5.56 সুন্দরকাণ্ড - ষট্পঞ্চাশ সর্গঃ

5.56 Sundarakanda - Shatpanchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ ষট্পঞ্চাশস্সর্গঃ ।
ততস্তু শিংশুপামূলে জানকীং পর্যুপস্থিতাম্ ।
অভিবাদ্যাব্রবীদ্দিষ্ট্যা পশ্যামি ত্বামিহাক্ষতাম্ ॥ 1 ॥
ততস্তং প্রস্থিতং সীতা বীক্ষমাণা পুনঃ পুনঃ ।
ভর্তৃস্নেহান্বিতং বাক্যং হনুমন্তমভাষত ॥ 2 ॥
কামমস্য ত্বমেবৈকঃ কার্যস্য পরিসাধনে ।
পর্যাপ্তঃ পরবীরঘ্ন যশস্যস্তে বলোদযঃ ॥ 3 ॥
শরৈস্তু সঙ্কুলাং কৃত্বা লঙ্কাং পরবলার্দনঃ ।
মাং নযেদ্যদি কাকুত্স্থস্তত্তস্য সদৃশং ভবেত্ ॥ 4 ॥
তদ্যথা তস্য বিক্রান্তমনুরূপং মহাত্মনঃ ।
ভবত্যাহবশূরস্য তথা ত্বমুপপাদয ॥ 5 ॥
তদর্থোপহিতং বাক্যং প্রশ্রিতং হেতুসংহিতম্ ।
নিশম্য হনুমাংস্তস্যা বাক্যমুত্তরমব্রবীত্ ॥ 6 ॥
ক্ষিপ্রমেষ্যতি কাকুত্স্থঃ হর্যৃক্ষপ্রবরৈর্বৃতঃ ।
যস্তে যুধি বিজিত্যারীন্ শোকং ব্যপনযিষ্যতি ॥ 7 ॥
এবমাশ্বাস্য বৈদেহীং হনুমান্ মারুতাত্মজঃ ।
গমনায মতিং কৃত্বা বৈদেহীমভ্যবাদযত্ ॥ 8 ॥
ততস্স কপিশার্দূলঃ স্বামিসন্দর্শনোত্সুকঃ ।
আরুরোহ গিরিশ্রেষ্ঠমরিষ্টমরিমর্দনঃ ॥ 9 ॥
তুঙ্গপদ্মকজুষ্টাভির্নীলাভির্বনরাজিভিঃ ।
সোত্তরীযমিবাম্ভোদৈঃ শৃঙ্গান্তরবিলম্বিভিঃ ॥ 10 ॥
বোধ্যমানমিব প্রীত্যা দিবাকরকরৈশ্শুভৈঃ ।
উন্মিষন্তমিবোদ্ধূতৈর্লোচনৈরিব ধাতুভিঃ ॥ 11 ॥
তোযৌঘননিস্স্বনৈর্মন্দ্রৈঃ প্রাধীতমিব পর্বতম্ ।
প্রগীতমিব বিস্পষ্টৈর্নানাপ্রস্রবণস্বনৈঃ ॥ 12 ॥
দেবদারুভিরত্যুচ্চৈরূর্ধ্ববাহুমিব স্থিতম্ ।
প্রপাতজলনির্ঘোষৈঃ প্রাক্রুষ্টমিব সর্বতঃ ॥ 13 ॥
বেপমানমিব শ্যামৈঃ কম্পমানৈশ্শরদ্বনৈঃ ।
বেণুভির্মারুতোদ্ধূতৈঃ কূজন্তমিব কীচকৈঃ ॥ 14 ॥
নিশ্শ্বসন্তমিবামর্ষাদ্ঘোরৈরাশীবিষোত্তমৈঃ ।
নীহারকৃতগম্ভীরৈর্ধ্যাযন্তমিব গহ্বরৈঃ ॥ 15 ॥
মেঘপাদনিভৈঃ পাদৈঃ প্রক্রান্তমিব সর্বতঃ ।
জৃম্ম্ভমাণমিবাঽকাশে শিখরৈরভ্রমালিভিঃ ॥ 16 ॥
কূটৈশ্চ বহুধা কীর্ণৈশ্শোভিতং বহুকন্দরৈঃ ।
সালতালাশ্বকর্ণৈশ্চ বংশৈশ্চ বহুভির্বৃতম্ ॥ 17 ॥
লতাবিতানৈর্বিততৈঃ পুষ্পবদ্ভিরলঙ্কৃতম্ ।
নানামৃগগণাকীর্ণং ধাতুনিষ্যন্দভূষিতম্ ॥ 18 ॥
বহুপ্রস্রবণোপেতং শিলাসঞ্চযসঙ্কটম্ ।
মহর্ষিযক্ষগন্ধর্বকিন্নরোরগসেবিতম্ ॥ 19 ॥
লতাপাদপসঙ্ঘাতং সিংহাধ্যুষিতকন্দরম্ ।
ব্যাঘ্রসঙ্ঘসমাকীর্ণং স্বাদুমূলফলদ্রুমম্ ॥ 20 ॥
তমারুরোহ হনুমান্ পর্বতং পবনাত্মজঃ ।
রামদর্শনশীঘ্রেণ প্রহর্ষেণাভিচোদিতঃ ॥ 21 ॥
তেন পাদতলাক্রান্তা রম্যেষু গিরিসানুষু ।
সঘোষাস্সমশীর্যন্ত শিলাশ্চূর্ণীকৃতাস্ততঃ ॥ 22 ॥
স তমারুহ্য শৈলেন্দ্রং ব্যবর্ধত মহাকপিঃ ।
দক্ষিণাদুত্তরং পারং প্রার্থযন্ লবণাম্ভসঃ ॥ 23 ॥
অধিরুহ্য ততো বীরঃ পর্বতং পবনাত্মজঃ ।
দদর্শ সাগরং ভীমং মীনোরগনিষেবিতম্ ॥ 24 ॥
স মারুত ইবাঽকাশং মারুতস্যাত্মসম্ভবঃ ।
প্রপেদে হরিশার্দূলো দক্ষিণাদুত্তরাং দিশম্ ॥ 25 ॥
স তদা পীডিতস্তেন কপিনা পর্বতোত্তমঃ ।
ররাস সহ তৈর্ভূতৈঃ প্রবিশন্বসুধাতলম্ ॥ 26 ॥
কম্পমানৈশ্চ শিখরৈঃ পতদ্ভিরপি চ দ্রুমৈঃ ।
তস্যোরুবেগোন্মথিতাঃ পাদপাঃ পুষ্পশালিনঃ ॥ 27 ॥
নিপেতুর্ভূতলে রুগ্ণাশ্শক্রাযুধহতা ইব ।
কন্দরান্তরসংস্থানাং পীডিতানাং মহৌজসাম্ ॥ 28 ॥
সিংহানাং নিনদো ভীমো নভো ভিন্দন্ স শুশ্রুবে ।
ত্রস্তব্যাবৃত্তবসনা ব্যাকুলীকৃতভূষণাঃ ॥ 29 ॥
বিদ্যাধর্যঃ সমুত্পেতুস্সহসা ধরণীধরাত্ ।
অতিপ্রমাণা বলিনো দীপ্তজিহ্বা মহাবিষাঃ ॥ 30 ॥
নিপীডিতশিরোগ্রীবা ব্যচেষ্টন্ত মহাহযঃ ।
কিন্নরোরগন্ধর্বযক্ষবিদ্যাধরাস্তদা ॥ 31 ॥
পীডিতং তং নগবরং ত্যক্ত্বা গগনমাস্থিতাঃ ।
স চ ভূমিধরঃ শ্রীমান্বলিনা তেন পীডিতঃ ॥ 32 ॥
সবৃক্ষশিখরোদগ্রঃ প্রবিবেশ রসাতলম্ ।
দশযোজনবিস্তারস্ত্রিংশদ্যোজনমুচ্ছ্রিতঃ ॥ 33 ॥
ধরণ্যাং সমতাং যাতঃ স বভূব ধরাধরঃ ।
স লিলঙ্ঘযিষুর্ভীমং সলীলং লবণার্ণবম্ ॥ 34 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে ষট্পঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तु शिंशुपामूले जानकीं पर्युपस्थिताम् ।
अभिवाद्याब्रवीद्दिष्ट्या पश्यामि त्वामिहाक्षताम् ॥ 1 ॥
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः ।
भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं हनुमन्तमभाषत ॥ 2 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते बलोदयः ॥ 3 ॥
शरैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थस्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 4 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवत्याहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 5 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्य हनुमांस्तस्या वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 6 ॥
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थः हर्यृक्षप्रवरैर्वृतः ।
यस्ते युधि विजित्यारीन् शोकं व्यपनयिष्यति ॥ 7 ॥
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनुमान् मारुतात्मजः ।
गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीमभ्यवादयत् ॥ 8 ॥
ततस्स कपिशार्दूलः स्वामिसन्दर्शनोत्सुकः ।
आरुरोह गिरिश्रेष्ठमरिष्टमरिमर्दनः ॥ 9 ॥
तुङ्गपद्मकजुष्टाभिर्नीलाभिर्वनराजिभिः ।
सोत्तरीयमिवाम्भोदैः शृङ्गान्तरविलम्बिभिः ॥ 10 ॥
बोध्यमानमिव प्रीत्या दिवाकरकरैश्शुभैः ।
उन्मिषन्तमिवोद्धूतैर्लोचनैरिव धातुभिः ॥ 11 ॥
तोयौघननिस्स्वनैर्मन्द्रैः प्राधीतमिव पर्वतम् ।
प्रगीतमिव विस्पष्टैर्नानाप्रस्रवणस्वनैः ॥ 12 ॥
देवदारुभिरत्युच्चैरूर्ध्वबाहुमिव स्थितम् ।
प्रपातजलनिर्घोषैः प्राक्रुष्टमिव सर्वतः ॥ 13 ॥
वेपमानमिव श्यामैः कम्पमानैश्शरद्वनैः ।
वेणुभिर्मारुतोद्धूतैः कूजन्तमिव कीचकैः ॥ 14 ॥
निश्श्वसन्तमिवामर्षाद्घोरैराशीविषोत्तमैः ।
नीहारकृतगम्भीरैर्ध्यायन्तमिव गह्वरैः ॥ 15 ॥
मेघपादनिभैः पादैः प्रक्रान्तमिव सर्वतः ।
जृम्म्भमाणमिवाऽकाशे शिखरैरभ्रमालिभिः ॥ 16 ॥
कूटैश्च बहुधा कीर्णैश्शोभितं बहुकन्दरैः ।
सालतालाश्वकर्णैश्च वंशैश्च बहुभिर्वृतम् ॥ 17 ॥
लतावितानैर्विततैः पुष्पवद्भिरलङ्कृतम् ।
नानामृगगणाकीर्णं धातुनिष्यन्दभूषितम् ॥ 18 ॥
बहुप्रस्रवणोपेतं शिलासञ्चयसङ्कटम् ।
महर्षियक्षगन्धर्वकिन्नरोरगसेवितम् ॥ 19 ॥
लतापादपसङ्घातं सिंहाध्युषितकन्दरम् ।
व्याघ्रसङ्घसमाकीर्णं स्वादुमूलफलद्रुमम् ॥ 20 ॥
तमारुरोह हनुमान् पर्वतं पवनात्मजः ।
रामदर्शनशीघ्रेण प्रहर्षेणाभिचोदितः ॥ 21 ॥
तेन पादतलाक्रान्ता रम्येषु गिरिसानुषु ।
सघोषास्समशीर्यन्त शिलाश्चूर्णीकृतास्ततः ॥ 22 ॥
स तमारुह्य शैलेन्द्रं व्यवर्धत महाकपिः ।
दक्षिणादुत्तरं पारं प्रार्थयन् लवणाम्भसः ॥ 23 ॥
अधिरुह्य ततो वीरः पर्वतं पवनात्मजः ।
ददर्श सागरं भीमं मीनोरगनिषेवितम् ॥ 24 ॥
स मारुत इवाऽकाशं मारुतस्यात्मसम्भवः ।
प्रपेदे हरिशार्दूलो दक्षिणादुत्तरां दिशम् ॥ 25 ॥
स तदा पीडितस्तेन कपिना पर्वतोत्तमः ।
ररास सह तैर्भूतैः प्रविशन्वसुधातलम् ॥ 26 ॥
कम्पमानैश्च शिखरैः पतद्भिरपि च द्रुमैः ।
तस्योरुवेगोन्मथिताः पादपाः पुष्पशालिनः ॥ 27 ॥
निपेतुर्भूतले रुग्णाश्शक्रायुधहता इव ।
कन्दरान्तरसंस्थानां पीडितानां महौजसाम् ॥ 28 ॥
सिंहानां निनदो भीमो नभो भिन्दन् स शुश्रुवे ।
त्रस्तव्यावृत्तवसना व्याकुलीकृतभूषणाः ॥ 29 ॥
विद्याधर्यः समुत्पेतुस्सहसा धरणीधरात् ।
अतिप्रमाणा बलिनो दीप्तजिह्वा महाविषाः ॥ 30 ॥
निपीडितशिरोग्रीवा व्यचेष्टन्त महाहयः ।
किन्नरोरगन्धर्वयक्षविद्याधरास्तदा ॥ 31 ॥
पीडितं तं नगवरं त्यक्त्वा गगनमास्थिताः ।
स च भूमिधरः श्रीमान्बलिना तेन पीडितः ॥ 32 ॥
सवृक्षशिखरोदग्रः प्रविवेश रसातलम् ।
दशयोजनविस्तारस्त्रिंशद्योजनमुच्छ्रितः ॥ 33 ॥
धरण्यां समतां यातः स बभूव धराधरः ।
स लिलङ्घयिषुर्भीमं सलीलं लवणार्णवम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
tatastu śiṃśupāmūle jānakīṃ paryupasthitām |
abhivādyābravīddiṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām || 1 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanumantamabhāṣata || 2 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 3 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 4 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 5 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumāṃstasyā vākyamuttaramabravīt || 6 ||
kṣiprameṣyati kākutsthaḥ haryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati || 7 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumān mārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat || 8 ||
tatassa kapiśārdūlaḥ svāmisandarśanotsukaḥ |
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ || 9 ||
tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ |
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ || 10 ||
bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiśśubhaiḥ |
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ || 11 ||
toyaughananissvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam |
pragītamiva vispaṣṭairnānāprasravaṇasvanaiḥ || 12 ||
devadārubhiratyuccairūrdhvabāhumiva sthitam |
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ || 13 ||
vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiśśaradvanaiḥ |
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ || 14 ||
niśśvasantamivāmarṣādghorairāśīviṣottamaiḥ |
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ || 15 ||
meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ |
jṛmmbhamāṇamivā'kāśe śikharairabhramālibhiḥ || 16 ||
kūṭaiśca bahudhā kīrṇaiśśobhitaṃ bahukandaraiḥ |
sālatālāśvakarṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam || 17 ||
latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṅkṛtam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam || 18 ||
bahuprasravaṇopetaṃ śilāsañcayasaṅkaṭam |
maharṣiyakṣagandharvakinnaroragasevitam || 19 ||
latāpādapasaṅghātaṃ siṃhādhyuṣitakandaram |
vyāghrasaṅghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam || 20 ||
tamāruroha hanumān parvataṃ pavanātmajaḥ |
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ || 21 ||
tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu |
saghoṣāssamaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ || 22 ||
sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ |
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthayan lavaṇāmbhasaḥ || 23 ||
adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ |
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam || 24 ||
sa māruta ivā'kāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ |
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam || 25 ||
sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ |
rarāsa saha tairbhūtaiḥ praviśanvasudhātalam || 26 ||
kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ |
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ || 27 ||
nipeturbhūtale rugṇāśśakrāyudhahatā iva |
kandarāntarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām || 28 ||
siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve |
trastavyāvṛttavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ || 29 ||
vidyādharyaḥ samutpetussahasā dharaṇīdharāt |
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ || 30 ||
nipīḍitaśirogrīvā vyaceṣṭanta mahāhayaḥ |
kinnaroragandharvayakṣavidyādharāstadā || 31 ||
pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ |
sa ca bhūmidharaḥ śrīmānbalinā tena pīḍitaḥ || 32 ||
savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam |
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ || 33 ||
dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ |
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in