5.27 ஸுந்தரகாண்ட - ஸப்தவிம்ஶ ஸர்கஃ

5.27 Sundarakanda - Saptavimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Tamil script
📄 Download PDF
ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே ஸுந்தரகாண்டம் ।
அத ஸப்தவிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ।
இத்யுக்தாஸ்ஸீதயா கோரம் ராக்ஷஸ்யஃ க்ரோதமூர்சிதாஃ ।
காஶ்சிஜ்ஜக்முஸ்ததாக்யாதும் ராவணஸ்ய தரஸ்விநஃ ॥ 1 ॥
ததஃ ஸீதாமுபாகம்ய ராக்ஷஸ்யோ கோரதர்ஶநாஃ ।
புநஃ பருஷமேகார்தமநர்தார்தமதாப்ருவந் ॥ 2 ॥
அத்யேதாநீம் தவாநார்யே ஸீதே பாபவிநிஶ்சயே ।
ராக்ஷஸ்யோ பக்ஷயிஷ்யந்தி மாம்ஸமேதத்யதாஸுகம் ॥ 3 ॥
ஸீதாம் தாபிரநார்யாபிர்த்ரு'ஷ்டவா ஸந்தர்ஜிதாம் ததா ।
ராக்ஷஸீ த்ரிஜடா வ்ரு'த்தா ஶயாநா வாக்யமப்ரவீத் ॥ 4 ॥
ஆத்மாநம் காததாநார்யா ந ஸீதாம் பக்ஷயிஷ்யத ।
ஜநகஸ்ய ஸுதாமிஷ்டாம் ஸ்நுஷாம் தஶரதஸ்ய ச ॥ 5 ॥
ஸ்வப்நோ ஹ்யத்ய மயா த்ரு'ஷ்டோ தாருணோ ரோமஹர்ஷணஃ ।
ராக்ஷஸாநாமபாவாய பர்துரஸ்யா பவாய ச ॥ 6 ॥
ஏவமுக்தாஸ்த்ரிஜடயா ராக்ஷஸ்யஃ க்ரோதமூர்சிதாஃ ।
ஸர்வா ஏவாப்ருவந்பீதாஸ்த்ரிஜடாம் தாமிதம் வசஃ ॥ 7 ॥
கதயஸ்வ த்வயா த்ரு'ஷ்டஃ ஸ்வப்நோऽயம் கீத்ரு'ஶோ நிஶி ।
தாஸாம் ஶ்ருத்வா து வசநம் ராக்ஷஸீநாம் முகாச்யுதம் ॥ 8 ॥
உவச வசநம் காலே த்ரிஜடா ஸ்வப்நஸம்ஶ்ரிதம் ।
கஜதந்தமயீம் திவ்யாம் ஶிபிகாமந்தரிக்ஷகாம் ॥ 9 ॥
யுக்தாம் ஹம்ஸஸஹஸ்ரேண ஸ்வயமாஸ்தாய ராகவஃ ।
ஶுக்லமால்யாம்பரதரோ லக்ஷ்மணேந ஸஹாகதஃ ॥ 10 ॥
ஸ்வப்நே சாத்ய மயா த்ரு'ஷ்டா ஸீதா ஶுக்லாம்பராவ்ரு'தா ।
ஸாகரேண பரிக்ஷிப்தம் ஶ்வேதம் பர்வதமாஸ்திதா ॥ 11 ॥
ராமேண ஸங்கதா ஸீதா பாஸ்கரேண ப்ரபா யதா ।
ராகவஶ்ச மயா த்ரு'ஷ்டஶ்சதுர்தஷ்ட்ரம் மஹாகஜம் ॥ 12 ॥
ஆரூட ஶ்ஶைலஸங்காஶம் சசார ஸஹலக்ஷ்மணஃ ।
ததஸ்தௌ நரஶார்தூலௌ தீப்யமாநௌ ஸ்வதேஜஸா ॥ 13 ॥
ஶுக்லமால்யாம்பரதரௌ ஜாநகீம் பர்யுபஸ்திதௌ ।
ததஸ்தஸ்ய நகஸ்யாக்ரே ஹ்யாகாஶஸ்தஸ்ய தந்திநஃ ॥ 14 ॥
பர்த்ரா பரிக்ரு'ஹீதஸ்ய ஜாநகீ ஸ்கந்தமாஶ்ரிதா ।
பர்துரங்காத்ஸமுத்பத்ய ததஃ கமலலோசநா ॥ 15 ॥
சந்த்ரஸூர்யௌ மயா த்ரு'ஷ்டா பாணிநா பரிமார்ஜதீ ।
ததஸ்தாப்யாம் குமாராப்யாமாஸ்திதஃ ஸ கஜோத்தமஃ ॥ 16 ॥
ஸீதயா ச விஶாலாக்ஷ்யா லங்காயா உபரிஸ்திதஃ ।
பாண்டுரர்ஷபயுக்தேந ரதேநாஷ்டயுஜா ஸ்வயம் ॥ 17 ॥
இஹோபயாதஃ காகுத்ஸ்த ஸ்ஸீதயா ஸஹ பார்யயா ।
லக்ஷ்மணேந ஸஹ ப்ராத்ரா ஸீதயா ஸஹ வீர்யவாந் ॥ 18 ॥
ஆருஹ்ய புஷ்பகம் திவ்யம் விமாநம் ஸூர்யஸந்நிபம் ।
உத்தராம் திஶமாலோக்ய ஜகாம புருஷோத்தமஃ ॥ 19 ॥
ஏவம் ஸ்வப்நே மயா த்ரு'ஷ்டோ ராமோ விஷ்ணுபராக்ரமஃ ।
லக்ஷ்மணேந ஸஹ ப்ராத்ரா ஸீதயா ஸஹ ராகவஃ ॥ 20 ॥
ந ஹி ராமோ மஹாதேஜாஶ்ஶக்யோ ஜேதும் ஸுராஸுரைஃ ।
ராக்ஷஸைர்வாபி சாந்யைர்வா ஸ்வர்கஃ பாபஜநைரிவ ॥ 21 ॥
ராவணஶ்ச மயா த்ரு'ஷ்டஃ க்ஷிதௌ தைலஸமுக்ஷிதஃ ।
ரக்தவாஸாஃ பிபந்மத்தஃ கரவீரக்ரு'தஸ்ரஜஃ ॥ 22 ॥
விமாநாத்புஷ்பகாதத்ய ராவணஃ பதிதோ புவி ।
க்ரு'ஷ்யமாணஃ ஸ்த்ரியா த்ரு'ஷ்டோ முண்டஃ க்ரு'ஷ்ணாம்பரஃ புநஃ ॥ 23 ॥
ரதேந கரயுக்தேந ரக்தமால்யாநுலேபநஃ ।
பிபம்ஸ்தைலம் ஹஸந்ந்ரு'த்யந் ப்ராந்தசித்தாகுலேந்த்ரியஃ ॥ 24 ॥
கர்தபேந யயௌ ஶீக்ரம் தக்ஷிணாம் திஶமாஸ்திதஃ ।
புநரேவ மயா த்ரு'ஷ்டோ ராவணோ ராக்ஷஸேஶ்வரஃ ॥ 25 ॥
பதிதோऽ வாக்சிரா ரா பூமௌ கர்தபாத்பயமோஹிதஃ ।
ஸஹஸோத்தாய ஸம்ப்ராந்தோ பயார்தோ மதவிஹ்வலஃ ॥ 26 ॥
உந்மத்த இவ திக்வாஸா துர்வாக்யம் ப்ரலபந்பஹு ।
துர்கந்தம் துஸ்ஸஹம் கோரம் திமிரம் நரகோபமம் ॥ 27 ॥
மலபங்கம் ப்ரவிஶ்யாஶு மக்நஸ்தத்ர ஸ ராவணஃ ।
கண்டே பத்த்வா தஶக்ரீவம் ப்ரமதா ரக்தவாஸிநீ ॥ 28 ॥
காலீ கர்தமலிப்தாங்கீ திஶம் யாம்யாம் ப்ரகர்ஷதி ।
ஏவம் தத்ர மயா த்ரு'ஷ்டஃ கும்பகர்ணோ நிஶாசரஃ ॥ 29 ॥
ராவணஸ்ய ஸுதாஸ்ஸர்வே த்ரு'ஷ்டாஸ்தைலஸமுக்ஷிதாஃ ।
வராஹேண தஶக்ரீவஶ்ஶிம்ஶுமாரேண சேந்த்ரஜித் ॥ 30 ॥
உஷ்ட்ரேண கும்பகர்ணஶ்ச ப்ரயாதா தக்ஷிணாம் திஶம் ।
ஏகஸ்தத்ர மயா த்ரு'ஷ்டஃ ஶ்வேதச்சத்ரோ விபீஷணஃ ॥ 31 ॥
ஶுக்லமால்யாம்பரதரஃ ஶுக்லகந்தாநுலேபநஃ ।
ஶங்கதுந்துபிநிர்கோஷைர்ந்ரு'த்தகீதைரலங்க்ரு'தஃ ॥ 32 ॥
ஆருஹ்ய ஶைலஸங்காஶம் மேகஸ்தநிதநிஸ்ஸ்வநம் ।
சதுர்தந்தம் கஜம் திவ்யமாஸ்தே தத்ர விபீஷணஃ ॥ 33 ॥
சதுர்பிஸ்ஸசிவைஃ ஸார்தம் வைஹாயஸமுபஸ்திதஃ ।
ஸமாஜஶ்ச மயா த்ரு'ஷ்டோ கீதவாதித்ரநிஃஸ்வநஃ ॥ 34 ॥
பிபதாம் ரக்தமால்யாநாம் ரக்ஷஸாம் ரக்தவாஸஸாம் ।
லங்கா சேயம் புரீ ரம்யா ஸவாஜிரதகுஞ்ஜராஃ ॥ 35 ॥
ஸாகரே பதிதா த்ரு'ஷ்டா பக்நகோபுரதோரணா ।
லங்கா த்ரு'ஷ்டா மயா ஸ்வப்நே ராவணேநாபிரக்ஷிதா ॥ 36 ॥
தக்தா ராமஸ்ய தூதேந வாநரேண தரஸ்விநா ।
பீத்வா தைலம் ப்ரந்ரு'த்தாஶ்ச ப்ரஹஸந்த்யோ மஹாஸ்வநாஃ ॥ 37 ॥
லங்காயாம் பஸ்மரூக்ஷாயாம் ஸர்வா ராக்ஷஸஸ்த்ரியஃ ।
கும்பகர்ணாதயஶ்சேமே ஸர்வே ராக்ஷஸபுங்கவாஃ ॥ 38 ॥
ரக்தம் நிவஸநம் க்ரு'ஹ்ய ப்ரவிஷ்டா கோமயஹ்ரதே ।
அபகச்சத நஶ்யத்வம் ஸீதாமாப்நோதி ராகவஃ ॥ 39 ॥
காதயேத்பரமாமர்ஷீ யுஷ்மாந்ஸார்தம் ஹி ராக்ஷஸைஃ ।
ப்ரியாம் பஹுமதாம் பார்யாம் வநவாஸமநுவ்ரதாம் ॥ 40 ॥
பர்த்ஸிதாம் தர்ஜிதாம் வாபி நாநுமம்ஸ்யதி ராகவஃ ।
ததலம் க்ரூரவாக்யைஶ்ச ஸாந்த்வமேவாபிதீயதாம் ॥ 41 ॥
அபியாசாம வைதேஹீமேதத்தி மம ரோசதே ।
யஸ்யாமேவம்விதஃ ஸ்வப்நோ துஃகிதாயாம் ப்ரத்ரு'ஶ்யதே ॥ 42 ॥
ஸா துஃகைர்விவிதைர்முக்தா ப்ரியம் ப்ராப்நோத்யநுத்தமம் ।
பர்த்ஸிதாமபி யாசத்வம் ராக்ஷஸ்யஃ கிம் விவக்ஷயா ॥ 43 ॥
ராகவாத்தி பயம் கோரம் ராக்ஷஸாநாமுபஸ்திதம் ।
ப்ரணிபாதப்ரஸந்நா ஹி மைதிலீ ஜநகாத்மஜா ॥ 44 ॥
அலமேஷா பரித்ராதும் ராக்ஷஸ்யோ மஹதோ பயாத் ।
அபி சாஸ்யா விஶாலாக்ஷ்யா ந கிஞ்சிதுபலக்ஷயே ॥ 45 ॥
விரூபமபி சாங்கேஷு ஸுஸூக்ஷ்மமபி லக்ஷணம் ।
சாயாவைகுண்யமாத்ரம் து ஶங்கே துஃகமுபஸ்திதம் ॥ 46 ॥
அதுஃகார்ஹாமிமாம் தேவீம் வைஹாயஸமுபஸ்திதாம் ।
அர்தஸித்திம் து வைதேஹ்யாஃ பஶ்யாம்யஹமுபஸ்திதாம் ॥ 47 ॥
ராக்ஷஸேந்த்ரவிநாஶம் ச விஜயம் ராகவஸ்ய ச ।
நிமித்தபூதமேதத்து ஶ்ரோதுமஸ்யா மஹத்ப்ரியம் ॥ 48 ॥
த்ரு'ஶ்யதே ச ஸ்புரச்சக்ஷுஃ பத்மபத்ரமிவாயதம் ।
ஈஷச்ச ஹ்ரு'ஷிதோ வாஸ்யா தக்ஷிணாயா ஹ்யதக்ஷிணஃ ॥ 49 ॥
அகஸ்மாதேவ வைதேஹ்யா பாஹுரேகஃ ப்ரகம்பதே ।
கரேணுஹஸ்தப்ரதிம ஸ்ஸவ்யஶ்சோருரநுத்தமஃ ॥ 50 ॥
வேபமாநஃ ஸூசயதி ராகவம் புரதஃ ஸ்திதம் ।
பக்ஷீ ச ஶாகாநிலயம் ப்ரவிஷ்டஃ புநஃ புநஶ்சோத்தமஸாந்த்வவாதீ ।
ஸுஸ்வாகதாம் வாசமுதீரயாநஃ புநஃ புநஶ்சோதயதீவ ஹ்ரு'ஷ்டஃ ॥ 51 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே ஸுந்தரகாண்டே ஸப்தவிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
ityuktāssītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
kāścijjagmustadākhyātuṃ rāvaṇasya tarasvinaḥ || 1 ||
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo ghoradarśanāḥ |
punaḥ paruṣamekārthamanarthārthamathābruvan || 2 ||
adyedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye |
rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsametadyathāsukham || 3 ||
sītāṃ tābhiranāryābhirdṛṣṭavā santarjitāṃ tadā |
rākṣasī trijaṭā vṛddhā śayānā vākyamabravīt || 4 ||
ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha |
janakasya sutāmiṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca || 5 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rākṣasānāmabhāvāya bharturasyā bhavāya ca || 6 ||
evamuktāstrijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
sarvā evābruvanbhītāstrijaṭāṃ tāmidaṃ vacaḥ || 7 ||
kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapno'yaṃ kīdṛśo niśi |
tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhācyutam || 8 ||
uvaca vacanaṃ kāle trijaṭā svapnasaṃśritam |
gajadantamayīṃ divyāṃ śibikāmantarikṣagām || 9 ||
yuktāṃ haṃsasahasreṇa svayamāsthāya rāghavaḥ |
śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena sahāgataḥ || 10 ||
svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā |
sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaṃ parvatamāsthitā || 11 ||
rāmeṇa saṅgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā |
rāghavaśca mayā dṛṣṭaścaturdaṣṭraṃ mahāgajam || 12 ||
ārūḍha śśailasaṅkāśaṃ cacāra sahalakṣmaṇaḥ |
tatastau naraśārdūlau dīpyamānau svatejasā || 13 ||
śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau |
tatastasya nagasyāgre hyākāśasthasya dantinaḥ || 14 ||
bhartrā parigṛhītasya jānakī skandhamāśritā |
bharturaṅkātsamutpatya tataḥ kamalalocanā || 15 ||
candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇinā parimārjatī |
tatastābhyāṃ kumārābhyāmāsthitaḥ sa gajottamaḥ || 16 ||
sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā uparisthitaḥ |
pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam || 17 ||
ihopayātaḥ kākutstha ssītayā saha bhāryayā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha vīryavān || 18 ||
āruhya puṣpakaṃ divyaṃ vimānaṃ sūryasannibham |
uttarāṃ diśamālokya jagāma puruṣottamaḥ || 19 ||
evaṃ svapne mayā dṛṣṭo rāmo viṣṇuparākramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha rāghavaḥ || 20 ||
na hi rāmo mahātejāśśakyo jetuṃ surāsuraiḥ |
rākṣasairvāpi cānyairvā svargaḥ pāpajanairiva || 21 ||
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭaḥ kṣitau tailasamukṣitaḥ |
raktavāsāḥ pibanmattaḥ karavīrakṛtasrajaḥ || 22 ||
vimānātpuṣpakādadya rāvaṇaḥ patito bhuvi |
kṛṣyamāṇaḥ striyā dṛṣṭo muṇḍaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ || 23 ||
rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ |
pipaṃstailaṃ hasannṛtyan bhrāntacittākulendriyaḥ || 24 ||
gardabhena yayau śīghraṃ dakṣiṇāṃ diśamāsthitaḥ |
punareva mayā dṛṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 25 ||
patito' vākcirā rā bhūmau gardabhādbhayamohitaḥ |
sahasotthāya sambhrānto bhayārto madavihvalaḥ || 26 ||
unmatta iva digvāsā durvākyaṃ pralapanbahu |
durgandhaṃ dussahaṃ ghoraṃ timiraṃ narakopamam || 27 ||
malapaṅkaṃ praviśyāśu magnastatra sa rāvaṇaḥ |
kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī || 28 ||
kālī kardamaliptāṅgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati |
evaṃ tatra mayā dṛṣṭaḥ kumbhakarṇo niśācaraḥ || 29 ||
rāvaṇasya sutāssarve dṛṣṭāstailasamukṣitāḥ |
varāheṇa daśagrīvaśśiṃśumāreṇa cendrajit || 30 ||
uṣṭreṇa kumbhakarṇaśca prayātā dakṣiṇāṃ diśam |
ekastatra mayā dṛṣṭaḥ śvetacchatro vibhīṣaṇaḥ || 31 ||
śuklamālyāmbaradharaḥ śuklagandhānulepanaḥ |
śaṅkhadundhubhinirghoṣairnṛttagītairalaṅkṛtaḥ || 32 ||
āruhya śailasaṅkāśaṃ meghastanitanissvanam |
caturdantaṃ gajaṃ divyamāste tatra vibhīṣaṇaḥ || 33 ||
caturbhissacivaiḥ sārthaṃ vaihāyasamupasthitaḥ |
samājaśca mayā dṛṣṭo gītavāditraniḥsvanaḥ || 34 ||
pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām |
laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathakuñjarāḥ || 35 ||
sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā |
laṅkā dṛṣṭā mayā svapne rāvaṇenābhirakṣitā || 36 ||
dagdhā rāmasya dūtena vānareṇa tarasvinā |
pītvā tailaṃ pranṛttāśca prahasantyo mahāsvanāḥ || 37 ||
laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasastriyaḥ |
kumbhakarṇādayaśceme sarve rākṣasapuṅgavāḥ || 38 ||
raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahrade |
apagacchata naśyadhvaṃ sītāmāpnoti rāghavaḥ || 39 ||
ghātayetparamāmarṣī yuṣmānsārthaṃ hi rākṣasaiḥ |
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsamanuvratām || 40 ||
bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ |
tadalaṃ krūravākyaiśca sāntvamevābhidhīyatām || 41 ||
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate |
yasyāmevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāṃ pradṛśyate || 42 ||
sā duḥkhairvividhairmuktā priyaṃ prāpnotyanuttamam |
bhartsitāmapi yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā || 43 ||
rāghavāddhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānāmupasthitam |
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā || 44 ||
alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt |
api cāsyā viśālākṣyā na kiñcidupalakṣaye || 45 ||
virūpamapi cāṅgeṣu susūkṣmamapi lakṣaṇam |
chāyāvaiguṇyamātraṃ tu śaṅke duḥkhamupasthitam || 46 ||
aduḥkhārhāmimāṃ devīṃ vaihāyasamupasthitām |
arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmyahamupasthitām || 47 ||
rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca |
nimittabhūtametattu śrotumasyā mahatpriyam || 48 ||
dṛśyate ca sphuraccakṣuḥ padmapatramivāyatam |
īṣaccha hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hyadakṣiṇaḥ || 49 ||
akasmādeva vaidehyā bāhurekaḥ prakampate |
kareṇuhastapratima ssavyaścoruranuttamaḥ || 50 ||
vepamānaḥ sūcayati rāghavaṃ purataḥ sthitam |
pakṣī ca śākhānilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaścottamasāntvavādī |
susvāgatāṃ vācamudīrayānaḥ punaḥ punaścodayatīva hṛṣṭaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तविंशस्सर्गः ।
इत्युक्तास्सीतया घोरं राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ।
काश्चिज्जग्मुस्तदाख्यातुं रावणस्य तरस्विनः ॥ 1 ॥
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यो घोरदर्शनाः ।
पुनः परुषमेकार्थमनर्थार्थमथाब्रुवन् ॥ 2 ॥
अद्येदानीं तवानार्ये सीते पापविनिश्चये ।
राक्षस्यो भक्षयिष्यन्ति मांसमेतद्यथासुखम् ॥ 3 ॥
सीतां ताभिरनार्याभिर्दृष्टवा सन्तर्जितां तदा ।
राक्षसी त्रिजटा वृद्धा शयाना वाक्यमब्रवीत् ॥ 4 ॥
आत्मानं खादतानार्या न सीतां भक्षयिष्यथ ।
जनकस्य सुतामिष्टां स्नुषां दशरथस्य च ॥ 5 ॥
स्वप्नो ह्यद्य मया दृष्टो दारुणो रोमहर्षणः ।
राक्षसानामभावाय भर्तुरस्या भवाय च ॥ 6 ॥
एवमुक्तास्त्रिजटया राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ।
सर्वा एवाब्रुवन्भीतास्त्रिजटां तामिदं वचः ॥ 7 ॥
कथयस्व त्वया दृष्टः स्वप्नोऽयं कीदृशो निशि ।
तासां श्रुत्वा तु वचनं राक्षसीनां मुखाच्युतम् ॥ 8 ॥
उवच वचनं काले त्रिजटा स्वप्नसंश्रितम् ।
गजदन्तमयीं दिव्यां शिबिकामन्तरिक्षगाम् ॥ 9 ॥
युक्तां हंससहस्रेण स्वयमास्थाय राघवः ।
शुक्लमाल्याम्बरधरो लक्ष्मणेन सहागतः ॥ 10 ॥
स्वप्ने चाद्य मया दृष्टा सीता शुक्लाम्बरावृता ।
सागरेण परिक्षिप्तं श्वेतं पर्वतमास्थिता ॥ 11 ॥
रामेण सङ्गता सीता भास्करेण प्रभा यथा ।
राघवश्च मया दृष्टश्चतुर्दष्ट्रं महागजम् ॥ 12 ॥
आरूढ श्शैलसङ्काशं चचार सहलक्ष्मणः ।
ततस्तौ नरशार्दूलौ दीप्यमानौ स्वतेजसा ॥ 13 ॥
शुक्लमाल्याम्बरधरौ जानकीं पर्युपस्थितौ ।
ततस्तस्य नगस्याग्रे ह्याकाशस्थस्य दन्तिनः ॥ 14 ॥
भर्त्रा परिगृहीतस्य जानकी स्कन्धमाश्रिता ।
भर्तुरङ्कात्समुत्पत्य ततः कमललोचना ॥ 15 ॥
चन्द्रसूर्यौ मया दृष्टा पाणिना परिमार्जती ।
ततस्ताभ्यां कुमाराभ्यामास्थितः स गजोत्तमः ॥ 16 ॥
सीतया च विशालाक्ष्या लङ्काया उपरिस्थितः ।
पाण्डुरर्षभयुक्तेन रथेनाष्टयुजा स्वयम् ॥ 17 ॥
इहोपयातः काकुत्स्थ स्सीतया सह भार्यया ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह वीर्यवान् ॥ 18 ॥
आरुह्य पुष्पकं दिव्यं विमानं सूर्यसन्निभम् ।
उत्तरां दिशमालोक्य जगाम पुरुषोत्तमः ॥ 19 ॥
एवं स्वप्ने मया दृष्टो रामो विष्णुपराक्रमः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह राघवः ॥ 20 ॥
न हि रामो महातेजाश्शक्यो जेतुं सुरासुरैः ।
राक्षसैर्वापि चान्यैर्वा स्वर्गः पापजनैरिव ॥ 21 ॥
रावणश्च मया दृष्टः क्षितौ तैलसमुक्षितः ।
रक्तवासाः पिबन्मत्तः करवीरकृतस्रजः ॥ 22 ॥
विमानात्पुष्पकादद्य रावणः पतितो भुवि ।
कृष्यमाणः स्त्रिया दृष्टो मुण्डः कृष्णाम्बरः पुनः ॥ 23 ॥
रथेन खरयुक्तेन रक्तमाल्यानुलेपनः ।
पिपंस्तैलं हसन्नृत्यन् भ्रान्तचित्ताकुलेन्द्रियः ॥ 24 ॥
गर्दभेन ययौ शीघ्रं दक्षिणां दिशमास्थितः ।
पुनरेव मया दृष्टो रावणो राक्षसेश्वरः ॥ 25 ॥
पतितोऽ वाक्चिरा रा भूमौ गर्दभाद्भयमोहितः ।
सहसोत्थाय सम्भ्रान्तो भयार्तो मदविह्वलः ॥ 26 ॥
उन्मत्त इव दिग्वासा दुर्वाक्यं प्रलपन्बहु ।
दुर्गन्धं दुस्सहं घोरं तिमिरं नरकोपमम् ॥ 27 ॥
मलपङ्कं प्रविश्याशु मग्नस्तत्र स रावणः ।
कण्ठे बद्ध्वा दशग्रीवं प्रमदा रक्तवासिनी ॥ 28 ॥
काली कर्दमलिप्ताङ्गी दिशं याम्यां प्रकर्षति ।
एवं तत्र मया दृष्टः कुम्भकर्णो निशाचरः ॥ 29 ॥
रावणस्य सुतास्सर्वे दृष्टास्तैलसमुक्षिताः ।
वराहेण दशग्रीवश्शिंशुमारेण चेन्द्रजित् ॥ 30 ॥
उष्ट्रेण कुम्भकर्णश्च प्रयाता दक्षिणां दिशम् ।
एकस्तत्र मया दृष्टः श्वेतच्छत्रो विभीषणः ॥ 31 ॥
शुक्लमाल्याम्बरधरः शुक्लगन्धानुलेपनः ।
शङ्खदुन्धुभिनिर्घोषैर्नृत्तगीतैरलङ्कृतः ॥ 32 ॥
आरुह्य शैलसङ्काशं मेघस्तनितनिस्स्वनम् ।
चतुर्दन्तं गजं दिव्यमास्ते तत्र विभीषणः ॥ 33 ॥
चतुर्भिस्सचिवैः सार्थं वैहायसमुपस्थितः ।
समाजश्च मया दृष्टो गीतवादित्रनिःस्वनः ॥ 34 ॥
पिबतां रक्तमाल्यानां रक्षसां रक्तवाससाम् ।
लङ्का चेयं पुरी रम्या सवाजिरथकुञ्जराः ॥ 35 ॥
सागरे पतिता दृष्टा भग्नगोपुरतोरणा ।
लङ्का दृष्टा मया स्वप्ने रावणेनाभिरक्षिता ॥ 36 ॥
दग्धा रामस्य दूतेन वानरेण तरस्विना ।
पीत्वा तैलं प्रनृत्ताश्च प्रहसन्त्यो महास्वनाः ॥ 37 ॥
लङ्कायां भस्मरूक्षायां सर्वा राक्षसस्त्रियः ।
कुम्भकर्णादयश्चेमे सर्वे राक्षसपुङ्गवाः ॥ 38 ॥
रक्तं निवसनं गृह्य प्रविष्टा गोमयह्रदे ।
अपगच्छत नश्यध्वं सीतामाप्नोति राघवः ॥ 39 ॥
घातयेत्परमामर्षी युष्मान्सार्थं हि राक्षसैः ।
प्रियां बहुमतां भार्यां वनवासमनुव्रताम् ॥ 40 ॥
भर्त्सितां तर्जितां वापि नानुमंस्यति राघवः ।
तदलं क्रूरवाक्यैश्च सान्त्वमेवाभिधीयताम् ॥ 41 ॥
अभियाचाम वैदेहीमेतद्धि मम रोचते ।
यस्यामेवंविधः स्वप्नो दुःखितायां प्रदृश्यते ॥ 42 ॥
सा दुःखैर्विविधैर्मुक्ता प्रियं प्राप्नोत्यनुत्तमम् ।
भर्त्सितामपि याचध्वं राक्षस्यः किं विवक्षया ॥ 43 ॥
राघवाद्धि भयं घोरं राक्षसानामुपस्थितम् ।
प्रणिपातप्रसन्ना हि मैथिली जनकात्मजा ॥ 44 ॥
अलमेषा परित्रातुं राक्षस्यो महतो भयात् ।
अपि चास्या विशालाक्ष्या न किञ्चिदुपलक्षये ॥ 45 ॥
विरूपमपि चाङ्गेषु सुसूक्ष्ममपि लक्षणम् ।
छायावैगुण्यमात्रं तु शङ्के दुःखमुपस्थितम् ॥ 46 ॥
अदुःखार्हामिमां देवीं वैहायसमुपस्थिताम् ।
अर्थसिद्धिं तु वैदेह्याः पश्याम्यहमुपस्थिताम् ॥ 47 ॥
राक्षसेन्द्रविनाशं च विजयं राघवस्य च ।
निमित्तभूतमेतत्तु श्रोतुमस्या महत्प्रियम् ॥ 48 ॥
दृश्यते च स्फुरच्चक्षुः पद्मपत्रमिवायतम् ।
ईषच्छ हृषितो वास्या दक्षिणाया ह्यदक्षिणः ॥ 49 ॥
अकस्मादेव वैदेह्या बाहुरेकः प्रकम्पते ।
करेणुहस्तप्रतिम स्सव्यश्चोरुरनुत्तमः ॥ 50 ॥
वेपमानः सूचयति राघवं पुरतः स्थितम् ।
पक्षी च शाखानिलयं प्रविष्टः पुनः पुनश्चोत्तमसान्त्ववादी ।
सुस्वागतां वाचमुदीरयानः पुनः पुनश्चोदयतीव हृष्टः ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
ityuktāssītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
kāścijjagmustadākhyātuṃ rāvaṇasya tarasvinaḥ || 1 ||
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo ghoradarśanāḥ |
punaḥ paruṣamekārthamanarthārthamathābruvan || 2 ||
adyedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye |
rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsametadyathāsukham || 3 ||
sītāṃ tābhiranāryābhirdṛṣṭavā santarjitāṃ tadā |
rākṣasī trijaṭā vṛddhā śayānā vākyamabravīt || 4 ||
ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha |
janakasya sutāmiṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca || 5 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rākṣasānāmabhāvāya bharturasyā bhavāya ca || 6 ||
evamuktāstrijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
sarvā evābruvanbhītāstrijaṭāṃ tāmidaṃ vacaḥ || 7 ||
kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapno'yaṃ kīdṛśo niśi |
tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhācyutam || 8 ||
uvaca vacanaṃ kāle trijaṭā svapnasaṃśritam |
gajadantamayīṃ divyāṃ śibikāmantarikṣagām || 9 ||
yuktāṃ haṃsasahasreṇa svayamāsthāya rāghavaḥ |
śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena sahāgataḥ || 10 ||
svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā |
sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaṃ parvatamāsthitā || 11 ||
rāmeṇa saṅgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā |
rāghavaśca mayā dṛṣṭaścaturdaṣṭraṃ mahāgajam || 12 ||
ārūḍha śśailasaṅkāśaṃ cacāra sahalakṣmaṇaḥ |
tatastau naraśārdūlau dīpyamānau svatejasā || 13 ||
śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau |
tatastasya nagasyāgre hyākāśasthasya dantinaḥ || 14 ||
bhartrā parigṛhītasya jānakī skandhamāśritā |
bharturaṅkātsamutpatya tataḥ kamalalocanā || 15 ||
candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇinā parimārjatī |
tatastābhyāṃ kumārābhyāmāsthitaḥ sa gajottamaḥ || 16 ||
sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā uparisthitaḥ |
pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam || 17 ||
ihopayātaḥ kākutstha ssītayā saha bhāryayā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha vīryavān || 18 ||
āruhya puṣpakaṃ divyaṃ vimānaṃ sūryasannibham |
uttarāṃ diśamālokya jagāma puruṣottamaḥ || 19 ||
evaṃ svapne mayā dṛṣṭo rāmo viṣṇuparākramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha rāghavaḥ || 20 ||
na hi rāmo mahātejāśśakyo jetuṃ surāsuraiḥ |
rākṣasairvāpi cānyairvā svargaḥ pāpajanairiva || 21 ||
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭaḥ kṣitau tailasamukṣitaḥ |
raktavāsāḥ pibanmattaḥ karavīrakṛtasrajaḥ || 22 ||
vimānātpuṣpakādadya rāvaṇaḥ patito bhuvi |
kṛṣyamāṇaḥ striyā dṛṣṭo muṇḍaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ || 23 ||
rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ |
pipaṃstailaṃ hasannṛtyan bhrāntacittākulendriyaḥ || 24 ||
gardabhena yayau śīghraṃ dakṣiṇāṃ diśamāsthitaḥ |
punareva mayā dṛṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 25 ||
patito' vākcirā rā bhūmau gardabhādbhayamohitaḥ |
sahasotthāya sambhrānto bhayārto madavihvalaḥ || 26 ||
unmatta iva digvāsā durvākyaṃ pralapanbahu |
durgandhaṃ dussahaṃ ghoraṃ timiraṃ narakopamam || 27 ||
malapaṅkaṃ praviśyāśu magnastatra sa rāvaṇaḥ |
kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī || 28 ||
kālī kardamaliptāṅgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati |
evaṃ tatra mayā dṛṣṭaḥ kumbhakarṇo niśācaraḥ || 29 ||
rāvaṇasya sutāssarve dṛṣṭāstailasamukṣitāḥ |
varāheṇa daśagrīvaśśiṃśumāreṇa cendrajit || 30 ||
uṣṭreṇa kumbhakarṇaśca prayātā dakṣiṇāṃ diśam |
ekastatra mayā dṛṣṭaḥ śvetacchatro vibhīṣaṇaḥ || 31 ||
śuklamālyāmbaradharaḥ śuklagandhānulepanaḥ |
śaṅkhadundhubhinirghoṣairnṛttagītairalaṅkṛtaḥ || 32 ||
āruhya śailasaṅkāśaṃ meghastanitanissvanam |
caturdantaṃ gajaṃ divyamāste tatra vibhīṣaṇaḥ || 33 ||
caturbhissacivaiḥ sārthaṃ vaihāyasamupasthitaḥ |
samājaśca mayā dṛṣṭo gītavāditraniḥsvanaḥ || 34 ||
pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām |
laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathakuñjarāḥ || 35 ||
sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā |
laṅkā dṛṣṭā mayā svapne rāvaṇenābhirakṣitā || 36 ||
dagdhā rāmasya dūtena vānareṇa tarasvinā |
pītvā tailaṃ pranṛttāśca prahasantyo mahāsvanāḥ || 37 ||
laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasastriyaḥ |
kumbhakarṇādayaśceme sarve rākṣasapuṅgavāḥ || 38 ||
raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahrade |
apagacchata naśyadhvaṃ sītāmāpnoti rāghavaḥ || 39 ||
ghātayetparamāmarṣī yuṣmānsārthaṃ hi rākṣasaiḥ |
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsamanuvratām || 40 ||
bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ |
tadalaṃ krūravākyaiśca sāntvamevābhidhīyatām || 41 ||
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate |
yasyāmevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāṃ pradṛśyate || 42 ||
sā duḥkhairvividhairmuktā priyaṃ prāpnotyanuttamam |
bhartsitāmapi yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā || 43 ||
rāghavāddhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānāmupasthitam |
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā || 44 ||
alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt |
api cāsyā viśālākṣyā na kiñcidupalakṣaye || 45 ||
virūpamapi cāṅgeṣu susūkṣmamapi lakṣaṇam |
chāyāvaiguṇyamātraṃ tu śaṅke duḥkhamupasthitam || 46 ||
aduḥkhārhāmimāṃ devīṃ vaihāyasamupasthitām |
arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmyahamupasthitām || 47 ||
rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca |
nimittabhūtametattu śrotumasyā mahatpriyam || 48 ||
dṛśyate ca sphuraccakṣuḥ padmapatramivāyatam |
īṣaccha hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hyadakṣiṇaḥ || 49 ||
akasmādeva vaidehyā bāhurekaḥ prakampate |
kareṇuhastapratima ssavyaścoruranuttamaḥ || 50 ||
vepamānaḥ sūcayati rāghavaṃ purataḥ sthitam |
pakṣī ca śākhānilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaścottamasāntvavādī |
susvāgatāṃ vācamudīrayānaḥ punaḥ punaścodayatīva hṛṣṭaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in