ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അരണ്യകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ।
ആര്തസ്വരം തു തം ഭര്തുര്വിജ്ഞായ സദൃശം വനേ ।
ഉവാച ലക്ഷ്മണം സീതാ ഗച്ഛ ജീനീഹി രാഘവമ് ॥ 1 ॥
ന ഹി മേ ഹൃദയം സ്ഥാനേ ജീവിതം വാഽവതിഷ്ഠതി ।
ക്രോശതഃ പരമാര്തസ്യ ശ്രുതശ്ശബ്ദോ മയാ ഭൃശമ് ॥ 2 ॥
ആക്രന്ദമാനം തു വനേ ഭ്രാതരം ത്രാതുമര്ഹസി ।
തം ക്ഷിപ്രമഭിധാവ ത്വം ഭ്രാതരം ശരണൈഷിണമ് ॥ 3 ॥
രക്ഷസാം വശമാപന്നം സിംഹാനാമിവ ഗോവൃഷമ് ।
ന ജഗാമ തഥോക്തസ്തു ഭ്രാതുരാജ്ഞായ ശാസനമ് ॥ 4 ॥
തമുവാച തതസ്തത്ര കുപിതാ ജനകാത്മജാ ।
സൌമിത്രേ മിത്രരൂപേണ ഭ്രാതുസ്ത്വമസി ശത്രുവത് ॥ 5 ॥
യസ്ത്വമസ്യാമവസ്ഥായാം ഭ്രാതരം നാഭിപത്സ്യസേ ।
ഇച്ഛസി ത്വം വിനശ്യന്തം രാമം ലക്ഷ്മണ മത്കൃതേ ॥ 6 ॥
ലോഭാത്ത്വം മത്കൃതേ നൂനം നാനുഗച്ഛസി രാഘവമ് ।
വ്യസനം തേ പ്രിയം മന്യേ സ്നേഹോ ഭ്രാതരിനാസ്തിതേ ॥ 7 ॥
തേന തിഷ്ഠസി വിശ്രബ്ധന്തമപശ്യന്മഹാദ്യുതിമ് ।
കിം ഹി സംശയമാപന്നേ തസ്മിന്നിഹ മയാ ഭവേത് ॥ 8 ॥
കര്തവ്യമിഹ തിഷ്ഠന്ത്യാ യത്പ്രധാനസ്ത്വമാഗതഃ ।
ഇതി ബ്രുവാണാം വൈദേഹീം ബാഷ്പശോകപരിപ്ലുതാമ് ॥ 9 ॥
അബ്രവീല്ലക്ഷ്മണസ്ത്രസ്താം സീതാം മൃഗവധൂമിവ ।
പന്നഗാസുരഗന്ധര്വദേവമാനുഷരാക്ഷസൈഃ ॥ 10 ॥
അശക്യസ്തവ വൈദേഹി ഭര്താ ജേതും ന സംശയഃ ।
ദേവി ദേവമനുഷ്യേഷു ഗന്ധര്വേഷു പതത്രിഷു ॥ 11 ॥
രാക്ഷസേഷു പിശാചേഷു കിന്നരേഷു മൃഗേഷു ച ।
ദാനവേഷു ച ഘോരേഷു സ ന വിദ്യേത ശോഭനേ ॥ 12 ॥
യോ രാമം പ്രതിയുധ്യേത സമരേ വാസവോപമമ് ।
അവധ്യസ്സമരേ രാമോ നൈവം ത്വം വക്തുമര്ഹസി ॥ 13 ॥
ന ത്വാമസ്മിന്വനേ ഹാതുമുത്സഹേ രാഘവം വിനാ ।
അനിവാര്യം ബലം തസ്യ ബലൈര്ബലവതാമപി ॥ 14 ॥
ത്രിഭിര്ലോകൈസ്സമുദ്യുക്തൈസ്സേശ്വരൈരപി സാമരൈഃ ।
ഹൃദയം നിര്വൃതം തേഽസ്തുസന്താപസ്ത്യജ്യതാമയമ് ॥ 15 ॥
ആഗമിഷ്യതി തേ ഭര്താ ശ്രീഘ്രം ഹത്വാ മൃഗോത്തമമ് ।
ന ച തസ്യ സ്വരോ വ്യക്തം മായയാ കേന ചിത്കൃതഃ ।
ഗന്ധര്വനഗരപ്രഖ്യാ മായാ സാ തസ്യ രക്ഷസഃ ॥ 16 ॥
ന്യാസഭൂതാസി വൈദേഹി ന്യസ്താ മയി മഹാത്മനാ ॥ 17 ॥
രാമേണ ത്വം വരാരോഹേ ന ത്വാം ത്യക്തുമിഹോത്സഹേ ।
കൃതവൈരാശ്ച വൈദേഹി വയമേതൈര്നിശാചരൈഃ ॥ 18 ॥
ഖരസ്യ നിധനാദേവ ജനസ്ഥാനവധം പ്രതി ।
രാക്ഷസാ വിവിധാ വാചോ വിസൃജന്തി മഹാവനേ ॥ 19 ॥
ഹിംസാവിഹാരാ വൈദേഹി ന ചിന്തയിതുമര്ഹസി ।
ലക്ഷ്മണേനൈവമുക്താ സാ ക്രുദ്ധാ സംരക്തലോചനാ ॥ 20 ॥
അബ്രവീത്പരുഷം വാക്യം ലക്ഷ്മണം സത്യവാദിനമ് ।
അനാര്യാകരണാരമ്ഭ നൃശംസ കുലപാംസന ॥ 21 ॥
അഹം തവ പ്രിയം മന്യേ രാമസ്യ വ്യസനം മഹത് ।
രാമസ്യ വ്യസനം ദൃഷ്ട്വാ തേനൈതാനി പ്രഭാഷസേ ॥ 22 ॥
നൈതച്ചിത്രം സപത്നേഷു പാപം ലക്ഷ്മണ യദ്ഭവേത് ।
ത്വദ്വിധേഷു നൃശംസേഷു നിത്യം പ്രച്ഛന്നചാരിഷു ॥ 23 ॥
സുദുഷ്ടസ്ത്വം വനേ രാമമേകമേകോഽനുഗച്ഛസി ।
മമ ഹേതോഃ പ്രതിച്ഛന്നഃ പ്രയുക്തോഭരതേന വാ ॥ 24 ॥
തന്നസിധ്യതി സൌമിത്രേ തവ വാ ഭരതസ്യ വാ ।
കഥമിന്ദീവരശ്യാമം പദ്മപത്രനിഭേക്ഷണമ് ॥ 25 ॥
ഉപസംശ്രിത്യ ഭര്താരം കാമയേയം പൃഥഗ്ജനമ് ।
സമക്ഷം തവ സൌമിത്രേ പ്രാണാംസ്ത്യക്ഷേ ന സംശയഃ ।
രാമം വിനാ ക്ഷണമപി ന ഹി ജീവാമി ഭൂതലേ ॥ 26 ॥
ഇത്യുക്തഃ പരുഷം വാക്യം സീതയാ രോമഹര്ഷണമ് ॥ 27 ॥
അബ്രവീല്ലക്ഷ്മണസ്സീതാം പ്രാഞ്ജലിര്വിജിതേന്ദ്രിയഃ ।
ഉത്തരം നോത്സഹേ വക്തും ദൈവതം ഭവതീ മമ ॥ 28 ॥
വാക്യമപ്രതിരൂപം തു ന ചിത്രം സ്ത്രീഷു മൈഥിലി ।
സ്വഭാവസ്ത്വേഷ നാരീണാമേവം ലോകേഷു ദൃശ്യതേ ॥ 29 ॥
വിമുക്തധര്മാശ്ചപലാസ്തീക്ഷ്ണാ ഭേദകരാഃ സ്ത്രിയഃ ।
ന സഹേ ഹീദൃശം വാക്യം വൈദേഹി ജനകാത്മജേ ॥ 30 ॥
ശ്രോത്രയോരുഭയോര്മേദ്യ തപ്തനാരാചസന്നിഭമ് ।
ഉപശൃണ്വന്തു മേ സര്വേ സാക്ഷിഭൂതാ വനേചരാഃ ॥ 31 ॥
ന്യായവാദീ യഥാന്യായമുക്തോഽഹം പരുഷം ത്വയാ ।
ധിക്ത്വാമദ്യ പ്രണശ്യ ത്വം യന്മാമേവം വിശങ്കസേ ।
സ്ത്രീത്വലദുഷ്ടം സ്വഭാവേന ഗുരുവാക്യേ വ്യവസ്ഥിതമ് ॥ 32 ॥
ഗമിഷ്യേ യത്ര കാകുത്സ്ഥ സ്വസ്തി തേഽസ്തു വരാനനേ ॥ 33 ॥
രക്ഷന്തു ത്വാം വിശാലാക്ഷി സമഗ്രാ വനദേവതാഃ ।
നിമിത്താനി ച ഘോരാണി യാനി പ്രാദുര്ഭവന്തി മേ ॥ 34 ॥
അപി ത്വാം സഹ രാമേണ പശ്യേയം പുനരാഗതഃ ।
ന വേത്യേതന്ന ജാനാമി വൈദേഹി ജനകാത്മജേ ॥ 35 ॥
ലക്ഷ്മണേനൈവമുക്താ സാ രുദന്തീ ജനകാത്മജാ ।
പ്രത്യുവാച തതോ വാക്യം തീവ്രം ബാഷ്പപരിപ്ലുതാ ॥ 36 ॥
ഗോദാവരീം പ്രവേക്ഷ്യാമി വിനാ രാമേണ ലക്ഷ്മണ ।
അബന്ധിഷ്യേഽഥവാ ത്യക്ഷ്യേ വിഷമേ ദേഹമാത്മനഃ ॥ 37 ॥
പിബാമ്യഹം വിഷം തീക്ഷ്ണം പ്രവേക്ഷ്യാമി ഹുതാശനമ് ।
ന ത്വഹം രാഘവാദന്യം പദാപി പുരുഷം സ്പൃശേ ॥ 38 ॥
ഇതി ലക്ഷ്മണമാക്രുശ്യ സീതാ ദുഃഖസമന്വിതാ ।
പാണിഭ്യാം രുദതീ ദുഃഖാദുദരം പ്രജഘാന ഹ ॥ 39 ॥
താമാര്തരൂപാം വിമനാ രുദന്തീം സൌമിത്രിരാലോക്യ വിശാലനേത്രാമ് ।
ആശ്വാസയാമാസ ന ചൈവ ഭര്തു സ്തം ഭ്രാതരങ്കിഞ്ചിദുവാച സീതാ ॥ 40 ॥
തതസ്തു സീതാമഭിവാദ്യ ലക്ഷ്മണഃ കൃതാഞ്ജലിഃ കിഞ്ചിദഭിപ്രണമ്യ ച ।
അന്വീക്ഷമാണോ ബഹുശശ്ച മൈഥിലീം ജഗാമ രാമസ്യ സമീപമാത്മവാന് ॥ 41 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അരണ്യകാണ്ഡേ പഞ്ചചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
ārtasvaraṃ tu taṃ bharturvijñāya sadṛśaṃ vane |
uvāca lakṣmaṇaṃ sītā gaccha jīnīhi rāghavam || 1 ||
na hi me hṛdayaṃ sthāne jīvitaṃ vā'vatiṣṭhati |
krośataḥ paramārtasya śrutaśśabdo mayā bhṛśam || 2 ||
ākrandamānaṃ tu vane bhrātaraṃ trātumarhasi |
taṃ kṣipramabhidhāva tvaṃ bhrātaraṃ śaraṇaiṣiṇam || 3 ||
rakṣasāṃ vaśamāpannaṃ siṃhānāmiva govṛṣam |
na jagāma tathoktastu bhrāturājñāya śāsanam || 4 ||
tamuvāca tatastatra kupitā janakātmajā |
saumitre mitrarūpeṇa bhrātustvamasi śatruvat || 5 ||
yastvamasyāmavasthāyāṃ bhrātaraṃ nābhipatsyase |
icchasi tvaṃ vinaśyantaṃ rāmaṃ lakṣmaṇa matkṛte || 6 ||
lobhāttvaṃ matkṛte nūnaṃ nānugacchasi rāghavam |
vyasanaṃ te priyaṃ manye sneho bhrātarināstite || 7 ||
tena tiṣṭhasi viśrabdhantamapaśyanmahādyutim |
kiṃ hi saṃśayamāpanne tasminniha mayā bhavet || 8 ||
kartavyamiha tiṣṭhantyā yatpradhānastvamāgataḥ |
iti bruvāṇāṃ vaidehīṃ bāṣpaśokapariplutām || 9 ||
abravīllakṣmaṇastrastāṃ sītāṃ mṛgavadhūmiva |
pannagāsuragandharvadevamānuṣarākṣasaiḥ || 10 ||
aśakyastava vaidehi bhartā jetuṃ na saṃśayaḥ |
devi devamanuṣyeṣu gandharveṣu patatriṣu || 11 ||
rākṣaseṣu piśāceṣu kinnareṣu mṛgeṣu ca |
dānaveṣu ca ghoreṣu sa na vidyeta śobhane || 12 ||
yo rāmaṃ pratiyudhyeta samare vāsavopamam |
avadhyassamare rāmo naivaṃ tvaṃ vaktumarhasi || 13 ||
na tvāmasminvane hātumutsahe rāghavaṃ vinā |
anivāryaṃ balaṃ tasya balairbalavatāmapi || 14 ||
tribhirlokaissamudyuktaisseśvarairapi sāmaraiḥ |
hṛdayaṃ nirvṛtaṃ te'stusantāpastyajyatāmayam || 15 ||
āgamiṣyati te bhartā śrīghraṃ hatvā mṛgottamam |
na ca tasya svaro vyaktaṃ māyayā kena citkṛtaḥ |
gandharvanagaraprakhyā māyā sā tasya rakṣasaḥ || 16 ||
nyāsabhūtāsi vaidehi nyastā mayi mahātmanā || 17 ||
rāmeṇa tvaṃ varārohe na tvāṃ tyaktumihotsahe |
kṛtavairāśca vaidehi vayametairniśācaraiḥ || 18 ||
kharasya nidhanādeva janasthānavadhaṃ prati |
rākṣasā vividhā vāco visṛjanti mahāvane || 19 ||
hiṃsāvihārā vaidehi na cintayitumarhasi |
lakṣmaṇenaivamuktā sā kruddhā saṃraktalocanā || 20 ||
abravītparuṣaṃ vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavādinam |
anāryākaraṇārambha nṛśaṃsa kulapāṃsana || 21 ||
ahaṃ tava priyaṃ manye rāmasya vyasanaṃ mahat |
rāmasya vyasanaṃ dṛṣṭvā tenaitāni prabhāṣase || 22 ||
naitaccitraṃ sapatneṣu pāpaṃ lakṣmaṇa yadbhavet |
tvadvidheṣu nṛśaṃseṣu nityaṃ pracchannacāriṣu || 23 ||
suduṣṭastvaṃ vane rāmamekameko'nugacchasi |
mama hetoḥ praticchannaḥ prayuktobharatena vā || 24 ||
tannasidhyati saumitre tava vā bharatasya vā |
kathamindīvaraśyāmaṃ padmapatranibhekṣaṇam || 25 ||
upasaṃśritya bhartāraṃ kāmayeyaṃ pṛthagjanam |
samakṣaṃ tava saumitre prāṇāṃstyakṣe na saṃśayaḥ |
rāmaṃ vinā kṣaṇamapi na hi jīvāmi bhūtale || 26 ||
ityuktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ sītayā romaharṣaṇam || 27 ||
abravīllakṣmaṇassītāṃ prāñjalirvijitendriyaḥ |
uttaraṃ notsahe vaktuṃ daivataṃ bhavatī mama || 28 ||
vākyamapratirūpaṃ tu na citraṃ strīṣu maithili |
svabhāvastveṣa nārīṇāmevaṃ lokeṣu dṛśyate || 29 ||
vimuktadharmāścapalāstīkṣṇā bhedakarāḥ striyaḥ |
na sahe hīdṛśaṃ vākyaṃ vaidehi janakātmaje || 30 ||
śrotrayorubhayormedya taptanārācasannibham |
upaśṛṇvantu me sarve sākṣibhūtā vanecarāḥ || 31 ||
nyāyavādī yathānyāyamukto'haṃ paruṣaṃ tvayā |
dhiktvāmadya praṇaśya tvaṃ yanmāmevaṃ viśaṅkase |
strītvaladuṣṭaṃ svabhāvena guruvākye vyavasthitam || 32 ||
gamiṣye yatra kākutstha svasti te'stu varānane || 33 ||
rakṣantu tvāṃ viśālākṣi samagrā vanadevatāḥ |
nimittāni ca ghorāṇi yāni prādurbhavanti me || 34 ||
api tvāṃ saha rāmeṇa paśyeyaṃ punarāgataḥ |
na vetyetanna jānāmi vaidehi janakātmaje || 35 ||
lakṣmaṇenaivamuktā sā rudantī janakātmajā |
pratyuvāca tato vākyaṃ tīvraṃ bāṣpapariplutā || 36 ||
godāvarīṃ pravekṣyāmi vinā rāmeṇa lakṣmaṇa |
abandhiṣye'thavā tyakṣye viṣame dehamātmanaḥ || 37 ||
pibāmyahaṃ viṣaṃ tīkṣṇaṃ pravekṣyāmi hutāśanam |
na tvahaṃ rāghavādanyaṃ padāpi puruṣaṃ spṛśe || 38 ||
iti lakṣmaṇamākruśya sītā duḥkhasamanvitā |
pāṇibhyāṃ rudatī duḥkhādudaraṃ prajaghāna ha || 39 ||
tāmārtarūpāṃ vimanā rudantīṃ saumitrirālokya viśālanetrām |
āśvāsayāmāsa na caiva bhartu staṃ bhrātaraṅkiñciduvāca sītā || 40 ||
tatastu sītāmabhivādya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjaliḥ kiñcidabhipraṇamya ca |
anvīkṣamāṇo bahuśaśca maithilīṃ jagāma rāmasya samīpamātmavān || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ।
आर्तस्वरं तु तं भर्तुर्विज्ञाय सदृशं वने ।
उवाच लक्ष्मणं सीता गच्छ जीनीहि राघवम् ॥ 1 ॥
न हि मे हृदयं स्थाने जीवितं वाऽवतिष्ठति ।
क्रोशतः परमार्तस्य श्रुतश्शब्दो मया भृशम् ॥ 2 ॥
आक्रन्दमानं तु वने भ्रातरं त्रातुमर्हसि ।
तं क्षिप्रमभिधाव त्वं भ्रातरं शरणैषिणम् ॥ 3 ॥
रक्षसां वशमापन्नं सिंहानामिव गोवृषम् ।
न जगाम तथोक्तस्तु भ्रातुराज्ञाय शासनम् ॥ 4 ॥
तमुवाच ततस्तत्र कुपिता जनकात्मजा ।
सौमित्रे मित्ररूपेण भ्रातुस्त्वमसि शत्रुवत् ॥ 5 ॥
यस्त्वमस्यामवस्थायां भ्रातरं नाभिपत्स्यसे ।
इच्छसि त्वं विनश्यन्तं रामं लक्ष्मण मत्कृते ॥ 6 ॥
लोभात्त्वं मत्कृते नूनं नानुगच्छसि राघवम् ।
व्यसनं ते प्रियं मन्ये स्नेहो भ्रातरिनास्तिते ॥ 7 ॥
तेन तिष्ठसि विश्रब्धन्तमपश्यन्महाद्युतिम् ।
किं हि संशयमापन्ने तस्मिन्निह मया भवेत् ॥ 8 ॥
कर्तव्यमिह तिष्ठन्त्या यत्प्रधानस्त्वमागतः ।
इति ब्रुवाणां वैदेहीं बाष्पशोकपरिप्लुताम् ॥ 9 ॥
अब्रवील्लक्ष्मणस्त्रस्तां सीतां मृगवधूमिव ।
पन्नगासुरगन्धर्वदेवमानुषराक्षसैः ॥ 10 ॥
अशक्यस्तव वैदेहि भर्ता जेतुं न संशयः ।
देवि देवमनुष्येषु गन्धर्वेषु पतत्रिषु ॥ 11 ॥
राक्षसेषु पिशाचेषु किन्नरेषु मृगेषु च ।
दानवेषु च घोरेषु स न विद्येत शोभने ॥ 12 ॥
यो रामं प्रतियुध्येत समरे वासवोपमम् ।
अवध्यस्समरे रामो नैवं त्वं वक्तुमर्हसि ॥ 13 ॥
न त्वामस्मिन्वने हातुमुत्सहे राघवं विना ।
अनिवार्यं बलं तस्य बलैर्बलवतामपि ॥ 14 ॥
त्रिभिर्लोकैस्समुद्युक्तैस्सेश्वरैरपि सामरैः ।
हृदयं निर्वृतं तेऽस्तुसन्तापस्त्यज्यतामयम् ॥ 15 ॥
आगमिष्यति ते भर्ता श्रीघ्रं हत्वा मृगोत्तमम् ।
न च तस्य स्वरो व्यक्तं मायया केन चित्कृतः ।
गन्धर्वनगरप्रख्या माया सा तस्य रक्षसः ॥ 16 ॥
न्यासभूतासि वैदेहि न्यस्ता मयि महात्मना ॥ 17 ॥
रामेण त्वं वरारोहे न त्वां त्यक्तुमिहोत्सहे ।
कृतवैराश्च वैदेहि वयमेतैर्निशाचरैः ॥ 18 ॥
खरस्य निधनादेव जनस्थानवधं प्रति ।
राक्षसा विविधा वाचो विसृजन्ति महावने ॥ 19 ॥
हिंसाविहारा वैदेहि न चिन्तयितुमर्हसि ।
लक्ष्मणेनैवमुक्ता सा क्रुद्धा संरक्तलोचना ॥ 20 ॥
अब्रवीत्परुषं वाक्यं लक्ष्मणं सत्यवादिनम् ।
अनार्याकरणारम्भ नृशंस कुलपांसन ॥ 21 ॥
अहं तव प्रियं मन्ये रामस्य व्यसनं महत् ।
रामस्य व्यसनं दृष्ट्वा तेनैतानि प्रभाषसे ॥ 22 ॥
नैतच्चित्रं सपत्नेषु पापं लक्ष्मण यद्भवेत् ।
त्वद्विधेषु नृशंसेषु नित्यं प्रच्छन्नचारिषु ॥ 23 ॥
सुदुष्टस्त्वं वने राममेकमेकोऽनुगच्छसि ।
मम हेतोः प्रतिच्छन्नः प्रयुक्तोभरतेन वा ॥ 24 ॥
तन्नसिध्यति सौमित्रे तव वा भरतस्य वा ।
कथमिन्दीवरश्यामं पद्मपत्रनिभेक्षणम् ॥ 25 ॥
उपसंश्रित्य भर्तारं कामयेयं पृथग्जनम् ।
समक्षं तव सौमित्रे प्राणांस्त्यक्षे न संशयः ।
रामं विना क्षणमपि न हि जीवामि भूतले ॥ 26 ॥
इत्युक्तः परुषं वाक्यं सीतया रोमहर्षणम् ॥ 27 ॥
अब्रवील्लक्ष्मणस्सीतां प्राञ्जलिर्विजितेन्द्रियः ।
उत्तरं नोत्सहे वक्तुं दैवतं भवती मम ॥ 28 ॥
वाक्यमप्रतिरूपं तु न चित्रं स्त्रीषु मैथिलि ।
स्वभावस्त्वेष नारीणामेवं लोकेषु दृश्यते ॥ 29 ॥
विमुक्तधर्माश्चपलास्तीक्ष्णा भेदकराः स्त्रियः ।
न सहे हीदृशं वाक्यं वैदेहि जनकात्मजे ॥ 30 ॥
श्रोत्रयोरुभयोर्मेद्य तप्तनाराचसन्निभम् ।
उपशृण्वन्तु मे सर्वे साक्षिभूता वनेचराः ॥ 31 ॥
न्यायवादी यथान्यायमुक्तोऽहं परुषं त्वया ।
धिक्त्वामद्य प्रणश्य त्वं यन्मामेवं विशङ्कसे ।
स्त्रीत्वलदुष्टं स्वभावेन गुरुवाक्ये व्यवस्थितम् ॥ 32 ॥
गमिष्ये यत्र काकुत्स्थ स्वस्ति तेऽस्तु वरानने ॥ 33 ॥
रक्षन्तु त्वां विशालाक्षि समग्रा वनदेवताः ।
निमित्तानि च घोराणि यानि प्रादुर्भवन्ति मे ॥ 34 ॥
अपि त्वां सह रामेण पश्येयं पुनरागतः ।
न वेत्येतन्न जानामि वैदेहि जनकात्मजे ॥ 35 ॥
लक्ष्मणेनैवमुक्ता सा रुदन्ती जनकात्मजा ।
प्रत्युवाच ततो वाक्यं तीव्रं बाष्पपरिप्लुता ॥ 36 ॥
गोदावरीं प्रवेक्ष्यामि विना रामेण लक्ष्मण ।
अबन्धिष्येऽथवा त्यक्ष्ये विषमे देहमात्मनः ॥ 37 ॥
पिबाम्यहं विषं तीक्ष्णं प्रवेक्ष्यामि हुताशनम् ।
न त्वहं राघवादन्यं पदापि पुरुषं स्पृशे ॥ 38 ॥
इति लक्ष्मणमाक्रुश्य सीता दुःखसमन्विता ।
पाणिभ्यां रुदती दुःखादुदरं प्रजघान ह ॥ 39 ॥
तामार्तरूपां विमना रुदन्तीं सौमित्रिरालोक्य विशालनेत्राम् ।
आश्वासयामास न चैव भर्तु स्तं भ्रातरङ्किञ्चिदुवाच सीता ॥ 40 ॥
ततस्तु सीतामभिवाद्य लक्ष्मणः कृताञ्जलिः किञ्चिदभिप्रणम्य च ।
अन्वीक्षमाणो बहुशश्च मैथिलीं जगाम रामस्य समीपमात्मवान् ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
ārtasvaraṃ tu taṃ bharturvijñāya sadṛśaṃ vane |
uvāca lakṣmaṇaṃ sītā gaccha jīnīhi rāghavam || 1 ||
na hi me hṛdayaṃ sthāne jīvitaṃ vā'vatiṣṭhati |
krośataḥ paramārtasya śrutaśśabdo mayā bhṛśam || 2 ||
ākrandamānaṃ tu vane bhrātaraṃ trātumarhasi |
taṃ kṣipramabhidhāva tvaṃ bhrātaraṃ śaraṇaiṣiṇam || 3 ||
rakṣasāṃ vaśamāpannaṃ siṃhānāmiva govṛṣam |
na jagāma tathoktastu bhrāturājñāya śāsanam || 4 ||
tamuvāca tatastatra kupitā janakātmajā |
saumitre mitrarūpeṇa bhrātustvamasi śatruvat || 5 ||
yastvamasyāmavasthāyāṃ bhrātaraṃ nābhipatsyase |
icchasi tvaṃ vinaśyantaṃ rāmaṃ lakṣmaṇa matkṛte || 6 ||
lobhāttvaṃ matkṛte nūnaṃ nānugacchasi rāghavam |
vyasanaṃ te priyaṃ manye sneho bhrātarināstite || 7 ||
tena tiṣṭhasi viśrabdhantamapaśyanmahādyutim |
kiṃ hi saṃśayamāpanne tasminniha mayā bhavet || 8 ||
kartavyamiha tiṣṭhantyā yatpradhānastvamāgataḥ |
iti bruvāṇāṃ vaidehīṃ bāṣpaśokapariplutām || 9 ||
abravīllakṣmaṇastrastāṃ sītāṃ mṛgavadhūmiva |
pannagāsuragandharvadevamānuṣarākṣasaiḥ || 10 ||
aśakyastava vaidehi bhartā jetuṃ na saṃśayaḥ |
devi devamanuṣyeṣu gandharveṣu patatriṣu || 11 ||
rākṣaseṣu piśāceṣu kinnareṣu mṛgeṣu ca |
dānaveṣu ca ghoreṣu sa na vidyeta śobhane || 12 ||
yo rāmaṃ pratiyudhyeta samare vāsavopamam |
avadhyassamare rāmo naivaṃ tvaṃ vaktumarhasi || 13 ||
na tvāmasminvane hātumutsahe rāghavaṃ vinā |
anivāryaṃ balaṃ tasya balairbalavatāmapi || 14 ||
tribhirlokaissamudyuktaisseśvarairapi sāmaraiḥ |
hṛdayaṃ nirvṛtaṃ te'stusantāpastyajyatāmayam || 15 ||
āgamiṣyati te bhartā śrīghraṃ hatvā mṛgottamam |
na ca tasya svaro vyaktaṃ māyayā kena citkṛtaḥ |
gandharvanagaraprakhyā māyā sā tasya rakṣasaḥ || 16 ||
nyāsabhūtāsi vaidehi nyastā mayi mahātmanā || 17 ||
rāmeṇa tvaṃ varārohe na tvāṃ tyaktumihotsahe |
kṛtavairāśca vaidehi vayametairniśācaraiḥ || 18 ||
kharasya nidhanādeva janasthānavadhaṃ prati |
rākṣasā vividhā vāco visṛjanti mahāvane || 19 ||
hiṃsāvihārā vaidehi na cintayitumarhasi |
lakṣmaṇenaivamuktā sā kruddhā saṃraktalocanā || 20 ||
abravītparuṣaṃ vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavādinam |
anāryākaraṇārambha nṛśaṃsa kulapāṃsana || 21 ||
ahaṃ tava priyaṃ manye rāmasya vyasanaṃ mahat |
rāmasya vyasanaṃ dṛṣṭvā tenaitāni prabhāṣase || 22 ||
naitaccitraṃ sapatneṣu pāpaṃ lakṣmaṇa yadbhavet |
tvadvidheṣu nṛśaṃseṣu nityaṃ pracchannacāriṣu || 23 ||
suduṣṭastvaṃ vane rāmamekameko'nugacchasi |
mama hetoḥ praticchannaḥ prayuktobharatena vā || 24 ||
tannasidhyati saumitre tava vā bharatasya vā |
kathamindīvaraśyāmaṃ padmapatranibhekṣaṇam || 25 ||
upasaṃśritya bhartāraṃ kāmayeyaṃ pṛthagjanam |
samakṣaṃ tava saumitre prāṇāṃstyakṣe na saṃśayaḥ |
rāmaṃ vinā kṣaṇamapi na hi jīvāmi bhūtale || 26 ||
ityuktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ sītayā romaharṣaṇam || 27 ||
abravīllakṣmaṇassītāṃ prāñjalirvijitendriyaḥ |
uttaraṃ notsahe vaktuṃ daivataṃ bhavatī mama || 28 ||
vākyamapratirūpaṃ tu na citraṃ strīṣu maithili |
svabhāvastveṣa nārīṇāmevaṃ lokeṣu dṛśyate || 29 ||
vimuktadharmāścapalāstīkṣṇā bhedakarāḥ striyaḥ |
na sahe hīdṛśaṃ vākyaṃ vaidehi janakātmaje || 30 ||
śrotrayorubhayormedya taptanārācasannibham |
upaśṛṇvantu me sarve sākṣibhūtā vanecarāḥ || 31 ||
nyāyavādī yathānyāyamukto'haṃ paruṣaṃ tvayā |
dhiktvāmadya praṇaśya tvaṃ yanmāmevaṃ viśaṅkase |
strītvaladuṣṭaṃ svabhāvena guruvākye vyavasthitam || 32 ||
gamiṣye yatra kākutstha svasti te'stu varānane || 33 ||
rakṣantu tvāṃ viśālākṣi samagrā vanadevatāḥ |
nimittāni ca ghorāṇi yāni prādurbhavanti me || 34 ||
api tvāṃ saha rāmeṇa paśyeyaṃ punarāgataḥ |
na vetyetanna jānāmi vaidehi janakātmaje || 35 ||
lakṣmaṇenaivamuktā sā rudantī janakātmajā |
pratyuvāca tato vākyaṃ tīvraṃ bāṣpapariplutā || 36 ||
godāvarīṃ pravekṣyāmi vinā rāmeṇa lakṣmaṇa |
abandhiṣye'thavā tyakṣye viṣame dehamātmanaḥ || 37 ||
pibāmyahaṃ viṣaṃ tīkṣṇaṃ pravekṣyāmi hutāśanam |
na tvahaṃ rāghavādanyaṃ padāpi puruṣaṃ spṛśe || 38 ||
iti lakṣmaṇamākruśya sītā duḥkhasamanvitā |
pāṇibhyāṃ rudatī duḥkhādudaraṃ prajaghāna ha || 39 ||
tāmārtarūpāṃ vimanā rudantīṃ saumitrirālokya viśālanetrām |
āśvāsayāmāsa na caiva bhartu staṃ bhrātaraṅkiñciduvāca sītā || 40 ||
tatastu sītāmabhivādya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjaliḥ kiñcidabhipraṇamya ca |
anvīkṣamāṇo bahuśaśca maithilīṃ jagāma rāmasya samīpamātmavān || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.