ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଟ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଭୂଯ ଏଵ ମହାତେଜା ହନୂମାନ୍ପଵନାତ୍ମଜଃ ।
ଅବ୍ରଵୀତ୍ପ୍ରଶ୍ରିତଂ ଵାକ୍ଯଂ ସୀତାପ୍ରତ୍ଯଯକାରଣାତ୍ ॥ 1 ॥
ଵାନରୋଽହଂ ମହାଭାଗେ ଦୂତୋ ରାମସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ରାମନାମାଙ୍କିତଂ ଚେଦଂ ପଶ୍ଯ ଦେଵ୍ଯଙ୍ଗୁଲୀଯକମ୍ ॥ 2 ॥
ପ୍ରତ୍ଯଯାର୍ଥଂ ତଵାଽନୀତଂ ତେନ ଦତ୍ତଂ ମହାତ୍ମନା ।
ସମାଶ୍ଵସିହି ଭଦ୍ରଂ ତେ କ୍ଷୀଣଦୁଃଖଫଲା ହ୍ଯସି ॥ 3 ॥
ଗୃହୀତ୍ଵା ପ୍ରେକ୍ଷମାଣା ସା ଭର୍ତୁଃ କରଵିଭୂଷଣମ୍ ।
ଭର୍ତାରମିଵ ସମ୍ପ୍ରାପ୍ତା ଜାନକୀ ମୁଦିତାଽଭଵତ୍ ॥ 4 ॥
ଚାରୁ ତଦ୍ଵଦନଂ ତସ୍ଯାସ୍ତାମ୍ରଶୁକ୍ଲାଯତେକ୍ଷଣମ୍ ।
ଅଶୋଭତ ଵିଶାଲାକ୍ଷ୍ଯା ରାହୁମୁକ୍ତ ଇଵୋଡୁରାଟ୍ ॥ 5 ॥
ତତସ୍ସା ହ୍ରୀମତୀ ବାଲା ଭର୍ତୃସନ୍ଦେଶହର୍ଷିତା ।
ପରିତୁଷ୍ଟା ପ୍ରିଯଂ କୃତ୍ଵା ପ୍ରଶଶଂସ ମହାକପିମ୍ ॥ 6 ॥
ଵିକ୍ରାନ୍ତସ୍ତ୍ଵଂ ସମର୍ଥସ୍ତ୍ଵଂ ପ୍ରାଜ୍ଞସ୍ତ୍ଵଂ ଵାନରୋତ୍ତମ ।
ଯେନେଦଂ ରାକ୍ଷସପଦଂ ତ୍ଵଯୈକେନ ପ୍ରଧର୍ଷିତମ୍ ॥ 7 ॥
ଶତଯୋଜନଵିସ୍ତୀର୍ଣ ସ୍ସାଗରୋ ମକରାଲଯଃ ।
ଵିକ୍ରମଶ୍ଲାଘନୀଯେନ କ୍ରମତା ଗୋଷ୍ପଦୀକୃତଃ ॥ 8 ॥
ନ ହି ତ୍ଵାଂ ପ୍ରାକୃତଂ ମନ୍ଯେ ଵାନରଂ ଵାନରର୍ଷଭ ।
ଯସ୍ଯ ତେ ନାସ୍ତି ସନ୍ତ୍ରାସୋ ରାଵଣାନ୍ନାପି ସମ୍ଭ୍ରମଃ ॥ 9 ॥
ଅର୍ହସେ ଚ କପିଶ୍ରେଷ୍ଠ ମଯା ସମଭିଭାଷିତୁମ୍ ।
ଯଦ୍ଯସି ପ୍ରେଷିତସ୍ତେନ ରାମେଣ ଵିଦିତାତ୍ମନା ॥ 10 ॥
ପ୍ରେଷଯିଷ୍ଯତି ଦୁର୍ଧର୍ଷୋ ରାମୋ ନ ହ୍ଯପରୀକ୍ଷିତମ୍ ।
ପରାକ୍ରମମଵିଜ୍ଞାଯ ମତ୍ସକାଶଂ ଵିଶେଷତଃ ॥ 11 ॥
ଦିଷ୍ଟ୍ଯା ଚ କୁଶଲୀ ରାମୋ ଧର୍ମାତ୍ମା ସତ୍ଯସଙ୍ଗରଃ ।
ଲକ୍ଷ୍ମଣଶ୍ଚ ମହାତେଜାସ୍ସୁମିତ୍ରାନନ୍ଦଵର୍ଧନଃ ॥ 12 ॥
କୁଶଲୀ ଯଦି କାକୁତ୍ସ୍ଥଃ କିଂ ନୁ ସାଗରମେଖଲାମ୍ ।
ମହୀଂ ଦହତି କୋପେନ ଯୁଗାନ୍ତାଗ୍ନିରିଵୋତ୍ଥିତଃ ॥ 13 ॥
ଅଥଵା ଶକ୍ତିମନ୍ତୌ ତୌ ସୁରାଣାମପି ନିଗ୍ରହେ ।
ମମୈଵ ତୁ ନ ଦୁଃଖାନାମସ୍ତି ମନ୍ଯେ ଵିପର୍ଯଯଃ ॥ 14 ॥
କଚ୍ଚିନ୍ନ ଵ୍ଯଥିତୋ ରାମଃ କଚ୍ଚିନ୍ନ ପରିତପ୍ଯତେ ।
ଉତ୍ତରାଣି ଚ କାର୍ଯାଣି କୁରୁତେ ପୁରୁଷୋତ୍ତମଃ ॥ 15 ॥
କଚ୍ଚିନ୍ନ ଦୀନ ସ୍ସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତଃ କାର୍ଯେଷୁ ନ ଚ ମୁହ୍ଯତି ।
କଚ୍ଚିତ୍ପୁରୁଷକାର୍ଯାଣି କୁରୁତେ ନୃପତେସ୍ସୁତଃ ॥ 16 ॥
ଦ୍ଵିଵିଧଂ ତ୍ରିଵିଧୋପାଯମୁପାଯମପି ସେଵତେ ।
ଵିଜିଗୀଷୁସ୍ସୁହୃତ୍କଚ୍ଚିନ୍ମିତ୍ରେଷୁ ଚ ପରନ୍ତପଃ ॥ 17 ॥
କଚ୍ଚିନ୍ମିତ୍ରାଣି ଲଭତେ ମିତ୍ରୈଶ୍ଚାପ୍ଯଭିଗମ୍ଯତେ ।
କଚ୍ଚିତ୍କଲ୍ଯାଣମିତ୍ତ୍ରଶ୍ଚ ମିତ୍ରତ୍ତ୍ରୈଶ୍ଚାପି ପୁରସ୍କୃତଃ ॥ 18 ॥
କଚ୍ଚିଦାଶାସ୍ତି ଦେଵାନାଂ ପ୍ରସାଦଂ ପାର୍ଥିଵାତ୍ମଜଃ ।
କଚ୍ଚିତ୍ପୁରୁଷକାରଂ ଚ ଦୈଵଂ ଚ ପ୍ରତିପଦ୍ଯତେ ॥ 19 ॥
କଚ୍ଚିନ୍ନ ଵିଗତସ୍ନେହଃ ପ୍ରଵାସାନ୍ମଯି ରାଘଵଃ ।
କଚ୍ଚିନ୍ମାଂ ଵ୍ଯସନାଦସ୍ମାନ୍ମୋକ୍ଷଯିଷ୍ଯତି ଵାନର ॥ 20 ॥
ସୁଖାନାମୁଚିତୋ ନିତ୍ଯମସୁଖାନାମନୌଚିତଃ ।
ଦୁଃଖମୁତ୍ତରମାସାଦ୍ଯ କଚ୍ଚିଦ୍ରାମୋ ନ ସୀଦତି ॥ 21 ॥
କୌସଲ୍ଯାଯାସ୍ତଥା କଚ୍ଚିତ୍ସୁମିତ୍ରାଯାସ୍ତଥୈଵ ଚ ।
ଅଭୀକ୍ଷ୍ଣଂ ଶ୍ରୂଯତେ କଚ୍ଚିତ୍କୁଶଲଂ ଭରତସ୍ଯ ଚ ॥ 22 ॥
ମନ୍ନିମିତ୍ତେନ ମାନାର୍ହଃ କଚ୍ଚିଚ୍ଛୋକେନ ରାଘଵଃ ।
କଚ୍ଚିନ୍ନାନ୍ଯମନା ରାମଃ କଚ୍ଚିନ୍ମାଂ ତାରଯିଷ୍ଯତି ॥ 23 ॥
କଚ୍ଚିଦକ୍ଷୌହିଣୀଂ ଭୀମାଂ ଭରତୋ ଭ୍ରାତୃଵତ୍ସଲଃ ।
ଧ୍ଵଜିନୀଂ ମନ୍ତ୍ରିଭିର୍ଗୁପ୍ତାଂ ପ୍ରେଷଯିଷ୍ଯତି ମତ୍କୃତେ ॥ 24 ॥
ଵାନରାଧିପତିଶ୍ଶୀମାନ୍ସୁଗ୍ରୀଵଃ କଚ୍ଚିଦେଷ୍ଯତି ।
ମତ୍କୃତେ ହରିଭିର୍ଵୀରୈର୍ଵୃତୋ ଦନ୍ତନଖାଯୁଧୈଃ ॥ 25 ॥
କଚ୍ଚିଚ୍ଛ ଲକ୍ଷ୍ମଣଶ୍ଶୂରସ୍ସୁମିତ୍ରାନନ୍ଦଵର୍ଧନଃ ।
ଅସ୍ତ୍ରଵିଚ୍ଛରଜାଲେନ ରାକ୍ଷସାନ୍ଵିଧମିଷ୍ଯତି ॥ 26 ॥
ରୌଦ୍ରେଣ କଚ୍ଚିଦସ୍ତ୍ରେଣ ଜ୍ଵଲତା ନିହତଂ ରଣେ ।
ଦ୍ରକ୍ଷ୍ଯାମ୍ଯଲ୍ପେନ କାଲେନ ରାଵଣଂ ସସୁହୃଜ୍ଜନମ୍ ॥ 27 ॥
କଚ୍ଚିନ୍ନ ତଦ୍ଧେମସମାନଵର୍ଣଂ ତସ୍ଯାନନଂ ପଦ୍ମସମାନଗନ୍ଧି ।
ମଯା ଵିନା ଶୁଷ୍ଯତି ଶୋକଦୀନଂ ଜଲକ୍ଷଯେ ପଦ୍ମମିଵାତପେନ ॥ 28 ॥
ଧର୍ମାପଦେଶାତ୍ତ୍ଯଜତଶ୍ଚ ରାଜ୍ଯଂ ମାଂ ଚାପ୍ଯରଣ୍ଯଂ ନଯତଃ ପଦାତିମ୍ ।
ନାସୀଦ୍ଵ୍ଯଥା ଯସ୍ଯ ନ ଭୀର୍ନ ଶୋକଃ କଚ୍ଚିତ୍ସ ଧୈର୍ଯଂ ହୃଦଯେ କରୋତି ॥ 29 ॥
ନ ଚାସ୍ଯ ମାତା ନ ପିତା ଚ ନାନ୍ଯଃ ସ୍ନେହାଦ୍ଵିଶିଷ୍ଟୋଽସ୍ତି ମଯା ସମୋ ଵା ।
ତାଵତ୍ତ୍ଵହଂ ଦୂତ ଜିଜୀଵିଷେଯଂ ଯାଵତ୍ପ୍ରଵୃତ୍ତିଂ ଶୃଣୁଯାଂ ପ୍ରିଯସ୍ଯ ॥ 30 ॥
ଇତୀଵ ଦେଵୀ ଵଚନଂ ମହାର୍ଥଂ ତଂ ଵାନରେନ୍ଦ୍ରଂ ମଧୁରାର୍ଥମୁକ୍ତ୍ଵା ।
ଶ୍ରୋତୁଂ ପୁନସ୍ତସ୍ଯ ଵଚୋଽଭିରାମଂ ରାମାର୍ଥଯୁକ୍ତଂ ଵିରରାମ ରାମା ॥ 31 ॥
ସୀତାଯା ଵଚନଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ମାରୁତିର୍ଭୀମଵିକ୍ରମଃ ।
ଶିରସ୍ଯଞ୍ଜଲିମାଧାଯ ଵାକ୍ଯମୁତ୍ତରମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 32 ॥
ନ ତ୍ଵାମିହସ୍ଥାଂ ଜାନୀତେ ରାମଃ କମଲଲୋଚନେ ।
ତେନ ତ୍ଵାଂ ନାନଯତ୍ଯାଶୁ ଶଚୀମିଵ ପୁରନ୍ଦରଃ ॥ 33 ॥
ଶ୍ରୁତ୍ଵୈଵ ତୁ ଵଚୋ ମହ୍ଯଂ କ୍ଷିପ୍ରମେଷ୍ଯତି ରାଘଵଃ ।
ଚମୂଂ ପ୍ରକର୍ଷନ୍ମହତୀଂ ହର୍ଯୃକ୍ଷଗଣସଙ୍କୁଲାମ୍ ॥ 34 ॥
ଵିଷ୍ଟମ୍ଭଯିତ୍ଵା ବାଣୌଘୈରକ୍ଷୋଭ୍ଯଂ ଵରୁଣାଲଯମ୍ ।
କରିଷ୍ଯତି ପୁରୀଂ ଲଙ୍କାଂ କାକୁତ୍ସ୍ଥଃ ଶାନ୍ତରାକ୍ଷସାମ୍ ॥ 35 ॥
ତତ୍ର ଯଦ୍ଯନ୍ତରା ମୃତ୍ଯୁର୍ଯଦି ଦେଵାସ୍ସହାସୁରାଃ ।
ସ୍ଥାସ୍ଯନ୍ତି ପଥି ରାମସ୍ଯ ସ ତାନପି ଵଧିଷ୍ଯତି ॥ 36 ॥
ତଵାଦର୍ଶନଜେନାର୍ଯେ ଶୋକେନ ସ ପରିପ୍ଲୁତଃ ।
ନ ଶର୍ମ ଲଭତେ ରାମସ୍ସିଂହାର୍ଦିତ ଇଵ ଦ୍ଵିପଃ ॥ 37 ॥
ମଲଯେନ ଚ ଵିନ୍ଧ୍ଯେନ ମେରୁଣା ମନ୍ଦରେଣ ଚ ।
ଦର୍ଦୁରେଣ ଚ ତେ ଦେଵି ଶପେ ମୂଲଫଲେନ ଚ ॥ 38 ॥
ଯଥା ସୁନଯନଂ ଵଲ୍ଗୁ ବିମ୍ବୋଷ୍ଠଂ ଚାରୁ କୁଣ୍ଡଲମ୍ ।
ମୁଖଂ ଦ୍ରକ୍ଷ୍ଯସି ରାମସ୍ଯ ପୂର୍ଣଚନ୍ଦ୍ରମିଵୋଦିତମ୍ ॥ 39 ॥
କ୍ଷିପ୍ରଂ ଦ୍ରକ୍ଷ୍ଯସି ଵୈଦେହି ରାମଂ ପ୍ରସ୍ରଵଣେ ଗିରୌ ।
ଶତକ୍ରତୁମିଵାସୀନଂ ନାଗରାଜସ୍ଯ ମୂର୍ଧନି ॥ 40 ॥
ନ ମାଂସଂ ରାଘଵୋ ଭୁଙକ୍ତେ ନ ଚାଽପି ମଧୁ ସେଵତେ ।
ଵନ୍ଯଂ ସୁଵିହିତଂ ନିତ୍ଯଂ ଭକ୍ତମଶ୍ନାତି ପଞ୍ଚମମ୍ ॥ 41 ॥
ନୈଵ ଦଂଶାନ୍ନ ମଶକାନ୍ନ କୀଟାନ୍ନ ସରୀସୃପାନ୍ ।
ରାଘଵୋଽପନଯେଦ୍ଗାତ୍ରାତ୍ତ୍ଵଦ୍ଗତେନାନ୍ତରାତ୍ମନା ॥ 42 ॥
ନିତ୍ଯଂ ଧ୍ଯାନପରୋ ରାମୋ ନିତ୍ଯଂ ଶୋକପରାଯଣଃ ।
ନାନ୍ଯଚ୍ଚିନ୍ତଯତେ କିଞ୍ଚିତ୍ସ ତୁ କାମଵଶଂ ଗତଃ ॥ 43 ॥
ଅନିଦ୍ରସ୍ସତତଂ ରାମସ୍ସୁପ୍ତୋଽପି ଚ ନରୋତ୍ତମଃ ।
ସୀତେତି ମଧୁରାଂ ଵାଣୀଂ ଵ୍ଯାହରନ୍ପ୍ରତିବୁଧ୍ଯତେ ॥ 44 ॥
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଫଲଂ ଵା ପୁଷ୍ପଂ ଵା ଯଦ୍ଵାଽନ୍ଯତ୍ସୁମନୋହରମ୍ ।
ବହୁଶୋ ହା ପ୍ରିଯେତ୍ଯେଵଂ ଶ୍ଵସଂସ୍ତ୍ଵାମଭିଭାଷତେ ॥ 45 ॥
ସ ଦେଵି ନିତ୍ଯଂ ପରିତପ୍ଯମାନ ସ୍ତ୍ଵାମେଵ ସୀତେତ୍ଯଭିଭାଷମାଣଃ ।
ଧୃତଵ୍ରତୋ ରାଜସୁତୋ ମହାତ୍ମା ତଵୈଵ ଲାଭାଯ କୃତପ୍ରଯତ୍ନଃ ॥ 46 ॥
ସା ରାମସଙ୍କୀର୍ତନଵୀତଶୋକା ରାମସ୍ଯ ଶୋକେନ ସମାନଶୋକା ।
ଶରନ୍ମୁଖେ ସାମ୍ବୁଦଶେଷଚନ୍ଦ୍ରା ନିଶେଵ ଵୈଦେହସୁତା ବଭୂଵ ॥ 47 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ଷଟ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
bhūya eva mahātejā hanūmānpavanātmajaḥ |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sītāpratyayakāraṇāt || 1 ||
vānaro'haṃ mahābhāge dūto rāmasya dhīmataḥ |
rāmanāmāṅkitaṃ cedaṃ paśya devyaṅgulīyakam || 2 ||
pratyayārthaṃ tavā'nītaṃ tena dattaṃ mahātmanā |
samāśvasihi bhadraṃ te kṣīṇaduḥkhaphalā hyasi || 3 ||
gṛhītvā prekṣamāṇā sā bhartuḥ karavibhūṣaṇam |
bhartāramiva samprāptā jānakī muditā'bhavat || 4 ||
cāru tadvadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam |
aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ || 5 ||
tatassā hrīmatī bālā bhartṛsandeśaharṣitā |
parituṣṭā priyaṃ kṛtvā praśaśaṃsa mahākapim || 6 ||
vikrāntastvaṃ samarthastvaṃ prājñastvaṃ vānarottama |
yenedaṃ rākṣasapadaṃ tvayaikena pradharṣitam || 7 ||
śatayojanavistīrṇa ssāgaro makarālayaḥ |
vikramaślāghanīyena kramatā goṣpadīkṛtaḥ || 8 ||
na hi tvāṃ prākṛtaṃ manye vānaraṃ vānararṣabha |
yasya te nāsti santrāso rāvaṇānnāpi sambhramaḥ || 9 ||
arhase ca kapiśreṣṭha mayā samabhibhāṣitum |
yadyasi preṣitastena rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
preṣayiṣyati durdharṣo rāmo na hyaparīkṣitam |
parākramamavijñāya matsakāśaṃ viśeṣataḥ || 11 ||
diṣṭyā ca kuśalī rāmo dharmātmā satyasaṅgaraḥ |
lakṣmaṇaśca mahātejāssumitrānandavardhanaḥ || 12 ||
kuśalī yadi kākutsthaḥ kiṃ nu sāgaramekhalām |
mahīṃ dahati kopena yugāntāgnirivotthitaḥ || 13 ||
athavā śaktimantau tau surāṇāmapi nigrahe |
mamaiva tu na duḥkhānāmasti manye viparyayaḥ || 14 ||
kaccinna vyathito rāmaḥ kaccinna paritapyate |
uttarāṇi ca kāryāṇi kurute puruṣottamaḥ || 15 ||
kaccinna dīna ssambhrāntaḥ kāryeṣu na ca muhyati |
kaccitpuruṣakāryāṇi kurute nṛpatessutaḥ || 16 ||
dvividhaṃ trividhopāyamupāyamapi sevate |
vijigīṣussuhṛtkaccinmitreṣu ca parantapaḥ || 17 ||
kaccinmitrāṇi labhate mitraiścāpyabhigamyate |
kaccitkalyāṇamittraśca mitrattraiścāpi puraskṛtaḥ || 18 ||
kaccidāśāsti devānāṃ prasādaṃ pārthivātmajaḥ |
kaccitpuruṣakāraṃ ca daivaṃ ca pratipadyate || 19 ||
kaccinna vigatasnehaḥ pravāsānmayi rāghavaḥ |
kaccinmāṃ vyasanādasmānmokṣayiṣyati vānara || 20 ||
sukhānāmucito nityamasukhānāmanaucitaḥ |
duḥkhamuttaramāsādya kaccidrāmo na sīdati || 21 ||
kausalyāyāstathā kaccitsumitrāyāstathaiva ca |
abhīkṣṇaṃ śrūyate kaccitkuśalaṃ bharatasya ca || 22 ||
mannimittena mānārhaḥ kaccicchokena rāghavaḥ |
kaccinnānyamanā rāmaḥ kaccinmāṃ tārayiṣyati || 23 ||
kaccidakṣauhiṇīṃ bhīmāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dhvajinīṃ mantribhirguptāṃ preṣayiṣyati matkṛte || 24 ||
vānarādhipatiśśīmānsugrīvaḥ kaccideṣyati |
matkṛte haribhirvīrairvṛto dantanakhāyudhaiḥ || 25 ||
kacciccha lakṣmaṇaśśūrassumitrānandavardhanaḥ |
astraviccharajālena rākṣasānvidhamiṣyati || 26 ||
raudreṇa kaccidastreṇa jvalatā nihataṃ raṇe |
drakṣyāmyalpena kālena rāvaṇaṃ sasuhṛjjanam || 27 ||
kaccinna taddhemasamānavarṇaṃ tasyānanaṃ padmasamānagandhi |
mayā vinā śuṣyati śokadīnaṃ jalakṣaye padmamivātapena || 28 ||
dharmāpadeśāttyajataśca rājyaṃ māṃ cāpyaraṇyaṃ nayataḥ padātim |
nāsīdvyathā yasya na bhīrna śokaḥ kaccitsa dhairyaṃ hṛdaye karoti || 29 ||
na cāsya mātā na pitā ca nānyaḥ snehādviśiṣṭo'sti mayā samo vā |
tāvattvahaṃ dūta jijīviṣeyaṃ yāvatpravṛttiṃ śṛṇuyāṃ priyasya || 30 ||
itīva devī vacanaṃ mahārthaṃ taṃ vānarendraṃ madhurārthamuktvā |
śrotuṃ punastasya vaco'bhirāmaṃ rāmārthayuktaṃ virarāma rāmā || 31 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā mārutirbhīmavikramaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 32 ||
na tvāmihasthāṃ jānīte rāmaḥ kamalalocane |
tena tvāṃ nānayatyāśu śacīmiva purandaraḥ || 33 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 34 ||
viṣṭambhayitvā bāṇaughairakṣobhyaṃ varuṇālayam |
kariṣyati purīṃ laṅkāṃ kākutsthaḥ śāntarākṣasām || 35 ||
tatra yadyantarā mṛtyuryadi devāssahāsurāḥ |
sthāsyanti pathi rāmasya sa tānapi vadhiṣyati || 36 ||
tavādarśanajenārye śokena sa pariplutaḥ |
na śarma labhate rāmassiṃhārdita iva dvipaḥ || 37 ||
malayena ca vindhyena meruṇā mandareṇa ca |
dardureṇa ca te devi śape mūlaphalena ca || 38 ||
yathā sunayanaṃ valgu bimboṣṭhaṃ cāru kuṇḍalam |
mukhaṃ drakṣyasi rāmasya pūrṇacandramivoditam || 39 ||
kṣipraṃ drakṣyasi vaidehi rāmaṃ prasravaṇe girau |
śatakratumivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 40 ||
na māṃsaṃ rāghavo bhuṅakte na cā'pi madhu sevate |
vanyaṃ suvihitaṃ nityaṃ bhaktamaśnāti pañcamam || 41 ||
naiva daṃśānna maśakānna kīṭānna sarīsṛpān |
rāghavo'panayedgātrāttvadgatenāntarātmanā || 42 ||
nityaṃ dhyānaparo rāmo nityaṃ śokaparāyaṇaḥ |
nānyaccintayate kiñcitsa tu kāmavaśaṃ gataḥ || 43 ||
anidrassatataṃ rāmassupto'pi ca narottamaḥ |
sīteti madhurāṃ vāṇīṃ vyāharanpratibudhyate || 44 ||
dṛṣṭvā phalaṃ vā puṣpaṃ vā yadvā'nyatsumanoharam |
bahuśo hā priyetyevaṃ śvasaṃstvāmabhibhāṣate || 45 ||
sa devi nityaṃ paritapyamāna stvāmeva sītetyabhibhāṣamāṇaḥ |
dhṛtavrato rājasuto mahātmā tavaiva lābhāya kṛtaprayatnaḥ || 46 ||
sā rāmasaṅkīrtanavītaśokā rāmasya śokena samānaśokā |
śaranmukhe sāmbudaśeṣacandrā niśeva vaidehasutā babhūva || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्त्रिंशस्सर्गः ।
भूय एव महातेजा हनूमान्पवनात्मजः ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं सीताप्रत्ययकारणात् ॥ 1 ॥
वानरोऽहं महाभागे दूतो रामस्य धीमतः ।
रामनामाङ्कितं चेदं पश्य देव्यङ्गुलीयकम् ॥ 2 ॥
प्रत्ययार्थं तवाऽनीतं तेन दत्तं महात्मना ।
समाश्वसिहि भद्रं ते क्षीणदुःखफला ह्यसि ॥ 3 ॥
गृहीत्वा प्रेक्षमाणा सा भर्तुः करविभूषणम् ।
भर्तारमिव सम्प्राप्ता जानकी मुदिताऽभवत् ॥ 4 ॥
चारु तद्वदनं तस्यास्ताम्रशुक्लायतेक्षणम् ।
अशोभत विशालाक्ष्या राहुमुक्त इवोडुराट् ॥ 5 ॥
ततस्सा ह्रीमती बाला भर्तृसन्देशहर्षिता ।
परितुष्टा प्रियं कृत्वा प्रशशंस महाकपिम् ॥ 6 ॥
विक्रान्तस्त्वं समर्थस्त्वं प्राज्ञस्त्वं वानरोत्तम ।
येनेदं राक्षसपदं त्वयैकेन प्रधर्षितम् ॥ 7 ॥
शतयोजनविस्तीर्ण स्सागरो मकरालयः ।
विक्रमश्लाघनीयेन क्रमता गोष्पदीकृतः ॥ 8 ॥
न हि त्वां प्राकृतं मन्ये वानरं वानरर्षभ ।
यस्य ते नास्ति सन्त्रासो रावणान्नापि सम्भ्रमः ॥ 9 ॥
अर्हसे च कपिश्रेष्ठ मया समभिभाषितुम् ।
यद्यसि प्रेषितस्तेन रामेण विदितात्मना ॥ 10 ॥
प्रेषयिष्यति दुर्धर्षो रामो न ह्यपरीक्षितम् ।
पराक्रममविज्ञाय मत्सकाशं विशेषतः ॥ 11 ॥
दिष्ट्या च कुशली रामो धर्मात्मा सत्यसङ्गरः ।
लक्ष्मणश्च महातेजास्सुमित्रानन्दवर्धनः ॥ 12 ॥
कुशली यदि काकुत्स्थः किं नु सागरमेखलाम् ।
महीं दहति कोपेन युगान्ताग्निरिवोत्थितः ॥ 13 ॥
अथवा शक्तिमन्तौ तौ सुराणामपि निग्रहे ।
ममैव तु न दुःखानामस्ति मन्ये विपर्ययः ॥ 14 ॥
कच्चिन्न व्यथितो रामः कच्चिन्न परितप्यते ।
उत्तराणि च कार्याणि कुरुते पुरुषोत्तमः ॥ 15 ॥
कच्चिन्न दीन स्सम्भ्रान्तः कार्येषु न च मुह्यति ।
कच्चित्पुरुषकार्याणि कुरुते नृपतेस्सुतः ॥ 16 ॥
द्विविधं त्रिविधोपायमुपायमपि सेवते ।
विजिगीषुस्सुहृत्कच्चिन्मित्रेषु च परन्तपः ॥ 17 ॥
कच्चिन्मित्राणि लभते मित्रैश्चाप्यभिगम्यते ।
कच्चित्कल्याणमित्त्रश्च मित्रत्त्रैश्चापि पुरस्कृतः ॥ 18 ॥
कच्चिदाशास्ति देवानां प्रसादं पार्थिवात्मजः ।
कच्चित्पुरुषकारं च दैवं च प्रतिपद्यते ॥ 19 ॥
कच्चिन्न विगतस्नेहः प्रवासान्मयि राघवः ।
कच्चिन्मां व्यसनादस्मान्मोक्षयिष्यति वानर ॥ 20 ॥
सुखानामुचितो नित्यमसुखानामनौचितः ।
दुःखमुत्तरमासाद्य कच्चिद्रामो न सीदति ॥ 21 ॥
कौसल्यायास्तथा कच्चित्सुमित्रायास्तथैव च ।
अभीक्ष्णं श्रूयते कच्चित्कुशलं भरतस्य च ॥ 22 ॥
मन्निमित्तेन मानार्हः कच्चिच्छोकेन राघवः ।
कच्चिन्नान्यमना रामः कच्चिन्मां तारयिष्यति ॥ 23 ॥
कच्चिदक्षौहिणीं भीमां भरतो भ्रातृवत्सलः ।
ध्वजिनीं मन्त्रिभिर्गुप्तां प्रेषयिष्यति मत्कृते ॥ 24 ॥
वानराधिपतिश्शीमान्सुग्रीवः कच्चिदेष्यति ।
मत्कृते हरिभिर्वीरैर्वृतो दन्तनखायुधैः ॥ 25 ॥
कच्चिच्छ लक्ष्मणश्शूरस्सुमित्रानन्दवर्धनः ।
अस्त्रविच्छरजालेन राक्षसान्विधमिष्यति ॥ 26 ॥
रौद्रेण कच्चिदस्त्रेण ज्वलता निहतं रणे ।
द्रक्ष्याम्यल्पेन कालेन रावणं ससुहृज्जनम् ॥ 27 ॥
कच्चिन्न तद्धेमसमानवर्णं तस्याननं पद्मसमानगन्धि ।
मया विना शुष्यति शोकदीनं जलक्षये पद्ममिवातपेन ॥ 28 ॥
धर्मापदेशात्त्यजतश्च राज्यं मां चाप्यरण्यं नयतः पदातिम् ।
नासीद्व्यथा यस्य न भीर्न शोकः कच्चित्स धैर्यं हृदये करोति ॥ 29 ॥
न चास्य माता न पिता च नान्यः स्नेहाद्विशिष्टोऽस्ति मया समो वा ।
तावत्त्वहं दूत जिजीविषेयं यावत्प्रवृत्तिं शृणुयां प्रियस्य ॥ 30 ॥
इतीव देवी वचनं महार्थं तं वानरेन्द्रं मधुरार्थमुक्त्वा ।
श्रोतुं पुनस्तस्य वचोऽभिरामं रामार्थयुक्तं विरराम रामा ॥ 31 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा मारुतिर्भीमविक्रमः ।
शिरस्यञ्जलिमाधाय वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 32 ॥
न त्वामिहस्थां जानीते रामः कमललोचने ।
तेन त्वां नानयत्याशु शचीमिव पुरन्दरः ॥ 33 ॥
श्रुत्वैव तु वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः ।
चमूं प्रकर्षन्महतीं हर्यृक्षगणसङ्कुलाम् ॥ 34 ॥
विष्टम्भयित्वा बाणौघैरक्षोभ्यं वरुणालयम् ।
करिष्यति पुरीं लङ्कां काकुत्स्थः शान्तराक्षसाम् ॥ 35 ॥
तत्र यद्यन्तरा मृत्युर्यदि देवास्सहासुराः ।
स्थास्यन्ति पथि रामस्य स तानपि वधिष्यति ॥ 36 ॥
तवादर्शनजेनार्ये शोकेन स परिप्लुतः ।
न शर्म लभते रामस्सिंहार्दित इव द्विपः ॥ 37 ॥
मलयेन च विन्ध्येन मेरुणा मन्दरेण च ।
दर्दुरेण च ते देवि शपे मूलफलेन च ॥ 38 ॥
यथा सुनयनं वल्गु बिम्बोष्ठं चारु कुण्डलम् ।
मुखं द्रक्ष्यसि रामस्य पूर्णचन्द्रमिवोदितम् ॥ 39 ॥
क्षिप्रं द्रक्ष्यसि वैदेहि रामं प्रस्रवणे गिरौ ।
शतक्रतुमिवासीनं नागराजस्य मूर्धनि ॥ 40 ॥
न मांसं राघवो भुङक्ते न चाऽपि मधु सेवते ।
वन्यं सुविहितं नित्यं भक्तमश्नाति पञ्चमम् ॥ 41 ॥
नैव दंशान्न मशकान्न कीटान्न सरीसृपान् ।
राघवोऽपनयेद्गात्रात्त्वद्गतेनान्तरात्मना ॥ 42 ॥
नित्यं ध्यानपरो रामो नित्यं शोकपरायणः ।
नान्यच्चिन्तयते किञ्चित्स तु कामवशं गतः ॥ 43 ॥
अनिद्रस्सततं रामस्सुप्तोऽपि च नरोत्तमः ।
सीतेति मधुरां वाणीं व्याहरन्प्रतिबुध्यते ॥ 44 ॥
दृष्ट्वा फलं वा पुष्पं वा यद्वाऽन्यत्सुमनोहरम् ।
बहुशो हा प्रियेत्येवं श्वसंस्त्वामभिभाषते ॥ 45 ॥
स देवि नित्यं परितप्यमान स्त्वामेव सीतेत्यभिभाषमाणः ।
धृतव्रतो राजसुतो महात्मा तवैव लाभाय कृतप्रयत्नः ॥ 46 ॥
सा रामसङ्कीर्तनवीतशोका रामस्य शोकेन समानशोका ।
शरन्मुखे साम्बुदशेषचन्द्रा निशेव वैदेहसुता बभूव ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
bhūya eva mahātejā hanūmānpavanātmajaḥ |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sītāpratyayakāraṇāt || 1 ||
vānaro'haṃ mahābhāge dūto rāmasya dhīmataḥ |
rāmanāmāṅkitaṃ cedaṃ paśya devyaṅgulīyakam || 2 ||
pratyayārthaṃ tavā'nītaṃ tena dattaṃ mahātmanā |
samāśvasihi bhadraṃ te kṣīṇaduḥkhaphalā hyasi || 3 ||
gṛhītvā prekṣamāṇā sā bhartuḥ karavibhūṣaṇam |
bhartāramiva samprāptā jānakī muditā'bhavat || 4 ||
cāru tadvadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam |
aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ || 5 ||
tatassā hrīmatī bālā bhartṛsandeśaharṣitā |
parituṣṭā priyaṃ kṛtvā praśaśaṃsa mahākapim || 6 ||
vikrāntastvaṃ samarthastvaṃ prājñastvaṃ vānarottama |
yenedaṃ rākṣasapadaṃ tvayaikena pradharṣitam || 7 ||
śatayojanavistīrṇa ssāgaro makarālayaḥ |
vikramaślāghanīyena kramatā goṣpadīkṛtaḥ || 8 ||
na hi tvāṃ prākṛtaṃ manye vānaraṃ vānararṣabha |
yasya te nāsti santrāso rāvaṇānnāpi sambhramaḥ || 9 ||
arhase ca kapiśreṣṭha mayā samabhibhāṣitum |
yadyasi preṣitastena rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
preṣayiṣyati durdharṣo rāmo na hyaparīkṣitam |
parākramamavijñāya matsakāśaṃ viśeṣataḥ || 11 ||
diṣṭyā ca kuśalī rāmo dharmātmā satyasaṅgaraḥ |
lakṣmaṇaśca mahātejāssumitrānandavardhanaḥ || 12 ||
kuśalī yadi kākutsthaḥ kiṃ nu sāgaramekhalām |
mahīṃ dahati kopena yugāntāgnirivotthitaḥ || 13 ||
athavā śaktimantau tau surāṇāmapi nigrahe |
mamaiva tu na duḥkhānāmasti manye viparyayaḥ || 14 ||
kaccinna vyathito rāmaḥ kaccinna paritapyate |
uttarāṇi ca kāryāṇi kurute puruṣottamaḥ || 15 ||
kaccinna dīna ssambhrāntaḥ kāryeṣu na ca muhyati |
kaccitpuruṣakāryāṇi kurute nṛpatessutaḥ || 16 ||
dvividhaṃ trividhopāyamupāyamapi sevate |
vijigīṣussuhṛtkaccinmitreṣu ca parantapaḥ || 17 ||
kaccinmitrāṇi labhate mitraiścāpyabhigamyate |
kaccitkalyāṇamittraśca mitrattraiścāpi puraskṛtaḥ || 18 ||
kaccidāśāsti devānāṃ prasādaṃ pārthivātmajaḥ |
kaccitpuruṣakāraṃ ca daivaṃ ca pratipadyate || 19 ||
kaccinna vigatasnehaḥ pravāsānmayi rāghavaḥ |
kaccinmāṃ vyasanādasmānmokṣayiṣyati vānara || 20 ||
sukhānāmucito nityamasukhānāmanaucitaḥ |
duḥkhamuttaramāsādya kaccidrāmo na sīdati || 21 ||
kausalyāyāstathā kaccitsumitrāyāstathaiva ca |
abhīkṣṇaṃ śrūyate kaccitkuśalaṃ bharatasya ca || 22 ||
mannimittena mānārhaḥ kaccicchokena rāghavaḥ |
kaccinnānyamanā rāmaḥ kaccinmāṃ tārayiṣyati || 23 ||
kaccidakṣauhiṇīṃ bhīmāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dhvajinīṃ mantribhirguptāṃ preṣayiṣyati matkṛte || 24 ||
vānarādhipatiśśīmānsugrīvaḥ kaccideṣyati |
matkṛte haribhirvīrairvṛto dantanakhāyudhaiḥ || 25 ||
kacciccha lakṣmaṇaśśūrassumitrānandavardhanaḥ |
astraviccharajālena rākṣasānvidhamiṣyati || 26 ||
raudreṇa kaccidastreṇa jvalatā nihataṃ raṇe |
drakṣyāmyalpena kālena rāvaṇaṃ sasuhṛjjanam || 27 ||
kaccinna taddhemasamānavarṇaṃ tasyānanaṃ padmasamānagandhi |
mayā vinā śuṣyati śokadīnaṃ jalakṣaye padmamivātapena || 28 ||
dharmāpadeśāttyajataśca rājyaṃ māṃ cāpyaraṇyaṃ nayataḥ padātim |
nāsīdvyathā yasya na bhīrna śokaḥ kaccitsa dhairyaṃ hṛdaye karoti || 29 ||
na cāsya mātā na pitā ca nānyaḥ snehādviśiṣṭo'sti mayā samo vā |
tāvattvahaṃ dūta jijīviṣeyaṃ yāvatpravṛttiṃ śṛṇuyāṃ priyasya || 30 ||
itīva devī vacanaṃ mahārthaṃ taṃ vānarendraṃ madhurārthamuktvā |
śrotuṃ punastasya vaco'bhirāmaṃ rāmārthayuktaṃ virarāma rāmā || 31 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā mārutirbhīmavikramaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 32 ||
na tvāmihasthāṃ jānīte rāmaḥ kamalalocane |
tena tvāṃ nānayatyāśu śacīmiva purandaraḥ || 33 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 34 ||
viṣṭambhayitvā bāṇaughairakṣobhyaṃ varuṇālayam |
kariṣyati purīṃ laṅkāṃ kākutsthaḥ śāntarākṣasām || 35 ||
tatra yadyantarā mṛtyuryadi devāssahāsurāḥ |
sthāsyanti pathi rāmasya sa tānapi vadhiṣyati || 36 ||
tavādarśanajenārye śokena sa pariplutaḥ |
na śarma labhate rāmassiṃhārdita iva dvipaḥ || 37 ||
malayena ca vindhyena meruṇā mandareṇa ca |
dardureṇa ca te devi śape mūlaphalena ca || 38 ||
yathā sunayanaṃ valgu bimboṣṭhaṃ cāru kuṇḍalam |
mukhaṃ drakṣyasi rāmasya pūrṇacandramivoditam || 39 ||
kṣipraṃ drakṣyasi vaidehi rāmaṃ prasravaṇe girau |
śatakratumivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 40 ||
na māṃsaṃ rāghavo bhuṅakte na cā'pi madhu sevate |
vanyaṃ suvihitaṃ nityaṃ bhaktamaśnāti pañcamam || 41 ||
naiva daṃśānna maśakānna kīṭānna sarīsṛpān |
rāghavo'panayedgātrāttvadgatenāntarātmanā || 42 ||
nityaṃ dhyānaparo rāmo nityaṃ śokaparāyaṇaḥ |
nānyaccintayate kiñcitsa tu kāmavaśaṃ gataḥ || 43 ||
anidrassatataṃ rāmassupto'pi ca narottamaḥ |
sīteti madhurāṃ vāṇīṃ vyāharanpratibudhyate || 44 ||
dṛṣṭvā phalaṃ vā puṣpaṃ vā yadvā'nyatsumanoharam |
bahuśo hā priyetyevaṃ śvasaṃstvāmabhibhāṣate || 45 ||
sa devi nityaṃ paritapyamāna stvāmeva sītetyabhibhāṣamāṇaḥ |
dhṛtavrato rājasuto mahātmā tavaiva lābhāya kṛtaprayatnaḥ || 46 ||
sā rāmasaṅkīrtanavītaśokā rāmasya śokena samānaśokā |
śaranmukhe sāmbudaśeṣacandrā niśeva vaidehasutā babhūva || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.