3.34 অরণ্যকাণ্ড - চতুস্ত্রিংশ সর্গঃ

3.34 Aranyakanda - Chatustrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ চতুস্ত্রিংশস্সর্গঃ ।
ততশ্শূর্পণখাং দৃষ্ট্বা ব্রুবন্তীং পরুষং বচঃ ।
অমাত্যমধ্যে সঙ্ক্রুদ্ধঃ পরিপপ্রচ্ছ রাবণঃ ॥ 1 ॥
কশ্চ রামঃ কথংবীর্যঃ কিংরূপঃ কিম্পরাক্রমঃ ।
কিমর্থং দণ্ডকারণ্যং প্রবিষ্টস্সুদুরাসদম্ ॥ 2 ॥
আযুধং কিঞ্চ রামস্য নিহতা যেন রাক্ষসাঃ ।
খরশ্চ নিহতস্সঙ্খ্যে দূষণস্ত্রিশিরাস্তথা ॥ 3 ॥
ইত্যুক্তা রাক্ষসেন্দ্রেণ রাক্ষসী ক্রোধমূর্ছিতা ।
ততো রামং যথাতত্বমাখ্যাতুমুপচক্রমে ॥ 4 ॥
দীর্ঘবাহুর্বিশালাক্ষ শ্চীরকৃষ্ণাজিনাম্বরঃ ।
কন্দর্পসমরূপশ্চ রামো দশরথাত্মজঃ ॥ 5 ॥
শক্রচাপনিভং চাপং বিকৃষ্য কনকাঙ্গদম্ ।
দীপ্তান্ ক্ষিপতি নারাচান্সর্পানিব মহাবিষান্ ॥ 6 ॥
নাদদানং শরান্ঘোরান্নমুঞ্চন্তং শিলীমুখান্ ।
ন কার্মুকং বিকর্ষন্তং রামং পশ্যামি সংযুগে ॥ 7 ॥
হন্যমানং তু তত্সৈন্যং পশ্যামি শরবৃষ্টিভিঃ ।
ইন্দ্রেণেবোত্তমং সস্যমাহতন্ত্বশ্মবৃষ্টিভিঃ ॥ 8 ॥
রক্ষসাং ভীমরূপাণাং সহস্রাণি চতুর্দশ ।
নিহতানি শরৈ স্তীক্ষ্ণৈস্তেনৈকেন পদাতিনা ॥ 9 ॥
অর্ধাধিকমুহূর্তেন খরশ্চ সহদূষণঃ ।
ঋষীণামভযং দত্তং কৃতক্ষেমাশ্চ দণ্ডকাঃ ॥ 10 ॥
একা কথঞ্চিন্মুক্তাহং পরিভূয মহাত্মনা ।
স্ত্রীবধং শঙ্কমানেন রামেণ বিদিতাত্মনা ॥ 11 ॥
ভ্রাতা চাস্য মহাতেজা গুণতস্তুল্যবিক্রমঃ ।
অনুরক্তশ্চ ভক্তশ্চ লক্ষ্মণো নাম বীর্যবান্ ॥ 12 ॥
অমর্ষী দুর্জযো জেতা বিক্রান্তো বুদ্ধিমান্বলী ।
রামস্য দক্ষিণো বাহুর্নিত্যং প্রাণো বহিশ্চরঃ ॥ 13 ॥
রামস্য তু বিশালাক্ষী পূর্ণেন্দুসদৃশাননা ।
ধর্মপত্নী প্রিযা ভর্তুর্নিত্যং প্রিযহিতে রতা ॥ 14 ॥
সা সুকেশী সুনাসোরুস্সুরূপা চ যশস্বিনী ।
দেবতেব বনস্যাস্য রাজতে শ্রীরিবাপরা ॥ 15 ॥
তপ্তকাঞ্চনবর্ণাভা রক্ততুঙ্গনখী শুভা ।
সীতা নাম বরারোহা বৈদেহী তনুমধ্যমা ॥ 16 ॥
নৈব দেবী ন গন্ধর্বী ন যক্ষী ন চ কিন্নরী ।
নৈবংরূপা মযা নারী দৃষ্টপূর্বা মহীতলে ॥ 17 ॥
যস্য সীতা ভবেদ্ভার্যা যং চ হৃষ্টা পরিষ্বজেত্ ।
অতিজীবেত্স সর্বেষু লোকেষ্বপি পুরন্দরাত্ ॥ 18 ॥
সা সুশীলা বপুশ্শ্লাঘ্যা রূপেণাপ্রতিমা ভুবি ।
তবানুরূপা ভার্যা স্যাত্ত্বং চ তস্যাস্তথা পতিঃ ॥ 19 ॥
তাং তু বিস্তীর্ণজঘনাং পীনশ্রোণিপযোধরাম্ ।
ভার্যার্থে চ তবানেতুমুদ্যতাহং বরাননাম্ ॥ 20 ॥
বিরূপিতাস্মি ক্রূরেণ লক্ষ্মণেন মহাভুজ ।
তাং তু দৃষ্ট্বাদ্য বৈদেহীং পূর্ণচন্দ্রনিভাননাম্ ।
মন্মথস্য শরাণাং বৈ ত্বং বিধেযো ভবিষ্যসি ॥ 21 ॥
যদি তস্যামভিপ্রাযো ভার্যার্থে তব জাযতে ।
শীঘ্রমুদ্ধ্রিযতাং পাদো জযার্থমিহ দক্ষিণঃ ॥ 22 ॥
কুরু প্রিযং তথা তেষাং রক্ষসাং রাক্ষসেশ্বর ।
বধাত্তস্য নৃশংসস্য রামস্যাশ্রমবাসিনঃ ॥ 23 ॥
তং শরৈর্নিশিতৈর্হত্বা লক্ষ্মণং চ মহারথম্ ।
হতনাথাং সুখং সীতাং যথাবদুপভোক্ষ্যসি ॥ 24 ॥
রোচতে যতি তে বাক্যং মমৈতদ্রাক্ষসেশ্বর ।
ক্রিযতাং নির্বিশঙ্কেন বচনং মম রাবণ ॥ 25 ॥
বিজ্ঞাযেহাত্মশক্তিং চ হ্রিযতামবলা বলাত্ ।
সীতা সর্বানবদ্যাঙ্গী ভার্যার্থে রাক্ষসেশ্বর ॥ 26 ॥
নিশম্য রামেণ শরৈরজিহ্মগৈ র্হতান্ জনস্থানগতান্নিশাচরান্ ।
খরং চ বুদ্ধ্বা নিহতং চ দূষণং ত্বমত্র কৃত্যং প্রতিপত্তুমর্হসি ॥ 27 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে চতুস্ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catustriṃśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ dṛṣṭvā bruvantīṃ paruṣaṃ vacaḥ |
amātyamadhye saṅkruddhaḥ paripapraccha rāvaṇaḥ || 1 ||
kaśca rāmaḥ kathaṃvīryaḥ kiṃrūpaḥ kimparākramaḥ |
kimarthaṃ daṇḍakāraṇyaṃ praviṣṭassudurāsadam || 2 ||
āyudhaṃ kiñca rāmasya nihatā yena rākṣasāḥ |
kharaśca nihatassaṅkhye dūṣaṇastriśirāstathā || 3 ||
ityuktā rākṣasendreṇa rākṣasī krodhamūrchitā |
tato rāmaṃ yathātatvamākhyātumupacakrame || 4 ||
dīrghabāhurviśālākṣa ścīrakṛṣṇājināmbaraḥ |
kandarpasamarūpaśca rāmo daśarathātmajaḥ || 5 ||
śakracāpanibhaṃ cāpaṃ vikṛṣya kanakāṅgadam |
dīptān kṣipati nārācānsarpāniva mahāviṣān || 6 ||
nādadānaṃ śarānghorānnamuñcantaṃ śilīmukhān |
na kārmukaṃ vikarṣantaṃ rāmaṃ paśyāmi saṃyuge || 7 ||
hanyamānaṃ tu tatsainyaṃ paśyāmi śaravṛṣṭibhiḥ |
indreṇevottamaṃ sasyamāhatantvaśmavṛṣṭibhiḥ || 8 ||
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa |
nihatāni śarai stīkṣṇaistenaikena padātinā || 9 ||
ardhādhikamuhūrtena kharaśca sahadūṣaṇaḥ |
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ || 10 ||
ekā kathañcinmuktāhaṃ paribhūya mahātmanā |
strīvadhaṃ śaṅkamānena rāmeṇa viditātmanā || 11 ||
bhrātā cāsya mahātejā guṇatastulyavikramaḥ |
anuraktaśca bhaktaśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 12 ||
amarṣī durjayo jetā vikrānto buddhimānbalī |
rāmasya dakṣiṇo bāhurnityaṃ prāṇo bahiścaraḥ || 13 ||
rāmasya tu viśālākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
dharmapatnī priyā bharturnityaṃ priyahite ratā || 14 ||
sā sukeśī sunāsorussurūpā ca yaśasvinī |
devateva vanasyāsya rājate śrīrivāparā || 15 ||
taptakāñcanavarṇābhā raktatuṅganakhī śubhā |
sītā nāma varārohā vaidehī tanumadhyamā || 16 ||
naiva devī na gandharvī na yakṣī na ca kinnarī |
naivaṃrūpā mayā nārī dṛṣṭapūrvā mahītale || 17 ||
yasya sītā bhavedbhāryā yaṃ ca hṛṣṭā pariṣvajet |
atijīvetsa sarveṣu lokeṣvapi purandarāt || 18 ||
sā suśīlā vapuśślāghyā rūpeṇāpratimā bhuvi |
tavānurūpā bhāryā syāttvaṃ ca tasyāstathā patiḥ || 19 ||
tāṃ tu vistīrṇajaghanāṃ pīnaśroṇipayodharām |
bhāryārthe ca tavānetumudyatāhaṃ varānanām || 20 ||
virūpitāsmi krūreṇa lakṣmaṇena mahābhuja |
tāṃ tu dṛṣṭvādya vaidehīṃ pūrṇacandranibhānanām |
manmathasya śarāṇāṃ vai tvaṃ vidheyo bhaviṣyasi || 21 ||
yadi tasyāmabhiprāyo bhāryārthe tava jāyate |
śīghramuddhriyatāṃ pādo jayārthamiha dakṣiṇaḥ || 22 ||
kuru priyaṃ tathā teṣāṃ rakṣasāṃ rākṣaseśvara |
vadhāttasya nṛśaṃsasya rāmasyāśramavāsinaḥ || 23 ||
taṃ śarairniśitairhatvā lakṣmaṇaṃ ca mahāratham |
hatanāthāṃ sukhaṃ sītāṃ yathāvadupabhokṣyasi || 24 ||
rocate yati te vākyaṃ mamaitadrākṣaseśvara |
kriyatāṃ nirviśaṅkena vacanaṃ mama rāvaṇa || 25 ||
vijñāyehātmaśaktiṃ ca hriyatāmabalā balāt |
sītā sarvānavadyāṅgī bhāryārthe rākṣaseśvara || 26 ||
niśamya rāmeṇa śarairajihmagai rhatān janasthānagatānniśācarān |
kharaṃ ca buddhvā nihataṃ ca dūṣaṇaṃ tvamatra kṛtyaṃ pratipattumarhasi || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catustriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ चतुस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शूर्पणखां दृष्ट्वा ब्रुवन्तीं परुषं वचः ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धः परिपप्रच्छ रावणः ॥ 1 ॥
कश्च रामः कथंवीर्यः किंरूपः किम्पराक्रमः ।
किमर्थं दण्डकारण्यं प्रविष्टस्सुदुरासदम् ॥ 2 ॥
आयुधं किञ्च रामस्य निहता येन राक्षसाः ।
खरश्च निहतस्सङ्ख्ये दूषणस्त्रिशिरास्तथा ॥ 3 ॥
इत्युक्ता राक्षसेन्द्रेण राक्षसी क्रोधमूर्छिता ।
ततो रामं यथातत्वमाख्यातुमुपचक्रमे ॥ 4 ॥
दीर्घबाहुर्विशालाक्ष श्चीरकृष्णाजिनाम्बरः ।
कन्दर्पसमरूपश्च रामो दशरथात्मजः ॥ 5 ॥
शक्रचापनिभं चापं विकृष्य कनकाङ्गदम् ।
दीप्तान् क्षिपति नाराचान्सर्पानिव महाविषान् ॥ 6 ॥
नाददानं शरान्घोरान्नमुञ्चन्तं शिलीमुखान् ।
न कार्मुकं विकर्षन्तं रामं पश्यामि संयुगे ॥ 7 ॥
हन्यमानं तु तत्सैन्यं पश्यामि शरवृष्टिभिः ।
इन्द्रेणेवोत्तमं सस्यमाहतन्त्वश्मवृष्टिभिः ॥ 8 ॥
रक्षसां भीमरूपाणां सहस्राणि चतुर्दश ।
निहतानि शरै स्तीक्ष्णैस्तेनैकेन पदातिना ॥ 9 ॥
अर्धाधिकमुहूर्तेन खरश्च सहदूषणः ।
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ॥ 10 ॥
एका कथञ्चिन्मुक्ताहं परिभूय महात्मना ।
स्त्रीवधं शङ्कमानेन रामेण विदितात्मना ॥ 11 ॥
भ्राता चास्य महातेजा गुणतस्तुल्यविक्रमः ।
अनुरक्तश्च भक्तश्च लक्ष्मणो नाम वीर्यवान् ॥ 12 ॥
अमर्षी दुर्जयो जेता विक्रान्तो बुद्धिमान्बली ।
रामस्य दक्षिणो बाहुर्नित्यं प्राणो बहिश्चरः ॥ 13 ॥
रामस्य तु विशालाक्षी पूर्णेन्दुसदृशानना ।
धर्मपत्नी प्रिया भर्तुर्नित्यं प्रियहिते रता ॥ 14 ॥
सा सुकेशी सुनासोरुस्सुरूपा च यशस्विनी ।
देवतेव वनस्यास्य राजते श्रीरिवापरा ॥ 15 ॥
तप्तकाञ्चनवर्णाभा रक्ततुङ्गनखी शुभा ।
सीता नाम वरारोहा वैदेही तनुमध्यमा ॥ 16 ॥
नैव देवी न गन्धर्वी न यक्षी न च किन्नरी ।
नैवंरूपा मया नारी दृष्टपूर्वा महीतले ॥ 17 ॥
यस्य सीता भवेद्भार्या यं च हृष्टा परिष्वजेत् ।
अतिजीवेत्स सर्वेषु लोकेष्वपि पुरन्दरात् ॥ 18 ॥
सा सुशीला वपुश्श्लाघ्या रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
तवानुरूपा भार्या स्यात्त्वं च तस्यास्तथा पतिः ॥ 19 ॥
तां तु विस्तीर्णजघनां पीनश्रोणिपयोधराम् ।
भार्यार्थे च तवानेतुमुद्यताहं वराननाम् ॥ 20 ॥
विरूपितास्मि क्रूरेण लक्ष्मणेन महाभुज ।
तां तु दृष्ट्वाद्य वैदेहीं पूर्णचन्द्रनिभाननाम् ।
मन्मथस्य शराणां वै त्वं विधेयो भविष्यसि ॥ 21 ॥
यदि तस्यामभिप्रायो भार्यार्थे तव जायते ।
शीघ्रमुद्ध्रियतां पादो जयार्थमिह दक्षिणः ॥ 22 ॥
कुरु प्रियं तथा तेषां रक्षसां राक्षसेश्वर ।
वधात्तस्य नृशंसस्य रामस्याश्रमवासिनः ॥ 23 ॥
तं शरैर्निशितैर्हत्वा लक्ष्मणं च महारथम् ।
हतनाथां सुखं सीतां यथावदुपभोक्ष्यसि ॥ 24 ॥
रोचते यति ते वाक्यं ममैतद्राक्षसेश्वर ।
क्रियतां निर्विशङ्केन वचनं मम रावण ॥ 25 ॥
विज्ञायेहात्मशक्तिं च ह्रियतामबला बलात् ।
सीता सर्वानवद्याङ्गी भार्यार्थे राक्षसेश्वर ॥ 26 ॥
निशम्य रामेण शरैरजिह्मगै र्हतान् जनस्थानगतान्निशाचरान् ।
खरं च बुद्ध्वा निहतं च दूषणं त्वमत्र कृत्यं प्रतिपत्तुमर्हसि ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे चतुस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catustriṃśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ dṛṣṭvā bruvantīṃ paruṣaṃ vacaḥ |
amātyamadhye saṅkruddhaḥ paripapraccha rāvaṇaḥ || 1 ||
kaśca rāmaḥ kathaṃvīryaḥ kiṃrūpaḥ kimparākramaḥ |
kimarthaṃ daṇḍakāraṇyaṃ praviṣṭassudurāsadam || 2 ||
āyudhaṃ kiñca rāmasya nihatā yena rākṣasāḥ |
kharaśca nihatassaṅkhye dūṣaṇastriśirāstathā || 3 ||
ityuktā rākṣasendreṇa rākṣasī krodhamūrchitā |
tato rāmaṃ yathātatvamākhyātumupacakrame || 4 ||
dīrghabāhurviśālākṣa ścīrakṛṣṇājināmbaraḥ |
kandarpasamarūpaśca rāmo daśarathātmajaḥ || 5 ||
śakracāpanibhaṃ cāpaṃ vikṛṣya kanakāṅgadam |
dīptān kṣipati nārācānsarpāniva mahāviṣān || 6 ||
nādadānaṃ śarānghorānnamuñcantaṃ śilīmukhān |
na kārmukaṃ vikarṣantaṃ rāmaṃ paśyāmi saṃyuge || 7 ||
hanyamānaṃ tu tatsainyaṃ paśyāmi śaravṛṣṭibhiḥ |
indreṇevottamaṃ sasyamāhatantvaśmavṛṣṭibhiḥ || 8 ||
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa |
nihatāni śarai stīkṣṇaistenaikena padātinā || 9 ||
ardhādhikamuhūrtena kharaśca sahadūṣaṇaḥ |
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ || 10 ||
ekā kathañcinmuktāhaṃ paribhūya mahātmanā |
strīvadhaṃ śaṅkamānena rāmeṇa viditātmanā || 11 ||
bhrātā cāsya mahātejā guṇatastulyavikramaḥ |
anuraktaśca bhaktaśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 12 ||
amarṣī durjayo jetā vikrānto buddhimānbalī |
rāmasya dakṣiṇo bāhurnityaṃ prāṇo bahiścaraḥ || 13 ||
rāmasya tu viśālākṣī pūrṇendusadṛśānanā |
dharmapatnī priyā bharturnityaṃ priyahite ratā || 14 ||
sā sukeśī sunāsorussurūpā ca yaśasvinī |
devateva vanasyāsya rājate śrīrivāparā || 15 ||
taptakāñcanavarṇābhā raktatuṅganakhī śubhā |
sītā nāma varārohā vaidehī tanumadhyamā || 16 ||
naiva devī na gandharvī na yakṣī na ca kinnarī |
naivaṃrūpā mayā nārī dṛṣṭapūrvā mahītale || 17 ||
yasya sītā bhavedbhāryā yaṃ ca hṛṣṭā pariṣvajet |
atijīvetsa sarveṣu lokeṣvapi purandarāt || 18 ||
sā suśīlā vapuśślāghyā rūpeṇāpratimā bhuvi |
tavānurūpā bhāryā syāttvaṃ ca tasyāstathā patiḥ || 19 ||
tāṃ tu vistīrṇajaghanāṃ pīnaśroṇipayodharām |
bhāryārthe ca tavānetumudyatāhaṃ varānanām || 20 ||
virūpitāsmi krūreṇa lakṣmaṇena mahābhuja |
tāṃ tu dṛṣṭvādya vaidehīṃ pūrṇacandranibhānanām |
manmathasya śarāṇāṃ vai tvaṃ vidheyo bhaviṣyasi || 21 ||
yadi tasyāmabhiprāyo bhāryārthe tava jāyate |
śīghramuddhriyatāṃ pādo jayārthamiha dakṣiṇaḥ || 22 ||
kuru priyaṃ tathā teṣāṃ rakṣasāṃ rākṣaseśvara |
vadhāttasya nṛśaṃsasya rāmasyāśramavāsinaḥ || 23 ||
taṃ śarairniśitairhatvā lakṣmaṇaṃ ca mahāratham |
hatanāthāṃ sukhaṃ sītāṃ yathāvadupabhokṣyasi || 24 ||
rocate yati te vākyaṃ mamaitadrākṣaseśvara |
kriyatāṃ nirviśaṅkena vacanaṃ mama rāvaṇa || 25 ||
vijñāyehātmaśaktiṃ ca hriyatāmabalā balāt |
sītā sarvānavadyāṅgī bhāryārthe rākṣaseśvara || 26 ||
niśamya rāmeṇa śarairajihmagai rhatān janasthānagatānniśācarān |
kharaṃ ca buddhvā nihataṃ ca dūṣaṇaṃ tvamatra kṛtyaṃ pratipattumarhasi || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catustriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in