tat |
tvarayā hyabhyadhāvanta sālatālaśilāyudhāḥ || 23 ||
vṛkṣasthāṃśca talasthāṃśca vānarān baladarpitān |
abhyakrāmaṃstato vīrāḥ pālāstatra sahasraśaḥ || 24 ||
atha dṛṣṭvā dadhimukhaṃ kruddhaṃ vānarapuṅgavāḥ |
abhyadhāvanta vegena hanumatpramukhāstadā || 25 ||
taṃ savṛkṣaṃ mahābāhumāpatantaṃ mahābalam |
āryakaṃ prāharattatra bāhubhyāṃ kupito'ṅgadaḥ || 26 ||
madāndhaśca na vedainamāryako'yaṃ mameti saḥ |
athainaṃ niṣpipeṣāśu vegavadvasudhātale || 27 ||
sa bhagnabāhūrubhujo vihvalaśśoṇitokṣitaḥ |
mumoha sahasā vīro muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ || 28 ||
sa samāśvasya sahasā saṅkṛddho rājamātulaḥ |
vānarānvārayāmāsa daṇḍena madhumohitān || 29 ||
sa kathañcidvimuktasstairvānarairvānararṣabhaḥ |
uvācaikāntamāśritya bhṛtyān svān samupāgatān || 30 ||
ete tiṣṭhantu gacchāmo bhartā no yatra vānaraḥ |
sugrīvo vipulagrīvaḥ saha rāmeṇa tiṣṭhati || 31 ||
sarvaṃ caivāṅgade doṣaṃ śrāvayiṣyāmi pārthive |
amarṣī vacanaṃ śrutvā ghātayiṣyati vānarān || 32 ||
iṣṭaṃ madhuvanaṃ hyetatpārthivasya mahātmanaḥ |
pitṛpaitāmahaṃ divyaṃ devairapi durāsadam || 33 ||
sa vānarānimān sarvān madhulubdhān gatāyuṣaḥ |
ghātayiṣyati daṇḍena sugrīvassasuhṛjjanān || 34 ||
vadhyā hyete durātmāno nṛpājñāparibhāvinaḥ |
amarṣaprabhavo roṣassaphalo no bhaviṣyati || 35 ||
evamuktvā dadhimukho vanapālānmahābalaḥ |
jagāma sahasotpatya vanapālaissamanvitaḥ || 36 ||
nimeṣāntaramātreṇa sa hi prāpto vanālayaḥ |
sahasrāṃśusuto dhīmān sugrīvo yatra vānaraḥ || 37 ||
rāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ caiva dṛṣṭvā sugrīvameva ca |
samapratiṣṭhāṃ jagatīmākāśānnipapāta ha || 38 ||
sannipatya mahāvīryassarvaistaiḥ parivāritaḥ |
harirdadhimukhaḥ pālaiḥ pālānāṃ parameśvaraḥ || 39 ||
sa dīnavadano bhūtvā kṛtvā śirasi cāñjalim |
sugrīvasya śubhau mūrdhnā caraṇau patyapīḍayat || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dviṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्विषष्टितमस्सर्गः ।
तानुवाच हरिश्रेष्ठो हनुमान्वानरर्षभः ।
अव्यग्रमनसो यूयं मधु सेवत वानराः ॥ 1 ॥
अहमावारयिष्यामि युष्माकं परिपन्थिनः ।
श्रुत्वा हनुमतो वाक्यं हरीणां प्रवरोऽङ्गदः ॥ 2 ॥
प्रत्युवाच प्रसन्नात्मा पिबन्तु हरयो मधु ।
अवश्यं कृतकार्यस्य वाक्यं हनुमतो मया ॥ 3 ॥
अकार्यमपि कर्तव्यं किमङ्ग पुनरीदृशम् ।
अङ्गदस्य मुखाच्छ्रुत्वावचनं वानरर्षभाः ॥ 4 ॥
साधुसाध्विति संहृष्टा वानराः प्रत्यपूजयन् ।
पूजयित्वाङ्गदं सर्वे वानरा वानरर्षभम् ॥ 5 ॥
जग्मुर्मधुवनं यत्र नदीवेग इव द्रुमम् ।
ते प्रविष्टा मधुवनं पालानाक्रम्य वीर्यतः ॥ 6 ॥
अतिसर्गाच्च पटवो दृष्ट्वा श्रुत्वा च मैथिलीम् ।
पपुस्सर्वे मधु तदा रसवत्फलमाददुः ॥ 7 ॥
उत्पत्य च ततस्सर्वे वनपालान् समागतान् ।
ताडयन्ति स्म शतश स्सक्तान्मधुवने तदा ॥ 8 ॥
मधूनि द्रोणमात्राणि बाहुभिः परिगृह्य ते ।
पिबन्ति सहिता स्सर्वे निघ्नन्ति स्म तथापरे ॥ 9 ॥
केचित्पीत्वा प्रविध्यन्ति मधूनि मधुपिङ्गलाः ।
मधूच्छिष्टेन केचिच्च जग्मुरन्योन्यमुत्कटाः ॥ 10 ॥
अपरे वृक्षमूले तु शाखां गृह्य व्यवस्थिताः ।
अत्यर्थं च मदग्लानाः पर्णान्यास्तीर्य शेरते ॥ 11 ॥
उन्मत्तभूताः प्लवगा मधुमत्ताश्च हृष्टवत् ।
क्षिपन्ति च तथान्योन्यं स्खलन्ति च तथाऽपरे ॥ 12 ॥
केचित् क्ष्वेलां प्रकुर्वन्ति केचित् कूजन्ति हृष्टवत् ।
हरयोमधुना मत्ताः केचित्सुप्ता महीतले ॥ 13 ॥
कृत्वा केचिद्धसन्त्यन्ये केचित्कुर्वन्ति चेतरत् ।
कृत्वा केचिद्वदन्त्यन्ये केचिद्बुध्यन्ति चेतरत् ॥ 14 ॥
येऽप्यत्र मधुपाला स्स्युः प्रेष्या दधिमुखस्य तु ।
तेऽपि तैर्वानरैर्भीमैः प्रतिषिद्धा दिशो गताः ॥ 15 ॥
जानुभिस्तु प्रकृष्टाश्च देवमार्गं प्रदर्शिताः ।
अब्रुवन् परमोद्विग्ना गत्वा दधिमुखं वचः ॥ 16 ॥
हनूमता दत्तवरैर्हतं मधुवनं बलात् ।
वयं च जानुभिः कृष्टा देवमार्गं च दर्शिताः ॥ 17 ॥
ततो दधिमुखः क्रुद्धो वनपस्तत्र वानरः ।
हतं मधुवनं श्रुत्वा सान्त्वयामास तान् हरीन् ॥ 18 ॥
इहागच्छत गच्छामो वानरान् बलदर्पितान् ।
बलेन वारयिष्यामो मधु भक्षयतो वयम् ॥ 19 ॥
श्रुत्वा दधिमुखस्येदं वचनं वानरर्षभाः ।
पुनर्वीरा मधुवनं तेनैव सहसा ययुः ॥ 20 ॥
मध्ये चैषां दधिमुखः प्रगृह्य तरसा तरुम् ।
समभ्यधावद्वेगेन ते च सर्वे प्लवङ्गमाः ॥ 21 ॥
ते शिलाः पादपांश्चापि पर्वतांश्चापि वानराः ।
गृहीत्वाऽऽभ्यगमन् क्रुद्धा यत्र ते कपिकुञ्जराः ॥ 22 ॥
ते स्वामिवचनं वीरा हृदयेष्ववसज्य तत् ।
त्वरया ह्यभ्यधावन्त सालतालशिलायुधाः ॥ 23 ॥
वृक्षस्थांश्च तलस्थांश्च वानरान् बलदर्पितान् ।
अभ्यक्रामंस्ततो वीराः पालास्तत्र सहस्रशः ॥ 24 ॥
अथ दृष्ट्वा दधिमुखं क्रुद्धं वानरपुङ्गवाः ।
अभ्यधावन्त वेगेन हनुमत्प्रमुखास्तदा ॥ 25 ॥
तं सवृक्षं महाबाहुमापतन्तं महाबलम् ।
आर्यकं प्राहरत्तत्र बाहुभ्यां कुपितोऽङ्गदः ॥ 26 ॥
मदान्धश्च न वेदैनमार्यकोऽयं ममेति सः ।
अथैनं निष्पिपेषाशु वेगवद्वसुधातले ॥ 27 ॥
स भग्नबाहूरुभुजो विह्वलश्शोणितोक्षितः ।
मुमोह सहसा वीरो मुहूर्तं कपिकुञ्जरः ॥ 28 ॥
स समाश्वस्य सहसा सङ्कृद्धो राजमातुलः ।
वानरान्वारयामास दण्डेन मधुमोहितान् ॥ 29 ॥
स कथञ्चिद्विमुक्तस्स्तैर्वानरैर्वानरर्षभः ।
उवाचैकान्तमाश्रित्य भृत्यान् स्वान् समुपागतान् ॥ 30 ॥
एते तिष्ठन्तु गच्छामो भर्ता नो यत्र वानरः ।
सुग्रीवो विपुलग्रीवः सह रामेण तिष्ठति ॥ 31 ॥
सर्वं चैवाङ्गदे दोषं श्रावयिष्यामि पार्थिवे ।
अमर्षी वचनं श्रुत्वा घातयिष्यति वानरान् ॥ 32 ॥
इष्टं मधुवनं ह्येतत्पार्थिवस्य महात्मनः ।
पितृपैतामहं दिव्यं देवैरपि दुरासदम् ॥ 33 ॥
स वानरानिमान् सर्वान् मधुलुब्धान् गतायुषः ।
घातयिष्यति दण्डेन सुग्रीवस्ससुहृज्जनान् ॥ 34 ॥
वध्या ह्येते दुरात्मानो नृपाज्ञापरिभाविनः ।
अमर्षप्रभवो रोषस्सफलो नो भविष्यति ॥ 35 ॥
एवमुक्त्वा दधिमुखो वनपालान्महाबलः ।
जगाम सहसोत्पत्य वनपालैस्समन्वितः ॥ 36 ॥
निमेषान्तरमात्रेण स हि प्राप्तो वनालयः ।
सहस्रांशुसुतो धीमान् सुग्रीवो यत्र वानरः ॥ 37 ॥
रामं च लक्ष्मणं चैव दृष्ट्वा सुग्रीवमेव च ।
समप्रतिष्ठां जगतीमाकाशान्निपपात ह ॥ 38 ॥
सन्निपत्य महावीर्यस्सर्वैस्तैः परिवारितः ।
हरिर्दधिमुखः पालैः पालानां परमेश्वरः ॥ 39 ॥
स दीनवदनो भूत्वा कृत्वा शिरसि चाञ्जलिम् ।
सुग्रीवस्य शुभौ मूर्ध्ना चरणौ पत्यपीडयत् ॥ 40 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्विषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dviṣaṣṭitamassargaḥ |
tānuvāca hariśreṣṭho hanumānvānararṣabhaḥ |
avyagramanaso yūyaṃ madhu sevata vānarāḥ || 1 ||
ahamāvārayiṣyāmi yuṣmākaṃ paripanthinaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ harīṇāṃ pravaro'ṅgadaḥ || 2 ||
pratyuvāca prasannātmā pibantu harayo madhu |
avaśyaṃ kṛtakāryasya vākyaṃ hanumato mayā || 3 ||
akāryamapi kartavyaṃ kimaṅga punarīdṛśam |
aṅgadasya mukhācchrutvāvacanaṃ vānararṣabhāḥ || 4 ||
sādhusādhviti saṃhṛṣṭā vānarāḥ pratyapūjayan |
pūjayitvāṅgadaṃ sarve vānarā vānararṣabham || 5 ||
jagmurmadhuvanaṃ yatra nadīvega iva drumam |
te praviṣṭā madhuvanaṃ pālānākramya vīryataḥ || 6 ||
atisargācca paṭavo dṛṣṭvā śrutvā ca maithilīm |
papussarve madhu tadā rasavatphalamādaduḥ || 7 ||
utpatya ca tatassarve vanapālān samāgatān |
tāḍayanti sma śataśa ssaktānmadhuvane tadā || 8 ||
madhūni droṇamātrāṇi bāhubhiḥ parigṛhya te |
pibanti sahitā ssarve nighnanti sma tathāpare || 9 ||
kecitpītvā pravidhyanti madhūni madhupiṅgalāḥ |
madhūcchiṣṭena kecicca jagmuranyonyamutkaṭāḥ || 10 ||
apare vṛkṣamūle tu śākhāṃ gṛhya vyavasthitāḥ |
atyarthaṃ ca madaglānāḥ parṇānyāstīrya śerate || 11 ||
unmattabhūtāḥ plavagā madhumattāśca hṛṣṭavat |
kṣipanti ca tathānyonyaṃ skhalanti ca tathā'pare || 12 ||
kecit kṣvelāṃ prakurvanti kecit kūjanti hṛṣṭavat |
harayomadhunā mattāḥ kecitsuptā mahītale || 13 ||
kṛtvā keciddhasantyanye kecitkurvanti cetarat |
kṛtvā kecidvadantyanye kecidbudhyanti cetarat || 14 ||
ye'pyatra madhupālā ssyuḥ preṣyā dadhimukhasya tu |
te'pi tairvānarairbhīmaiḥ pratiṣiddhā diśo gatāḥ || 15 ||
jānubhistu prakṛṣṭāśca devamārgaṃ pradarśitāḥ |
abruvan paramodvignā gatvā dadhimukhaṃ vacaḥ || 16 ||
hanūmatā dattavarairhataṃ madhuvanaṃ balāt |
vayaṃ ca jānubhiḥ kṛṣṭā devamārgaṃ ca darśitāḥ || 17 ||
tato dadhimukhaḥ kruddho vanapastatra vānaraḥ |
hataṃ madhuvanaṃ śrutvā sāntvayāmāsa tān harīn || 18 ||
ihāgacchata gacchāmo vānarān baladarpitān |
balena vārayiṣyāmo madhu bhakṣayato vayam || 19 ||
śrutvā dadhimukhasyedaṃ vacanaṃ vānararṣabhāḥ |
punarvīrā madhuvanaṃ tenaiva sahasā yayuḥ || 20 ||
madhye caiṣāṃ dadhimukhaḥ pragṛhya tarasā tarum |
samabhyadhāvadvegena te ca sarve plavaṅgamāḥ || 21 ||
te śilāḥ pādapāṃścāpi parvatāṃścāpi vānarāḥ |
gṛhītvā''bhyagaman kruddhā yatra te kapikuñjarāḥ || 22 ||
te svāmivacanaṃ vīrā hṛdayeṣvavasajya tat |
tvarayā hyabhyadhāvanta sālatālaśilāyudhāḥ || 23 ||
vṛkṣasthāṃśca talasthāṃśca vānarān baladarpitān |
abhyakrāmaṃstato vīrāḥ pālāstatra sahasraśaḥ || 24 ||
atha dṛṣṭvā dadhimukhaṃ kruddhaṃ vānarapuṅgavāḥ |
abhyadhāvanta vegena hanumatpramukhāstadā || 25 ||
taṃ savṛkṣaṃ mahābāhumāpatantaṃ mahābalam |
āryakaṃ prāharattatra bāhubhyāṃ kupito'ṅgadaḥ || 26 ||
madāndhaśca na vedainamāryako'yaṃ mameti saḥ |
athainaṃ niṣpipeṣāśu vegavadvasudhātale || 27 ||
sa bhagnabāhūrubhujo vihvalaśśoṇitokṣitaḥ |
mumoha sahasā vīro muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ || 28 ||
sa samāśvasya sahasā saṅkṛddho rājamātulaḥ |
vānarānvārayāmāsa daṇḍena madhumohitān || 29 ||
sa kathañcidvimuktasstairvānarairvānararṣabhaḥ |
uvācaikāntamāśritya bhṛtyān svān samupāgatān || 30 ||
ete tiṣṭhantu gacchāmo bhartā no yatra vānaraḥ |
sugrīvo vipulagrīvaḥ saha rāmeṇa tiṣṭhati || 31 ||
sarvaṃ caivāṅgade doṣaṃ śrāvayiṣyāmi pārthive |
amarṣī vacanaṃ śrutvā ghātayiṣyati vānarān || 32 ||
iṣṭaṃ madhuvanaṃ hyetatpārthivasya mahātmanaḥ |
pitṛpaitāmahaṃ divyaṃ devairapi durāsadam || 33 ||
sa vānarānimān sarvān madhulubdhān gatāyuṣaḥ |
ghātayiṣyati daṇḍena sugrīvassasuhṛjjanān || 34 ||
vadhyā hyete durātmāno nṛpājñāparibhāvinaḥ |
amarṣaprabhavo roṣassaphalo no bhaviṣyati || 35 ||
evamuktvā dadhimukho vanapālānmahābalaḥ |
jagāma sahasotpatya vanapālaissamanvitaḥ || 36 ||
nimeṣāntaramātreṇa sa hi prāpto vanālayaḥ |
sahasrāṃśusuto dhīmān sugrīvo yatra vānaraḥ || 37 ||
rāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ caiva dṛṣṭvā sugrīvameva ca |
samapratiṣṭhāṃ jagatīmākāśānnipapāta ha || 38 ||
sannipatya mahāvīryassarvaistaiḥ parivāritaḥ |
harirdadhimukhaḥ pālaiḥ pālānāṃ parameśvaraḥ || 39 ||
sa dīnavadano bhūtvā kṛtvā śirasi cāñjalim |
sugrīvasya śubhau mūrdhnā caraṇau patyapīḍayat || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dviṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.