𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑌟𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌹𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌾𑌕𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌮𑌤𑌿𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑍂𑌪𑌾𑌕𑍍𑌷𑍗 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌘𑌸𑌂 𑌭𑌾𑌸𑌕𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑍇𑌨𑌾𑌗𑍍𑌰𑌨𑌾𑌯𑌕𑌾𑌨𑍍 ॥ 2 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌦𑍇𑌶 𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌯𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌨𑍍 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌦𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌵𑍇𑌗𑌸𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑍁𑌧𑌿 ॥ 3 ॥
𑌯𑌾𑌤 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌗𑍍𑌰𑌗𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌃 ।
𑌸𑌵𑌾𑌜𑌿𑌰𑌥𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌾𑌸𑍍𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌶𑍍𑌶𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 4 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌖𑌲𑍁 𑌭𑌾𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌵𑌨𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌮𑌾𑌧𑍇𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌕𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌰𑍋𑌧𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌨 𑌹𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌤𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌤𑌰𑍍𑌕𑌯𑌨𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌥𑌾 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌹𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌭𑌵𑍇𑌦𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌵𑌾 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌸𑍍𑌮𑌦𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌤𑌪𑍋𑌬𑌲𑌾𑌤𑍍 ।
𑌸𑌨𑌾𑌗𑌯𑌕𑍍𑌷𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍁𑌰𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ॥ 7 ॥
𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹𑌿𑌤𑍈𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌤𑍈𑌰𑌵𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌲𑍀𑌕𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍇𑌵 𑌨𑌃 ॥ 8 ॥
𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌹𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌵𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌰𑌿𑌰𑍍𑌧𑍀𑌰𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 9 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌹𑌿 𑌹𑌰𑌯𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌵𑌾𑌲𑍀 𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 10 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌸𑍍𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌦𑌾𑌦𑌯𑌃 ।
𑌨𑍈𑌵𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍀𑌮𑌾 𑌨 𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌨 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 11 ॥
𑌨 𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌬𑌲𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑍗 𑌨 𑌰𑍂𑌪𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌜𑍍𑌞𑍇𑌯𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌦𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌸𑍍𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌮𑌾𑌨𑌵𑌾𑌃 ॥ 13 ॥
𑌭𑌵𑌤𑌾𑌮𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌨 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌰𑌣𑌾𑌜𑌿𑌰𑍇 ।
𑌤𑌥𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍁 𑌨𑌯𑌜𑍍𑌞𑍇𑌨 𑌜𑌯𑌮𑌾𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾 𑌰𑌣𑍇 ॥ 14 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌹𑌿 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌾 ।
𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌮𑌹𑍗𑌜𑌸𑌃 ॥ 15 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌾 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌸𑌮𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ।
𑌰𑌥𑍈𑌰𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌜𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌜𑌵𑍈𑌃 ॥ 16 ॥
𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚𑍋𑌪𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌬𑌲𑍈𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑍋𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌤𑍇𑌜𑍋𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌤𑍋𑌰𑌣𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ।
𑌤𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌵𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 19 ॥
𑌤𑍈 𑌸𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑍈𑌰𑍍𑌭𑍀𑌮𑍈𑌰𑌭𑌿𑌪𑍇𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌯𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌾𑌶𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍀𑌤𑌮𑍁𑌖𑌾𑌶𑍍𑌶𑌰𑌾𑌃 ॥ 20 ॥
𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌪𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍇𑌣 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸 𑌤𑍈𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌶𑌰𑍈𑌶𑍍𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 21 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌨𑌦𑌨𑍍 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌦𑌶 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑌥𑌸𑍍𑌸𑌜𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌃 ॥ 22 ॥
𑌕𑌿𑌰𑌨𑍍 𑌶𑌰𑌶𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍈𑌰𑌭𑌿𑌪𑍇𑌦𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌂 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌶𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌯𑍋𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌯𑍋𑌦𑌮𑌿𑌵 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌅𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍇𑌣𑌾𑌨𑌿𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 24 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌕𑌦𑌨𑌂 𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 𑌚 𑌵𑍇𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸 𑌦𑍂𑌰𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍋𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌥𑍇 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 25 ॥
𑌨𑌿𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌶𑌿𑌰𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾𑌵𑌿𑌵 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌮𑌥𑌿𑌤𑌾𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌰𑌥𑌂 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑍂𑌬𑌰𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 𑌨𑍍𑌯𑌪𑌤𑌦𑍍𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑍂𑌪𑌾𑌕𑍍𑌷𑍗 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌭𑍁𑌵𑌿 ॥ 27 ॥
𑌸𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑌰𑍋𑌷𑍗 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌾𑌵𑍁𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑍗 ।
𑌸 𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍋𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 ॥ 28 ॥
𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌵𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑌭𑌿𑌹𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌤𑌯𑍋𑌰𑍍𑌵𑍇𑌗𑌵𑌤𑍋𑌰𑍍𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 29 ॥
𑌨𑌿𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌣𑌸𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸 𑌸𑌾𑌲𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯 𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 30 ॥
𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗 𑌵𑍀𑌰𑍗 𑌜𑌘𑌾𑌨 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌨𑍍𑌹𑌤𑌾𑌨𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌣 𑌤𑌰𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾 ॥ 31 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌪𑍇𑌦𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌹𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌘𑌸𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌮𑍍 ।
𑌭𑌾𑌸𑌕𑌰𑍍𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌶𑍂𑌲𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 32 ॥
𑌏𑌕𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌂 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑌟𑍍𑌟𑌿𑌸𑍇𑌨 𑌶𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌘𑌸𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑍋𑌧𑌯𑌤𑍍 ॥ 33 ॥
𑌭𑌾𑌸𑌕𑌰𑍍𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍂𑌲𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑌤𑍈𑌰𑍍𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌸𑍃𑌗𑍍𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌤𑌨𑍂𑌰𑍁𑌹𑌃 ॥ 34 ॥
𑌅𑌭𑌵𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌬𑌾𑌲𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ।
𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌶𑍍𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌸𑌮𑍃𑌗𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑌪𑌾𑌦𑌪𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌜𑌘𑌾𑌨 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌵𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌤𑌿𑌷𑍁 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑍁 ॥ 36 ॥
𑌬𑌲𑌂 𑌤𑌦𑌵𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌚 𑌨𑌾𑌶𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ।
𑌅𑌶𑍍𑌵𑍈𑌰𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌗𑌜𑍈𑌰𑍍𑌨𑌾𑌗𑌾𑌨𑍍 𑌯𑍋𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑍋𑌧𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌥𑍈𑌰𑌥𑌾𑌨𑍍 ॥ 37 ॥
𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌶𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷 𑌇𑌵𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍 ।
𑌹𑌤𑍈𑌰𑍍𑌨𑌾𑌗𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍁𑌰𑌗𑍈𑌰𑍍𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌕𑍍𑌷𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥𑍈𑌃 ॥ 38 ॥
𑌹𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑍍𑌭𑍂𑌮𑍀 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌾 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌧𑍍𑌵𑌜𑌿𑌨𑍀𑌪𑌤𑍀𑌨𑍍 𑌰𑌣𑍇 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌬𑌲𑌾𑌨𑍍𑌸𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌤𑍋𑌰𑌣𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 𑌕𑌾𑌲 𑌇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 ॥ 39 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑌟𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
hatānmantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā |
rāvaṇassaṃvṛtākāraścakāra matimuttamām || 1 ||
sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasam |
praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañcasenāgranāyakān || 2 ||
sandideśa daśagrīvo vīrānnayaviśāradān |
hanumadgrahaṇavyagrānvāyuvegasamānyudhi || 3 ||
yāta senāgragāssarve mahābalaparigrahāḥ |
savājirathamātaṅgāssa kapiśśāsyatāmiti || 4 ||
yatnaiśca khalu bhāvyaṃ syāttamāsādya vanālayam |
karma cāpi samādheyaṃ deśakālāvirodhinam || 5 ||
na hyahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā pratitarkayan |
sarvathā tanmahadbhūtaṃ mahābalaparigraham || 6 ||
bhavedindreṇa vā sṛṣṭamasmadarthaṃ tapobalāt |
sanāgayakṣagandharvā devāsuramaharṣayaḥ || 7 ||
yuṣmābhissahitaissarvairmayā saha vinirjitāḥ |
tairavaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiñcideva naḥ || 8 ||
tadeva nātra sandehaḥ prasahya parigṛhyatām |
nāvamānyo bhavadbhiśca harirdhīraparākramaḥ || 9 ||
dṛṣṭā hi harayaḥ pūrvaṃ mayā vipulavikramāḥ |
vālī ca sahasugrīvo jāmbavāṃśca mahābalaḥ || 10 ||
nīlassenāpatiścaiva ye cānye dvividādayaḥ |
naivaṃ teṣāṃ gatirbhīmā na tejo na parākramaḥ || 11 ||
na matirna balotsāhau na rūpaparikalpanam |
mahatsattvamidaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam || 12 ||
prayatnaṃ mahadāsthāya kriyatāmasya nigrahaḥ |
kāmaṃ lokāstrayassendrāssasurāsuramānavāḥ || 13 ||
bhavatāmagrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire |
tathāpi tu nayajñena jayamākāṅkṣatā raṇe || 14 ||
ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhirhi cañcalā |
te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ || 15 ||
samutpeturmahāvegā hutāśasamatejasaḥ |
rathairmattaiśca mātaṅgairvājibhiśca mahājavaiḥ || 16 ||
śastraiśca vividhaistīkṣṇaissarvaiścopacitā balaiḥ |
tatastaṃ dadṛśurvīrā dīpyamānaṃ mahākapim || 17 ||
raśmimantamivodyantaṃ svatejoraśmimālinam |
toraṇasthaṃ mahotsāhaṃ mahāsattvaṃ mahābalam || 18 ||
mahāmatiṃ mahāvegaṃ mahākāyaṃ mahābalam |
taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsvavasthitāḥ || 19 ||
tai staiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ |
tasya pañcāyasāstīkṣṇāśśitāḥ pītamukhāśśarāḥ || 20 ||
śirasyutpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ |
sa taiḥ pañcabhirāviddhaśśaraiśśirasi vānaraḥ || 21 ||
utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan |
tatastu durdharo vīrassarathassajyakārmukaḥ || 22 ||
kiran śaraśataistīkṣṇairabhipede mahābalaḥ |
sa kapirvārayāmāsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam || 23 ||
vṛṣṭimantaṃ payodānte payodamiva mārutaḥ |
ardhyamānastatastena durdhareṇānilātmajaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ bhūyo vyavardhata ca vegavān |
sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ || 25 ||
nipapāta mahāvego vidyudrāśirgirāviva |
tatassa mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūbaram || 26 ||
vihāya nyapatadbhūmau durdharastyaktajīvitaḥ |
taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi || 27 ||
sañjātaroṣau durdharṣāvutpeturarindamau |
sa tābhyāṃ sahasotpatya viṣṭhito vimale'mbare || 28 ||
mudgarābhyāṃ mahābāhurvakṣasyabhihataḥ kapiḥ |
tayorvegavatorvegaṃ vinihatya mahābalaḥ || 29 ||
nipapāta punarbhūmau suparṇasamavikramaḥ |
sa sālavṛkṣamāsādya tamutpāṭya ca vānaraḥ || 30 ||
tāvubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ |
tatastāṃstrīnhatānjñātvā vānareṇa tarasvinā || 31 ||
abhipede mahāvegaḥ prasahya praghaso harim |
bhāsakarṇaśca saṅkṛddhaśśūlamādāya vīryavān || 32 ||
ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinamavasthitam |
paṭṭisena śitāgreṇa praghasaḥ pratyayodhayat || 33 ||
bhāsakarṇaśca śūlena rākṣasaḥ kapisattamam |
sa tābhyāṃ vikṣatairgātrairasṛgdigdhatanūruhaḥ || 34 ||
abhavadvānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ |
samutpāṭya gireśśṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam || 35 ||
jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ |
tatasteṣvavasanneṣu senāpatiṣu pañcasu || 36 ||
balaṃ tadavaśeṣaṃ ca nāśayāmāsa vānaraḥ |
aśvairaśvān gajairnāgān yodhairyodhān rathairathān || 37 ||
sa kapirnāśayāmāsa sahasrākṣa ivāsurān |
hatairnāgaiśca turagairbhagnākṣaiśca mahārathaiḥ || 38 ||
hataiśca rākṣasairbhūmī ruddhamārgā samantataḥ |
tataḥ kapistāndhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrānsabalānsavāhanān |
samīkṣya vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्चत्वारिंशस्सर्गः ।
हतान्मन्त्रिसुतान् बुद्ध्वा वानरेण महात्मना ।
रावणस्संवृताकारश्चकार मतिमुत्तमाम् ॥ 1 ॥
स विरूपाक्षयूपाक्षौ दुर्धरं चैव राक्षसम् ।
प्रघसं भासकर्णं च पञ्चसेनाग्रनायकान् ॥ 2 ॥
सन्दिदेश दशग्रीवो वीरान्नयविशारदान् ।
हनुमद्ग्रहणव्यग्रान्वायुवेगसमान्युधि ॥ 3 ॥
यात सेनाग्रगास्सर्वे महाबलपरिग्रहाः ।
सवाजिरथमातङ्गास्स कपिश्शास्यतामिति ॥ 4 ॥
यत्नैश्च खलु भाव्यं स्यात्तमासाद्य वनालयम् ।
कर्म चापि समाधेयं देशकालाविरोधिनम् ॥ 5 ॥
न ह्यहं तं कपिं मन्ये कर्मणा प्रतितर्कयन् ।
सर्वथा तन्महद्भूतं महाबलपरिग्रहम् ॥ 6 ॥
भवेदिन्द्रेण वा सृष्टमस्मदर्थं तपोबलात् ।
सनागयक्षगन्धर्वा देवासुरमहर्षयः ॥ 7 ॥
युष्माभिस्सहितैस्सर्वैर्मया सह विनिर्जिताः ।
तैरवश्यं विधातव्यं व्यलीकं किञ्चिदेव नः ॥ 8 ॥
तदेव नात्र सन्देहः प्रसह्य परिगृह्यताम् ।
नावमान्यो भवद्भिश्च हरिर्धीरपराक्रमः ॥ 9 ॥
दृष्टा हि हरयः पूर्वं मया विपुलविक्रमाः ।
वाली च सहसुग्रीवो जाम्बवांश्च महाबलः ॥ 10 ॥
नीलस्सेनापतिश्चैव ये चान्ये द्विविदादयः ।
नैवं तेषां गतिर्भीमा न तेजो न पराक्रमः ॥ 11 ॥
न मतिर्न बलोत्साहौ न रूपपरिकल्पनम् ।
महत्सत्त्वमिदं ज्ञेयं कपिरूपं व्यवस्थितम् ॥ 12 ॥
प्रयत्नं महदास्थाय क्रियतामस्य निग्रहः ।
कामं लोकास्त्रयस्सेन्द्रास्ससुरासुरमानवाः ॥ 13 ॥
भवतामग्रतः स्थातुं न पर्याप्ता रणाजिरे ।
तथापि तु नयज्ञेन जयमाकाङ्क्षता रणे ॥ 14 ॥
आत्मा रक्ष्यः प्रयत्नेन युद्धसिद्धिर्हि चञ्चला ।
ते स्वामिवचनं सर्वे प्रतिगृह्य महौजसः ॥ 15 ॥
समुत्पेतुर्महावेगा हुताशसमतेजसः ।
रथैर्मत्तैश्च मातङ्गैर्वाजिभिश्च महाजवैः ॥ 16 ॥
शस्त्रैश्च विविधैस्तीक्ष्णैस्सर्वैश्चोपचिता बलैः ।
ततस्तं ददृशुर्वीरा दीप्यमानं महाकपिम् ॥ 17 ॥
रश्मिमन्तमिवोद्यन्तं स्वतेजोरश्मिमालिनम् ।
तोरणस्थं महोत्साहं महासत्त्वं महाबलम् ॥ 18 ॥
महामतिं महावेगं महाकायं महाबलम् ।
तं समीक्ष्यैव ते सर्वे दिक्षु सर्वास्ववस्थिताः ॥ 19 ॥
तै स्तैः प्रहरणैर्भीमैरभिपेतुस्ततस्ततः ।
तस्य पञ्चायसास्तीक्ष्णाश्शिताः पीतमुखाश्शराः ॥ 20 ॥
शिरस्युत्पलपत्राभा दुर्धरेण निपातिताः ।
स तैः पञ्चभिराविद्धश्शरैश्शिरसि वानरः ॥ 21 ॥
उत्पपात नदन् व्योम्नि दिशो दश विनादयन् ।
ततस्तु दुर्धरो वीरस्सरथस्सज्यकार्मुकः ॥ 22 ॥
किरन् शरशतैस्तीक्ष्णैरभिपेदे महाबलः ।
स कपिर्वारयामास तं व्योम्नि शरवर्षिणम् ॥ 23 ॥
वृष्टिमन्तं पयोदान्ते पयोदमिव मारुतः ।
अर्ध्यमानस्ततस्तेन दुर्धरेणानिलात्मजः ॥ 24 ॥
चकार कदनं भूयो व्यवर्धत च वेगवान् ।
स दूरं सहसोत्पत्य दुर्धरस्य रथे हरिः ॥ 25 ॥
निपपात महावेगो विद्युद्राशिर्गिराविव ।
ततस्स मथिताष्टाश्वं रथं भग्नाक्षकूबरम् ॥ 26 ॥
विहाय न्यपतद्भूमौ दुर्धरस्त्यक्तजीवितः ।
तं विरूपाक्षयूपाक्षौ दृष्ट्वा निपतितं भुवि ॥ 27 ॥
सञ्जातरोषौ दुर्धर्षावुत्पेतुररिन्दमौ ।
स ताभ्यां सहसोत्पत्य विष्ठितो विमलेऽम्बरे ॥ 28 ॥
मुद्गराभ्यां महाबाहुर्वक्षस्यभिहतः कपिः ।
तयोर्वेगवतोर्वेगं विनिहत्य महाबलः ॥ 29 ॥
निपपात पुनर्भूमौ सुपर्णसमविक्रमः ।
स सालवृक्षमासाद्य तमुत्पाट्य च वानरः ॥ 30 ॥
तावुभौ राक्षसौ वीरौ जघान पवनात्मजः ।
ततस्तांस्त्रीन्हतान्ज्ञात्वा वानरेण तरस्विना ॥ 31 ॥
अभिपेदे महावेगः प्रसह्य प्रघसो हरिम् ।
भासकर्णश्च सङ्कृद्धश्शूलमादाय वीर्यवान् ॥ 32 ॥
एकतः कपिशार्दूलं यशस्विनमवस्थितम् ।
पट्टिसेन शिताग्रेण प्रघसः प्रत्ययोधयत् ॥ 33 ॥
भासकर्णश्च शूलेन राक्षसः कपिसत्तमम् ।
स ताभ्यां विक्षतैर्गात्रैरसृग्दिग्धतनूरुहः ॥ 34 ॥
अभवद्वानरः क्रुद्धो बालसूर्यसमप्रभः ।
समुत्पाट्य गिरेश्शृङ्गं समृगव्यालपादपम् ॥ 35 ॥
जघान हनुमान् वीरो राक्षसौ कपिकुञ्जरः ।
ततस्तेष्ववसन्नेषु सेनापतिषु पञ्चसु ॥ 36 ॥
बलं तदवशेषं च नाशयामास वानरः ।
अश्वैरश्वान् गजैर्नागान् योधैर्योधान् रथैरथान् ॥ 37 ॥
स कपिर्नाशयामास सहस्राक्ष इवासुरान् ।
हतैर्नागैश्च तुरगैर्भग्नाक्षैश्च महारथैः ॥ 38 ॥
हतैश्च राक्षसैर्भूमी रुद्धमार्गा समन्ततः ।
ततः कपिस्तान्ध्वजिनीपतीन् रणे निहत्य वीरान्सबलान्सवाहनान् ।
समीक्ष्य वीरः परिगृह्य तोरणं कृतक्षणः काल इव प्रजाक्षये ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
hatānmantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā |
rāvaṇassaṃvṛtākāraścakāra matimuttamām || 1 ||
sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasam |
praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañcasenāgranāyakān || 2 ||
sandideśa daśagrīvo vīrānnayaviśāradān |
hanumadgrahaṇavyagrānvāyuvegasamānyudhi || 3 ||
yāta senāgragāssarve mahābalaparigrahāḥ |
savājirathamātaṅgāssa kapiśśāsyatāmiti || 4 ||
yatnaiśca khalu bhāvyaṃ syāttamāsādya vanālayam |
karma cāpi samādheyaṃ deśakālāvirodhinam || 5 ||
na hyahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā pratitarkayan |
sarvathā tanmahadbhūtaṃ mahābalaparigraham || 6 ||
bhavedindreṇa vā sṛṣṭamasmadarthaṃ tapobalāt |
sanāgayakṣagandharvā devāsuramaharṣayaḥ || 7 ||
yuṣmābhissahitaissarvairmayā saha vinirjitāḥ |
tairavaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiñcideva naḥ || 8 ||
tadeva nātra sandehaḥ prasahya parigṛhyatām |
nāvamānyo bhavadbhiśca harirdhīraparākramaḥ || 9 ||
dṛṣṭā hi harayaḥ pūrvaṃ mayā vipulavikramāḥ |
vālī ca sahasugrīvo jāmbavāṃśca mahābalaḥ || 10 ||
nīlassenāpatiścaiva ye cānye dvividādayaḥ |
naivaṃ teṣāṃ gatirbhīmā na tejo na parākramaḥ || 11 ||
na matirna balotsāhau na rūpaparikalpanam |
mahatsattvamidaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam || 12 ||
prayatnaṃ mahadāsthāya kriyatāmasya nigrahaḥ |
kāmaṃ lokāstrayassendrāssasurāsuramānavāḥ || 13 ||
bhavatāmagrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire |
tathāpi tu nayajñena jayamākāṅkṣatā raṇe || 14 ||
ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhirhi cañcalā |
te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ || 15 ||
samutpeturmahāvegā hutāśasamatejasaḥ |
rathairmattaiśca mātaṅgairvājibhiśca mahājavaiḥ || 16 ||
śastraiśca vividhaistīkṣṇaissarvaiścopacitā balaiḥ |
tatastaṃ dadṛśurvīrā dīpyamānaṃ mahākapim || 17 ||
raśmimantamivodyantaṃ svatejoraśmimālinam |
toraṇasthaṃ mahotsāhaṃ mahāsattvaṃ mahābalam || 18 ||
mahāmatiṃ mahāvegaṃ mahākāyaṃ mahābalam |
taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsvavasthitāḥ || 19 ||
tai staiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ |
tasya pañcāyasāstīkṣṇāśśitāḥ pītamukhāśśarāḥ || 20 ||
śirasyutpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ |
sa taiḥ pañcabhirāviddhaśśaraiśśirasi vānaraḥ || 21 ||
utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan |
tatastu durdharo vīrassarathassajyakārmukaḥ || 22 ||
kiran śaraśataistīkṣṇairabhipede mahābalaḥ |
sa kapirvārayāmāsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam || 23 ||
vṛṣṭimantaṃ payodānte payodamiva mārutaḥ |
ardhyamānastatastena durdhareṇānilātmajaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ bhūyo vyavardhata ca vegavān |
sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ || 25 ||
nipapāta mahāvego vidyudrāśirgirāviva |
tatassa mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūbaram || 26 ||
vihāya nyapatadbhūmau durdharastyaktajīvitaḥ |
taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi || 27 ||
sañjātaroṣau durdharṣāvutpeturarindamau |
sa tābhyāṃ sahasotpatya viṣṭhito vimale'mbare || 28 ||
mudgarābhyāṃ mahābāhurvakṣasyabhihataḥ kapiḥ |
tayorvegavatorvegaṃ vinihatya mahābalaḥ || 29 ||
nipapāta punarbhūmau suparṇasamavikramaḥ |
sa sālavṛkṣamāsādya tamutpāṭya ca vānaraḥ || 30 ||
tāvubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ |
tatastāṃstrīnhatānjñātvā vānareṇa tarasvinā || 31 ||
abhipede mahāvegaḥ prasahya praghaso harim |
bhāsakarṇaśca saṅkṛddhaśśūlamādāya vīryavān || 32 ||
ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinamavasthitam |
paṭṭisena śitāgreṇa praghasaḥ pratyayodhayat || 33 ||
bhāsakarṇaśca śūlena rākṣasaḥ kapisattamam |
sa tābhyāṃ vikṣatairgātrairasṛgdigdhatanūruhaḥ || 34 ||
abhavadvānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ |
samutpāṭya gireśśṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam || 35 ||
jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ |
tatasteṣvavasanneṣu senāpatiṣu pañcasu || 36 ||
balaṃ tadavaśeṣaṃ ca nāśayāmāsa vānaraḥ |
aśvairaśvān gajairnāgān yodhairyodhān rathairathān || 37 ||
sa kapirnāśayāmāsa sahasrākṣa ivāsurān |
hatairnāgaiśca turagairbhagnākṣaiśca mahārathaiḥ || 38 ||
hataiśca rākṣasairbhūmī ruddhamārgā samantataḥ |
tataḥ kapistāndhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrānsabalānsavāhanān |
samīkṣya vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.