ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അരണ്യകാണ്ഡമ് ।
അഥ ചതുസ്ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
തതശ്ശൂര്പണഖാം ദൃഷ്ട്വാ ബ്രുവന്തീം പരുഷം വചഃ ।
അമാത്യമധ്യേ സങ്ക്രുദ്ധഃ പരിപപ്രച്ഛ രാവണഃ ॥ 1 ॥
കശ്ച രാമഃ കഥംവീര്യഃ കിംരൂപഃ കിമ്പരാക്രമഃ ।
കിമര്ഥം ദണ്ഡകാരണ്യം പ്രവിഷ്ടസ്സുദുരാസദമ് ॥ 2 ॥
ആയുധം കിഞ്ച രാമസ്യ നിഹതാ യേന രാക്ഷസാഃ ।
ഖരശ്ച നിഹതസ്സങ്ഖ്യേ ദൂഷണസ്ത്രിശിരാസ്തഥാ ॥ 3 ॥
ഇത്യുക്താ രാക്ഷസേന്ദ്രേണ രാക്ഷസീ ക്രോധമൂര്ഛിതാ ।
തതോ രാമം യഥാതത്വമാഖ്യാതുമുപചക്രമേ ॥ 4 ॥
ദീര്ഘബാഹുര്വിശാലാക്ഷ ശ്ചീരകൃഷ്ണാജിനാമ്ബരഃ ।
കന്ദര്പസമരൂപശ്ച രാമോ ദശരഥാത്മജഃ ॥ 5 ॥
ശക്രചാപനിഭം ചാപം വികൃഷ്യ കനകാങ്ഗദമ് ।
ദീപ്താന് ക്ഷിപതി നാരാചാന്സര്പാനിവ മഹാവിഷാന് ॥ 6 ॥
നാദദാനം ശരാന്ഘോരാന്നമുഞ്ചന്തം ശിലീമുഖാന് ।
ന കാര്മുകം വികര്ഷന്തം രാമം പശ്യാമി സംയുഗേ ॥ 7 ॥
ഹന്യമാനം തു തത്സൈന്യം പശ്യാമി ശരവൃഷ്ടിഭിഃ ।
ഇന്ദ്രേണേവോത്തമം സസ്യമാഹതന്ത്വശ്മവൃഷ്ടിഭിഃ ॥ 8 ॥
രക്ഷസാം ഭീമരൂപാണാം സഹസ്രാണി ചതുര്ദശ ।
നിഹതാനി ശരൈ സ്തീക്ഷ്ണൈസ്തേനൈകേന പദാതിനാ ॥ 9 ॥
അര്ധാധികമുഹൂര്തേന ഖരശ്ച സഹദൂഷണഃ ।
ഋഷീണാമഭയം ദത്തം കൃതക്ഷേമാശ്ച ദണ്ഡകാഃ ॥ 10 ॥
ഏകാ കഥഞ്ചിന്മുക്താഹം പരിഭൂയ മഹാത്മനാ ।
സ്ത്രീവധം ശങ്കമാനേന രാമേണ വിദിതാത്മനാ ॥ 11 ॥
ഭ്രാതാ ചാസ്യ മഹാതേജാ ഗുണതസ്തുല്യവിക്രമഃ ।
അനുരക്തശ്ച ഭക്തശ്ച ലക്ഷ്മണോ നാമ വീര്യവാന് ॥ 12 ॥
അമര്ഷീ ദുര്ജയോ ജേതാ വിക്രാന്തോ ബുദ്ധിമാന്ബലീ ।
രാമസ്യ ദക്ഷിണോ ബാഹുര്നിത്യം പ്രാണോ ബഹിശ്ചരഃ ॥ 13 ॥
രാമസ്യ തു വിശാലാക്ഷീ പൂര്ണേന്ദുസദൃശാനനാ ।
ധര്മപത്നീ പ്രിയാ ഭര്തുര്നിത്യം പ്രിയഹിതേ രതാ ॥ 14 ॥
സാ സുകേശീ സുനാസോരുസ്സുരൂപാ ച യശസ്വിനീ ।
ദേവതേവ വനസ്യാസ്യ രാജതേ ശ്രീരിവാപരാ ॥ 15 ॥
തപ്തകാഞ്ചനവര്ണാഭാ രക്തതുങ്ഗനഖീ ശുഭാ ।
സീതാ നാമ വരാരോഹാ വൈദേഹീ തനുമധ്യമാ ॥ 16 ॥
നൈവ ദേവീ ന ഗന്ധര്വീ ന യക്ഷീ ന ച കിന്നരീ ।
നൈവംരൂപാ മയാ നാരീ ദൃഷ്ടപൂര്വാ മഹീതലേ ॥ 17 ॥
യസ്യ സീതാ ഭവേദ്ഭാര്യാ യം ച ഹൃഷ്ടാ പരിഷ്വജേത് ।
അതിജീവേത്സ സര്വേഷു ലോകേഷ്വപി പുരന്ദരാത് ॥ 18 ॥
സാ സുശീലാ വപുശ്ശ്ലാഘ്യാ രൂപേണാപ്രതിമാ ഭുവി ।
തവാനുരൂപാ ഭാര്യാ സ്യാത്ത്വം ച തസ്യാസ്തഥാ പതിഃ ॥ 19 ॥
താം തു വിസ്തീര്ണജഘനാം പീനശ്രോണിപയോധരാമ് ।
ഭാര്യാര്ഥേ ച തവാനേതുമുദ്യതാഹം വരാനനാമ് ॥ 20 ॥
വിരൂപിതാസ്മി ക്രൂരേണ ലക്ഷ്മണേന മഹാഭുജ ।
താം തു ദൃഷ്ട്വാദ്യ വൈദേഹീം പൂര്ണചന്ദ്രനിഭാനനാമ് ।
മന്മഥസ്യ ശരാണാം വൈ ത്വം വിധേയോ ഭവിഷ്യസി ॥ 21 ॥
യദി തസ്യാമഭിപ്രായോ ഭാര്യാര്ഥേ തവ ജായതേ ।
ശീഘ്രമുദ്ധ്രിയതാം പാദോ ജയാര്ഥമിഹ ദക്ഷിണഃ ॥ 22 ॥
കുരു പ്രിയം തഥാ തേഷാം രക്ഷസാം രാക്ഷസേശ്വര ।
വധാത്തസ്യ നൃശംസസ്യ രാമസ്യാശ്രമവാസിനഃ ॥ 23 ॥
തം ശരൈര്നിശിതൈര്ഹത്വാ ലക്ഷ്മണം ച മഹാരഥമ് ।
ഹതനാഥാം സുഖം സീതാം യഥാവദുപഭോക്ഷ്യസി ॥ 24 ॥
രോചതേ യതി തേ വാക്യം മമൈതദ്രാക്ഷസേശ്വര ।
ക്രിയതാം നിര്വിശങ്കേന വചനം മമ രാവണ ॥ 25 ॥
വിജ്ഞായേഹാത്മശക്തിം ച ഹ്രിയതാമബലാ ബലാത് ।
സീതാ സര്വാനവദ്യാങ്ഗീ ഭാര്യാര്ഥേ രാക്ഷസേശ്വര ॥ 26 ॥
നിശമ്യ രാമേണ ശരൈരജിഹ്മഗൈ ര്ഹതാന് ജനസ്ഥാനഗതാന്നിശാചരാന് ।
ഖരം ച ബുദ്ധ്വാ നിഹതം ച ദൂഷണം ത്വമത്ര കൃത്യം പ്രതിപത്തുമര്ഹസി ॥ 27 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അരണ്യകാണ്ഡേ ചതുസ്ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catustriṃśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ dṛṣṭvā bruvantīṃ paruṣaṃ vacaḥ |
amātyamadhye saṅkruddhaḥ paripapraccha rāvaṇaḥ || 1 ||
kaśca rāmaḥ kathaṃvīryaḥ kiṃrūpaḥ kimparākramaḥ |
kimarthaṃ daṇḍakāraṇyaṃ praviṣṭassudurāsadam || 2 ||
āyudhaṃ kiñca rāmasya nihatā yena rākṣasāḥ |
kharaśca nihatassaṅkhye dūṣaṇastriśirāstathā || 3 ||
ityuktā rākṣasendreṇa rākṣasī krodhamūrchitā |
tato rāmaṃ yathātatvamākhyātumupacakrame || 4 ||
dīrghabāhurviśālākṣa ścīrakṛṣṇājināmbaraḥ |
kandarpasamarūpaśca rāmo daśarathātmajaḥ || 5 ||
śakracāpanibhaṃ cāpaṃ vikṛṣya kanakāṅgadam |
dīptān kṣipati nārācānsarpāniva mahāviṣān || 6 ||
nādadānaṃ śarānghorānnamuñcantaṃ śilīmukhān |
na kārmukaṃ vikarṣantaṃ rāmaṃ paśyāmi saṃyuge || 7 ||
hanyamānaṃ tu tatsainyaṃ paśyāmi śaravṛṣṭibhiḥ |
indreṇevottamaṃ sasyamāhatantvaśmavṛṣṭibhiḥ || 8 ||
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa |
nihatāni śarai stīkṣṇaistenaikena padātinā || 9 ||
ardhādhikamuhūrtena kharaśca sahadūṣaṇaḥ |
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ || 10 ||
ekā kathañcinmuktāhaṃ paribhūya mahātmanā |
strīvadhaṃ śaṅkamānena rāmeṇa viditātmanā || 11 ||
bhrātā cāsya mahātejā guṇatastulyavikramaḥ |
anuraktaśca bhaktaśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 12 ||
amarṣī durjayo jetā vikrānto buddhimānbalī |
rāmasya dakṣiṇo bāhurnityaṃ prāṇo bahiścaraḥ || 13 ||
rāmasya tu viśālākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
dharmapatnī priyā bharturnityaṃ priyahite ratā || 14 ||
sā sukeśī sunāsorussurūpā ca yaśasvinī |
devateva vanasyāsya rājate śrīrivāparā || 15 ||
taptakāñcanavarṇābhā raktatuṅganakhī śubhā |
sītā nāma varārohā vaidehī tanumadhyamā || 16 ||
naiva devī na gandharvī na yakṣī na ca kinnarī |
naivaṃrūpā mayā nārī dṛṣṭapūrvā mahītale || 17 ||
yasya sītā bhavedbhāryā yaṃ ca hṛṣṭā pariṣvajet |
atijīvetsa sarveṣu lokeṣvapi purandarāt || 18 ||
sā suśīlā vapuśślāghyā rūpeṇāpratimā bhuvi |
tavānurūpā bhāryā syāttvaṃ ca tasyāstathā patiḥ || 19 ||
tāṃ tu vistīrṇajaghanāṃ pīnaśroṇipayodharām |
bhāryārthe ca tavānetumudyatāhaṃ varānanām || 20 ||
virūpitāsmi krūreṇa lakṣmaṇena mahābhuja |
tāṃ tu dṛṣṭvādya vaidehīṃ pūrṇacandranibhānanām |
manmathasya śarāṇāṃ vai tvaṃ vidheyo bhaviṣyasi || 21 ||
yadi tasyāmabhiprāyo bhāryārthe tava jāyate |
śīghramuddhriyatāṃ pādo jayārthamiha dakṣiṇaḥ || 22 ||
kuru priyaṃ tathā teṣāṃ rakṣasāṃ rākṣaseśvara |
vadhāttasya nṛśaṃsasya rāmasyāśramavāsinaḥ || 23 ||
taṃ śarairniśitairhatvā lakṣmaṇaṃ ca mahāratham |
hatanāthāṃ sukhaṃ sītāṃ yathāvadupabhokṣyasi || 24 ||
rocate yati te vākyaṃ mamaitadrākṣaseśvara |
kriyatāṃ nirviśaṅkena vacanaṃ mama rāvaṇa || 25 ||
vijñāyehātmaśaktiṃ ca hriyatāmabalā balāt |
sītā sarvānavadyāṅgī bhāryārthe rākṣaseśvara || 26 ||
niśamya rāmeṇa śarairajihmagai rhatān janasthānagatānniśācarān |
kharaṃ ca buddhvā nihataṃ ca dūṣaṇaṃ tvamatra kṛtyaṃ pratipattumarhasi || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catustriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ चतुस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शूर्पणखां दृष्ट्वा ब्रुवन्तीं परुषं वचः ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धः परिपप्रच्छ रावणः ॥ 1 ॥
कश्च रामः कथंवीर्यः किंरूपः किम्पराक्रमः ।
किमर्थं दण्डकारण्यं प्रविष्टस्सुदुरासदम् ॥ 2 ॥
आयुधं किञ्च रामस्य निहता येन राक्षसाः ।
खरश्च निहतस्सङ्ख्ये दूषणस्त्रिशिरास्तथा ॥ 3 ॥
इत्युक्ता राक्षसेन्द्रेण राक्षसी क्रोधमूर्छिता ।
ततो रामं यथातत्वमाख्यातुमुपचक्रमे ॥ 4 ॥
दीर्घबाहुर्विशालाक्ष श्चीरकृष्णाजिनाम्बरः ।
कन्दर्पसमरूपश्च रामो दशरथात्मजः ॥ 5 ॥
शक्रचापनिभं चापं विकृष्य कनकाङ्गदम् ।
दीप्तान् क्षिपति नाराचान्सर्पानिव महाविषान् ॥ 6 ॥
नाददानं शरान्घोरान्नमुञ्चन्तं शिलीमुखान् ।
न कार्मुकं विकर्षन्तं रामं पश्यामि संयुगे ॥ 7 ॥
हन्यमानं तु तत्सैन्यं पश्यामि शरवृष्टिभिः ।
इन्द्रेणेवोत्तमं सस्यमाहतन्त्वश्मवृष्टिभिः ॥ 8 ॥
रक्षसां भीमरूपाणां सहस्राणि चतुर्दश ।
निहतानि शरै स्तीक्ष्णैस्तेनैकेन पदातिना ॥ 9 ॥
अर्धाधिकमुहूर्तेन खरश्च सहदूषणः ।
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ॥ 10 ॥
एका कथञ्चिन्मुक्ताहं परिभूय महात्मना ।
स्त्रीवधं शङ्कमानेन रामेण विदितात्मना ॥ 11 ॥
भ्राता चास्य महातेजा गुणतस्तुल्यविक्रमः ।
अनुरक्तश्च भक्तश्च लक्ष्मणो नाम वीर्यवान् ॥ 12 ॥
अमर्षी दुर्जयो जेता विक्रान्तो बुद्धिमान्बली ।
रामस्य दक्षिणो बाहुर्नित्यं प्राणो बहिश्चरः ॥ 13 ॥
रामस्य तु विशालाक्षी पूर्णेन्दुसदृशानना ।
धर्मपत्नी प्रिया भर्तुर्नित्यं प्रियहिते रता ॥ 14 ॥
सा सुकेशी सुनासोरुस्सुरूपा च यशस्विनी ।
देवतेव वनस्यास्य राजते श्रीरिवापरा ॥ 15 ॥
तप्तकाञ्चनवर्णाभा रक्ततुङ्गनखी शुभा ।
सीता नाम वरारोहा वैदेही तनुमध्यमा ॥ 16 ॥
नैव देवी न गन्धर्वी न यक्षी न च किन्नरी ।
नैवंरूपा मया नारी दृष्टपूर्वा महीतले ॥ 17 ॥
यस्य सीता भवेद्भार्या यं च हृष्टा परिष्वजेत् ।
अतिजीवेत्स सर्वेषु लोकेष्वपि पुरन्दरात् ॥ 18 ॥
सा सुशीला वपुश्श्लाघ्या रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
तवानुरूपा भार्या स्यात्त्वं च तस्यास्तथा पतिः ॥ 19 ॥
तां तु विस्तीर्णजघनां पीनश्रोणिपयोधराम् ।
भार्यार्थे च तवानेतुमुद्यताहं वराननाम् ॥ 20 ॥
विरूपितास्मि क्रूरेण लक्ष्मणेन महाभुज ।
तां तु दृष्ट्वाद्य वैदेहीं पूर्णचन्द्रनिभाननाम् ।
मन्मथस्य शराणां वै त्वं विधेयो भविष्यसि ॥ 21 ॥
यदि तस्यामभिप्रायो भार्यार्थे तव जायते ।
शीघ्रमुद्ध्रियतां पादो जयार्थमिह दक्षिणः ॥ 22 ॥
कुरु प्रियं तथा तेषां रक्षसां राक्षसेश्वर ।
वधात्तस्य नृशंसस्य रामस्याश्रमवासिनः ॥ 23 ॥
तं शरैर्निशितैर्हत्वा लक्ष्मणं च महारथम् ।
हतनाथां सुखं सीतां यथावदुपभोक्ष्यसि ॥ 24 ॥
रोचते यति ते वाक्यं ममैतद्राक्षसेश्वर ।
क्रियतां निर्विशङ्केन वचनं मम रावण ॥ 25 ॥
विज्ञायेहात्मशक्तिं च ह्रियतामबला बलात् ।
सीता सर्वानवद्याङ्गी भार्यार्थे राक्षसेश्वर ॥ 26 ॥
निशम्य रामेण शरैरजिह्मगै र्हतान् जनस्थानगतान्निशाचरान् ।
खरं च बुद्ध्वा निहतं च दूषणं त्वमत्र कृत्यं प्रतिपत्तुमर्हसि ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे चतुस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catustriṃśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ dṛṣṭvā bruvantīṃ paruṣaṃ vacaḥ |
amātyamadhye saṅkruddhaḥ paripapraccha rāvaṇaḥ || 1 ||
kaśca rāmaḥ kathaṃvīryaḥ kiṃrūpaḥ kimparākramaḥ |
kimarthaṃ daṇḍakāraṇyaṃ praviṣṭassudurāsadam || 2 ||
āyudhaṃ kiñca rāmasya nihatā yena rākṣasāḥ |
kharaśca nihatassaṅkhye dūṣaṇastriśirāstathā || 3 ||
ityuktā rākṣasendreṇa rākṣasī krodhamūrchitā |
tato rāmaṃ yathātatvamākhyātumupacakrame || 4 ||
dīrghabāhurviśālākṣa ścīrakṛṣṇājināmbaraḥ |
kandarpasamarūpaśca rāmo daśarathātmajaḥ || 5 ||
śakracāpanibhaṃ cāpaṃ vikṛṣya kanakāṅgadam |
dīptān kṣipati nārācānsarpāniva mahāviṣān || 6 ||
nādadānaṃ śarānghorānnamuñcantaṃ śilīmukhān |
na kārmukaṃ vikarṣantaṃ rāmaṃ paśyāmi saṃyuge || 7 ||
hanyamānaṃ tu tatsainyaṃ paśyāmi śaravṛṣṭibhiḥ |
indreṇevottamaṃ sasyamāhatantvaśmavṛṣṭibhiḥ || 8 ||
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa |
nihatāni śarai stīkṣṇaistenaikena padātinā || 9 ||
ardhādhikamuhūrtena kharaśca sahadūṣaṇaḥ |
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ || 10 ||
ekā kathañcinmuktāhaṃ paribhūya mahātmanā |
strīvadhaṃ śaṅkamānena rāmeṇa viditātmanā || 11 ||
bhrātā cāsya mahātejā guṇatastulyavikramaḥ |
anuraktaśca bhaktaśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 12 ||
amarṣī durjayo jetā vikrānto buddhimānbalī |
rāmasya dakṣiṇo bāhurnityaṃ prāṇo bahiścaraḥ || 13 ||
rāmasya tu viśālākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
dharmapatnī priyā bharturnityaṃ priyahite ratā || 14 ||
sā sukeśī sunāsorussurūpā ca yaśasvinī |
devateva vanasyāsya rājate śrīrivāparā || 15 ||
taptakāñcanavarṇābhā raktatuṅganakhī śubhā |
sītā nāma varārohā vaidehī tanumadhyamā || 16 ||
naiva devī na gandharvī na yakṣī na ca kinnarī |
naivaṃrūpā mayā nārī dṛṣṭapūrvā mahītale || 17 ||
yasya sītā bhavedbhāryā yaṃ ca hṛṣṭā pariṣvajet |
atijīvetsa sarveṣu lokeṣvapi purandarāt || 18 ||
sā suśīlā vapuśślāghyā rūpeṇāpratimā bhuvi |
tavānurūpā bhāryā syāttvaṃ ca tasyāstathā patiḥ || 19 ||
tāṃ tu vistīrṇajaghanāṃ pīnaśroṇipayodharām |
bhāryārthe ca tavānetumudyatāhaṃ varānanām || 20 ||
virūpitāsmi krūreṇa lakṣmaṇena mahābhuja |
tāṃ tu dṛṣṭvādya vaidehīṃ pūrṇacandranibhānanām |
manmathasya śarāṇāṃ vai tvaṃ vidheyo bhaviṣyasi || 21 ||
yadi tasyāmabhiprāyo bhāryārthe tava jāyate |
śīghramuddhriyatāṃ pādo jayārthamiha dakṣiṇaḥ || 22 ||
kuru priyaṃ tathā teṣāṃ rakṣasāṃ rākṣaseśvara |
vadhāttasya nṛśaṃsasya rāmasyāśramavāsinaḥ || 23 ||
taṃ śarairniśitairhatvā lakṣmaṇaṃ ca mahāratham |
hatanāthāṃ sukhaṃ sītāṃ yathāvadupabhokṣyasi || 24 ||
rocate yati te vākyaṃ mamaitadrākṣaseśvara |
kriyatāṃ nirviśaṅkena vacanaṃ mama rāvaṇa || 25 ||
vijñāyehātmaśaktiṃ ca hriyatāmabalā balāt |
sītā sarvānavadyāṅgī bhāryārthe rākṣaseśvara || 26 ||
niśamya rāmeṇa śarairajihmagai rhatān janasthānagatānniśācarān |
kharaṃ ca buddhvā nihataṃ ca dūṣaṇaṃ tvamatra kṛtyaṃ pratipattumarhasi || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catustriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.