ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਸਪ੍ਤਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤਾਸ੍ਸੀਤਯਾ ਘੋਰਂ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯਃ ਕ੍ਰੋਧਮੂਰ੍ਛਿਤਾਃ ।
ਕਾਸ਼੍ਚਿਜ੍ਜਗ੍ਮੁਸ੍ਤਦਾਖ੍ਯਾਤੁਂ ਰਾਵਣਸ੍ਯ ਤਰਸ੍ਵਿਨਃ ॥ 1 ॥
ਤਤਃ ਸੀਤਾਮੁਪਾਗਮ੍ਯ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯੋ ਘੋਰਦਰ੍ਸ਼ਨਾਃ ।
ਪੁਨਃ ਪਰੁषਮੇਕਾਰ੍ਥਮਨਰ੍ਥਾਰ੍ਥਮਥਾਬ੍ਰੁਵਨ੍ ॥ 2 ॥
ਅਦ੍ਯੇਦਾਨੀਂ ਤਵਾਨਾਰ੍ਯੇ ਸੀਤੇ ਪਾਪਵਿਨਿਸ਼੍ਚਯੇ ।
ਰਾਕ੍षਸ੍ਯੋ ਭਕ੍षਯਿष੍ਯਨ੍ਤਿ ਮਾਂਸਮੇਤਦ੍ਯਥਾਸੁਖਮ੍ ॥ 3 ॥
ਸੀਤਾਂ ਤਾਭਿਰਨਾਰ੍ਯਾਭਿਰ੍ਦृष੍ਟਵਾ ਸਨ੍ਤਰ੍ਜਿਤਾਂ ਤਦਾ ।
ਰਾਕ੍षਸੀ ਤ੍ਰਿਜਟਾ ਵृਦ੍ਧਾ ਸ਼ਯਾਨਾ ਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 4 ॥
ਆਤ੍ਮਾਨਂ ਖਾਦਤਾਨਾਰ੍ਯਾ ਨ ਸੀਤਾਂ ਭਕ੍षਯਿष੍ਯਥ ।
ਜਨਕਸ੍ਯ ਸੁਤਾਮਿष੍ਟਾਂ ਸ੍ਨੁषਾਂ ਦਸ਼ਰਥਸ੍ਯ ਚ ॥ 5 ॥
ਸ੍ਵਪ੍ਨੋ ਹ੍ਯਦ੍ਯ ਮਯਾ ਦृष੍ਟੋ ਦਾਰੁਣੋ ਰੋਮਹਰ੍षਣਃ ।
ਰਾਕ੍षਸਾਨਾਮਭਾਵਾਯ ਭਰ੍ਤੁਰਸ੍ਯਾ ਭਵਾਯ ਚ ॥ 6 ॥
ਏਵਮੁਕ੍ਤਾਸ੍ਤ੍ਰਿਜਟਯਾ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯਃ ਕ੍ਰੋਧਮੂਰ੍ਛਿਤਾਃ ।
ਸਰ੍ਵਾ ਏਵਾਬ੍ਰੁਵਨ੍ਭੀਤਾਸ੍ਤ੍ਰਿਜਟਾਂ ਤਾਮਿਦਂ ਵਚਃ ॥ 7 ॥
ਕਥਯਸ੍ਵ ਤ੍ਵਯਾ ਦृष੍ਟਃ ਸ੍ਵਪ੍ਨੋऽਯਂ ਕੀਦृਸ਼ੋ ਨਿਸ਼ਿ ।
ਤਾਸਾਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਤੁ ਵਚਨਂ ਰਾਕ੍षਸੀਨਾਂ ਮੁਖਾਚ੍ਯੁਤਮ੍ ॥ 8 ॥
ਉਵਚ ਵਚਨਂ ਕਾਲੇ ਤ੍ਰਿਜਟਾ ਸ੍ਵਪ੍ਨਸਂਸ਼੍ਰਿਤਮ੍ ।
ਗਜਦਨ੍ਤਮਯੀਂ ਦਿਵ੍ਯਾਂ ਸ਼ਿਬਿਕਾਮਨ੍ਤਰਿਕ੍षਗਾਮ੍ ॥ 9 ॥
ਯੁਕ੍ਤਾਂ ਹਂਸਸਹਸ੍ਰੇਣ ਸ੍ਵਯਮਾਸ੍ਥਾਯ ਰਾਘਵਃ ।
ਸ਼ੁਕ੍ਲਮਾਲ੍ਯਾਮ੍ਬਰਧਰੋ ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ਸਹਾਗਤਃ ॥ 10 ॥
ਸ੍ਵਪ੍ਨੇ ਚਾਦ੍ਯ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਾ ਸੀਤਾ ਸ਼ੁਕ੍ਲਾਮ੍ਬਰਾਵृਤਾ ।
ਸਾਗਰੇਣ ਪਰਿਕ੍षਿਪ੍ਤਂ ਸ਼੍ਵੇਤਂ ਪਰ੍ਵਤਮਾਸ੍ਥਿਤਾ ॥ 11 ॥
ਰਾਮੇਣ ਸਙ੍ਗਤਾ ਸੀਤਾ ਭਾਸ੍ਕਰੇਣ ਪ੍ਰਭਾ ਯਥਾ ।
ਰਾਘਵਸ਼੍ਚ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਸ਼੍ਚਤੁਰ੍ਦष੍ਟ੍ਰਂ ਮਹਾਗਜਮ੍ ॥ 12 ॥
ਆਰੂਢ ਸ਼੍ਸ਼ੈਲਸਙ੍ਕਾਸ਼ਂ ਚਚਾਰ ਸਹਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ।
ਤਤਸ੍ਤੌ ਨਰਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲੌ ਦੀਪ੍ਯਮਾਨੌ ਸ੍ਵਤੇਜਸਾ ॥ 13 ॥
ਸ਼ੁਕ੍ਲਮਾਲ੍ਯਾਮ੍ਬਰਧਰੌ ਜਾਨਕੀਂ ਪਰ੍ਯੁਪਸ੍ਥਿਤੌ ।
ਤਤਸ੍ਤਸ੍ਯ ਨਗਸ੍ਯਾਗ੍ਰੇ ਹ੍ਯਾਕਾਸ਼ਸ੍ਥਸ੍ਯ ਦਨ੍ਤਿਨਃ ॥ 14 ॥
ਭਰ੍ਤ੍ਰਾ ਪਰਿਗृਹੀਤਸ੍ਯ ਜਾਨਕੀ ਸ੍ਕਨ੍ਧਮਾਸ਼੍ਰਿਤਾ ।
ਭਰ੍ਤੁਰਙ੍ਕਾਤ੍ਸਮੁਤ੍ਪਤ੍ਯ ਤਤਃ ਕਮਲਲੋਚਨਾ ॥ 15 ॥
ਚਨ੍ਦ੍ਰਸੂਰ੍ਯੌ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਾ ਪਾਣਿਨਾ ਪਰਿਮਾਰ੍ਜਤੀ ।
ਤਤਸ੍ਤਾਭ੍ਯਾਂ ਕੁਮਾਰਾਭ੍ਯਾਮਾਸ੍ਥਿਤਃ ਸ ਗਜੋਤ੍ਤਮਃ ॥ 16 ॥
ਸੀਤਯਾ ਚ ਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍ष੍ਯਾ ਲਙ੍ਕਾਯਾ ਉਪਰਿਸ੍ਥਿਤਃ ।
ਪਾਣ੍ਡੁਰਰ੍षਭਯੁਕ੍ਤੇਨ ਰਥੇਨਾष੍ਟਯੁਜਾ ਸ੍ਵਯਮ੍ ॥ 17 ॥
ਇਹੋਪਯਾਤਃ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥ ਸ੍ਸੀਤਯਾ ਸਹ ਭਾਰ੍ਯਯਾ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ਸਹ ਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾ ਸੀਤਯਾ ਸਹ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 18 ॥
ਆਰੁਹ੍ਯ ਪੁष੍ਪਕਂ ਦਿਵ੍ਯਂ ਵਿਮਾਨਂ ਸੂਰ੍ਯਸਨ੍ਨਿਭਮ੍ ।
ਉਤ੍ਤਰਾਂ ਦਿਸ਼ਮਾਲੋਕ੍ਯ ਜਗਾਮ ਪੁਰੁषੋਤ੍ਤਮਃ ॥ 19 ॥
ਏਵਂ ਸ੍ਵਪ੍ਨੇ ਮਯਾ ਦृष੍ਟੋ ਰਾਮੋ ਵਿष੍ਣੁਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ਸਹ ਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾ ਸੀਤਯਾ ਸਹ ਰਾਘਵਃ ॥ 20 ॥
ਨ ਹਿ ਰਾਮੋ ਮਹਾਤੇਜਾਸ਼੍ਸ਼ਕ੍ਯੋ ਜੇਤੁਂ ਸੁਰਾਸੁਰੈਃ ।
ਰਾਕ੍षਸੈਰ੍ਵਾਪਿ ਚਾਨ੍ਯੈਰ੍ਵਾ ਸ੍ਵਰ੍ਗਃ ਪਾਪਜਨੈਰਿਵ ॥ 21 ॥
ਰਾਵਣਸ਼੍ਚ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਃ ਕ੍षਿਤੌ ਤੈਲਸਮੁਕ੍षਿਤਃ ।
ਰਕ੍ਤਵਾਸਾਃ ਪਿਬਨ੍ਮਤ੍ਤਃ ਕਰਵੀਰਕृਤਸ੍ਰਜਃ ॥ 22 ॥
ਵਿਮਾਨਾਤ੍ਪੁष੍ਪਕਾਦਦ੍ਯ ਰਾਵਣਃ ਪਤਿਤੋ ਭੁਵਿ ।
ਕृष੍ਯਮਾਣਃ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਾ ਦृष੍ਟੋ ਮੁਣ੍ਡਃ ਕृष੍ਣਾਮ੍ਬਰਃ ਪੁਨਃ ॥ 23 ॥
ਰਥੇਨ ਖਰਯੁਕ੍ਤੇਨ ਰਕ੍ਤਮਾਲ੍ਯਾਨੁਲੇਪਨਃ ।
ਪਿਪਂਸ੍ਤੈਲਂ ਹਸਨ੍ਨृਤ੍ਯਨ੍ ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਚਿਤ੍ਤਾਕੁਲੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ॥ 24 ॥
ਗਰ੍ਦਭੇਨ ਯਯੌ ਸ਼ੀਘ੍ਰਂ ਦਕ੍षਿਣਾਂ ਦਿਸ਼ਮਾਸ੍ਥਿਤਃ ।
ਪੁਨਰੇਵ ਮਯਾ ਦृष੍ਟੋ ਰਾਵਣੋ ਰਾਕ੍षਸੇਸ਼੍ਵਰਃ ॥ 25 ॥
ਪਤਿਤੋऽ ਵਾਕ੍ਚਿਰਾ ਰਾ ਭੂਮੌ ਗਰ੍ਦਭਾਦ੍ਭਯਮੋਹਿਤਃ ।
ਸਹਸੋਤ੍ਥਾਯ ਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤੋ ਭਯਾਰ੍ਤੋ ਮਦਵਿਹ੍ਵਲਃ ॥ 26 ॥
ਉਨ੍ਮਤ੍ਤ ਇਵ ਦਿਗ੍ਵਾਸਾ ਦੁਰ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਪ੍ਰਲਪਨ੍ਬਹੁ ।
ਦੁਰ੍ਗਨ੍ਧਂ ਦੁਸ੍ਸਹਂ ਘੋਰਂ ਤਿਮਿਰਂ ਨਰਕੋਪਮਮ੍ ॥ 27 ॥
ਮਲਪਙ੍ਕਂ ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯਾਸ਼ੁ ਮਗ੍ਨਸ੍ਤਤ੍ਰ ਸ ਰਾਵਣਃ ।
ਕਣ੍ਠੇ ਬਦ੍ਧ੍ਵਾ ਦਸ਼ਗ੍ਰੀਵਂ ਪ੍ਰਮਦਾ ਰਕ੍ਤਵਾਸਿਨੀ ॥ 28 ॥
ਕਾਲੀ ਕਰ੍ਦਮਲਿਪ੍ਤਾਙ੍ਗੀ ਦਿਸ਼ਂ ਯਾਮ੍ਯਾਂ ਪ੍ਰਕਰ੍षਤਿ ।
ਏਵਂ ਤਤ੍ਰ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਃ ਕੁਮ੍ਭਕਰ੍ਣੋ ਨਿਸ਼ਾਚਰਃ ॥ 29 ॥
ਰਾਵਣਸ੍ਯ ਸੁਤਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਦृष੍ਟਾਸ੍ਤੈਲਸਮੁਕ੍षਿਤਾਃ ।
ਵਰਾਹੇਣ ਦਸ਼ਗ੍ਰੀਵਸ਼੍ਸ਼ਿਂਸ਼ੁਮਾਰੇਣ ਚੇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਤ੍ ॥ 30 ॥
ਉष੍ਟ੍ਰੇਣ ਕੁਮ੍ਭਕਰ੍ਣਸ਼੍ਚ ਪ੍ਰਯਾਤਾ ਦਕ੍षਿਣਾਂ ਦਿਸ਼ਮ੍ ।
ਏਕਸ੍ਤਤ੍ਰ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਃ ਸ਼੍ਵੇਤਚ੍ਛਤ੍ਰੋ ਵਿਭੀषਣਃ ॥ 31 ॥
ਸ਼ੁਕ੍ਲਮਾਲ੍ਯਾਮ੍ਬਰਧਰਃ ਸ਼ੁਕ੍ਲਗਨ੍ਧਾਨੁਲੇਪਨਃ ।
ਸ਼ਙ੍ਖਦੁਨ੍ਧੁਭਿਨਿਰ੍ਘੋषੈਰ੍ਨृਤ੍ਤਗੀਤੈਰਲਙ੍ਕृਤਃ ॥ 32 ॥
ਆਰੁਹ੍ਯ ਸ਼ੈਲਸਙ੍ਕਾਸ਼ਂ ਮੇਘਸ੍ਤਨਿਤਨਿਸ੍ਸ੍ਵਨਮ੍ ।
ਚਤੁਰ੍ਦਨ੍ਤਂ ਗਜਂ ਦਿਵ੍ਯਮਾਸ੍ਤੇ ਤਤ੍ਰ ਵਿਭੀषਣਃ ॥ 33 ॥
ਚਤੁਰ੍ਭਿਸ੍ਸਚਿਵੈਃ ਸਾਰ੍ਥਂ ਵੈਹਾਯਸਮੁਪਸ੍ਥਿਤਃ ।
ਸਮਾਜਸ਼੍ਚ ਮਯਾ ਦृष੍ਟੋ ਗੀਤਵਾਦਿਤ੍ਰਨਿਃਸ੍ਵਨਃ ॥ 34 ॥
ਪਿਬਤਾਂ ਰਕ੍ਤਮਾਲ੍ਯਾਨਾਂ ਰਕ੍षਸਾਂ ਰਕ੍ਤਵਾਸਸਾਮ੍ ।
ਲਙ੍ਕਾ ਚੇਯਂ ਪੁਰੀ ਰਮ੍ਯਾ ਸਵਾਜਿਰਥਕੁਞ੍ਜਰਾਃ ॥ 35 ॥
ਸਾਗਰੇ ਪਤਿਤਾ ਦृष੍ਟਾ ਭਗ੍ਨਗੋਪੁਰਤੋਰਣਾ ।
ਲਙ੍ਕਾ ਦृष੍ਟਾ ਮਯਾ ਸ੍ਵਪ੍ਨੇ ਰਾਵਣੇਨਾਭਿਰਕ੍षਿਤਾ ॥ 36 ॥
ਦਗ੍ਧਾ ਰਾਮਸ੍ਯ ਦੂਤੇਨ ਵਾਨਰੇਣ ਤਰਸ੍ਵਿਨਾ ।
ਪੀਤ੍ਵਾ ਤੈਲਂ ਪ੍ਰਨृਤ੍ਤਾਸ਼੍ਚ ਪ੍ਰਹਸਨ੍ਤ੍ਯੋ ਮਹਾਸ੍ਵਨਾਃ ॥ 37 ॥
ਲਙ੍ਕਾਯਾਂ ਭਸ੍ਮਰੂਕ੍षਾਯਾਂ ਸਰ੍ਵਾ ਰਾਕ੍षਸਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ।
ਕੁਮ੍ਭਕਰ੍ਣਾਦਯਸ਼੍ਚੇਮੇ ਸਰ੍ਵੇ ਰਾਕ੍षਸਪੁਙ੍ਗਵਾਃ ॥ 38 ॥
ਰਕ੍ਤਂ ਨਿਵਸਨਂ ਗृਹ੍ਯ ਪ੍ਰਵਿष੍ਟਾ ਗੋਮਯਹ੍ਰਦੇ ।
ਅਪਗਚ੍ਛਤ ਨਸ਼੍ਯਧ੍ਵਂ ਸੀਤਾਮਾਪ੍ਨੋਤਿ ਰਾਘਵਃ ॥ 39 ॥
ਘਾਤਯੇਤ੍ਪਰਮਾਮਰ੍षੀ ਯੁष੍ਮਾਨ੍ਸਾਰ੍ਥਂ ਹਿ ਰਾਕ੍षਸੈਃ ।
ਪ੍ਰਿਯਾਂ ਬਹੁਮਤਾਂ ਭਾਰ੍ਯਾਂ ਵਨਵਾਸਮਨੁਵ੍ਰਤਾਮ੍ ॥ 40 ॥
ਭਰ੍ਤ੍ਸਿਤਾਂ ਤਰ੍ਜਿਤਾਂ ਵਾਪਿ ਨਾਨੁਮਂਸ੍ਯਤਿ ਰਾਘਵਃ ।
ਤਦਲਂ ਕ੍ਰੂਰਵਾਕ੍ਯੈਸ਼੍ਚ ਸਾਨ੍ਤ੍ਵਮੇਵਾਭਿਧੀਯਤਾਮ੍ ॥ 41 ॥
ਅਭਿਯਾਚਾਮ ਵੈਦੇਹੀਮੇਤਦ੍ਧਿ ਮਮ ਰੋਚਤੇ ।
ਯਸ੍ਯਾਮੇਵਂਵਿਧਃ ਸ੍ਵਪ੍ਨੋ ਦੁਃਖਿਤਾਯਾਂ ਪ੍ਰਦृਸ਼੍ਯਤੇ ॥ 42 ॥
ਸਾ ਦੁਃਖੈਰ੍ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਮੁਕ੍ਤਾ ਪ੍ਰਿਯਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਨੋਤ੍ਯਨੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਭਰ੍ਤ੍ਸਿਤਾਮਪਿ ਯਾਚਧ੍ਵਂ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯਃ ਕਿਂ ਵਿਵਕ੍षਯਾ ॥ 43 ॥
ਰਾਘਵਾਦ੍ਧਿ ਭਯਂ ਘੋਰਂ ਰਾਕ੍षਸਾਨਾਮੁਪਸ੍ਥਿਤਮ੍ ।
ਪ੍ਰਣਿਪਾਤਪ੍ਰਸਨ੍ਨਾ ਹਿ ਮੈਥਿਲੀ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾ ॥ 44 ॥
ਅਲਮੇषਾ ਪਰਿਤ੍ਰਾਤੁਂ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯੋ ਮਹਤੋ ਭਯਾਤ੍ ।
ਅਪਿ ਚਾਸ੍ਯਾ ਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍ष੍ਯਾ ਨ ਕਿਞ੍ਚਿਦੁਪਲਕ੍षਯੇ ॥ 45 ॥
ਵਿਰੂਪਮਪਿ ਚਾਙ੍ਗੇषੁ ਸੁਸੂਕ੍ष੍ਮਮਪਿ ਲਕ੍षਣਮ੍ ।
ਛਾਯਾਵੈਗੁਣ੍ਯਮਾਤ੍ਰਂ ਤੁ ਸ਼ਙ੍ਕੇ ਦੁਃਖਮੁਪਸ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 46 ॥
ਅਦੁਃਖਾਰ੍ਹਾਮਿਮਾਂ ਦੇਵੀਂ ਵੈਹਾਯਸਮੁਪਸ੍ਥਿਤਾਮ੍ ।
ਅਰ੍ਥਸਿਦ੍ਧਿਂ ਤੁ ਵੈਦੇਹ੍ਯਾਃ ਪਸ਼੍ਯਾਮ੍ਯਹਮੁਪਸ੍ਥਿਤਾਮ੍ ॥ 47 ॥
ਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਵਿਨਾਸ਼ਂ ਚ ਵਿਜਯਂ ਰਾਘਵਸ੍ਯ ਚ ।
ਨਿਮਿਤ੍ਤਭੂਤਮੇਤਤ੍ਤੁ ਸ਼੍ਰੋਤੁਮਸ੍ਯਾ ਮਹਤ੍ਪ੍ਰਿਯਮ੍ ॥ 48 ॥
ਦृਸ਼੍ਯਤੇ ਚ ਸ੍ਫੁਰਚ੍ਚਕ੍षੁਃ ਪਦ੍ਮਪਤ੍ਰਮਿਵਾਯਤਮ੍ ।
ਈषਚ੍ਛ ਹृषਿਤੋ ਵਾਸ੍ਯਾ ਦਕ੍षਿਣਾਯਾ ਹ੍ਯਦਕ੍षਿਣਃ ॥ 49 ॥
ਅਕਸ੍ਮਾਦੇਵ ਵੈਦੇਹ੍ਯਾ ਬਾਹੁਰੇਕਃ ਪ੍ਰਕਮ੍ਪਤੇ ।
ਕਰੇਣੁਹਸ੍ਤਪ੍ਰਤਿਮ ਸ੍ਸਵ੍ਯਸ਼੍ਚੋਰੁਰਨੁਤ੍ਤਮਃ ॥ 50 ॥
ਵੇਪਮਾਨਃ ਸੂਚਯਤਿ ਰਾਘਵਂ ਪੁਰਤਃ ਸ੍ਥਿਤਮ੍ ।
ਪਕ੍षੀ ਚ ਸ਼ਾਖਾਨਿਲਯਂ ਪ੍ਰਵਿष੍ਟਃ ਪੁਨਃ ਪੁਨਸ਼੍ਚੋਤ੍ਤਮਸਾਨ੍ਤ੍ਵਵਾਦੀ ।
ਸੁਸ੍ਵਾਗਤਾਂ ਵਾਚਮੁਦੀਰਯਾਨਃ ਪੁਨਃ ਪੁਨਸ਼੍ਚੋਦਯਤੀਵ ਹृष੍ਟਃ ॥ 51 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡੇ ਸਪ੍ਤਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
ityuktāssītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
kāścijjagmustadākhyātuṃ rāvaṇasya tarasvinaḥ || 1 ||
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo ghoradarśanāḥ |
punaḥ paruṣamekārthamanarthārthamathābruvan || 2 ||
adyedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye |
rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsametadyathāsukham || 3 ||
sītāṃ tābhiranāryābhirdṛṣṭavā santarjitāṃ tadā |
rākṣasī trijaṭā vṛddhā śayānā vākyamabravīt || 4 ||
ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha |
janakasya sutāmiṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca || 5 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rākṣasānāmabhāvāya bharturasyā bhavāya ca || 6 ||
evamuktāstrijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
sarvā evābruvanbhītāstrijaṭāṃ tāmidaṃ vacaḥ || 7 ||
kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapno'yaṃ kīdṛśo niśi |
tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhācyutam || 8 ||
uvaca vacanaṃ kāle trijaṭā svapnasaṃśritam |
gajadantamayīṃ divyāṃ śibikāmantarikṣagām || 9 ||
yuktāṃ haṃsasahasreṇa svayamāsthāya rāghavaḥ |
śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena sahāgataḥ || 10 ||
svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā |
sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaṃ parvatamāsthitā || 11 ||
rāmeṇa saṅgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā |
rāghavaśca mayā dṛṣṭaścaturdaṣṭraṃ mahāgajam || 12 ||
ārūḍha śśailasaṅkāśaṃ cacāra sahalakṣmaṇaḥ |
tatastau naraśārdūlau dīpyamānau svatejasā || 13 ||
śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau |
tatastasya nagasyāgre hyākāśasthasya dantinaḥ || 14 ||
bhartrā parigṛhītasya jānakī skandhamāśritā |
bharturaṅkātsamutpatya tataḥ kamalalocanā || 15 ||
candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇinā parimārjatī |
tatastābhyāṃ kumārābhyāmāsthitaḥ sa gajottamaḥ || 16 ||
sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā uparisthitaḥ |
pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam || 17 ||
ihopayātaḥ kākutstha ssītayā saha bhāryayā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha vīryavān || 18 ||
āruhya puṣpakaṃ divyaṃ vimānaṃ sūryasannibham |
uttarāṃ diśamālokya jagāma puruṣottamaḥ || 19 ||
evaṃ svapne mayā dṛṣṭo rāmo viṣṇuparākramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha rāghavaḥ || 20 ||
na hi rāmo mahātejāśśakyo jetuṃ surāsuraiḥ |
rākṣasairvāpi cānyairvā svargaḥ pāpajanairiva || 21 ||
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭaḥ kṣitau tailasamukṣitaḥ |
raktavāsāḥ pibanmattaḥ karavīrakṛtasrajaḥ || 22 ||
vimānātpuṣpakādadya rāvaṇaḥ patito bhuvi |
kṛṣyamāṇaḥ striyā dṛṣṭo muṇḍaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ || 23 ||
rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ |
pipaṃstailaṃ hasannṛtyan bhrāntacittākulendriyaḥ || 24 ||
gardabhena yayau śīghraṃ dakṣiṇāṃ diśamāsthitaḥ |
punareva mayā dṛṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 25 ||
patito' vākcirā rā bhūmau gardabhādbhayamohitaḥ |
sahasotthāya sambhrānto bhayārto madavihvalaḥ || 26 ||
unmatta iva digvāsā durvākyaṃ pralapanbahu |
durgandhaṃ dussahaṃ ghoraṃ timiraṃ narakopamam || 27 ||
malapaṅkaṃ praviśyāśu magnastatra sa rāvaṇaḥ |
kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī || 28 ||
kālī kardamaliptāṅgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati |
evaṃ tatra mayā dṛṣṭaḥ kumbhakarṇo niśācaraḥ || 29 ||
rāvaṇasya sutāssarve dṛṣṭāstailasamukṣitāḥ |
varāheṇa daśagrīvaśśiṃśumāreṇa cendrajit || 30 ||
uṣṭreṇa kumbhakarṇaśca prayātā dakṣiṇāṃ diśam |
ekastatra mayā dṛṣṭaḥ śvetacchatro vibhīṣaṇaḥ || 31 ||
śuklamālyāmbaradharaḥ śuklagandhānulepanaḥ |
śaṅkhadundhubhinirghoṣairnṛttagītairalaṅkṛtaḥ || 32 ||
āruhya śailasaṅkāśaṃ meghastanitanissvanam |
caturdantaṃ gajaṃ divyamāste tatra vibhīṣaṇaḥ || 33 ||
caturbhissacivaiḥ sārthaṃ vaihāyasamupasthitaḥ |
samājaśca mayā dṛṣṭo gītavāditraniḥsvanaḥ || 34 ||
pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām |
laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathakuñjarāḥ || 35 ||
sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā |
laṅkā dṛṣṭā mayā svapne rāvaṇenābhirakṣitā || 36 ||
dagdhā rāmasya dūtena vānareṇa tarasvinā |
pītvā tailaṃ pranṛttāśca prahasantyo mahāsvanāḥ || 37 ||
laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasastriyaḥ |
kumbhakarṇādayaśceme sarve rākṣasapuṅgavāḥ || 38 ||
raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahrade |
apagacchata naśyadhvaṃ sītāmāpnoti rāghavaḥ || 39 ||
ghātayetparamāmarṣī yuṣmānsārthaṃ hi rākṣasaiḥ |
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsamanuvratām || 40 ||
bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ |
tadalaṃ krūravākyaiśca sāntvamevābhidhīyatām || 41 ||
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate |
yasyāmevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāṃ pradṛśyate || 42 ||
sā duḥkhairvividhairmuktā priyaṃ prāpnotyanuttamam |
bhartsitāmapi yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā || 43 ||
rāghavāddhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānāmupasthitam |
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā || 44 ||
alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt |
api cāsyā viśālākṣyā na kiñcidupalakṣaye || 45 ||
virūpamapi cāṅgeṣu susūkṣmamapi lakṣaṇam |
chāyāvaiguṇyamātraṃ tu śaṅke duḥkhamupasthitam || 46 ||
aduḥkhārhāmimāṃ devīṃ vaihāyasamupasthitām |
arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmyahamupasthitām || 47 ||
rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca |
nimittabhūtametattu śrotumasyā mahatpriyam || 48 ||
dṛśyate ca sphuraccakṣuḥ padmapatramivāyatam |
īṣaccha hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hyadakṣiṇaḥ || 49 ||
akasmādeva vaidehyā bāhurekaḥ prakampate |
kareṇuhastapratima ssavyaścoruranuttamaḥ || 50 ||
vepamānaḥ sūcayati rāghavaṃ purataḥ sthitam |
pakṣī ca śākhānilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaścottamasāntvavādī |
susvāgatāṃ vācamudīrayānaḥ punaḥ punaścodayatīva hṛṣṭaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तविंशस्सर्गः ।
इत्युक्तास्सीतया घोरं राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ।
काश्चिज्जग्मुस्तदाख्यातुं रावणस्य तरस्विनः ॥ 1 ॥
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यो घोरदर्शनाः ।
पुनः परुषमेकार्थमनर्थार्थमथाब्रुवन् ॥ 2 ॥
अद्येदानीं तवानार्ये सीते पापविनिश्चये ।
राक्षस्यो भक्षयिष्यन्ति मांसमेतद्यथासुखम् ॥ 3 ॥
सीतां ताभिरनार्याभिर्दृष्टवा सन्तर्जितां तदा ।
राक्षसी त्रिजटा वृद्धा शयाना वाक्यमब्रवीत् ॥ 4 ॥
आत्मानं खादतानार्या न सीतां भक्षयिष्यथ ।
जनकस्य सुतामिष्टां स्नुषां दशरथस्य च ॥ 5 ॥
स्वप्नो ह्यद्य मया दृष्टो दारुणो रोमहर्षणः ।
राक्षसानामभावाय भर्तुरस्या भवाय च ॥ 6 ॥
एवमुक्तास्त्रिजटया राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ।
सर्वा एवाब्रुवन्भीतास्त्रिजटां तामिदं वचः ॥ 7 ॥
कथयस्व त्वया दृष्टः स्वप्नोऽयं कीदृशो निशि ।
तासां श्रुत्वा तु वचनं राक्षसीनां मुखाच्युतम् ॥ 8 ॥
उवच वचनं काले त्रिजटा स्वप्नसंश्रितम् ।
गजदन्तमयीं दिव्यां शिबिकामन्तरिक्षगाम् ॥ 9 ॥
युक्तां हंससहस्रेण स्वयमास्थाय राघवः ।
शुक्लमाल्याम्बरधरो लक्ष्मणेन सहागतः ॥ 10 ॥
स्वप्ने चाद्य मया दृष्टा सीता शुक्लाम्बरावृता ।
सागरेण परिक्षिप्तं श्वेतं पर्वतमास्थिता ॥ 11 ॥
रामेण सङ्गता सीता भास्करेण प्रभा यथा ।
राघवश्च मया दृष्टश्चतुर्दष्ट्रं महागजम् ॥ 12 ॥
आरूढ श्शैलसङ्काशं चचार सहलक्ष्मणः ।
ततस्तौ नरशार्दूलौ दीप्यमानौ स्वतेजसा ॥ 13 ॥
शुक्लमाल्याम्बरधरौ जानकीं पर्युपस्थितौ ।
ततस्तस्य नगस्याग्रे ह्याकाशस्थस्य दन्तिनः ॥ 14 ॥
भर्त्रा परिगृहीतस्य जानकी स्कन्धमाश्रिता ।
भर्तुरङ्कात्समुत्पत्य ततः कमललोचना ॥ 15 ॥
चन्द्रसूर्यौ मया दृष्टा पाणिना परिमार्जती ।
ततस्ताभ्यां कुमाराभ्यामास्थितः स गजोत्तमः ॥ 16 ॥
सीतया च विशालाक्ष्या लङ्काया उपरिस्थितः ।
पाण्डुरर्षभयुक्तेन रथेनाष्टयुजा स्वयम् ॥ 17 ॥
इहोपयातः काकुत्स्थ स्सीतया सह भार्यया ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह वीर्यवान् ॥ 18 ॥
आरुह्य पुष्पकं दिव्यं विमानं सूर्यसन्निभम् ।
उत्तरां दिशमालोक्य जगाम पुरुषोत्तमः ॥ 19 ॥
एवं स्वप्ने मया दृष्टो रामो विष्णुपराक्रमः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह राघवः ॥ 20 ॥
न हि रामो महातेजाश्शक्यो जेतुं सुरासुरैः ।
राक्षसैर्वापि चान्यैर्वा स्वर्गः पापजनैरिव ॥ 21 ॥
रावणश्च मया दृष्टः क्षितौ तैलसमुक्षितः ।
रक्तवासाः पिबन्मत्तः करवीरकृतस्रजः ॥ 22 ॥
विमानात्पुष्पकादद्य रावणः पतितो भुवि ।
कृष्यमाणः स्त्रिया दृष्टो मुण्डः कृष्णाम्बरः पुनः ॥ 23 ॥
रथेन खरयुक्तेन रक्तमाल्यानुलेपनः ।
पिपंस्तैलं हसन्नृत्यन् भ्रान्तचित्ताकुलेन्द्रियः ॥ 24 ॥
गर्दभेन ययौ शीघ्रं दक्षिणां दिशमास्थितः ।
पुनरेव मया दृष्टो रावणो राक्षसेश्वरः ॥ 25 ॥
पतितोऽ वाक्चिरा रा भूमौ गर्दभाद्भयमोहितः ।
सहसोत्थाय सम्भ्रान्तो भयार्तो मदविह्वलः ॥ 26 ॥
उन्मत्त इव दिग्वासा दुर्वाक्यं प्रलपन्बहु ।
दुर्गन्धं दुस्सहं घोरं तिमिरं नरकोपमम् ॥ 27 ॥
मलपङ्कं प्रविश्याशु मग्नस्तत्र स रावणः ।
कण्ठे बद्ध्वा दशग्रीवं प्रमदा रक्तवासिनी ॥ 28 ॥
काली कर्दमलिप्ताङ्गी दिशं याम्यां प्रकर्षति ।
एवं तत्र मया दृष्टः कुम्भकर्णो निशाचरः ॥ 29 ॥
रावणस्य सुतास्सर्वे दृष्टास्तैलसमुक्षिताः ।
वराहेण दशग्रीवश्शिंशुमारेण चेन्द्रजित् ॥ 30 ॥
उष्ट्रेण कुम्भकर्णश्च प्रयाता दक्षिणां दिशम् ।
एकस्तत्र मया दृष्टः श्वेतच्छत्रो विभीषणः ॥ 31 ॥
शुक्लमाल्याम्बरधरः शुक्लगन्धानुलेपनः ।
शङ्खदुन्धुभिनिर्घोषैर्नृत्तगीतैरलङ्कृतः ॥ 32 ॥
आरुह्य शैलसङ्काशं मेघस्तनितनिस्स्वनम् ।
चतुर्दन्तं गजं दिव्यमास्ते तत्र विभीषणः ॥ 33 ॥
चतुर्भिस्सचिवैः सार्थं वैहायसमुपस्थितः ।
समाजश्च मया दृष्टो गीतवादित्रनिःस्वनः ॥ 34 ॥
पिबतां रक्तमाल्यानां रक्षसां रक्तवाससाम् ।
लङ्का चेयं पुरी रम्या सवाजिरथकुञ्जराः ॥ 35 ॥
सागरे पतिता दृष्टा भग्नगोपुरतोरणा ।
लङ्का दृष्टा मया स्वप्ने रावणेनाभिरक्षिता ॥ 36 ॥
दग्धा रामस्य दूतेन वानरेण तरस्विना ।
पीत्वा तैलं प्रनृत्ताश्च प्रहसन्त्यो महास्वनाः ॥ 37 ॥
लङ्कायां भस्मरूक्षायां सर्वा राक्षसस्त्रियः ।
कुम्भकर्णादयश्चेमे सर्वे राक्षसपुङ्गवाः ॥ 38 ॥
रक्तं निवसनं गृह्य प्रविष्टा गोमयह्रदे ।
अपगच्छत नश्यध्वं सीतामाप्नोति राघवः ॥ 39 ॥
घातयेत्परमामर्षी युष्मान्सार्थं हि राक्षसैः ।
प्रियां बहुमतां भार्यां वनवासमनुव्रताम् ॥ 40 ॥
भर्त्सितां तर्जितां वापि नानुमंस्यति राघवः ।
तदलं क्रूरवाक्यैश्च सान्त्वमेवाभिधीयताम् ॥ 41 ॥
अभियाचाम वैदेहीमेतद्धि मम रोचते ।
यस्यामेवंविधः स्वप्नो दुःखितायां प्रदृश्यते ॥ 42 ॥
सा दुःखैर्विविधैर्मुक्ता प्रियं प्राप्नोत्यनुत्तमम् ।
भर्त्सितामपि याचध्वं राक्षस्यः किं विवक्षया ॥ 43 ॥
राघवाद्धि भयं घोरं राक्षसानामुपस्थितम् ।
प्रणिपातप्रसन्ना हि मैथिली जनकात्मजा ॥ 44 ॥
अलमेषा परित्रातुं राक्षस्यो महतो भयात् ।
अपि चास्या विशालाक्ष्या न किञ्चिदुपलक्षये ॥ 45 ॥
विरूपमपि चाङ्गेषु सुसूक्ष्ममपि लक्षणम् ।
छायावैगुण्यमात्रं तु शङ्के दुःखमुपस्थितम् ॥ 46 ॥
अदुःखार्हामिमां देवीं वैहायसमुपस्थिताम् ।
अर्थसिद्धिं तु वैदेह्याः पश्याम्यहमुपस्थिताम् ॥ 47 ॥
राक्षसेन्द्रविनाशं च विजयं राघवस्य च ।
निमित्तभूतमेतत्तु श्रोतुमस्या महत्प्रियम् ॥ 48 ॥
दृश्यते च स्फुरच्चक्षुः पद्मपत्रमिवायतम् ।
ईषच्छ हृषितो वास्या दक्षिणाया ह्यदक्षिणः ॥ 49 ॥
अकस्मादेव वैदेह्या बाहुरेकः प्रकम्पते ।
करेणुहस्तप्रतिम स्सव्यश्चोरुरनुत्तमः ॥ 50 ॥
वेपमानः सूचयति राघवं पुरतः स्थितम् ।
पक्षी च शाखानिलयं प्रविष्टः पुनः पुनश्चोत्तमसान्त्ववादी ।
सुस्वागतां वाचमुदीरयानः पुनः पुनश्चोदयतीव हृष्टः ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
ityuktāssītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
kāścijjagmustadākhyātuṃ rāvaṇasya tarasvinaḥ || 1 ||
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo ghoradarśanāḥ |
punaḥ paruṣamekārthamanarthārthamathābruvan || 2 ||
adyedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye |
rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsametadyathāsukham || 3 ||
sītāṃ tābhiranāryābhirdṛṣṭavā santarjitāṃ tadā |
rākṣasī trijaṭā vṛddhā śayānā vākyamabravīt || 4 ||
ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha |
janakasya sutāmiṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca || 5 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rākṣasānāmabhāvāya bharturasyā bhavāya ca || 6 ||
evamuktāstrijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
sarvā evābruvanbhītāstrijaṭāṃ tāmidaṃ vacaḥ || 7 ||
kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapno'yaṃ kīdṛśo niśi |
tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhācyutam || 8 ||
uvaca vacanaṃ kāle trijaṭā svapnasaṃśritam |
gajadantamayīṃ divyāṃ śibikāmantarikṣagām || 9 ||
yuktāṃ haṃsasahasreṇa svayamāsthāya rāghavaḥ |
śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena sahāgataḥ || 10 ||
svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā |
sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaṃ parvatamāsthitā || 11 ||
rāmeṇa saṅgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā |
rāghavaśca mayā dṛṣṭaścaturdaṣṭraṃ mahāgajam || 12 ||
ārūḍha śśailasaṅkāśaṃ cacāra sahalakṣmaṇaḥ |
tatastau naraśārdūlau dīpyamānau svatejasā || 13 ||
śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau |
tatastasya nagasyāgre hyākāśasthasya dantinaḥ || 14 ||
bhartrā parigṛhītasya jānakī skandhamāśritā |
bharturaṅkātsamutpatya tataḥ kamalalocanā || 15 ||
candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇinā parimārjatī |
tatastābhyāṃ kumārābhyāmāsthitaḥ sa gajottamaḥ || 16 ||
sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā uparisthitaḥ |
pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam || 17 ||
ihopayātaḥ kākutstha ssītayā saha bhāryayā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha vīryavān || 18 ||
āruhya puṣpakaṃ divyaṃ vimānaṃ sūryasannibham |
uttarāṃ diśamālokya jagāma puruṣottamaḥ || 19 ||
evaṃ svapne mayā dṛṣṭo rāmo viṣṇuparākramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha rāghavaḥ || 20 ||
na hi rāmo mahātejāśśakyo jetuṃ surāsuraiḥ |
rākṣasairvāpi cānyairvā svargaḥ pāpajanairiva || 21 ||
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭaḥ kṣitau tailasamukṣitaḥ |
raktavāsāḥ pibanmattaḥ karavīrakṛtasrajaḥ || 22 ||
vimānātpuṣpakādadya rāvaṇaḥ patito bhuvi |
kṛṣyamāṇaḥ striyā dṛṣṭo muṇḍaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ || 23 ||
rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ |
pipaṃstailaṃ hasannṛtyan bhrāntacittākulendriyaḥ || 24 ||
gardabhena yayau śīghraṃ dakṣiṇāṃ diśamāsthitaḥ |
punareva mayā dṛṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 25 ||
patito' vākcirā rā bhūmau gardabhādbhayamohitaḥ |
sahasotthāya sambhrānto bhayārto madavihvalaḥ || 26 ||
unmatta iva digvāsā durvākyaṃ pralapanbahu |
durgandhaṃ dussahaṃ ghoraṃ timiraṃ narakopamam || 27 ||
malapaṅkaṃ praviśyāśu magnastatra sa rāvaṇaḥ |
kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī || 28 ||
kālī kardamaliptāṅgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati |
evaṃ tatra mayā dṛṣṭaḥ kumbhakarṇo niśācaraḥ || 29 ||
rāvaṇasya sutāssarve dṛṣṭāstailasamukṣitāḥ |
varāheṇa daśagrīvaśśiṃśumāreṇa cendrajit || 30 ||
uṣṭreṇa kumbhakarṇaśca prayātā dakṣiṇāṃ diśam |
ekastatra mayā dṛṣṭaḥ śvetacchatro vibhīṣaṇaḥ || 31 ||
śuklamālyāmbaradharaḥ śuklagandhānulepanaḥ |
śaṅkhadundhubhinirghoṣairnṛttagītairalaṅkṛtaḥ || 32 ||
āruhya śailasaṅkāśaṃ meghastanitanissvanam |
caturdantaṃ gajaṃ divyamāste tatra vibhīṣaṇaḥ || 33 ||
caturbhissacivaiḥ sārthaṃ vaihāyasamupasthitaḥ |
samājaśca mayā dṛṣṭo gītavāditraniḥsvanaḥ || 34 ||
pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām |
laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathakuñjarāḥ || 35 ||
sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā |
laṅkā dṛṣṭā mayā svapne rāvaṇenābhirakṣitā || 36 ||
dagdhā rāmasya dūtena vānareṇa tarasvinā |
pītvā tailaṃ pranṛttāśca prahasantyo mahāsvanāḥ || 37 ||
laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasastriyaḥ |
kumbhakarṇādayaśceme sarve rākṣasapuṅgavāḥ || 38 ||
raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahrade |
apagacchata naśyadhvaṃ sītāmāpnoti rāghavaḥ || 39 ||
ghātayetparamāmarṣī yuṣmānsārthaṃ hi rākṣasaiḥ |
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsamanuvratām || 40 ||
bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ |
tadalaṃ krūravākyaiśca sāntvamevābhidhīyatām || 41 ||
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate |
yasyāmevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāṃ pradṛśyate || 42 ||
sā duḥkhairvividhairmuktā priyaṃ prāpnotyanuttamam |
bhartsitāmapi yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā || 43 ||
rāghavāddhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānāmupasthitam |
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā || 44 ||
alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt |
api cāsyā viśālākṣyā na kiñcidupalakṣaye || 45 ||
virūpamapi cāṅgeṣu susūkṣmamapi lakṣaṇam |
chāyāvaiguṇyamātraṃ tu śaṅke duḥkhamupasthitam || 46 ||
aduḥkhārhāmimāṃ devīṃ vaihāyasamupasthitām |
arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmyahamupasthitām || 47 ||
rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca |
nimittabhūtametattu śrotumasyā mahatpriyam || 48 ||
dṛśyate ca sphuraccakṣuḥ padmapatramivāyatam |
īṣaccha hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hyadakṣiṇaḥ || 49 ||
akasmādeva vaidehyā bāhurekaḥ prakampate |
kareṇuhastapratima ssavyaścoruranuttamaḥ || 50 ||
vepamānaḥ sūcayati rāghavaṃ purataḥ sthitam |
pakṣī ca śākhānilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaścottamasāntvavādī |
susvāgatāṃ vācamudīrayānaḥ punaḥ punaścodayatīva hṛṣṭaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.