ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അരണ്യകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഏകചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ।
ആജ്ഞപ്തോ രാജവദ്വാക്യം പ്രതികൂലം നിശാചരഃ ।
അബ്രവീത്പരുഷം വാക്യം മാരീചോ രാക്ഷസാധിപമ് ॥ 1 ॥
കേനായമുപദിഷ്ടസ്തേ വിനാശഃ പാപകര്മണാ ।
സപുത്രസ്യ സരാഷ്ട്രസ്യ സാമാത്യസ്യ നിശാചര ॥ 2 ॥
കസ്ത്വയാ സുഖിനാ രാജന്നാഭിനന്ദതി പാപകൃത് ।
കേനേദമുപദിഷ്ടം തേ മൃത്യുദ്വാരമുപായതഃ ॥ 3 ॥
ശത്രവസ്തവ സുവ്യക്തം ഹീനവീര്യാ നിശാചരാഃ ।
ഇച്ഛന്തി ത്വാം വിനശ്യന്തമുപരുദ്ധം ബലീയസാ ॥ 4 ॥
കേനേദമുപദിഷ്ടം തേ ക്ഷുദ്രേണാഹിതവാദിനാ ।
യസ്ത്വാമിച്ഛതി നശ്യന്തം സ്വകൃതേന നിശാചര ॥ 5 ॥
വധ്യാഃ ഖലു ന ഹന്യന്തേ സചിവാസ്തവ രാവണ ।
യേ ത്വാമുത്പഥമാരൂഢം ന നിഗൃഹ്ണന്തി സര്വശഃ ॥ 6 ॥
അമാത്യൈഃ കാമവൃത്തോ ഹി രാജാ കാപഥമാശ്രിതഃ ।
നിഗ്രാഹ്യസ്സര്വഥാ സദഭിര്ന നിഗ്രാഹ്യോ നിഗൃഹ്യസേ ॥ 7 ॥
ധര്മമര്ഥം ച കാമം ച യശശ്ച ജയതാം വര ।
സ്വാമിപ്രസാദാത്സചിവാഃ പ്രാപ്നുവന്തി നിശാചര ॥ 8 ॥
വിപര്യയേ തു തത്സര്വം വ്യര്ഥം ഭവതി രാവണ ।
വ്യസനം സ്വാമിവൈഗുണ്യാത്പ്രാപ്നുവന്തീതരേ ജനാഃ ॥ 9 ॥
രാജമൂലോ ഹി ധര്മശ്ച ജയശ്ച ജയതാം വര ।
തസ്മാത്സര്വാസ്വവസ്ഥാസു രക്ഷിതവ്യാ നരാധിപാഃ ॥ 10 ॥
രാജ്യം പാലയിതും ശക്യം ന തീക്ഷ്ണേന നിശാചര ।
ന ചാപി പ്രതികൂലേന നാവിനീതേന രാക്ഷസ ॥ 11 ॥
യേ തീക്ഷ്ണമന്ത്രാസ്സചിവാ ഭജ്യന്തേ സഹ തേന വൈ ।
വിഷമേ തുരഗാ ശ്ശീഘ്രാ മന്ദസാരഥയോ യഥാ ॥ 12 ॥
ബഹവസ്സാധവോ ലോകേ യുക്താ ധര്മമനുഷ്ഠിതാഃ ।
പരേഷാമപരാധേന വിനഷ്ടാസ്സപരിച്ഛദാഃ ॥ 13 ॥
സ്വാമിനാ പ്രതികൂലേന പ്രജാസ്തീക്ഷ്ണേന രാവണ ।
രക്ഷ്യമാണാ ന വര്ധന്തേ മേഷാ ഗോമായുനാ യഥാ ॥ 14 ॥
അവശ്യം വിനശിഷ്യന്തി സര്വേ രാവണ രാക്ഷസാഃ ।
യേഷാം ത്വം കര്കശോ രാജാ ദുര്ബുദ്ധിരജിതേന്ദ്രിയഃ ॥ 15 ॥
തദിദം കാകതാലീയം ഘോരമാസാദിതം മയാ ।
അത്ര കിം ശോചനീയസ്ത്വം സസൈന്യോ വിനശിഷ്യസി ॥ 16 ॥
മാം നിഹത്യ തു രാമശ്ച ന ചിരാത്ത്വാം വധിഷ്യതി ।
അനേന കൃതകൃത്യോഽസ്മി മ്രിയേയമരിണാ ഹതഃ ॥ 17 ॥
ദര്ശനാദേവ രാമസ്യ ഹതം മാമവധാരയ ।
ആത്മാനം ച ഹതം വിദ്ധി ഹൃത്വാ സീതാം സബാന്ധവമ് ॥ 18 ॥
ആനയിഷ്യസി ചേത്സീതാമാശ്രമാത്സഹിതോ മയാ ।
നൈവത്വമസി നാഹം ച നൈവ ലങ്കാ ന രാക്ഷസാഃ ॥ 19 ॥
നിവാര്യമാണസ്തു മയാ ഹിതൈഷിണാ ന മൃഷ്യസേ വാക്യമിദം നിശാചര ।
പരേതകല്പാ ഹി ഗതായുഷോ നരാ ഹിതം ന ഗൃഹ്ണന്തി സുഹൃദ്ഭിരീരിതമ് ॥ 20 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അരണ്യകാണ്ഡേ ഏകചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekacatvāriṃśassargaḥ |
ājñapto rājavadvākyaṃ pratikūlaṃ niśācaraḥ |
abravītparuṣaṃ vākyaṃ mārīco rākṣasādhipam || 1 ||
kenāyamupadiṣṭaste vināśaḥ pāpakarmaṇā |
saputrasya sarāṣṭrasya sāmātyasya niśācara || 2 ||
kastvayā sukhinā rājannābhinandati pāpakṛt |
kenedamupadiṣṭaṃ te mṛtyudvāramupāyataḥ || 3 ||
śatravastava suvyaktaṃ hīnavīryā niśācarāḥ |
icchanti tvāṃ vinaśyantamuparuddhaṃ balīyasā || 4 ||
kenedamupadiṣṭaṃ te kṣudreṇāhitavādinā |
yastvāmicchati naśyantaṃ svakṛtena niśācara || 5 ||
vadhyāḥ khalu na hanyante sacivāstava rāvaṇa |
ye tvāmutpathamārūḍhaṃ na nigṛhṇanti sarvaśaḥ || 6 ||
amātyaiḥ kāmavṛtto hi rājā kāpathamāśritaḥ |
nigrāhyassarvathā sadabhirna nigrāhyo nigṛhyase || 7 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yaśaśca jayatāṃ vara |
svāmiprasādātsacivāḥ prāpnuvanti niśācara || 8 ||
viparyaye tu tatsarvaṃ vyarthaṃ bhavati rāvaṇa |
vyasanaṃ svāmivaiguṇyātprāpnuvantītare janāḥ || 9 ||
rājamūlo hi dharmaśca jayaśca jayatāṃ vara |
tasmātsarvāsvavasthāsu rakṣitavyā narādhipāḥ || 10 ||
rājyaṃ pālayituṃ śakyaṃ na tīkṣṇena niśācara |
na cāpi pratikūlena nāvinītena rākṣasa || 11 ||
ye tīkṣṇamantrāssacivā bhajyante saha tena vai |
viṣame turagā śśīghrā mandasārathayo yathā || 12 ||
bahavassādhavo loke yuktā dharmamanuṣṭhitāḥ |
pareṣāmaparādhena vinaṣṭāssaparicchadāḥ || 13 ||
svāminā pratikūlena prajāstīkṣṇena rāvaṇa |
rakṣyamāṇā na vardhante meṣā gomāyunā yathā || 14 ||
avaśyaṃ vinaśiṣyanti sarve rāvaṇa rākṣasāḥ |
yeṣāṃ tvaṃ karkaśo rājā durbuddhirajitendriyaḥ || 15 ||
tadidaṃ kākatālīyaṃ ghoramāsāditaṃ mayā |
atra kiṃ śocanīyastvaṃ sasainyo vinaśiṣyasi || 16 ||
māṃ nihatya tu rāmaśca na cirāttvāṃ vadhiṣyati |
anena kṛtakṛtyo'smi mriyeyamariṇā hataḥ || 17 ||
darśanādeva rāmasya hataṃ māmavadhāraya |
ātmānaṃ ca hataṃ viddhi hṛtvā sītāṃ sabāndhavam || 18 ||
ānayiṣyasi cetsītāmāśramātsahito mayā |
naivatvamasi nāhaṃ ca naiva laṅkā na rākṣasāḥ || 19 ||
nivāryamāṇastu mayā hitaiṣiṇā na mṛṣyase vākyamidaṃ niśācara |
paretakalpā hi gatāyuṣo narā hitaṃ na gṛhṇanti suhṛdbhirīritam || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकचत्वारिंशस्सर्गः ।
आज्ञप्तो राजवद्वाक्यं प्रतिकूलं निशाचरः ।
अब्रवीत्परुषं वाक्यं मारीचो राक्षसाधिपम् ॥ 1 ॥
केनायमुपदिष्टस्ते विनाशः पापकर्मणा ।
सपुत्रस्य सराष्ट्रस्य सामात्यस्य निशाचर ॥ 2 ॥
कस्त्वया सुखिना राजन्नाभिनन्दति पापकृत् ।
केनेदमुपदिष्टं ते मृत्युद्वारमुपायतः ॥ 3 ॥
शत्रवस्तव सुव्यक्तं हीनवीर्या निशाचराः ।
इच्छन्ति त्वां विनश्यन्तमुपरुद्धं बलीयसा ॥ 4 ॥
केनेदमुपदिष्टं ते क्षुद्रेणाहितवादिना ।
यस्त्वामिच्छति नश्यन्तं स्वकृतेन निशाचर ॥ 5 ॥
वध्याः खलु न हन्यन्ते सचिवास्तव रावण ।
ये त्वामुत्पथमारूढं न निगृह्णन्ति सर्वशः ॥ 6 ॥
अमात्यैः कामवृत्तो हि राजा कापथमाश्रितः ।
निग्राह्यस्सर्वथा सदभिर्न निग्राह्यो निगृह्यसे ॥ 7 ॥
धर्ममर्थं च कामं च यशश्च जयतां वर ।
स्वामिप्रसादात्सचिवाः प्राप्नुवन्ति निशाचर ॥ 8 ॥
विपर्यये तु तत्सर्वं व्यर्थं भवति रावण ।
व्यसनं स्वामिवैगुण्यात्प्राप्नुवन्तीतरे जनाः ॥ 9 ॥
राजमूलो हि धर्मश्च जयश्च जयतां वर ।
तस्मात्सर्वास्ववस्थासु रक्षितव्या नराधिपाः ॥ 10 ॥
राज्यं पालयितुं शक्यं न तीक्ष्णेन निशाचर ।
न चापि प्रतिकूलेन नाविनीतेन राक्षस ॥ 11 ॥
ये तीक्ष्णमन्त्रास्सचिवा भज्यन्ते सह तेन वै ।
विषमे तुरगा श्शीघ्रा मन्दसारथयो यथा ॥ 12 ॥
बहवस्साधवो लोके युक्ता धर्ममनुष्ठिताः ।
परेषामपराधेन विनष्टास्सपरिच्छदाः ॥ 13 ॥
स्वामिना प्रतिकूलेन प्रजास्तीक्ष्णेन रावण ।
रक्ष्यमाणा न वर्धन्ते मेषा गोमायुना यथा ॥ 14 ॥
अवश्यं विनशिष्यन्ति सर्वे रावण राक्षसाः ।
येषां त्वं कर्कशो राजा दुर्बुद्धिरजितेन्द्रियः ॥ 15 ॥
तदिदं काकतालीयं घोरमासादितं मया ।
अत्र किं शोचनीयस्त्वं ससैन्यो विनशिष्यसि ॥ 16 ॥
मां निहत्य तु रामश्च न चिरात्त्वां वधिष्यति ।
अनेन कृतकृत्योऽस्मि म्रियेयमरिणा हतः ॥ 17 ॥
दर्शनादेव रामस्य हतं मामवधारय ।
आत्मानं च हतं विद्धि हृत्वा सीतां सबान्धवम् ॥ 18 ॥
आनयिष्यसि चेत्सीतामाश्रमात्सहितो मया ।
नैवत्वमसि नाहं च नैव लङ्का न राक्षसाः ॥ 19 ॥
निवार्यमाणस्तु मया हितैषिणा न मृष्यसे वाक्यमिदं निशाचर ।
परेतकल्पा हि गतायुषो नरा हितं न गृह्णन्ति सुहृद्भिरीरितम् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekacatvāriṃśassargaḥ |
ājñapto rājavadvākyaṃ pratikūlaṃ niśācaraḥ |
abravītparuṣaṃ vākyaṃ mārīco rākṣasādhipam || 1 ||
kenāyamupadiṣṭaste vināśaḥ pāpakarmaṇā |
saputrasya sarāṣṭrasya sāmātyasya niśācara || 2 ||
kastvayā sukhinā rājannābhinandati pāpakṛt |
kenedamupadiṣṭaṃ te mṛtyudvāramupāyataḥ || 3 ||
śatravastava suvyaktaṃ hīnavīryā niśācarāḥ |
icchanti tvāṃ vinaśyantamuparuddhaṃ balīyasā || 4 ||
kenedamupadiṣṭaṃ te kṣudreṇāhitavādinā |
yastvāmicchati naśyantaṃ svakṛtena niśācara || 5 ||
vadhyāḥ khalu na hanyante sacivāstava rāvaṇa |
ye tvāmutpathamārūḍhaṃ na nigṛhṇanti sarvaśaḥ || 6 ||
amātyaiḥ kāmavṛtto hi rājā kāpathamāśritaḥ |
nigrāhyassarvathā sadabhirna nigrāhyo nigṛhyase || 7 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yaśaśca jayatāṃ vara |
svāmiprasādātsacivāḥ prāpnuvanti niśācara || 8 ||
viparyaye tu tatsarvaṃ vyarthaṃ bhavati rāvaṇa |
vyasanaṃ svāmivaiguṇyātprāpnuvantītare janāḥ || 9 ||
rājamūlo hi dharmaśca jayaśca jayatāṃ vara |
tasmātsarvāsvavasthāsu rakṣitavyā narādhipāḥ || 10 ||
rājyaṃ pālayituṃ śakyaṃ na tīkṣṇena niśācara |
na cāpi pratikūlena nāvinītena rākṣasa || 11 ||
ye tīkṣṇamantrāssacivā bhajyante saha tena vai |
viṣame turagā śśīghrā mandasārathayo yathā || 12 ||
bahavassādhavo loke yuktā dharmamanuṣṭhitāḥ |
pareṣāmaparādhena vinaṣṭāssaparicchadāḥ || 13 ||
svāminā pratikūlena prajāstīkṣṇena rāvaṇa |
rakṣyamāṇā na vardhante meṣā gomāyunā yathā || 14 ||
avaśyaṃ vinaśiṣyanti sarve rāvaṇa rākṣasāḥ |
yeṣāṃ tvaṃ karkaśo rājā durbuddhirajitendriyaḥ || 15 ||
tadidaṃ kākatālīyaṃ ghoramāsāditaṃ mayā |
atra kiṃ śocanīyastvaṃ sasainyo vinaśiṣyasi || 16 ||
māṃ nihatya tu rāmaśca na cirāttvāṃ vadhiṣyati |
anena kṛtakṛtyo'smi mriyeyamariṇā hataḥ || 17 ||
darśanādeva rāmasya hataṃ māmavadhāraya |
ātmānaṃ ca hataṃ viddhi hṛtvā sītāṃ sabāndhavam || 18 ||
ānayiṣyasi cetsītāmāśramātsahito mayā |
naivatvamasi nāhaṃ ca naiva laṅkā na rākṣasāḥ || 19 ||
nivāryamāṇastu mayā hitaiṣiṇā na mṛṣyase vākyamidaṃ niśācara |
paretakalpā hi gatāyuṣo narā hitaṃ na gṛhṇanti suhṛdbhirīritam || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.