ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അരണ്യകാണ്ഡമ് ।
അഥ ത്രയസ്ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
തതഃ ശൂര്പണഖാ ദീനാ രാവണം ലോകരാവണമ് ।
അമാത്യമധ്യേ സങ്ക്രുദ്ധാ പരുഷം വാക്യമബ്രവീത് ॥ 1 ॥
പ്രമത്തഃ കാമഭോഗേഷു സ്വൈരവൃത്തോ നിരങ്കുശഃ ।
സമുത്പന്നം ഭയം ഘോരം ബോദ്ധവ്യം നാവബുധ്യസേ ॥ 2 ॥
സക്തം ഗ്രാമ്യേഷു ഭോഗേഷു കാമവൃത്തം മഹീപതിമ് ।
ലുബ്ധം ന ബഹുമന്യന്തേ ശ്മശാനാഗ്നിമിവ പ്രജാഃ ॥ 3 ॥
സ്വയം കാര്യാണി യഃ കാലേ നാനുതിഷ്ഠതി പാര്ഥിവഃ ।
സ തു വൈ സഹ രാജ്യേന തൈശ്ച കാര്യൈര്വിനശ്യതി ॥ 4 ॥
അയുക്തചാരം ദുര്ദര്ശമസ്വാധീനം നരാധിപമ് ।
വര്ജയന്തി നരാ ദൂരാന്നദീപങ്കാമിവ ദ്വിപാഃ ॥ 5 ॥
യേ ന രക്ഷന്തി വിഷയമസ്വാധീനാ നരാധിപാഃ ।
തേ ന വൃദ്ധ്യാ പ്രകാശന്തേ ഗിരയസ്സാഗരേ യഥാ ॥ 6 ॥
ആത്മവദ്ഭിര്വിഗൃഹ്യ ത്വം ദേവഗന്ധര്വദാനവൈഃ ।
അയുക്തചാരശ്ചപലഃ കഥം രാജാ ഭവിഷ്യസി ॥ 7 ॥
ത്വന്തു ബാലസ്വഭാവശ്ച ബുദ്ധിഹീനശ്ച രാക്ഷസ ।
ജ്ഞാതവ്യന്തു ന ജാനീഷേ കഥം രാജാ ഭവിഷ്യസി ॥ 8 ॥
യേഷാം ചാരശ്ച കോശശ്ച നയശ്ച ജയതാം വര ।
അസ്വാധീനാ നരേന്ദ്രാണാം പ്രാകൃതൈസ്തേ ജനൈസ്സമാഃ ॥ 9 ॥
യസ്മാത്പശ്യന്തി ദൂരസ്ഥാന് സര്വാനര്ഥാന്നരാധിപാഃ ।
ചാരേണ തസ്മാദുച്യന്തേ രാജാനോ ദീര്ഘചക്ഷുഷഃ ॥ 10 ॥
അയുക്തചാരം മന്യേ ത്വാം പ്രാകൃതൈസ്സചിവൈര്വൃതമ് ।
സ്വജനം തു ജനസ്ഥാനേ ഹതം യോ നാവബുദ്ധ്യസേ ॥ 11 ॥
ചതുര്ദശ സഹസ്രാണി രക്ഷസാം ക്രൂരകര്മണാമ് ।
ഹതാന്യേകേന രാമേണ ഖരശ്ച സഹദൂഷണഃ ॥ 12 ॥
ഋഷീണാമഭയം ദത്തം കൃതക്ഷേമാശ്ച ദണ്ഡകാഃ ।
ധര്ഷിതം ച ജനസ്ഥാനം രാമേണാക്ലിഷ്ടകര്മണാ ॥ 13 ॥
ത്വന്തു ലുബ്ദഃ പ്രമത്തശ്ച പരാധീനശ്ച രാവണ ।
വിഷയേ സ്വേ സമുത്പന്നം ഭയം യോ നാവബുധ്യസേ ॥ 14 ॥
തീക്ഷ്ണമല്പപ്രദാതാരം പ്രമത്തം ഗര്വിതം ശഠമ് ।
വ്യസനേ സര്വഭൂതാനി നാഭിധാവന്തി പാര്ഥിവമ് ॥ 15 ॥
അതിമാനിനമഗ്രാഹ്യമാത്മസമ്ഭാവിതം നരമ് ।
ക്രോധിനം വ്യസനേ ഹന്തി സ്വജനോഽപി മഹീപതിമ് ॥ 16 ॥
നാനുതിഷ്ഠതി കാര്യാണി ഭയേഷു ന ബിഭേതി ച ।
ക്ഷിപ്രം രാജ്യാച്യുതോ ദീനസ്തൃണൈസ്തുല്യോ ഭവിഷ്യതി ॥ 17 ॥
ശുഷ്കൈഃ കാഷ്ഠൈര്ഭവേത്കാര്യം ലോഷ്ടൈരപി ച പാംസുഭിഃ ।
ന തു സ്ഥാനാത്പരിഭ്രഷ്ടൈഃ കാര്യം സ്യാദ്വസുധാധിപൈഃ ॥ 18 ॥
അപഭുക്തം യഥാ വാസസ്സ്രജോ വാ മൃദിതാ യഥാ ।
ഏവം രാജ്യാത്പരിഭ്രഷ്ടസ്സമര്ഥോഽപി നിരര്ഥകഃ ॥ 19 ॥
അപ്രമത്തശ്ച യോ രാജാ സര്വജ്ഞോ വിജിതേന്ദ്രിയഃ ।
കൃതജ്ഞോ ധര്മശീലശ്ച സ രാജാ തിഷ്ഠതേ ചിരമ് ॥ 20 ॥
നയനാഭ്യാം പ്രസുപ്തോഽപി ജാഗര്തി നയചക്ഷുഷാ ।
ത്യക്തക്രോധപ്രമാദശ്ച സ രാജാ പൂജ്യതേ ജനൈഃ ॥ 21 ॥
ത്വം തു രാവണ ദുര്ബുദ്ധിര്ഗുണൈരേതൈര്വിവര്ജിതഃ ।
യസ്യ തേഽവിദിതശ്ചാരൈ രക്ഷസാം സുമഹാന്വധഃ ॥ 22 ॥
പരാവമന്താ വിഷയേഷു സങ്ഗതോ ന ദേശകാലപ്രവിഭാഗതത്വവിത് ।
അയുക്തബുദ്ധിര്ഗുണദോഷനിശ്ചയേ വിപന്നരാജ്യോ നചിരാദ്വിപത്സ്യസേ ॥ 23 ॥
ഇതി സ്വദോഷാന് പരികീര്തിതാംസ്തയാ സമീക്ഷ്യ ബുദ്ധ്യാ ക്ഷണദാചരേശ്വരഃ ।
ധനേന ദര്പേണ ബലേന ചാന്വിതോ വിചിന്തയാമാസ ചിരം സ രാവണഃ ॥ 24 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അരണ്യകാണ്ഡേ ത്രയസ്ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततः शूर्पणखा दीना रावणं लोकरावणम् ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धा परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
प्रमत्तः कामभोगेषु स्वैरवृत्तो निरङ्कुशः ।
समुत्पन्नं भयं घोरं बोद्धव्यं नावबुध्यसे ॥ 2 ॥
सक्तं ग्राम्येषु भोगेषु कामवृत्तं महीपतिम् ।
लुब्धं न बहुमन्यन्ते श्मशानाग्निमिव प्रजाः ॥ 3 ॥
स्वयं कार्याणि यः काले नानुतिष्ठति पार्थिवः ।
स तु वै सह राज्येन तैश्च कार्यैर्विनश्यति ॥ 4 ॥
अयुक्तचारं दुर्दर्शमस्वाधीनं नराधिपम् ।
वर्जयन्ति नरा दूरान्नदीपङ्कामिव द्विपाः ॥ 5 ॥
ये न रक्षन्ति विषयमस्वाधीना नराधिपाः ।
ते न वृद्ध्या प्रकाशन्ते गिरयस्सागरे यथा ॥ 6 ॥
आत्मवद्भिर्विगृह्य त्वं देवगन्धर्वदानवैः ।
अयुक्तचारश्चपलः कथं राजा भविष्यसि ॥ 7 ॥
त्वन्तु बालस्वभावश्च बुद्धिहीनश्च राक्षस ।
ज्ञातव्यन्तु न जानीषे कथं राजा भविष्यसि ॥ 8 ॥
येषां चारश्च कोशश्च नयश्च जयतां वर ।
अस्वाधीना नरेन्द्राणां प्राकृतैस्ते जनैस्समाः ॥ 9 ॥
यस्मात्पश्यन्ति दूरस्थान् सर्वानर्थान्नराधिपाः ।
चारेण तस्मादुच्यन्ते राजानो दीर्घचक्षुषः ॥ 10 ॥
अयुक्तचारं मन्ये त्वां प्राकृतैस्सचिवैर्वृतम् ।
स्वजनं तु जनस्थाने हतं यो नावबुद्ध्यसे ॥ 11 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां क्रूरकर्मणाम् ।
हतान्येकेन रामेण खरश्च सहदूषणः ॥ 12 ॥
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ।
धर्षितं च जनस्थानं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 13 ॥
त्वन्तु लुब्दः प्रमत्तश्च पराधीनश्च रावण ।
विषये स्वे समुत्पन्नं भयं यो नावबुध्यसे ॥ 14 ॥
तीक्ष्णमल्पप्रदातारं प्रमत्तं गर्वितं शठम् ।
व्यसने सर्वभूतानि नाभिधावन्ति पार्थिवम् ॥ 15 ॥
अतिमानिनमग्राह्यमात्मसम्भावितं नरम् ।
क्रोधिनं व्यसने हन्ति स्वजनोऽपि महीपतिम् ॥ 16 ॥
नानुतिष्ठति कार्याणि भयेषु न बिभेति च ।
क्षिप्रं राज्याच्युतो दीनस्तृणैस्तुल्यो भविष्यति ॥ 17 ॥
शुष्कैः काष्ठैर्भवेत्कार्यं लोष्टैरपि च पांसुभिः ।
न तु स्थानात्परिभ्रष्टैः कार्यं स्याद्वसुधाधिपैः ॥ 18 ॥
अपभुक्तं यथा वासस्स्रजो वा मृदिता यथा ।
एवं राज्यात्परिभ्रष्टस्समर्थोऽपि निरर्थकः ॥ 19 ॥
अप्रमत्तश्च यो राजा सर्वज्ञो विजितेन्द्रियः ।
कृतज्ञो धर्मशीलश्च स राजा तिष्ठते चिरम् ॥ 20 ॥
नयनाभ्यां प्रसुप्तोऽपि जागर्ति नयचक्षुषा ।
त्यक्तक्रोधप्रमादश्च स राजा पूज्यते जनैः ॥ 21 ॥
त्वं तु रावण दुर्बुद्धिर्गुणैरेतैर्विवर्जितः ।
यस्य तेऽविदितश्चारै रक्षसां सुमहान्वधः ॥ 22 ॥
परावमन्ता विषयेषु सङ्गतो न देशकालप्रविभागतत्ववित् ।
अयुक्तबुद्धिर्गुणदोषनिश्चये विपन्नराज्यो नचिराद्विपत्स्यसे ॥ 23 ॥
इति स्वदोषान् परिकीर्तितांस्तया समीक्ष्य बुद्ध्या क्षणदाचरेश्वरः ।
धनेन दर्पेण बलेन चान्वितो विचिन्तयामास चिरं स रावणः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.