ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே ஸுந்தரகாண்டம் ।
அத ஏகபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ।
தம் ஸமீக்ஷ்ய மஹாஸத்த்வம் ஸத்த்வவாந்ஹரிஸத்தமஃ ।
வாக்யமர்தவதவ்யக்ரஸ்தமுவாச தஶாநநம் ॥ 1 ॥
அஹம் ஸுக்ரீவஸந்தேஶாதிஹ ப்ராப்தஸ்தவாலயம் ।
ராக்ஷஸேந்த்ர ஹரீஶஸ்த்வாம் ப்ராதா குஶலமப்ரவீத் ॥ 2 ॥
ப்ராதுஶ்ஶ்ரு'ணு ஸமாதேஶம் ஸுக்ரீவஸ்ய மஹாத்மநஃ ।
தர்மார்தோபஹிதம் வாக்யமிஹ சாமுத்ர ச க்ஷமம் ॥ 3 ॥
ராஜா தஶரதோ நாம ரதகுஞ்ஜரவாஜிமாந் ।
பிதேவ பந்துர்லோகஸ்ய ஸுரேஶ்வரஸமத்யுதிஃ ॥ 4 ॥
ஜ்யேஷ்டஸ்தஸ்ய மஹாபாஹுஃ புத்ரஃ ப்ரியகரஃ ப்ரபுஃ ।
பிதுர்நிதேஶாந்நிஷ்க்ராந்தஃ ப்ரவிஷ்டோ தண்டகாவநம் ॥ 5 ॥
லக்ஷ்மணேந ஸஹ ப்ராத்ரா ஸீதயா சாபி பார்யயா ।
ராமோ நாம மஹாதேஜா தர்ம்யம் பந்தாநமாஸ்திதஃ ॥ 6 ॥
தஸ்ய பார்யா வநே நஷ்டா ஸீதா பதிமநுவ்ரதா ।
வைதேஹஸ்ய ஸுதா ராஜ்ஞோ ஜநகஸ்ய மஹாத்மநஃ ॥ 7 ॥
ஸ மார்கமாணஸ்தாம் தேவீம் ராஜபுத்ரஃ ஸஹாநுஜஃ ।
ரு'ஶ்யமூகமநுப்ராப்தஃ ஸுக்ரீவேண ஸமாகதஃ ॥ 8 ॥
தஸ்ய தேந ப்ரதிஜ்ஞாதம் ஸீதாயாஃ பரிமார்கணம் ।
ஸுக்ரீவஸ்யாபி ராமேண ஹரிராஜ்யம் நிவேதிதம் ॥ 9 ॥
ததஸ்தேந ம்ரு'தே ஹத்வா ராஜபுத்ரேண வாலிநம் ।
ஸுக்ரீவஃ ஸ்தாபிதோ ராஜ்யே ஹர்ய்ரு'க்ஷாணாம் கணேஶ்வரஃ ॥ 10 ॥
த்வயா விஜ்ஞாதபூர்வஶ்ச வாலீ வாநரபுங்கவஃ ।
ராமேண நிஹதஸ்ஸங்க்யே ஶரேணைகேந வாநரஃ ॥ 11 ॥
ஸ ஸீதாமார்கணே வ்யக்ரஸ்ஸுக்ரீவஃ ஸத்யஸங்கரஃ ।
ஹரீந் ஸம்ப்ரேஷயாமாஸ திஶஸ்ஸர்வா ஹரீஶ்வரஃ ॥ 12 ॥
தாம் ஹரீணாம் ஸஹஸ்ராணி ஶதாநி நியுதாநி ச ।
திக்ஷு ஸர்வாஸு மார்கந்தே ஹ்யதஶ்சோபரி சாம்பரே ॥ 13 ॥
வைநதேயஸமாஃ கேசித்கேசித்தத்ராநிலோபமாஃ ।
அஸங்ககதயஶஶீக்ரா ஹரிவீரா மஹாபலாஃ ॥ 14 ॥
அஹம் து ஹநுமாந்நாம மாருதஸ்யௌரஸஸ்ஸுதஃ ।
ஸீதாயாஸ்து க்ரு'தே தூர்ணம் ஶதயோஜநமாயதம் ॥ 15 ॥
ஸமுத்ரம் லங்கயித்வைவ தாம் தித்ரு'க்ஷுரிஹாகதஃ ।
ப்ரமதா ச மயா த்ரு'ஷ்டா க்ரு'ஹே தே ஜநகாத்மஜா ॥ 16 ॥
தத்பவாந் த்ரு'ஷ்டதர்மார்தஸ்தபஃக்ரு'தபரிக்ரஹஃ ।
பரதாராந் மஹாப்ராஜ்ஞ நோபரோத்தும் த்வமர்ஹஸி ॥ 17 ॥
ந ஹி தர்மவிருத்தேஷு பஹ்வபாயேஷு கர்மஸு ।
மூலகாதிஷு ஸஜ்ஜந்தே புத்திமந்தோ பவத்விதாஃ ॥ 18 ॥
கஶ்ச லக்ஷ்மணமுக்தாநாம் ராமகோபாநுவர்திநாம் ।
ஶராணாமக்ரதஃ ஸ்தாதும் ஶக்தோ தேவாஸுரேஷ்வபி ॥ 19 ॥
ந சாபி த்ரிஷு லோகேஷு ராஜந்வித்யேத கஶ்சந ।
ராகவஸ்ய வ்யலீகம் யஃ க்ரு'த்வா ஸுகமவாப்நுயாத் ॥ 20 ॥
தத் த்ரிகாலஹிதம் வாக்யம் தர்ம்யமர்தாநுபந்தி ச ।
மந்யஸ்வ நரதேவாய ஜாநகீ ப்ரதிதீயதாம் ॥ 21 ॥
த்ரு'ஷ்டா ஹீயம் மயா தேவீ லப்தம் யதிஹ துர்லபம் ।
உத்தரம் கர்ம யச்சேஷம் நிமித்தம் தத்ர ராகவஃ ॥ 22 ॥
லக்ஷிதேயம் மயா ஸீதா ததா ஶோகபராயணா ।
க்ரு'ஹ்ய யாம் நாபிஜாநாஸி பஞ்சாஸ்யாமிவ பந்நகீம் ॥ 23 ॥
நேயம் ஜரயிதும் ஶக்யா ஸாஸுரைரமரைரபி ।
விஷஸம்ஸ்ரு'ஷ்டமத்யர்தம் புக்தமந்நமிவௌஜஸா ॥ 24 ॥
தபஸ்ஸந்தாபலப்தஸ்தே யோऽயம் தர்மபரிக்ரஹஃ ।
ந ஸ நாஶயிதும் ந்யாய்ய ஆத்மப்ராணபரிக்ரஹஃ ॥ 25 ॥
அவத்யதாம் தபோபிர்யாம் பவாந் ஸமநுபஶ்யதி ।
ஆத்மநஃ ஸாஸுரைர்தேவைர்ஹேதுஸ்தத்ராப்யயம் மஹாந் ॥ 26 ॥
ஸுக்ரீவோ ந ஹி தேவோऽயம் நாஸுரோ ந ச ராக்ஷஸஃ ।
ந தாநவோ ந கந்தர்வோ ந யக்ஷோ ந ச பந்நகஃ ॥ 27 ॥
தஸ்மாத்ப்ராணபரித்ராணம் கதம் ராஜந்கரிஷ்யஸி ।
ந து தர்மோபஸம்ஹாரமதர்மபலஸம்ஹிதம் ॥ 28 ॥
ததேவ பலமந்வேதி தர்மஶ்சாதர்மநாஶநஃ ।
ப்ராப்தம் தர்மபலம் தாவத்பவதா நாத்ர ஸம்ஶயஃ ।
பலமஸ்யாப்யதர்மஸ்ய க்ஷிப்ரமேவ ப்ரபத்ஸ்யஸே ॥ 29 ॥
ஜநஸ்தாநவதம் புத்த்வா புத்த்வா வாலிவதம் ததா ॥ 30 ॥
ராமஸுக்ரீவஸக்யம் ச புத்யஸ்வ ஹிதமாத்மநஃ ।
காமம் கல்வஹமப்யேகஸ்ஸவாஜிரதகுஞ்ஜராம் ॥ 31 ॥
லங்காம் நாஶயிதும் ஶக்தஸ்தஸ்யைஷ து ந நிஶ்சயஃ ।
ராமேண ஹி ப்ரதிஜ்ஞாதம் ஹர்ய்ரு'க்ஷகணஸந்நிதௌ ॥ 32 ॥
உத்ஸாதநமமித்ராணாம் ஸீதா யைஸ்து ப்ரதர்ஷிதா ।
அபகுர்வந் ஹி ராமஸ்ய ஸாக்ஷாதபி புரந்தரஃ ॥ 33 ॥
ந ஸுகம் ப்ராப்நுயாதந்யஃ கிம் புநஸ்த்வத்விதோ ஜநஃ ।
யாம் ஸீதேத்யபிஜாநாஸி யேயம் திஷ்டதி தே வஶே ॥ 34 ॥
காலராத்ரீதி தாம் வித்தி ஸர்வலங்காவிநாஶிநீம் ।
ததலம் காலபாஶேந ஸீதாவிக்ரஹரூபிணா ॥ 35 ॥
ஸ்வயம் ஸ்கந்தாவஸக்தேந க்ஷேமமாத்மநி சிந்த்யதாம் ।
ஸீதாயாஸ்தேஜஸா தக்தாம் ராமகோபப்ரபீடிதாம் ॥ 36 ॥
தஹ்யமாநாமிமாம் பஶ்ய புரீம் ஸாட்டப்ரதோலிகாம் ।
ஸ்வாநி மித்ராணி மந்த்ரீம்ஶ்ச ஜ்ஞாதீந் ப்ராத்ரூந் ஸுதாந் ஹிதாந் ॥ 37 ॥
போகாந்தாராம்ஶ்ச லங்காம் ச மா விநாஶமுபாநய ।
ஸத்யம் ராக்ஷஸராஜேந்த்ர ஶ்ரு'ணுஷ்வ வசநம் மம ॥ 38 ॥
ராமதாஸஸ்ய தூதஸ்ய வாநரஸ்ய விஶேஷதஃ ।
ஸர்வாந் லோகாந் ஸுஸம்ஹ்ரு'த்ய ஸபூதாந் ஸசராசராந் ॥ 39 ॥
புநரேவ ததா ஸ்ரஷ்டும் ஶக்தோ ராமோ மஹாயஶாஃ ।
தேவாஸுரநரேந்த்ரேஷு யக்ஷரக்ஷோகணேஷு ச ॥ 40 ॥
வித்யாதரேஷு ஸர்வேஷு கந்தர்வேஷூரகேஷு ச ।
ஸித்தேஷு கிந்நரேந்த்ரேஷு பதத்ரிஷு ச ஸர்வதஃ ॥ 41 ॥
ஸர்வபூதேஷு ஸர்வத்ர ஸர்வகாலேஷு நாஸ்தி ஸஃ ।
யோ ராமம் ப்ரதியுத்யேத விஷ்ணுதுல்யபராக்ரமம் ॥ 42 ॥
ஸர்வலோகேஶ்வரஸ்யைவம் க்ரு'த்வா விப்ரியமுத்தமம் ।
ராமஸ்ய ராஜஸிம்ஹஸ்ய துர்லபம் தவ ஜீவிதம் ॥ 43 ॥
தேவாஶ்ச தைத்யாஶ்ச நிஶாசரேந்த்ர கந்தர்வவித்யாதரநாகயக்ஷாஃ ।
ராமஸ்ய லோகத்ரயநாயகஸ்ய ஸ்தாதும் ந ஶக்தாஸ்ஸமரேஷு ஸர்வே ॥ 44 ॥
ப்ரஹ்மா ஸ்வயம்பூஶ்சதுராநநோ வா ருத்ரஸ்த்ரிணேத்ரஸ்த்ரிபுராந்தகோ வா ।
இந்த்ரோ மஹேந்த்ரஸ்ஸுரநாயகோ வா த்ராதும் ந ஶக்தா யுதி ராமவத்யம் ॥ 45 ॥
ஸ ஸௌஷ்டவோபேதமதீநவாதிநஃ கபேர்நிஶம்யாப்ரதிமோऽப்ரியம் வசஃ ।
தஶாநநஃ கோபவிவ்ரு'த்தலோசநஃ ஸமாதிஶத்தஸ்ய வதம் மஹாகபேஃ ॥ 46 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே ஸுந்தரகாண்டே ஏகபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavānharisattamaḥ |
vākyamarthavadavyagrastamuvāca daśānanam || 1 ||
ahaṃ sugrīvasandeśādiha prāptastavālayam |
rākṣasendra harīśastvāṃ bhrātā kuśalamabravīt || 2 ||
bhrātuśśṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
dharmārthopahitaṃ vākyamiha cāmutra ca kṣamam || 3 ||
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān |
piteva bandhurlokasya sureśvarasamadyutiḥ || 4 ||
jyeṣṭhastasya mahābāhuḥ putraḥ priyakaraḥ prabhuḥ |
piturnideśānniṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam || 5 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā |
rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānamāsthitaḥ || 6 ||
tasya bhāryā vane naṣṭā sītā patimanuvratā |
vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ || 7 ||
sa mārgamāṇastāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ |
ṛśyamūkamanuprāptaḥ sugrīveṇa samāgataḥ || 8 ||
tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam |
sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditam || 9 ||
tatastena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam |
sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ || 10 ||
tvayā vijñātapūrvaśca vālī vānarapuṅgavaḥ |
rāmeṇa nihatassaṅkhye śareṇaikena vānaraḥ || 11 ||
sa sītāmārgaṇe vyagrassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ |
harīn sampreṣayāmāsa diśassarvā harīśvaraḥ || 12 ||
tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante hyadhaścopari cāmbare || 13 ||
vainateyasamāḥ kecitkecittatrānilopamāḥ |
asaṅgagatayaśaśīghrā harivīrā mahābalāḥ || 14 ||
ahaṃ tu hanumānnāma mārutasyaurasassutaḥ |
sītāyāstu kṛte tūrṇaṃ śatayojanamāyatam || 15 ||
samudraṃ laṅghayitvaiva tāṃ didṛkṣurihāgataḥ |
bhramatā ca mayā dṛṣṭā gṛhe te janakātmajā || 16 ||
tadbhavān dṛṣṭadharmārthastapaḥkṛtaparigrahaḥ |
paradārān mahāprājña noparoddhuṃ tvamarhasi || 17 ||
na hi dharmaviruddheṣu bahvapāyeṣu karmasu |
mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ || 18 ||
kaśca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām |
śarāṇāmagrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣvapi || 19 ||
na cāpi triṣu lokeṣu rājanvidyeta kaścana |
rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukhamavāpnuyāt || 20 ||
tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyamarthānubandhi ca |
manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām || 21 ||
dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yadiha durlabham |
uttaraṃ karma yaccheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ || 22 ||
lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā |
gṛhya yāṃ nābhijānāsi pañcāsyāmiva pannagīm || 23 ||
neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurairamarairapi |
viṣasaṃsṛṣṭamatyarthaṃ bhuktamannamivaujasā || 24 ||
tapassantāpalabdhaste yo'yaṃ dharmaparigrahaḥ |
na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ || 25 ||
avadhyatāṃ tapobhiryāṃ bhavān samanupaśyati |
ātmanaḥ sāsurairdevairhetustatrāpyayaṃ mahān || 26 ||
sugrīvo na hi devo'yaṃ nāsuro na ca rākṣasaḥ |
na dānavo na gandharvo na yakṣo na ca pannagaḥ || 27 ||
tasmātprāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājankariṣyasi |
na tu dharmopasaṃhāramadharmaphalasaṃhitam || 28 ||
tadeva phalamanveti dharmaścādharmanāśanaḥ |
prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvadbhavatā nātra saṃśayaḥ |
phalamasyāpyadharmasya kṣiprameva prapatsyase || 29 ||
janasthānavadhaṃ buddhvā buddhvā vālivadhaṃ tathā || 30 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca budhyasva hitamātmanaḥ |
kāmaṃ khalvahamapyekassavājirathakuñjarām || 31 ||
laṅkāṃ nāśayituṃ śaktastasyaiṣa tu na niścayaḥ |
rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasannidhau || 32 ||
utsādanamamitrāṇāṃ sītā yaistu pradharṣitā |
apakurvan hi rāmasya sākṣādapi purandaraḥ || 33 ||
na sukhaṃ prāpnuyādanyaḥ kiṃ punastvadvidho janaḥ |
yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe || 34 ||
kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm |
tadalaṃ kālapāśena sītāvigraharūpiṇā || 35 ||
svayaṃ skandhāvasaktena kṣemamātmani cintyatām |
sītāyāstejasā dagdhāṃ rāmakopaprapīḍitām || 36 ||
dahyamānāmimāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām |
svāni mitrāṇi mantrīṃśca jñātīn bhrātrūn sutān hitān || 37 ||
bhogāndārāṃśca laṅkāṃ ca mā vināśamupānaya |
satyaṃ rākṣasarājendra śṛṇuṣva vacanaṃ mama || 38 ||
rāmadāsasya dūtasya vānarasya viśeṣataḥ |
sarvān lokān susaṃhṛtya sabhūtān sacarācarān || 39 ||
punareva tathā sraṣṭuṃ śakto rāmo mahāyaśāḥ |
devāsuranarendreṣu yakṣarakṣogaṇeṣu ca || 40 ||
vidyādhareṣu sarveṣu gandharveṣūrageṣu ca |
siddheṣu kinnarendreṣu patatriṣu ca sarvataḥ || 41 ||
sarvabhūteṣu sarvatra sarvakāleṣu nāsti saḥ |
yo rāmaṃ pratiyudhyeta viṣṇutulyaparākramam || 42 ||
sarvalokeśvarasyaivaṃ kṛtvā vipriyamuttamam |
rāmasya rājasiṃhasya durlabhaṃ tava jīvitam || 43 ||
devāśca daityāśca niśācarendra gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
rāmasya lokatrayanāyakasya sthātuṃ na śaktāssamareṣu sarve || 44 ||
brahmā svayambhūścaturānano vā rudrastriṇetrastripurāntako vā |
indro mahendrassuranāyako vā trātuṃ na śaktā yudhi rāmavadhyam || 45 ||
sa sauṣṭhavopetamadīnavādinaḥ kaperniśamyāpratimo'priyaṃ vacaḥ |
daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśattasya vadhaṃ mahākapeḥ || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकपञ्चाशस्सर्गः ।
तं समीक्ष्य महासत्त्वं सत्त्ववान्हरिसत्तमः ।
वाक्यमर्थवदव्यग्रस्तमुवाच दशाननम् ॥ 1 ॥
अहं सुग्रीवसन्देशादिह प्राप्तस्तवालयम् ।
राक्षसेन्द्र हरीशस्त्वां भ्राता कुशलमब्रवीत् ॥ 2 ॥
भ्रातुश्शृणु समादेशं सुग्रीवस्य महात्मनः ।
धर्मार्थोपहितं वाक्यमिह चामुत्र च क्षमम् ॥ 3 ॥
राजा दशरथो नाम रथकुञ्जरवाजिमान् ।
पितेव बन्धुर्लोकस्य सुरेश्वरसमद्युतिः ॥ 4 ॥
ज्येष्ठस्तस्य महाबाहुः पुत्रः प्रियकरः प्रभुः ।
पितुर्निदेशान्निष्क्रान्तः प्रविष्टो दण्डकावनम् ॥ 5 ॥
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया चापि भार्यया ।
रामो नाम महातेजा धर्म्यं पन्थानमास्थितः ॥ 6 ॥
तस्य भार्या वने नष्टा सीता पतिमनुव्रता ।
वैदेहस्य सुता राज्ञो जनकस्य महात्मनः ॥ 7 ॥
स मार्गमाणस्तां देवीं राजपुत्रः सहानुजः ।
ऋश्यमूकमनुप्राप्तः सुग्रीवेण समागतः ॥ 8 ॥
तस्य तेन प्रतिज्ञातं सीतायाः परिमार्गणम् ।
सुग्रीवस्यापि रामेण हरिराज्यं निवेदितम् ॥ 9 ॥
ततस्तेन मृधे हत्वा राजपुत्रेण वालिनम् ।
सुग्रीवः स्थापितो राज्ये हर्यृक्षाणां गणेश्वरः ॥ 10 ॥
त्वया विज्ञातपूर्वश्च वाली वानरपुङ्गवः ।
रामेण निहतस्सङ्ख्ये शरेणैकेन वानरः ॥ 11 ॥
स सीतामार्गणे व्यग्रस्सुग्रीवः सत्यसङ्गरः ।
हरीन् सम्प्रेषयामास दिशस्सर्वा हरीश्वरः ॥ 12 ॥
तां हरीणां सहस्राणि शतानि नियुतानि च ।
दिक्षु सर्वासु मार्गन्ते ह्यधश्चोपरि चाम्बरे ॥ 13 ॥
वैनतेयसमाः केचित्केचित्तत्रानिलोपमाः ।
असङ्गगतयशशीघ्रा हरिवीरा महाबलाः ॥ 14 ॥
अहं तु हनुमान्नाम मारुतस्यौरसस्सुतः ।
सीतायास्तु कृते तूर्णं शतयोजनमायतम् ॥ 15 ॥
समुद्रं लङ्घयित्वैव तां दिदृक्षुरिहागतः ।
भ्रमता च मया दृष्टा गृहे ते जनकात्मजा ॥ 16 ॥
तद्भवान् दृष्टधर्मार्थस्तपःकृतपरिग्रहः ।
परदारान् महाप्राज्ञ नोपरोद्धुं त्वमर्हसि ॥ 17 ॥
न हि धर्मविरुद्धेषु बह्वपायेषु कर्मसु ।
मूलघातिषु सज्जन्ते बुद्धिमन्तो भवद्विधाः ॥ 18 ॥
कश्च लक्ष्मणमुक्तानां रामकोपानुवर्तिनाम् ।
शराणामग्रतः स्थातुं शक्तो देवासुरेष्वपि ॥ 19 ॥
न चापि त्रिषु लोकेषु राजन्विद्येत कश्चन ।
राघवस्य व्यलीकं यः कृत्वा सुखमवाप्नुयात् ॥ 20 ॥
तत् त्रिकालहितं वाक्यं धर्म्यमर्थानुबन्धि च ।
मन्यस्व नरदेवाय जानकी प्रतिदीयताम् ॥ 21 ॥
दृष्टा हीयं मया देवी लब्धं यदिह दुर्लभम् ।
उत्तरं कर्म यच्छेषं निमित्तं तत्र राघवः ॥ 22 ॥
लक्षितेयं मया सीता तथा शोकपरायणा ।
गृह्य यां नाभिजानासि पञ्चास्यामिव पन्नगीम् ॥ 23 ॥
नेयं जरयितुं शक्या सासुरैरमरैरपि ।
विषसंसृष्टमत्यर्थं भुक्तमन्नमिवौजसा ॥ 24 ॥
तपस्सन्तापलब्धस्ते योऽयं धर्मपरिग्रहः ।
न स नाशयितुं न्याय्य आत्मप्राणपरिग्रहः ॥ 25 ॥
अवध्यतां तपोभिर्यां भवान् समनुपश्यति ।
आत्मनः सासुरैर्देवैर्हेतुस्तत्राप्ययं महान् ॥ 26 ॥
सुग्रीवो न हि देवोऽयं नासुरो न च राक्षसः ।
न दानवो न गन्धर्वो न यक्षो न च पन्नगः ॥ 27 ॥
तस्मात्प्राणपरित्राणं कथं राजन्करिष्यसि ।
न तु धर्मोपसंहारमधर्मफलसंहितम् ॥ 28 ॥
तदेव फलमन्वेति धर्मश्चाधर्मनाशनः ।
प्राप्तं धर्मफलं तावद्भवता नात्र संशयः ।
फलमस्याप्यधर्मस्य क्षिप्रमेव प्रपत्स्यसे ॥ 29 ॥
जनस्थानवधं बुद्ध्वा बुद्ध्वा वालिवधं तथा ॥ 30 ॥
रामसुग्रीवसख्यं च बुध्यस्व हितमात्मनः ।
कामं खल्वहमप्येकस्सवाजिरथकुञ्जराम् ॥ 31 ॥
लङ्कां नाशयितुं शक्तस्तस्यैष तु न निश्चयः ।
रामेण हि प्रतिज्ञातं हर्यृक्षगणसन्निधौ ॥ 32 ॥
उत्सादनममित्राणां सीता यैस्तु प्रधर्षिता ।
अपकुर्वन् हि रामस्य साक्षादपि पुरन्दरः ॥ 33 ॥
न सुखं प्राप्नुयादन्यः किं पुनस्त्वद्विधो जनः ।
यां सीतेत्यभिजानासि येयं तिष्ठति ते वशे ॥ 34 ॥
कालरात्रीति तां विद्धि सर्वलङ्काविनाशिनीम् ।
तदलं कालपाशेन सीताविग्रहरूपिणा ॥ 35 ॥
स्वयं स्कन्धावसक्तेन क्षेममात्मनि चिन्त्यताम् ।
सीतायास्तेजसा दग्धां रामकोपप्रपीडिताम् ॥ 36 ॥
दह्यमानामिमां पश्य पुरीं साट्टप्रतोलिकाम् ।
स्वानि मित्राणि मन्त्रींश्च ज्ञातीन् भ्रात्रून् सुतान् हितान् ॥ 37 ॥
भोगान्दारांश्च लङ्कां च मा विनाशमुपानय ।
सत्यं राक्षसराजेन्द्र शृणुष्व वचनं मम ॥ 38 ॥
रामदासस्य दूतस्य वानरस्य विशेषतः ।
सर्वान् लोकान् सुसंहृत्य सभूतान् सचराचरान् ॥ 39 ॥
पुनरेव तथा स्रष्टुं शक्तो रामो महायशाः ।
देवासुरनरेन्द्रेषु यक्षरक्षोगणेषु च ॥ 40 ॥
विद्याधरेषु सर्वेषु गन्धर्वेषूरगेषु च ।
सिद्धेषु किन्नरेन्द्रेषु पतत्रिषु च सर्वतः ॥ 41 ॥
सर्वभूतेषु सर्वत्र सर्वकालेषु नास्ति सः ।
यो रामं प्रतियुध्येत विष्णुतुल्यपराक्रमम् ॥ 42 ॥
सर्वलोकेश्वरस्यैवं कृत्वा विप्रियमुत्तमम् ।
रामस्य राजसिंहस्य दुर्लभं तव जीवितम् ॥ 43 ॥
देवाश्च दैत्याश्च निशाचरेन्द्र गन्धर्वविद्याधरनागयक्षाः ।
रामस्य लोकत्रयनायकस्य स्थातुं न शक्तास्समरेषु सर्वे ॥ 44 ॥
ब्रह्मा स्वयम्भूश्चतुराननो वा रुद्रस्त्रिणेत्रस्त्रिपुरान्तको वा ।
इन्द्रो महेन्द्रस्सुरनायको वा त्रातुं न शक्ता युधि रामवध्यम् ॥ 45 ॥
स सौष्ठवोपेतमदीनवादिनः कपेर्निशम्याप्रतिमोऽप्रियं वचः ।
दशाननः कोपविवृत्तलोचनः समादिशत्तस्य वधं महाकपेः ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavānharisattamaḥ |
vākyamarthavadavyagrastamuvāca daśānanam || 1 ||
ahaṃ sugrīvasandeśādiha prāptastavālayam |
rākṣasendra harīśastvāṃ bhrātā kuśalamabravīt || 2 ||
bhrātuśśṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
dharmārthopahitaṃ vākyamiha cāmutra ca kṣamam || 3 ||
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān |
piteva bandhurlokasya sureśvarasamadyutiḥ || 4 ||
jyeṣṭhastasya mahābāhuḥ putraḥ priyakaraḥ prabhuḥ |
piturnideśānniṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam || 5 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā |
rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānamāsthitaḥ || 6 ||
tasya bhāryā vane naṣṭā sītā patimanuvratā |
vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ || 7 ||
sa mārgamāṇastāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ |
ṛśyamūkamanuprāptaḥ sugrīveṇa samāgataḥ || 8 ||
tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam |
sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditam || 9 ||
tatastena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam |
sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ || 10 ||
tvayā vijñātapūrvaśca vālī vānarapuṅgavaḥ |
rāmeṇa nihatassaṅkhye śareṇaikena vānaraḥ || 11 ||
sa sītāmārgaṇe vyagrassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ |
harīn sampreṣayāmāsa diśassarvā harīśvaraḥ || 12 ||
tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante hyadhaścopari cāmbare || 13 ||
vainateyasamāḥ kecitkecittatrānilopamāḥ |
asaṅgagatayaśaśīghrā harivīrā mahābalāḥ || 14 ||
ahaṃ tu hanumānnāma mārutasyaurasassutaḥ |
sītāyāstu kṛte tūrṇaṃ śatayojanamāyatam || 15 ||
samudraṃ laṅghayitvaiva tāṃ didṛkṣurihāgataḥ |
bhramatā ca mayā dṛṣṭā gṛhe te janakātmajā || 16 ||
tadbhavān dṛṣṭadharmārthastapaḥkṛtaparigrahaḥ |
paradārān mahāprājña noparoddhuṃ tvamarhasi || 17 ||
na hi dharmaviruddheṣu bahvapāyeṣu karmasu |
mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ || 18 ||
kaśca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām |
śarāṇāmagrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣvapi || 19 ||
na cāpi triṣu lokeṣu rājanvidyeta kaścana |
rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukhamavāpnuyāt || 20 ||
tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyamarthānubandhi ca |
manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām || 21 ||
dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yadiha durlabham |
uttaraṃ karma yaccheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ || 22 ||
lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā |
gṛhya yāṃ nābhijānāsi pañcāsyāmiva pannagīm || 23 ||
neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurairamarairapi |
viṣasaṃsṛṣṭamatyarthaṃ bhuktamannamivaujasā || 24 ||
tapassantāpalabdhaste yo'yaṃ dharmaparigrahaḥ |
na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ || 25 ||
avadhyatāṃ tapobhiryāṃ bhavān samanupaśyati |
ātmanaḥ sāsurairdevairhetustatrāpyayaṃ mahān || 26 ||
sugrīvo na hi devo'yaṃ nāsuro na ca rākṣasaḥ |
na dānavo na gandharvo na yakṣo na ca pannagaḥ || 27 ||
tasmātprāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājankariṣyasi |
na tu dharmopasaṃhāramadharmaphalasaṃhitam || 28 ||
tadeva phalamanveti dharmaścādharmanāśanaḥ |
prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvadbhavatā nātra saṃśayaḥ |
phalamasyāpyadharmasya kṣiprameva prapatsyase || 29 ||
janasthānavadhaṃ buddhvā buddhvā vālivadhaṃ tathā || 30 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca budhyasva hitamātmanaḥ |
kāmaṃ khalvahamapyekassavājirathakuñjarām || 31 ||
laṅkāṃ nāśayituṃ śaktastasyaiṣa tu na niścayaḥ |
rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasannidhau || 32 ||
utsādanamamitrāṇāṃ sītā yaistu pradharṣitā |
apakurvan hi rāmasya sākṣādapi purandaraḥ || 33 ||
na sukhaṃ prāpnuyādanyaḥ kiṃ punastvadvidho janaḥ |
yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe || 34 ||
kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm |
tadalaṃ kālapāśena sītāvigraharūpiṇā || 35 ||
svayaṃ skandhāvasaktena kṣemamātmani cintyatām |
sītāyāstejasā dagdhāṃ rāmakopaprapīḍitām || 36 ||
dahyamānāmimāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām |
svāni mitrāṇi mantrīṃśca jñātīn bhrātrūn sutān hitān || 37 ||
bhogāndārāṃśca laṅkāṃ ca mā vināśamupānaya |
satyaṃ rākṣasarājendra śṛṇuṣva vacanaṃ mama || 38 ||
rāmadāsasya dūtasya vānarasya viśeṣataḥ |
sarvān lokān susaṃhṛtya sabhūtān sacarācarān || 39 ||
punareva tathā sraṣṭuṃ śakto rāmo mahāyaśāḥ |
devāsuranarendreṣu yakṣarakṣogaṇeṣu ca || 40 ||
vidyādhareṣu sarveṣu gandharveṣūrageṣu ca |
siddheṣu kinnarendreṣu patatriṣu ca sarvataḥ || 41 ||
sarvabhūteṣu sarvatra sarvakāleṣu nāsti saḥ |
yo rāmaṃ pratiyudhyeta viṣṇutulyaparākramam || 42 ||
sarvalokeśvarasyaivaṃ kṛtvā vipriyamuttamam |
rāmasya rājasiṃhasya durlabhaṃ tava jīvitam || 43 ||
devāśca daityāśca niśācarendra gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
rāmasya lokatrayanāyakasya sthātuṃ na śaktāssamareṣu sarve || 44 ||
brahmā svayambhūścaturānano vā rudrastriṇetrastripurāntako vā |
indro mahendrassuranāyako vā trātuṃ na śaktā yudhi rāmavadhyam || 45 ||
sa sauṣṭhavopetamadīnavādinaḥ kaperniśamyāpratimo'priyaṃ vacaḥ |
daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśattasya vadhaṃ mahākapeḥ || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.