ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਪਞ੍ਚਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਆਰ੍ਤਸ੍ਵਰਂ ਤੁ ਤਂ ਭਰ੍ਤੁਰ੍ਵਿਜ੍ਞਾਯ ਸਦृਸ਼ਂ ਵਨੇ ।
ਉਵਾਚ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਸੀਤਾ ਗਚ੍ਛ ਜੀਨੀਹਿ ਰਾਘਵਮ੍ ॥ 1 ॥
ਨ ਹਿ ਮੇ ਹृਦਯਂ ਸ੍ਥਾਨੇ ਜੀਵਿਤਂ ਵਾऽਵਤਿष੍ਠਤਿ ।
ਕ੍ਰੋਸ਼ਤਃ ਪਰਮਾਰ੍ਤਸ੍ਯ ਸ਼੍ਰੁਤਸ਼੍ਸ਼ਬ੍ਦੋ ਮਯਾ ਭृਸ਼ਮ੍ ॥ 2 ॥
ਆਕ੍ਰਨ੍ਦਮਾਨਂ ਤੁ ਵਨੇ ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਤ੍ਰਾਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ।
ਤਂ ਕ੍षਿਪ੍ਰਮਭਿਧਾਵ ਤ੍ਵਂ ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਸ਼ਰਣੈषਿਣਮ੍ ॥ 3 ॥
ਰਕ੍षਸਾਂ ਵਸ਼ਮਾਪਨ੍ਨਂ ਸਿਂਹਾਨਾਮਿਵ ਗੋਵृषਮ੍ ।
ਨ ਜਗਾਮ ਤਥੋਕ੍ਤਸ੍ਤੁ ਭ੍ਰਾਤੁਰਾਜ੍ਞਾਯ ਸ਼ਾਸਨਮ੍ ॥ 4 ॥
ਤਮੁਵਾਚ ਤਤਸ੍ਤਤ੍ਰ ਕੁਪਿਤਾ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾ ।
ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਮਿਤ੍ਰਰੂਪੇਣ ਭ੍ਰਾਤੁਸ੍ਤ੍ਵਮਸਿ ਸ਼ਤ੍ਰੁਵਤ੍ ॥ 5 ॥
ਯਸ੍ਤ੍ਵਮਸ੍ਯਾਮਵਸ੍ਥਾਯਾਂ ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਨਾਭਿਪਤ੍ਸ੍ਯਸੇ ।
ਇਚ੍ਛਸਿ ਤ੍ਵਂ ਵਿਨਸ਼੍ਯਨ੍ਤਂ ਰਾਮਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ਮਤ੍ਕृਤੇ ॥ 6 ॥
ਲੋਭਾਤ੍ਤ੍ਵਂ ਮਤ੍ਕृਤੇ ਨੂਨਂ ਨਾਨੁਗਚ੍ਛਸਿ ਰਾਘਵਮ੍ ।
ਵ੍ਯਸਨਂ ਤੇ ਪ੍ਰਿਯਂ ਮਨ੍ਯੇ ਸ੍ਨੇਹੋ ਭ੍ਰਾਤਰਿਨਾਸ੍ਤਿਤੇ ॥ 7 ॥
ਤੇਨ ਤਿष੍ਠਸਿ ਵਿਸ਼੍ਰਬ੍ਧਨ੍ਤਮਪਸ਼੍ਯਨ੍ਮਹਾਦ੍ਯੁਤਿਮ੍ ।
ਕਿਂ ਹਿ ਸਂਸ਼ਯਮਾਪਨ੍ਨੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਨਿਹ ਮਯਾ ਭਵੇਤ੍ ॥ 8 ॥
ਕਰ੍ਤਵ੍ਯਮਿਹ ਤਿष੍ਠਨ੍ਤ੍ਯਾ ਯਤ੍ਪ੍ਰਧਾਨਸ੍ਤ੍ਵਮਾਗਤਃ ।
ਇਤਿ ਬ੍ਰੁਵਾਣਾਂ ਵੈਦੇਹੀਂ ਬਾष੍ਪਸ਼ੋਕਪਰਿਪ੍ਲੁਤਾਮ੍ ॥ 9 ॥
ਅਬ੍ਰਵੀਲ੍ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਤ੍ਰਸ੍ਤਾਂ ਸੀਤਾਂ ਮृਗਵਧੂਮਿਵ ।
ਪਨ੍ਨਗਾਸੁਰਗਨ੍ਧਰ੍ਵਦੇਵਮਾਨੁषਰਾਕ੍षਸੈਃ ॥ 10 ॥
ਅਸ਼ਕ੍ਯਸ੍ਤਵ ਵੈਦੇਹਿ ਭਰ੍ਤਾ ਜੇਤੁਂ ਨ ਸਂਸ਼ਯਃ ।
ਦੇਵਿ ਦੇਵਮਨੁष੍ਯੇषੁ ਗਨ੍ਧਰ੍ਵੇषੁ ਪਤਤ੍ਰਿषੁ ॥ 11 ॥
ਰਾਕ੍षਸੇषੁ ਪਿਸ਼ਾਚੇषੁ ਕਿਨ੍ਨਰੇषੁ ਮृਗੇषੁ ਚ ।
ਦਾਨਵੇषੁ ਚ ਘੋਰੇषੁ ਸ ਨ ਵਿਦ੍ਯੇਤ ਸ਼ੋਭਨੇ ॥ 12 ॥
ਯੋ ਰਾਮਂ ਪ੍ਰਤਿਯੁਧ੍ਯੇਤ ਸਮਰੇ ਵਾਸਵੋਪਮਮ੍ ।
ਅਵਧ੍ਯਸ੍ਸਮਰੇ ਰਾਮੋ ਨੈਵਂ ਤ੍ਵਂ ਵਕ੍ਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ॥ 13 ॥
ਨ ਤ੍ਵਾਮਸ੍ਮਿਨ੍ਵਨੇ ਹਾਤੁਮੁਤ੍ਸਹੇ ਰਾਘਵਂ ਵਿਨਾ ।
ਅਨਿਵਾਰ੍ਯਂ ਬਲਂ ਤਸ੍ਯ ਬਲੈਰ੍ਬਲਵਤਾਮਪਿ ॥ 14 ॥
ਤ੍ਰਿਭਿਰ੍ਲੋਕੈਸ੍ਸਮੁਦ੍ਯੁਕ੍ਤੈਸ੍ਸੇਸ਼੍ਵਰੈਰਪਿ ਸਾਮਰੈਃ ।
ਹृਦਯਂ ਨਿਰ੍ਵृਤਂ ਤੇऽਸ੍ਤੁਸਨ੍ਤਾਪਸ੍ਤ੍ਯਜ੍ਯਤਾਮਯਮ੍ ॥ 15 ॥
ਆਗਮਿष੍ਯਤਿ ਤੇ ਭਰ੍ਤਾ ਸ਼੍ਰੀਘ੍ਰਂ ਹਤ੍ਵਾ ਮृਗੋਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਨ ਚ ਤਸ੍ਯ ਸ੍ਵਰੋ ਵ੍ਯਕ੍ਤਂ ਮਾਯਯਾ ਕੇਨ ਚਿਤ੍ਕृਤਃ ।
ਗਨ੍ਧਰ੍ਵਨਗਰਪ੍ਰਖ੍ਯਾ ਮਾਯਾ ਸਾ ਤਸ੍ਯ ਰਕ੍षਸਃ ॥ 16 ॥
ਨ੍ਯਾਸਭੂਤਾਸਿ ਵੈਦੇਹਿ ਨ੍ਯਸ੍ਤਾ ਮਯਿ ਮਹਾਤ੍ਮਨਾ ॥ 17 ॥
ਰਾਮੇਣ ਤ੍ਵਂ ਵਰਾਰੋਹੇ ਨ ਤ੍ਵਾਂ ਤ੍ਯਕ੍ਤੁਮਿਹੋਤ੍ਸਹੇ ।
ਕृਤਵੈਰਾਸ਼੍ਚ ਵੈਦੇਹਿ ਵਯਮੇਤੈਰ੍ਨਿਸ਼ਾਚਰੈਃ ॥ 18 ॥
ਖਰਸ੍ਯ ਨਿਧਨਾਦੇਵ ਜਨਸ੍ਥਾਨਵਧਂ ਪ੍ਰਤਿ ।
ਰਾਕ੍षਸਾ ਵਿਵਿਧਾ ਵਾਚੋ ਵਿਸृਜਨ੍ਤਿ ਮਹਾਵਨੇ ॥ 19 ॥
ਹਿਂਸਾਵਿਹਾਰਾ ਵੈਦੇਹਿ ਨ ਚਿਨ੍ਤਯਿਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨੈਵਮੁਕ੍ਤਾ ਸਾ ਕ੍ਰੁਦ੍ਧਾ ਸਂਰਕ੍ਤਲੋਚਨਾ ॥ 20 ॥
ਅਬ੍ਰਵੀਤ੍ਪਰੁषਂ ਵਾਕ੍ਯਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਸਤ੍ਯਵਾਦਿਨਮ੍ ।
ਅਨਾਰ੍ਯਾਕਰਣਾਰਮ੍ਭ ਨृਸ਼ਂਸ ਕੁਲਪਾਂਸਨ ॥ 21 ॥
ਅਹਂ ਤਵ ਪ੍ਰਿਯਂ ਮਨ੍ਯੇ ਰਾਮਸ੍ਯ ਵ੍ਯਸਨਂ ਮਹਤ੍ ।
ਰਾਮਸ੍ਯ ਵ੍ਯਸਨਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਤੇਨੈਤਾਨਿ ਪ੍ਰਭਾषਸੇ ॥ 22 ॥
ਨੈਤਚ੍ਚਿਤ੍ਰਂ ਸਪਤ੍ਨੇषੁ ਪਾਪਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ਯਦ੍ਭਵੇਤ੍ ।
ਤ੍ਵਦ੍ਵਿਧੇषੁ ਨृਸ਼ਂਸੇषੁ ਨਿਤ੍ਯਂ ਪ੍ਰਚ੍ਛਨ੍ਨਚਾਰਿषੁ ॥ 23 ॥
ਸੁਦੁष੍ਟਸ੍ਤ੍ਵਂ ਵਨੇ ਰਾਮਮੇਕਮੇਕੋऽਨੁਗਚ੍ਛਸਿ ।
ਮਮ ਹੇਤੋਃ ਪ੍ਰਤਿਚ੍ਛਨ੍ਨਃ ਪ੍ਰਯੁਕ੍ਤੋਭਰਤੇਨ ਵਾ ॥ 24 ॥
ਤਨ੍ਨਸਿਧ੍ਯਤਿ ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਤਵ ਵਾ ਭਰਤਸ੍ਯ ਵਾ ।
ਕਥਮਿਨ੍ਦੀਵਰਸ਼੍ਯਾਮਂ ਪਦ੍ਮਪਤ੍ਰਨਿਭੇਕ੍षਣਮ੍ ॥ 25 ॥
ਉਪਸਂਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯ ਭਰ੍ਤਾਰਂ ਕਾਮਯੇਯਂ ਪृਥਗ੍ਜਨਮ੍ ।
ਸਮਕ੍षਂ ਤਵ ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਪ੍ਰਾਣਾਂਸ੍ਤ੍ਯਕ੍षੇ ਨ ਸਂਸ਼ਯਃ ।
ਰਾਮਂ ਵਿਨਾ ਕ੍षਣਮਪਿ ਨ ਹਿ ਜੀਵਾਮਿ ਭੂਤਲੇ ॥ 26 ॥
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤਃ ਪਰੁषਂ ਵਾਕ੍ਯਂ ਸੀਤਯਾ ਰੋਮਹਰ੍षਣਮ੍ ॥ 27 ॥
ਅਬ੍ਰਵੀਲ੍ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਸੀਤਾਂ ਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਿਰ੍ਵਿਜਿਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ।
ਉਤ੍ਤਰਂ ਨੋਤ੍ਸਹੇ ਵਕ੍ਤੁਂ ਦੈਵਤਂ ਭਵਤੀ ਮਮ ॥ 28 ॥
ਵਾਕ੍ਯਮਪ੍ਰਤਿਰੂਪਂ ਤੁ ਨ ਚਿਤ੍ਰਂ ਸ੍ਤ੍ਰੀषੁ ਮੈਥਿਲਿ ।
ਸ੍ਵਭਾਵਸ੍ਤ੍ਵੇष ਨਾਰੀਣਾਮੇਵਂ ਲੋਕੇषੁ ਦृਸ਼੍ਯਤੇ ॥ 29 ॥
ਵਿਮੁਕ੍ਤਧਰ੍ਮਾਸ਼੍ਚਪਲਾਸ੍ਤੀਕ੍ष੍ਣਾ ਭੇਦਕਰਾਃ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ।
ਨ ਸਹੇ ਹੀਦृਸ਼ਂ ਵਾਕ੍ਯਂ ਵੈਦੇਹਿ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜੇ ॥ 30 ॥
ਸ਼੍ਰੋਤ੍ਰਯੋਰੁਭਯੋਰ੍ਮੇਦ੍ਯ ਤਪ੍ਤਨਾਰਾਚਸਨ੍ਨਿਭਮ੍ ।
ਉਪਸ਼ृਣ੍ਵਨ੍ਤੁ ਮੇ ਸਰ੍ਵੇ ਸਾਕ੍षਿਭੂਤਾ ਵਨੇਚਰਾਃ ॥ 31 ॥
ਨ੍ਯਾਯਵਾਦੀ ਯਥਾਨ੍ਯਾਯਮੁਕ੍ਤੋऽਹਂ ਪਰੁषਂ ਤ੍ਵਯਾ ।
ਧਿਕ੍ਤ੍ਵਾਮਦ੍ਯ ਪ੍ਰਣਸ਼੍ਯ ਤ੍ਵਂ ਯਨ੍ਮਾਮੇਵਂ ਵਿਸ਼ਙ੍ਕਸੇ ।
ਸ੍ਤ੍ਰੀਤ੍ਵਲਦੁष੍ਟਂ ਸ੍ਵਭਾਵੇਨ ਗੁਰੁਵਾਕ੍ਯੇ ਵ੍ਯਵਸ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 32 ॥
ਗਮਿष੍ਯੇ ਯਤ੍ਰ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥ ਸ੍ਵਸ੍ਤਿ ਤੇऽਸ੍ਤੁ ਵਰਾਨਨੇ ॥ 33 ॥
ਰਕ੍षਨ੍ਤੁ ਤ੍ਵਾਂ ਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍षਿ ਸਮਗ੍ਰਾ ਵਨਦੇਵਤਾਃ ।
ਨਿਮਿਤ੍ਤਾਨਿ ਚ ਘੋਰਾਣਿ ਯਾਨਿ ਪ੍ਰਾਦੁਰ੍ਭਵਨ੍ਤਿ ਮੇ ॥ 34 ॥
ਅਪਿ ਤ੍ਵਾਂ ਸਹ ਰਾਮੇਣ ਪਸ਼੍ਯੇਯਂ ਪੁਨਰਾਗਤਃ ।
ਨ ਵੇਤ੍ਯੇਤਨ੍ਨ ਜਾਨਾਮਿ ਵੈਦੇਹਿ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜੇ ॥ 35 ॥
ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨੈਵਮੁਕ੍ਤਾ ਸਾ ਰੁਦਨ੍ਤੀ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾ ।
ਪ੍ਰਤ੍ਯੁਵਾਚ ਤਤੋ ਵਾਕ੍ਯਂ ਤੀਵ੍ਰਂ ਬਾष੍ਪਪਰਿਪ੍ਲੁਤਾ ॥ 36 ॥
ਗੋਦਾਵਰੀਂ ਪ੍ਰਵੇਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਵਿਨਾ ਰਾਮੇਣ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ।
ਅਬਨ੍ਧਿष੍ਯੇऽਥਵਾ ਤ੍ਯਕ੍ष੍ਯੇ ਵਿषਮੇ ਦੇਹਮਾਤ੍ਮਨਃ ॥ 37 ॥
ਪਿਬਾਮ੍ਯਹਂ ਵਿषਂ ਤੀਕ੍ष੍ਣਂ ਪ੍ਰਵੇਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਹੁਤਾਸ਼ਨਮ੍ ।
ਨ ਤ੍ਵਹਂ ਰਾਘਵਾਦਨ੍ਯਂ ਪਦਾਪਿ ਪੁਰੁषਂ ਸ੍ਪृਸ਼ੇ ॥ 38 ॥
ਇਤਿ ਲਕ੍ष੍ਮਣਮਾਕ੍ਰੁਸ਼੍ਯ ਸੀਤਾ ਦੁਃਖਸਮਨ੍ਵਿਤਾ ।
ਪਾਣਿਭ੍ਯਾਂ ਰੁਦਤੀ ਦੁਃਖਾਦੁਦਰਂ ਪ੍ਰਜਘਾਨ ਹ ॥ 39 ॥
ਤਾਮਾਰ੍ਤਰੂਪਾਂ ਵਿਮਨਾ ਰੁਦਨ੍ਤੀਂ ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰਾਲੋਕ੍ਯ ਵਿਸ਼ਾਲਨੇਤ੍ਰਾਮ੍ ।
ਆਸ਼੍ਵਾਸਯਾਮਾਸ ਨ ਚੈਵ ਭਰ੍ਤੁ ਸ੍ਤਂ ਭ੍ਰਾਤਰਙ੍ਕਿਞ੍ਚਿਦੁਵਾਚ ਸੀਤਾ ॥ 40 ॥
ਤਤਸ੍ਤੁ ਸੀਤਾਮਭਿਵਾਦ੍ਯ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਕृਤਾਞ੍ਜਲਿਃ ਕਿਞ੍ਚਿਦਭਿਪ੍ਰਣਮ੍ਯ ਚ ।
ਅਨ੍ਵੀਕ੍षਮਾਣੋ ਬਹੁਸ਼ਸ਼੍ਚ ਮੈਥਿਲੀਂ ਜਗਾਮ ਰਾਮਸ੍ਯ ਸਮੀਪਮਾਤ੍ਮਵਾਨ੍ ॥ 41 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡੇ ਪਞ੍ਚਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
ārtasvaraṃ tu taṃ bharturvijñāya sadṛśaṃ vane |
uvāca lakṣmaṇaṃ sītā gaccha jīnīhi rāghavam || 1 ||
na hi me hṛdayaṃ sthāne jīvitaṃ vā'vatiṣṭhati |
krośataḥ paramārtasya śrutaśśabdo mayā bhṛśam || 2 ||
ākrandamānaṃ tu vane bhrātaraṃ trātumarhasi |
taṃ kṣipramabhidhāva tvaṃ bhrātaraṃ śaraṇaiṣiṇam || 3 ||
rakṣasāṃ vaśamāpannaṃ siṃhānāmiva govṛṣam |
na jagāma tathoktastu bhrāturājñāya śāsanam || 4 ||
tamuvāca tatastatra kupitā janakātmajā |
saumitre mitrarūpeṇa bhrātustvamasi śatruvat || 5 ||
yastvamasyāmavasthāyāṃ bhrātaraṃ nābhipatsyase |
icchasi tvaṃ vinaśyantaṃ rāmaṃ lakṣmaṇa matkṛte || 6 ||
lobhāttvaṃ matkṛte nūnaṃ nānugacchasi rāghavam |
vyasanaṃ te priyaṃ manye sneho bhrātarināstite || 7 ||
tena tiṣṭhasi viśrabdhantamapaśyanmahādyutim |
kiṃ hi saṃśayamāpanne tasminniha mayā bhavet || 8 ||
kartavyamiha tiṣṭhantyā yatpradhānastvamāgataḥ |
iti bruvāṇāṃ vaidehīṃ bāṣpaśokapariplutām || 9 ||
abravīllakṣmaṇastrastāṃ sītāṃ mṛgavadhūmiva |
pannagāsuragandharvadevamānuṣarākṣasaiḥ || 10 ||
aśakyastava vaidehi bhartā jetuṃ na saṃśayaḥ |
devi devamanuṣyeṣu gandharveṣu patatriṣu || 11 ||
rākṣaseṣu piśāceṣu kinnareṣu mṛgeṣu ca |
dānaveṣu ca ghoreṣu sa na vidyeta śobhane || 12 ||
yo rāmaṃ pratiyudhyeta samare vāsavopamam |
avadhyassamare rāmo naivaṃ tvaṃ vaktumarhasi || 13 ||
na tvāmasminvane hātumutsahe rāghavaṃ vinā |
anivāryaṃ balaṃ tasya balairbalavatāmapi || 14 ||
tribhirlokaissamudyuktaisseśvarairapi sāmaraiḥ |
hṛdayaṃ nirvṛtaṃ te'stusantāpastyajyatāmayam || 15 ||
āgamiṣyati te bhartā śrīghraṃ hatvā mṛgottamam |
na ca tasya svaro vyaktaṃ māyayā kena citkṛtaḥ |
gandharvanagaraprakhyā māyā sā tasya rakṣasaḥ || 16 ||
nyāsabhūtāsi vaidehi nyastā mayi mahātmanā || 17 ||
rāmeṇa tvaṃ varārohe na tvāṃ tyaktumihotsahe |
kṛtavairāśca vaidehi vayametairniśācaraiḥ || 18 ||
kharasya nidhanādeva janasthānavadhaṃ prati |
rākṣasā vividhā vāco visṛjanti mahāvane || 19 ||
hiṃsāvihārā vaidehi na cintayitumarhasi |
lakṣmaṇenaivamuktā sā kruddhā saṃraktalocanā || 20 ||
abravītparuṣaṃ vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavādinam |
anāryākaraṇārambha nṛśaṃsa kulapāṃsana || 21 ||
ahaṃ tava priyaṃ manye rāmasya vyasanaṃ mahat |
rāmasya vyasanaṃ dṛṣṭvā tenaitāni prabhāṣase || 22 ||
naitaccitraṃ sapatneṣu pāpaṃ lakṣmaṇa yadbhavet |
tvadvidheṣu nṛśaṃseṣu nityaṃ pracchannacāriṣu || 23 ||
suduṣṭastvaṃ vane rāmamekameko'nugacchasi |
mama hetoḥ praticchannaḥ prayuktobharatena vā || 24 ||
tannasidhyati saumitre tava vā bharatasya vā |
kathamindīvaraśyāmaṃ padmapatranibhekṣaṇam || 25 ||
upasaṃśritya bhartāraṃ kāmayeyaṃ pṛthagjanam |
samakṣaṃ tava saumitre prāṇāṃstyakṣe na saṃśayaḥ |
rāmaṃ vinā kṣaṇamapi na hi jīvāmi bhūtale || 26 ||
ityuktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ sītayā romaharṣaṇam || 27 ||
abravīllakṣmaṇassītāṃ prāñjalirvijitendriyaḥ |
uttaraṃ notsahe vaktuṃ daivataṃ bhavatī mama || 28 ||
vākyamapratirūpaṃ tu na citraṃ strīṣu maithili |
svabhāvastveṣa nārīṇāmevaṃ lokeṣu dṛśyate || 29 ||
vimuktadharmāścapalāstīkṣṇā bhedakarāḥ striyaḥ |
na sahe hīdṛśaṃ vākyaṃ vaidehi janakātmaje || 30 ||
śrotrayorubhayormedya taptanārācasannibham |
upaśṛṇvantu me sarve sākṣibhūtā vanecarāḥ || 31 ||
nyāyavādī yathānyāyamukto'haṃ paruṣaṃ tvayā |
dhiktvāmadya praṇaśya tvaṃ yanmāmevaṃ viśaṅkase |
strītvaladuṣṭaṃ svabhāvena guruvākye vyavasthitam || 32 ||
gamiṣye yatra kākutstha svasti te'stu varānane || 33 ||
rakṣantu tvāṃ viśālākṣi samagrā vanadevatāḥ |
nimittāni ca ghorāṇi yāni prādurbhavanti me || 34 ||
api tvāṃ saha rāmeṇa paśyeyaṃ punarāgataḥ |
na vetyetanna jānāmi vaidehi janakātmaje || 35 ||
lakṣmaṇenaivamuktā sā rudantī janakātmajā |
pratyuvāca tato vākyaṃ tīvraṃ bāṣpapariplutā || 36 ||
godāvarīṃ pravekṣyāmi vinā rāmeṇa lakṣmaṇa |
abandhiṣye'thavā tyakṣye viṣame dehamātmanaḥ || 37 ||
pibāmyahaṃ viṣaṃ tīkṣṇaṃ pravekṣyāmi hutāśanam |
na tvahaṃ rāghavādanyaṃ padāpi puruṣaṃ spṛśe || 38 ||
iti lakṣmaṇamākruśya sītā duḥkhasamanvitā |
pāṇibhyāṃ rudatī duḥkhādudaraṃ prajaghāna ha || 39 ||
tāmārtarūpāṃ vimanā rudantīṃ saumitrirālokya viśālanetrām |
āśvāsayāmāsa na caiva bhartu staṃ bhrātaraṅkiñciduvāca sītā || 40 ||
tatastu sītāmabhivādya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjaliḥ kiñcidabhipraṇamya ca |
anvīkṣamāṇo bahuśaśca maithilīṃ jagāma rāmasya samīpamātmavān || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ।
आर्तस्वरं तु तं भर्तुर्विज्ञाय सदृशं वने ।
उवाच लक्ष्मणं सीता गच्छ जीनीहि राघवम् ॥ 1 ॥
न हि मे हृदयं स्थाने जीवितं वाऽवतिष्ठति ।
क्रोशतः परमार्तस्य श्रुतश्शब्दो मया भृशम् ॥ 2 ॥
आक्रन्दमानं तु वने भ्रातरं त्रातुमर्हसि ।
तं क्षिप्रमभिधाव त्वं भ्रातरं शरणैषिणम् ॥ 3 ॥
रक्षसां वशमापन्नं सिंहानामिव गोवृषम् ।
न जगाम तथोक्तस्तु भ्रातुराज्ञाय शासनम् ॥ 4 ॥
तमुवाच ततस्तत्र कुपिता जनकात्मजा ।
सौमित्रे मित्ररूपेण भ्रातुस्त्वमसि शत्रुवत् ॥ 5 ॥
यस्त्वमस्यामवस्थायां भ्रातरं नाभिपत्स्यसे ।
इच्छसि त्वं विनश्यन्तं रामं लक्ष्मण मत्कृते ॥ 6 ॥
लोभात्त्वं मत्कृते नूनं नानुगच्छसि राघवम् ।
व्यसनं ते प्रियं मन्ये स्नेहो भ्रातरिनास्तिते ॥ 7 ॥
तेन तिष्ठसि विश्रब्धन्तमपश्यन्महाद्युतिम् ।
किं हि संशयमापन्ने तस्मिन्निह मया भवेत् ॥ 8 ॥
कर्तव्यमिह तिष्ठन्त्या यत्प्रधानस्त्वमागतः ।
इति ब्रुवाणां वैदेहीं बाष्पशोकपरिप्लुताम् ॥ 9 ॥
अब्रवील्लक्ष्मणस्त्रस्तां सीतां मृगवधूमिव ।
पन्नगासुरगन्धर्वदेवमानुषराक्षसैः ॥ 10 ॥
अशक्यस्तव वैदेहि भर्ता जेतुं न संशयः ।
देवि देवमनुष्येषु गन्धर्वेषु पतत्रिषु ॥ 11 ॥
राक्षसेषु पिशाचेषु किन्नरेषु मृगेषु च ।
दानवेषु च घोरेषु स न विद्येत शोभने ॥ 12 ॥
यो रामं प्रतियुध्येत समरे वासवोपमम् ।
अवध्यस्समरे रामो नैवं त्वं वक्तुमर्हसि ॥ 13 ॥
न त्वामस्मिन्वने हातुमुत्सहे राघवं विना ।
अनिवार्यं बलं तस्य बलैर्बलवतामपि ॥ 14 ॥
त्रिभिर्लोकैस्समुद्युक्तैस्सेश्वरैरपि सामरैः ।
हृदयं निर्वृतं तेऽस्तुसन्तापस्त्यज्यतामयम् ॥ 15 ॥
आगमिष्यति ते भर्ता श्रीघ्रं हत्वा मृगोत्तमम् ।
न च तस्य स्वरो व्यक्तं मायया केन चित्कृतः ।
गन्धर्वनगरप्रख्या माया सा तस्य रक्षसः ॥ 16 ॥
न्यासभूतासि वैदेहि न्यस्ता मयि महात्मना ॥ 17 ॥
रामेण त्वं वरारोहे न त्वां त्यक्तुमिहोत्सहे ।
कृतवैराश्च वैदेहि वयमेतैर्निशाचरैः ॥ 18 ॥
खरस्य निधनादेव जनस्थानवधं प्रति ।
राक्षसा विविधा वाचो विसृजन्ति महावने ॥ 19 ॥
हिंसाविहारा वैदेहि न चिन्तयितुमर्हसि ।
लक्ष्मणेनैवमुक्ता सा क्रुद्धा संरक्तलोचना ॥ 20 ॥
अब्रवीत्परुषं वाक्यं लक्ष्मणं सत्यवादिनम् ।
अनार्याकरणारम्भ नृशंस कुलपांसन ॥ 21 ॥
अहं तव प्रियं मन्ये रामस्य व्यसनं महत् ।
रामस्य व्यसनं दृष्ट्वा तेनैतानि प्रभाषसे ॥ 22 ॥
नैतच्चित्रं सपत्नेषु पापं लक्ष्मण यद्भवेत् ।
त्वद्विधेषु नृशंसेषु नित्यं प्रच्छन्नचारिषु ॥ 23 ॥
सुदुष्टस्त्वं वने राममेकमेकोऽनुगच्छसि ।
मम हेतोः प्रतिच्छन्नः प्रयुक्तोभरतेन वा ॥ 24 ॥
तन्नसिध्यति सौमित्रे तव वा भरतस्य वा ।
कथमिन्दीवरश्यामं पद्मपत्रनिभेक्षणम् ॥ 25 ॥
उपसंश्रित्य भर्तारं कामयेयं पृथग्जनम् ।
समक्षं तव सौमित्रे प्राणांस्त्यक्षे न संशयः ।
रामं विना क्षणमपि न हि जीवामि भूतले ॥ 26 ॥
इत्युक्तः परुषं वाक्यं सीतया रोमहर्षणम् ॥ 27 ॥
अब्रवील्लक्ष्मणस्सीतां प्राञ्जलिर्विजितेन्द्रियः ।
उत्तरं नोत्सहे वक्तुं दैवतं भवती मम ॥ 28 ॥
वाक्यमप्रतिरूपं तु न चित्रं स्त्रीषु मैथिलि ।
स्वभावस्त्वेष नारीणामेवं लोकेषु दृश्यते ॥ 29 ॥
विमुक्तधर्माश्चपलास्तीक्ष्णा भेदकराः स्त्रियः ।
न सहे हीदृशं वाक्यं वैदेहि जनकात्मजे ॥ 30 ॥
श्रोत्रयोरुभयोर्मेद्य तप्तनाराचसन्निभम् ।
उपशृण्वन्तु मे सर्वे साक्षिभूता वनेचराः ॥ 31 ॥
न्यायवादी यथान्यायमुक्तोऽहं परुषं त्वया ।
धिक्त्वामद्य प्रणश्य त्वं यन्मामेवं विशङ्कसे ।
स्त्रीत्वलदुष्टं स्वभावेन गुरुवाक्ये व्यवस्थितम् ॥ 32 ॥
गमिष्ये यत्र काकुत्स्थ स्वस्ति तेऽस्तु वरानने ॥ 33 ॥
रक्षन्तु त्वां विशालाक्षि समग्रा वनदेवताः ।
निमित्तानि च घोराणि यानि प्रादुर्भवन्ति मे ॥ 34 ॥
अपि त्वां सह रामेण पश्येयं पुनरागतः ।
न वेत्येतन्न जानामि वैदेहि जनकात्मजे ॥ 35 ॥
लक्ष्मणेनैवमुक्ता सा रुदन्ती जनकात्मजा ।
प्रत्युवाच ततो वाक्यं तीव्रं बाष्पपरिप्लुता ॥ 36 ॥
गोदावरीं प्रवेक्ष्यामि विना रामेण लक्ष्मण ।
अबन्धिष्येऽथवा त्यक्ष्ये विषमे देहमात्मनः ॥ 37 ॥
पिबाम्यहं विषं तीक्ष्णं प्रवेक्ष्यामि हुताशनम् ।
न त्वहं राघवादन्यं पदापि पुरुषं स्पृशे ॥ 38 ॥
इति लक्ष्मणमाक्रुश्य सीता दुःखसमन्विता ।
पाणिभ्यां रुदती दुःखादुदरं प्रजघान ह ॥ 39 ॥
तामार्तरूपां विमना रुदन्तीं सौमित्रिरालोक्य विशालनेत्राम् ।
आश्वासयामास न चैव भर्तु स्तं भ्रातरङ्किञ्चिदुवाच सीता ॥ 40 ॥
ततस्तु सीतामभिवाद्य लक्ष्मणः कृताञ्जलिः किञ्चिदभिप्रणम्य च ।
अन्वीक्षमाणो बहुशश्च मैथिलीं जगाम रामस्य समीपमात्मवान् ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
ārtasvaraṃ tu taṃ bharturvijñāya sadṛśaṃ vane |
uvāca lakṣmaṇaṃ sītā gaccha jīnīhi rāghavam || 1 ||
na hi me hṛdayaṃ sthāne jīvitaṃ vā'vatiṣṭhati |
krośataḥ paramārtasya śrutaśśabdo mayā bhṛśam || 2 ||
ākrandamānaṃ tu vane bhrātaraṃ trātumarhasi |
taṃ kṣipramabhidhāva tvaṃ bhrātaraṃ śaraṇaiṣiṇam || 3 ||
rakṣasāṃ vaśamāpannaṃ siṃhānāmiva govṛṣam |
na jagāma tathoktastu bhrāturājñāya śāsanam || 4 ||
tamuvāca tatastatra kupitā janakātmajā |
saumitre mitrarūpeṇa bhrātustvamasi śatruvat || 5 ||
yastvamasyāmavasthāyāṃ bhrātaraṃ nābhipatsyase |
icchasi tvaṃ vinaśyantaṃ rāmaṃ lakṣmaṇa matkṛte || 6 ||
lobhāttvaṃ matkṛte nūnaṃ nānugacchasi rāghavam |
vyasanaṃ te priyaṃ manye sneho bhrātarināstite || 7 ||
tena tiṣṭhasi viśrabdhantamapaśyanmahādyutim |
kiṃ hi saṃśayamāpanne tasminniha mayā bhavet || 8 ||
kartavyamiha tiṣṭhantyā yatpradhānastvamāgataḥ |
iti bruvāṇāṃ vaidehīṃ bāṣpaśokapariplutām || 9 ||
abravīllakṣmaṇastrastāṃ sītāṃ mṛgavadhūmiva |
pannagāsuragandharvadevamānuṣarākṣasaiḥ || 10 ||
aśakyastava vaidehi bhartā jetuṃ na saṃśayaḥ |
devi devamanuṣyeṣu gandharveṣu patatriṣu || 11 ||
rākṣaseṣu piśāceṣu kinnareṣu mṛgeṣu ca |
dānaveṣu ca ghoreṣu sa na vidyeta śobhane || 12 ||
yo rāmaṃ pratiyudhyeta samare vāsavopamam |
avadhyassamare rāmo naivaṃ tvaṃ vaktumarhasi || 13 ||
na tvāmasminvane hātumutsahe rāghavaṃ vinā |
anivāryaṃ balaṃ tasya balairbalavatāmapi || 14 ||
tribhirlokaissamudyuktaisseśvarairapi sāmaraiḥ |
hṛdayaṃ nirvṛtaṃ te'stusantāpastyajyatāmayam || 15 ||
āgamiṣyati te bhartā śrīghraṃ hatvā mṛgottamam |
na ca tasya svaro vyaktaṃ māyayā kena citkṛtaḥ |
gandharvanagaraprakhyā māyā sā tasya rakṣasaḥ || 16 ||
nyāsabhūtāsi vaidehi nyastā mayi mahātmanā || 17 ||
rāmeṇa tvaṃ varārohe na tvāṃ tyaktumihotsahe |
kṛtavairāśca vaidehi vayametairniśācaraiḥ || 18 ||
kharasya nidhanādeva janasthānavadhaṃ prati |
rākṣasā vividhā vāco visṛjanti mahāvane || 19 ||
hiṃsāvihārā vaidehi na cintayitumarhasi |
lakṣmaṇenaivamuktā sā kruddhā saṃraktalocanā || 20 ||
abravītparuṣaṃ vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavādinam |
anāryākaraṇārambha nṛśaṃsa kulapāṃsana || 21 ||
ahaṃ tava priyaṃ manye rāmasya vyasanaṃ mahat |
rāmasya vyasanaṃ dṛṣṭvā tenaitāni prabhāṣase || 22 ||
naitaccitraṃ sapatneṣu pāpaṃ lakṣmaṇa yadbhavet |
tvadvidheṣu nṛśaṃseṣu nityaṃ pracchannacāriṣu || 23 ||
suduṣṭastvaṃ vane rāmamekameko'nugacchasi |
mama hetoḥ praticchannaḥ prayuktobharatena vā || 24 ||
tannasidhyati saumitre tava vā bharatasya vā |
kathamindīvaraśyāmaṃ padmapatranibhekṣaṇam || 25 ||
upasaṃśritya bhartāraṃ kāmayeyaṃ pṛthagjanam |
samakṣaṃ tava saumitre prāṇāṃstyakṣe na saṃśayaḥ |
rāmaṃ vinā kṣaṇamapi na hi jīvāmi bhūtale || 26 ||
ityuktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ sītayā romaharṣaṇam || 27 ||
abravīllakṣmaṇassītāṃ prāñjalirvijitendriyaḥ |
uttaraṃ notsahe vaktuṃ daivataṃ bhavatī mama || 28 ||
vākyamapratirūpaṃ tu na citraṃ strīṣu maithili |
svabhāvastveṣa nārīṇāmevaṃ lokeṣu dṛśyate || 29 ||
vimuktadharmāścapalāstīkṣṇā bhedakarāḥ striyaḥ |
na sahe hīdṛśaṃ vākyaṃ vaidehi janakātmaje || 30 ||
śrotrayorubhayormedya taptanārācasannibham |
upaśṛṇvantu me sarve sākṣibhūtā vanecarāḥ || 31 ||
nyāyavādī yathānyāyamukto'haṃ paruṣaṃ tvayā |
dhiktvāmadya praṇaśya tvaṃ yanmāmevaṃ viśaṅkase |
strītvaladuṣṭaṃ svabhāvena guruvākye vyavasthitam || 32 ||
gamiṣye yatra kākutstha svasti te'stu varānane || 33 ||
rakṣantu tvāṃ viśālākṣi samagrā vanadevatāḥ |
nimittāni ca ghorāṇi yāni prādurbhavanti me || 34 ||
api tvāṃ saha rāmeṇa paśyeyaṃ punarāgataḥ |
na vetyetanna jānāmi vaidehi janakātmaje || 35 ||
lakṣmaṇenaivamuktā sā rudantī janakātmajā |
pratyuvāca tato vākyaṃ tīvraṃ bāṣpapariplutā || 36 ||
godāvarīṃ pravekṣyāmi vinā rāmeṇa lakṣmaṇa |
abandhiṣye'thavā tyakṣye viṣame dehamātmanaḥ || 37 ||
pibāmyahaṃ viṣaṃ tīkṣṇaṃ pravekṣyāmi hutāśanam |
na tvahaṃ rāghavādanyaṃ padāpi puruṣaṃ spṛśe || 38 ||
iti lakṣmaṇamākruśya sītā duḥkhasamanvitā |
pāṇibhyāṃ rudatī duḥkhādudaraṃ prajaghāna ha || 39 ||
tāmārtarūpāṃ vimanā rudantīṃ saumitrirālokya viśālanetrām |
āśvāsayāmāsa na caiva bhartu staṃ bhrātaraṅkiñciduvāca sītā || 40 ||
tatastu sītāmabhivādya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjaliḥ kiñcidabhipraṇamya ca |
anvīkṣamāṇo bahuśaśca maithilīṃ jagāma rāmasya samīpamātmavān || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.