ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഏകപഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ।
തം സമീക്ഷ്യ മഹാസത്ത്വം സത്ത്വവാന്ഹരിസത്തമഃ ।
വാക്യമര്ഥവദവ്യഗ്രസ്തമുവാച ദശാനനമ് ॥ 1 ॥
അഹം സുഗ്രീവസന്ദേശാദിഹ പ്രാപ്തസ്തവാലയമ് ।
രാക്ഷസേന്ദ്ര ഹരീശസ്ത്വാം ഭ്രാതാ കുശലമബ്രവീത് ॥ 2 ॥
ഭ്രാതുശ്ശൃണു സമാദേശം സുഗ്രീവസ്യ മഹാത്മനഃ ।
ധര്മാര്ഥോപഹിതം വാക്യമിഹ ചാമുത്ര ച ക്ഷമമ് ॥ 3 ॥
രാജാ ദശരഥോ നാമ രഥകുഞ്ജരവാജിമാന് ।
പിതേവ ബന്ധുര്ലോകസ്യ സുരേശ്വരസമദ്യുതിഃ ॥ 4 ॥
ജ്യേഷ്ഠസ്തസ്യ മഹാബാഹുഃ പുത്രഃ പ്രിയകരഃ പ്രഭുഃ ।
പിതുര്നിദേശാന്നിഷ്ക്രാന്തഃ പ്രവിഷ്ടോ ദണ്ഡകാവനമ് ॥ 5 ॥
ലക്ഷ്മണേന സഹ ഭ്രാത്രാ സീതയാ ചാപി ഭാര്യയാ ।
രാമോ നാമ മഹാതേജാ ധര്മ്യം പന്ഥാനമാസ്ഥിതഃ ॥ 6 ॥
തസ്യ ഭാര്യാ വനേ നഷ്ടാ സീതാ പതിമനുവ്രതാ ।
വൈദേഹസ്യ സുതാ രാജ്ഞോ ജനകസ്യ മഹാത്മനഃ ॥ 7 ॥
സ മാര്ഗമാണസ്താം ദേവീം രാജപുത്രഃ സഹാനുജഃ ।
ഋശ്യമൂകമനുപ്രാപ്തഃ സുഗ്രീവേണ സമാഗതഃ ॥ 8 ॥
തസ്യ തേന പ്രതിജ്ഞാതം സീതായാഃ പരിമാര്ഗണമ് ।
സുഗ്രീവസ്യാപി രാമേണ ഹരിരാജ്യം നിവേദിതമ് ॥ 9 ॥
തതസ്തേന മൃധേ ഹത്വാ രാജപുത്രേണ വാലിനമ് ।
സുഗ്രീവഃ സ്ഥാപിതോ രാജ്യേ ഹര്യൃക്ഷാണാം ഗണേശ്വരഃ ॥ 10 ॥
ത്വയാ വിജ്ഞാതപൂര്വശ്ച വാലീ വാനരപുങ്ഗവഃ ।
രാമേണ നിഹതസ്സങ്ഖ്യേ ശരേണൈകേന വാനരഃ ॥ 11 ॥
സ സീതാമാര്ഗണേ വ്യഗ്രസ്സുഗ്രീവഃ സത്യസങ്ഗരഃ ।
ഹരീന് സമ്പ്രേഷയാമാസ ദിശസ്സര്വാ ഹരീശ്വരഃ ॥ 12 ॥
താം ഹരീണാം സഹസ്രാണി ശതാനി നിയുതാനി ച ।
ദിക്ഷു സര്വാസു മാര്ഗന്തേ ഹ്യധശ്ചോപരി ചാമ്ബരേ ॥ 13 ॥
വൈനതേയസമാഃ കേചിത്കേചിത്തത്രാനിലോപമാഃ ।
അസങ്ഗഗതയശശീഘ്രാ ഹരിവീരാ മഹാബലാഃ ॥ 14 ॥
അഹം തു ഹനുമാന്നാമ മാരുതസ്യൌരസസ്സുതഃ ।
സീതായാസ്തു കൃതേ തൂര്ണം ശതയോജനമായതമ് ॥ 15 ॥
സമുദ്രം ലങ്ഘയിത്വൈവ താം ദിദൃക്ഷുരിഹാഗതഃ ।
ഭ്രമതാ ച മയാ ദൃഷ്ടാ ഗൃഹേ തേ ജനകാത്മജാ ॥ 16 ॥
തദ്ഭവാന് ദൃഷ്ടധര്മാര്ഥസ്തപഃകൃതപരിഗ്രഹഃ ।
പരദാരാന് മഹാപ്രാജ്ഞ നോപരോദ്ധും ത്വമര്ഹസി ॥ 17 ॥
ന ഹി ധര്മവിരുദ്ധേഷു ബഹ്വപായേഷു കര്മസു ।
മൂലഘാതിഷു സജ്ജന്തേ ബുദ്ധിമന്തോ ഭവദ്വിധാഃ ॥ 18 ॥
കശ്ച ലക്ഷ്മണമുക്താനാം രാമകോപാനുവര്തിനാമ് ।
ശരാണാമഗ്രതഃ സ്ഥാതും ശക്തോ ദേവാസുരേഷ്വപി ॥ 19 ॥
ന ചാപി ത്രിഷു ലോകേഷു രാജന്വിദ്യേത കശ്ചന ।
രാഘവസ്യ വ്യലീകം യഃ കൃത്വാ സുഖമവാപ്നുയാത് ॥ 20 ॥
തത് ത്രികാലഹിതം വാക്യം ധര്മ്യമര്ഥാനുബന്ധി ച ।
മന്യസ്വ നരദേവായ ജാനകീ പ്രതിദീയതാമ് ॥ 21 ॥
ദൃഷ്ടാ ഹീയം മയാ ദേവീ ലബ്ധം യദിഹ ദുര്ലഭമ് ।
ഉത്തരം കര്മ യച്ഛേഷം നിമിത്തം തത്ര രാഘവഃ ॥ 22 ॥
ലക്ഷിതേയം മയാ സീതാ തഥാ ശോകപരായണാ ।
ഗൃഹ്യ യാം നാഭിജാനാസി പഞ്ചാസ്യാമിവ പന്നഗീമ് ॥ 23 ॥
നേയം ജരയിതും ശക്യാ സാസുരൈരമരൈരപി ।
വിഷസംസൃഷ്ടമത്യര്ഥം ഭുക്തമന്നമിവൌജസാ ॥ 24 ॥
തപസ്സന്താപലബ്ധസ്തേ യോഽയം ധര്മപരിഗ്രഹഃ ।
ന സ നാശയിതും ന്യായ്യ ആത്മപ്രാണപരിഗ്രഹഃ ॥ 25 ॥
അവധ്യതാം തപോഭിര്യാം ഭവാന് സമനുപശ്യതി ।
ആത്മനഃ സാസുരൈര്ദേവൈര്ഹേതുസ്തത്രാപ്യയം മഹാന് ॥ 26 ॥
സുഗ്രീവോ ന ഹി ദേവോഽയം നാസുരോ ന ച രാക്ഷസഃ ।
ന ദാനവോ ന ഗന്ധര്വോ ന യക്ഷോ ന ച പന്നഗഃ ॥ 27 ॥
തസ്മാത്പ്രാണപരിത്രാണം കഥം രാജന്കരിഷ്യസി ।
ന തു ധര്മോപസംഹാരമധര്മഫലസംഹിതമ് ॥ 28 ॥
തദേവ ഫലമന്വേതി ധര്മശ്ചാധര്മനാശനഃ ।
പ്രാപ്തം ധര്മഫലം താവദ്ഭവതാ നാത്ര സംശയഃ ।
ഫലമസ്യാപ്യധര്മസ്യ ക്ഷിപ്രമേവ പ്രപത്സ്യസേ ॥ 29 ॥
ജനസ്ഥാനവധം ബുദ്ധ്വാ ബുദ്ധ്വാ വാലിവധം തഥാ ॥ 30 ॥
രാമസുഗ്രീവസഖ്യം ച ബുധ്യസ്വ ഹിതമാത്മനഃ ।
കാമം ഖല്വഹമപ്യേകസ്സവാജിരഥകുഞ്ജരാമ് ॥ 31 ॥
ലങ്കാം നാശയിതും ശക്തസ്തസ്യൈഷ തു ന നിശ്ചയഃ ।
രാമേണ ഹി പ്രതിജ്ഞാതം ഹര്യൃക്ഷഗണസന്നിധൌ ॥ 32 ॥
ഉത്സാദനമമിത്രാണാം സീതാ യൈസ്തു പ്രധര്ഷിതാ ।
അപകുര്വന് ഹി രാമസ്യ സാക്ഷാദപി പുരന്ദരഃ ॥ 33 ॥
ന സുഖം പ്രാപ്നുയാദന്യഃ കിം പുനസ്ത്വദ്വിധോ ജനഃ ।
യാം സീതേത്യഭിജാനാസി യേയം തിഷ്ഠതി തേ വശേ ॥ 34 ॥
കാലരാത്രീതി താം വിദ്ധി സര്വലങ്കാവിനാശിനീമ് ।
തദലം കാലപാശേന സീതാവിഗ്രഹരൂപിണാ ॥ 35 ॥
സ്വയം സ്കന്ധാവസക്തേന ക്ഷേമമാത്മനി ചിന്ത്യതാമ് ।
സീതായാസ്തേജസാ ദഗ്ധാം രാമകോപപ്രപീഡിതാമ് ॥ 36 ॥
ദഹ്യമാനാമിമാം പശ്യ പുരീം സാട്ടപ്രതോലികാമ് ।
സ്വാനി മിത്രാണി മന്ത്രീംശ്ച ജ്ഞാതീന് ഭ്രാത്രൂന് സുതാന് ഹിതാന് ॥ 37 ॥
ഭോഗാന്ദാരാംശ്ച ലങ്കാം ച മാ വിനാശമുപാനയ ।
സത്യം രാക്ഷസരാജേന്ദ്ര ശൃണുഷ്വ വചനം മമ ॥ 38 ॥
രാമദാസസ്യ ദൂതസ്യ വാനരസ്യ വിശേഷതഃ ।
സര്വാന് ലോകാന് സുസംഹൃത്യ സഭൂതാന് സചരാചരാന് ॥ 39 ॥
പുനരേവ തഥാ സ്രഷ്ടും ശക്തോ രാമോ മഹായശാഃ ।
ദേവാസുരനരേന്ദ്രേഷു യക്ഷരക്ഷോഗണേഷു ച ॥ 40 ॥
വിദ്യാധരേഷു സര്വേഷു ഗന്ധര്വേഷൂരഗേഷു ച ।
സിദ്ധേഷു കിന്നരേന്ദ്രേഷു പതത്രിഷു ച സര്വതഃ ॥ 41 ॥
സര്വഭൂതേഷു സര്വത്ര സര്വകാലേഷു നാസ്തി സഃ ।
യോ രാമം പ്രതിയുധ്യേത വിഷ്ണുതുല്യപരാക്രമമ് ॥ 42 ॥
സര്വലോകേശ്വരസ്യൈവം കൃത്വാ വിപ്രിയമുത്തമമ് ।
രാമസ്യ രാജസിംഹസ്യ ദുര്ലഭം തവ ജീവിതമ് ॥ 43 ॥
ദേവാശ്ച ദൈത്യാശ്ച നിശാചരേന്ദ്ര ഗന്ധര്വവിദ്യാധരനാഗയക്ഷാഃ ।
രാമസ്യ ലോകത്രയനായകസ്യ സ്ഥാതും ന ശക്താസ്സമരേഷു സര്വേ ॥ 44 ॥
ബ്രഹ്മാ സ്വയമ്ഭൂശ്ചതുരാനനോ വാ രുദ്രസ്ത്രിണേത്രസ്ത്രിപുരാന്തകോ വാ ।
ഇന്ദ്രോ മഹേന്ദ്രസ്സുരനായകോ വാ ത്രാതും ന ശക്താ യുധി രാമവധ്യമ് ॥ 45 ॥
സ സൌഷ്ഠവോപേതമദീനവാദിനഃ കപേര്നിശമ്യാപ്രതിമോഽപ്രിയം വചഃ ।
ദശാനനഃ കോപവിവൃത്തലോചനഃ സമാദിശത്തസ്യ വധം മഹാകപേഃ ॥ 46 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ ഏകപഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavānharisattamaḥ |
vākyamarthavadavyagrastamuvāca daśānanam || 1 ||
ahaṃ sugrīvasandeśādiha prāptastavālayam |
rākṣasendra harīśastvāṃ bhrātā kuśalamabravīt || 2 ||
bhrātuśśṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
dharmārthopahitaṃ vākyamiha cāmutra ca kṣamam || 3 ||
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān |
piteva bandhurlokasya sureśvarasamadyutiḥ || 4 ||
jyeṣṭhastasya mahābāhuḥ putraḥ priyakaraḥ prabhuḥ |
piturnideśānniṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam || 5 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā |
rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānamāsthitaḥ || 6 ||
tasya bhāryā vane naṣṭā sītā patimanuvratā |
vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ || 7 ||
sa mārgamāṇastāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ |
ṛśyamūkamanuprāptaḥ sugrīveṇa samāgataḥ || 8 ||
tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam |
sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditam || 9 ||
tatastena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam |
sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ || 10 ||
tvayā vijñātapūrvaśca vālī vānarapuṅgavaḥ |
rāmeṇa nihatassaṅkhye śareṇaikena vānaraḥ || 11 ||
sa sītāmārgaṇe vyagrassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ |
harīn sampreṣayāmāsa diśassarvā harīśvaraḥ || 12 ||
tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante hyadhaścopari cāmbare || 13 ||
vainateyasamāḥ kecitkecittatrānilopamāḥ |
asaṅgagatayaśaśīghrā harivīrā mahābalāḥ || 14 ||
ahaṃ tu hanumānnāma mārutasyaurasassutaḥ |
sītāyāstu kṛte tūrṇaṃ śatayojanamāyatam || 15 ||
samudraṃ laṅghayitvaiva tāṃ didṛkṣurihāgataḥ |
bhramatā ca mayā dṛṣṭā gṛhe te janakātmajā || 16 ||
tadbhavān dṛṣṭadharmārthastapaḥkṛtaparigrahaḥ |
paradārān mahāprājña noparoddhuṃ tvamarhasi || 17 ||
na hi dharmaviruddheṣu bahvapāyeṣu karmasu |
mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ || 18 ||
kaśca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām |
śarāṇāmagrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣvapi || 19 ||
na cāpi triṣu lokeṣu rājanvidyeta kaścana |
rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukhamavāpnuyāt || 20 ||
tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyamarthānubandhi ca |
manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām || 21 ||
dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yadiha durlabham |
uttaraṃ karma yaccheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ || 22 ||
lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā |
gṛhya yāṃ nābhijānāsi pañcāsyāmiva pannagīm || 23 ||
neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurairamarairapi |
viṣasaṃsṛṣṭamatyarthaṃ bhuktamannamivaujasā || 24 ||
tapassantāpalabdhaste yo'yaṃ dharmaparigrahaḥ |
na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ || 25 ||
avadhyatāṃ tapobhiryāṃ bhavān samanupaśyati |
ātmanaḥ sāsurairdevairhetustatrāpyayaṃ mahān || 26 ||
sugrīvo na hi devo'yaṃ nāsuro na ca rākṣasaḥ |
na dānavo na gandharvo na yakṣo na ca pannagaḥ || 27 ||
tasmātprāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājankariṣyasi |
na tu dharmopasaṃhāramadharmaphalasaṃhitam || 28 ||
tadeva phalamanveti dharmaścādharmanāśanaḥ |
prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvadbhavatā nātra saṃśayaḥ |
phalamasyāpyadharmasya kṣiprameva prapatsyase || 29 ||
janasthānavadhaṃ buddhvā buddhvā vālivadhaṃ tathā || 30 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca budhyasva hitamātmanaḥ |
kāmaṃ khalvahamapyekassavājirathakuñjarām || 31 ||
laṅkāṃ nāśayituṃ śaktastasyaiṣa tu na niścayaḥ |
rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasannidhau || 32 ||
utsādanamamitrāṇāṃ sītā yaistu pradharṣitā |
apakurvan hi rāmasya sākṣādapi purandaraḥ || 33 ||
na sukhaṃ prāpnuyādanyaḥ kiṃ punastvadvidho janaḥ |
yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe || 34 ||
kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm |
tadalaṃ kālapāśena sītāvigraharūpiṇā || 35 ||
svayaṃ skandhāvasaktena kṣemamātmani cintyatām |
sītāyāstejasā dagdhāṃ rāmakopaprapīḍitām || 36 ||
dahyamānāmimāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām |
svāni mitrāṇi mantrīṃśca jñātīn bhrātrūn sutān hitān || 37 ||
bhogāndārāṃśca laṅkāṃ ca mā vināśamupānaya |
satyaṃ rākṣasarājendra śṛṇuṣva vacanaṃ mama || 38 ||
rāmadāsasya dūtasya vānarasya viśeṣataḥ |
sarvān lokān susaṃhṛtya sabhūtān sacarācarān || 39 ||
punareva tathā sraṣṭuṃ śakto rāmo mahāyaśāḥ |
devāsuranarendreṣu yakṣarakṣogaṇeṣu ca || 40 ||
vidyādhareṣu sarveṣu gandharveṣūrageṣu ca |
siddheṣu kinnarendreṣu patatriṣu ca sarvataḥ || 41 ||
sarvabhūteṣu sarvatra sarvakāleṣu nāsti saḥ |
yo rāmaṃ pratiyudhyeta viṣṇutulyaparākramam || 42 ||
sarvalokeśvarasyaivaṃ kṛtvā vipriyamuttamam |
rāmasya rājasiṃhasya durlabhaṃ tava jīvitam || 43 ||
devāśca daityāśca niśācarendra gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
rāmasya lokatrayanāyakasya sthātuṃ na śaktāssamareṣu sarve || 44 ||
brahmā svayambhūścaturānano vā rudrastriṇetrastripurāntako vā |
indro mahendrassuranāyako vā trātuṃ na śaktā yudhi rāmavadhyam || 45 ||
sa sauṣṭhavopetamadīnavādinaḥ kaperniśamyāpratimo'priyaṃ vacaḥ |
daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśattasya vadhaṃ mahākapeḥ || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकपञ्चाशस्सर्गः ।
तं समीक्ष्य महासत्त्वं सत्त्ववान्हरिसत्तमः ।
वाक्यमर्थवदव्यग्रस्तमुवाच दशाननम् ॥ 1 ॥
अहं सुग्रीवसन्देशादिह प्राप्तस्तवालयम् ।
राक्षसेन्द्र हरीशस्त्वां भ्राता कुशलमब्रवीत् ॥ 2 ॥
भ्रातुश्शृणु समादेशं सुग्रीवस्य महात्मनः ।
धर्मार्थोपहितं वाक्यमिह चामुत्र च क्षमम् ॥ 3 ॥
राजा दशरथो नाम रथकुञ्जरवाजिमान् ।
पितेव बन्धुर्लोकस्य सुरेश्वरसमद्युतिः ॥ 4 ॥
ज्येष्ठस्तस्य महाबाहुः पुत्रः प्रियकरः प्रभुः ।
पितुर्निदेशान्निष्क्रान्तः प्रविष्टो दण्डकावनम् ॥ 5 ॥
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया चापि भार्यया ।
रामो नाम महातेजा धर्म्यं पन्थानमास्थितः ॥ 6 ॥
तस्य भार्या वने नष्टा सीता पतिमनुव्रता ।
वैदेहस्य सुता राज्ञो जनकस्य महात्मनः ॥ 7 ॥
स मार्गमाणस्तां देवीं राजपुत्रः सहानुजः ।
ऋश्यमूकमनुप्राप्तः सुग्रीवेण समागतः ॥ 8 ॥
तस्य तेन प्रतिज्ञातं सीतायाः परिमार्गणम् ।
सुग्रीवस्यापि रामेण हरिराज्यं निवेदितम् ॥ 9 ॥
ततस्तेन मृधे हत्वा राजपुत्रेण वालिनम् ।
सुग्रीवः स्थापितो राज्ये हर्यृक्षाणां गणेश्वरः ॥ 10 ॥
त्वया विज्ञातपूर्वश्च वाली वानरपुङ्गवः ।
रामेण निहतस्सङ्ख्ये शरेणैकेन वानरः ॥ 11 ॥
स सीतामार्गणे व्यग्रस्सुग्रीवः सत्यसङ्गरः ।
हरीन् सम्प्रेषयामास दिशस्सर्वा हरीश्वरः ॥ 12 ॥
तां हरीणां सहस्राणि शतानि नियुतानि च ।
दिक्षु सर्वासु मार्गन्ते ह्यधश्चोपरि चाम्बरे ॥ 13 ॥
वैनतेयसमाः केचित्केचित्तत्रानिलोपमाः ।
असङ्गगतयशशीघ्रा हरिवीरा महाबलाः ॥ 14 ॥
अहं तु हनुमान्नाम मारुतस्यौरसस्सुतः ।
सीतायास्तु कृते तूर्णं शतयोजनमायतम् ॥ 15 ॥
समुद्रं लङ्घयित्वैव तां दिदृक्षुरिहागतः ।
भ्रमता च मया दृष्टा गृहे ते जनकात्मजा ॥ 16 ॥
तद्भवान् दृष्टधर्मार्थस्तपःकृतपरिग्रहः ।
परदारान् महाप्राज्ञ नोपरोद्धुं त्वमर्हसि ॥ 17 ॥
न हि धर्मविरुद्धेषु बह्वपायेषु कर्मसु ।
मूलघातिषु सज्जन्ते बुद्धिमन्तो भवद्विधाः ॥ 18 ॥
कश्च लक्ष्मणमुक्तानां रामकोपानुवर्तिनाम् ।
शराणामग्रतः स्थातुं शक्तो देवासुरेष्वपि ॥ 19 ॥
न चापि त्रिषु लोकेषु राजन्विद्येत कश्चन ।
राघवस्य व्यलीकं यः कृत्वा सुखमवाप्नुयात् ॥ 20 ॥
तत् त्रिकालहितं वाक्यं धर्म्यमर्थानुबन्धि च ।
मन्यस्व नरदेवाय जानकी प्रतिदीयताम् ॥ 21 ॥
दृष्टा हीयं मया देवी लब्धं यदिह दुर्लभम् ।
उत्तरं कर्म यच्छेषं निमित्तं तत्र राघवः ॥ 22 ॥
लक्षितेयं मया सीता तथा शोकपरायणा ।
गृह्य यां नाभिजानासि पञ्चास्यामिव पन्नगीम् ॥ 23 ॥
नेयं जरयितुं शक्या सासुरैरमरैरपि ।
विषसंसृष्टमत्यर्थं भुक्तमन्नमिवौजसा ॥ 24 ॥
तपस्सन्तापलब्धस्ते योऽयं धर्मपरिग्रहः ।
न स नाशयितुं न्याय्य आत्मप्राणपरिग्रहः ॥ 25 ॥
अवध्यतां तपोभिर्यां भवान् समनुपश्यति ।
आत्मनः सासुरैर्देवैर्हेतुस्तत्राप्ययं महान् ॥ 26 ॥
सुग्रीवो न हि देवोऽयं नासुरो न च राक्षसः ।
न दानवो न गन्धर्वो न यक्षो न च पन्नगः ॥ 27 ॥
तस्मात्प्राणपरित्राणं कथं राजन्करिष्यसि ।
न तु धर्मोपसंहारमधर्मफलसंहितम् ॥ 28 ॥
तदेव फलमन्वेति धर्मश्चाधर्मनाशनः ।
प्राप्तं धर्मफलं तावद्भवता नात्र संशयः ।
फलमस्याप्यधर्मस्य क्षिप्रमेव प्रपत्स्यसे ॥ 29 ॥
जनस्थानवधं बुद्ध्वा बुद्ध्वा वालिवधं तथा ॥ 30 ॥
रामसुग्रीवसख्यं च बुध्यस्व हितमात्मनः ।
कामं खल्वहमप्येकस्सवाजिरथकुञ्जराम् ॥ 31 ॥
लङ्कां नाशयितुं शक्तस्तस्यैष तु न निश्चयः ।
रामेण हि प्रतिज्ञातं हर्यृक्षगणसन्निधौ ॥ 32 ॥
उत्सादनममित्राणां सीता यैस्तु प्रधर्षिता ।
अपकुर्वन् हि रामस्य साक्षादपि पुरन्दरः ॥ 33 ॥
न सुखं प्राप्नुयादन्यः किं पुनस्त्वद्विधो जनः ।
यां सीतेत्यभिजानासि येयं तिष्ठति ते वशे ॥ 34 ॥
कालरात्रीति तां विद्धि सर्वलङ्काविनाशिनीम् ।
तदलं कालपाशेन सीताविग्रहरूपिणा ॥ 35 ॥
स्वयं स्कन्धावसक्तेन क्षेममात्मनि चिन्त्यताम् ।
सीतायास्तेजसा दग्धां रामकोपप्रपीडिताम् ॥ 36 ॥
दह्यमानामिमां पश्य पुरीं साट्टप्रतोलिकाम् ।
स्वानि मित्राणि मन्त्रींश्च ज्ञातीन् भ्रात्रून् सुतान् हितान् ॥ 37 ॥
भोगान्दारांश्च लङ्कां च मा विनाशमुपानय ।
सत्यं राक्षसराजेन्द्र शृणुष्व वचनं मम ॥ 38 ॥
रामदासस्य दूतस्य वानरस्य विशेषतः ।
सर्वान् लोकान् सुसंहृत्य सभूतान् सचराचरान् ॥ 39 ॥
पुनरेव तथा स्रष्टुं शक्तो रामो महायशाः ।
देवासुरनरेन्द्रेषु यक्षरक्षोगणेषु च ॥ 40 ॥
विद्याधरेषु सर्वेषु गन्धर्वेषूरगेषु च ।
सिद्धेषु किन्नरेन्द्रेषु पतत्रिषु च सर्वतः ॥ 41 ॥
सर्वभूतेषु सर्वत्र सर्वकालेषु नास्ति सः ।
यो रामं प्रतियुध्येत विष्णुतुल्यपराक्रमम् ॥ 42 ॥
सर्वलोकेश्वरस्यैवं कृत्वा विप्रियमुत्तमम् ।
रामस्य राजसिंहस्य दुर्लभं तव जीवितम् ॥ 43 ॥
देवाश्च दैत्याश्च निशाचरेन्द्र गन्धर्वविद्याधरनागयक्षाः ।
रामस्य लोकत्रयनायकस्य स्थातुं न शक्तास्समरेषु सर्वे ॥ 44 ॥
ब्रह्मा स्वयम्भूश्चतुराननो वा रुद्रस्त्रिणेत्रस्त्रिपुरान्तको वा ।
इन्द्रो महेन्द्रस्सुरनायको वा त्रातुं न शक्ता युधि रामवध्यम् ॥ 45 ॥
स सौष्ठवोपेतमदीनवादिनः कपेर्निशम्याप्रतिमोऽप्रियं वचः ।
दशाननः कोपविवृत्तलोचनः समादिशत्तस्य वधं महाकपेः ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavānharisattamaḥ |
vākyamarthavadavyagrastamuvāca daśānanam || 1 ||
ahaṃ sugrīvasandeśādiha prāptastavālayam |
rākṣasendra harīśastvāṃ bhrātā kuśalamabravīt || 2 ||
bhrātuśśṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
dharmārthopahitaṃ vākyamiha cāmutra ca kṣamam || 3 ||
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān |
piteva bandhurlokasya sureśvarasamadyutiḥ || 4 ||
jyeṣṭhastasya mahābāhuḥ putraḥ priyakaraḥ prabhuḥ |
piturnideśānniṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam || 5 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā |
rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānamāsthitaḥ || 6 ||
tasya bhāryā vane naṣṭā sītā patimanuvratā |
vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ || 7 ||
sa mārgamāṇastāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ |
ṛśyamūkamanuprāptaḥ sugrīveṇa samāgataḥ || 8 ||
tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam |
sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditam || 9 ||
tatastena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam |
sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ || 10 ||
tvayā vijñātapūrvaśca vālī vānarapuṅgavaḥ |
rāmeṇa nihatassaṅkhye śareṇaikena vānaraḥ || 11 ||
sa sītāmārgaṇe vyagrassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ |
harīn sampreṣayāmāsa diśassarvā harīśvaraḥ || 12 ||
tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante hyadhaścopari cāmbare || 13 ||
vainateyasamāḥ kecitkecittatrānilopamāḥ |
asaṅgagatayaśaśīghrā harivīrā mahābalāḥ || 14 ||
ahaṃ tu hanumānnāma mārutasyaurasassutaḥ |
sītāyāstu kṛte tūrṇaṃ śatayojanamāyatam || 15 ||
samudraṃ laṅghayitvaiva tāṃ didṛkṣurihāgataḥ |
bhramatā ca mayā dṛṣṭā gṛhe te janakātmajā || 16 ||
tadbhavān dṛṣṭadharmārthastapaḥkṛtaparigrahaḥ |
paradārān mahāprājña noparoddhuṃ tvamarhasi || 17 ||
na hi dharmaviruddheṣu bahvapāyeṣu karmasu |
mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ || 18 ||
kaśca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām |
śarāṇāmagrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣvapi || 19 ||
na cāpi triṣu lokeṣu rājanvidyeta kaścana |
rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukhamavāpnuyāt || 20 ||
tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyamarthānubandhi ca |
manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām || 21 ||
dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yadiha durlabham |
uttaraṃ karma yaccheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ || 22 ||
lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā |
gṛhya yāṃ nābhijānāsi pañcāsyāmiva pannagīm || 23 ||
neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurairamarairapi |
viṣasaṃsṛṣṭamatyarthaṃ bhuktamannamivaujasā || 24 ||
tapassantāpalabdhaste yo'yaṃ dharmaparigrahaḥ |
na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ || 25 ||
avadhyatāṃ tapobhiryāṃ bhavān samanupaśyati |
ātmanaḥ sāsurairdevairhetustatrāpyayaṃ mahān || 26 ||
sugrīvo na hi devo'yaṃ nāsuro na ca rākṣasaḥ |
na dānavo na gandharvo na yakṣo na ca pannagaḥ || 27 ||
tasmātprāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājankariṣyasi |
na tu dharmopasaṃhāramadharmaphalasaṃhitam || 28 ||
tadeva phalamanveti dharmaścādharmanāśanaḥ |
prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvadbhavatā nātra saṃśayaḥ |
phalamasyāpyadharmasya kṣiprameva prapatsyase || 29 ||
janasthānavadhaṃ buddhvā buddhvā vālivadhaṃ tathā || 30 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca budhyasva hitamātmanaḥ |
kāmaṃ khalvahamapyekassavājirathakuñjarām || 31 ||
laṅkāṃ nāśayituṃ śaktastasyaiṣa tu na niścayaḥ |
rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasannidhau || 32 ||
utsādanamamitrāṇāṃ sītā yaistu pradharṣitā |
apakurvan hi rāmasya sākṣādapi purandaraḥ || 33 ||
na sukhaṃ prāpnuyādanyaḥ kiṃ punastvadvidho janaḥ |
yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe || 34 ||
kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm |
tadalaṃ kālapāśena sītāvigraharūpiṇā || 35 ||
svayaṃ skandhāvasaktena kṣemamātmani cintyatām |
sītāyāstejasā dagdhāṃ rāmakopaprapīḍitām || 36 ||
dahyamānāmimāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām |
svāni mitrāṇi mantrīṃśca jñātīn bhrātrūn sutān hitān || 37 ||
bhogāndārāṃśca laṅkāṃ ca mā vināśamupānaya |
satyaṃ rākṣasarājendra śṛṇuṣva vacanaṃ mama || 38 ||
rāmadāsasya dūtasya vānarasya viśeṣataḥ |
sarvān lokān susaṃhṛtya sabhūtān sacarācarān || 39 ||
punareva tathā sraṣṭuṃ śakto rāmo mahāyaśāḥ |
devāsuranarendreṣu yakṣarakṣogaṇeṣu ca || 40 ||
vidyādhareṣu sarveṣu gandharveṣūrageṣu ca |
siddheṣu kinnarendreṣu patatriṣu ca sarvataḥ || 41 ||
sarvabhūteṣu sarvatra sarvakāleṣu nāsti saḥ |
yo rāmaṃ pratiyudhyeta viṣṇutulyaparākramam || 42 ||
sarvalokeśvarasyaivaṃ kṛtvā vipriyamuttamam |
rāmasya rājasiṃhasya durlabhaṃ tava jīvitam || 43 ||
devāśca daityāśca niśācarendra gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
rāmasya lokatrayanāyakasya sthātuṃ na śaktāssamareṣu sarve || 44 ||
brahmā svayambhūścaturānano vā rudrastriṇetrastripurāntako vā |
indro mahendrassuranāyako vā trātuṃ na śaktā yudhi rāmavadhyam || 45 ||
sa sauṣṭhavopetamadīnavādinaḥ kaperniśamyāpratimo'priyaṃ vacaḥ |
daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśattasya vadhaṃ mahākapeḥ || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.