5.36 සුන්දරකාණ්ඩ - ෂට්ත්රිංශ සර්ගඃ

5.36 Sundarakanda - Shattrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Sinhala script
📄 Download PDF
ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ සුන්දරකාණ්ඩම් .
අථ ෂට්ත්රිංශස්සර්ගඃ .
භූය ඒව මහාතේජා හනූමාන්පවනාත්මජඃ .
අබ්රවීත්ප්රශ්රිතං වාක්යං සීතාප්රත්යයකාරණාත් .. 1 ..
වානරෝ(අ)හං මහාභාගේ දූතෝ රාමස්ය ධීමතඃ .
රාමනාමාඞ්කිතං චේදං පශ්ය දේව්යඞ්ගුලීයකම් .. 2 ..
ප්රත්යයාර්ථං තවා(අ)නීතං තේන දත්තං මහාත්මනා .
සමාශ්වසිහි භද්රං තේ ක්ෂීණදුඃඛඵලා හ්යසි .. 3 ..
ගෘහීත්වා ප්රේක්ෂමාණා සා භර්තුඃ කරවිභූෂණම් .
භර්තාරමිව සම්ප්රාප්තා ජානකී මුදිතා(අ)භවත් .. 4 ..
චාරු තද්වදනං තස්යාස්තාම්රශුක්ලායතේක්ෂණම් .
අශෝභත විශාලාක්ෂ්යා රාහුමුක්ත ඉවෝඩුරාට් .. 5 ..
තතස්සා හ්රීමතී බාලා භර්තෘසන්දේශහර්ෂිතා .
පරිතුෂ්ටා ප්රියං කෘත්වා ප්රශශංස මහාකපිම් .. 6 ..
වික්රාන්තස්ත්වං සමර්ථස්ත්වං ප්රාජ්ඤස්ත්වං වානරෝත්තම .
යේනේදං රාක්ෂසපදං ත්වයෛකේන ප්රධර්ෂිතම් .. 7 ..
ශතයෝජනවිස්තීර්ණ ස්සාගරෝ මකරාලයඃ .
වික්රමශ්ලාඝනීයේන ක්රමතා ගෝෂ්පදීකෘතඃ .. 8 ..
න හි ත්වාං ප්රාකෘතං මන්යේ වානරං වානරර්ෂභ .
යස්ය තේ නාස්ති සන්ත්රාසෝ රාවණාන්නාපි සම්භ්රමඃ .. 9 ..
අර්හසේ ච කපිශ්රේෂ්ඨ මයා සමභිභාෂිතුම් .
යද්යසි ප්රේෂිතස්තේන රාමේණ විදිතාත්මනා .. 10 ..
ප්රේෂයිෂ්යති දුර්ධර්ෂෝ රාමෝ න හ්යපරීක්ෂිතම් .
පරාක්රමමවිජ්ඤාය මත්සකාශං විශේෂතඃ .. 11 ..
දිෂ්ට්යා ච කුශලී රාමෝ ධර්මාත්මා සත්යසඞ්ගරඃ .
ලක්ෂ්මණශ්ච මහාතේජාස්සුමිත්රානන්දවර්ධනඃ .. 12 ..
කුශලී යදි කාකුත්ස්ථඃ කිං නු සාගරමේඛලාම් .
මහීං දහති කෝපේන යුගාන්තාග්නිරිවෝත්ථිතඃ .. 13 ..
අථවා ශක්තිමන්තෞ තෞ සුරාණාමපි නිග්රහේ .
මමෛව තු න දුඃඛානාමස්ති මන්යේ විපර්යයඃ .. 14 ..
කච්චින්න ව්යථිතෝ රාමඃ කච්චින්න පරිතප්යතේ .
උත්තරාණි ච කාර්යාණි කුරුතේ පුරුෂෝත්තමඃ .. 15 ..
කච්චින්න දීන ස්සම්භ්රාන්තඃ කාර්යේෂු න ච මුහ්යති .
කච්චිත්පුරුෂකාර්යාණි කුරුතේ නෘපතේස්සුතඃ .. 16 ..
ද්විවිධං ත්රිවිධෝපායමුපායමපි සේවතේ .
විජිගීෂුස්සුහෘත්කච්චින්මිත්රේෂු ච පරන්තපඃ .. 17 ..
කච්චින්මිත්රාණි ලභතේ මිත්රෛශ්චාප්යභිගම්යතේ .
කච්චිත්කල්යාණමිත්ත්රශ්ච මිත්රත්ත්රෛශ්චාපි පුරස්කෘතඃ .. 18 ..
කච්චිදාශාස්ති දේවානාං ප්රසාදං පාර්ථිවාත්මජඃ .
කච්චිත්පුරුෂකාරං ච දෛවං ච ප්රතිපද්යතේ .. 19 ..
කච්චින්න විගතස්නේහඃ ප්රවාසාන්මයි රාඝවඃ .
කච්චින්මාං ව්යසනාදස්මාන්මෝක්ෂයිෂ්යති වානර .. 20 ..
සුඛානාමුචිතෝ නිත්යමසුඛානාමනෞචිතඃ .
දුඃඛමුත්තරමාසාද්ය කච්චිද්රාමෝ න සීදති .. 21 ..
කෞසල්යායාස්තථා කච්චිත්සුමිත්රායාස්තථෛව ච .
අභීක්ෂ්ණං ශ්රූයතේ කච්චිත්කුශලං භරතස්ය ච .. 22 ..
මන්නිමිත්තේන මානාර්හඃ කච්චිච්ඡෝකේන රාඝවඃ .
කච්චින්නාන්යමනා රාමඃ කච්චින්මාං තාරයිෂ්යති .. 23 ..
කච්චිදක්ෂෞහිණීං භීමාං භරතෝ භ්රාතෘවත්සලඃ .
ධ්වජිනීං මන්ත්රිභිර්ගුප්තාං ප්රේෂයිෂ්යති මත්කෘතේ .. 24 ..
වානරාධිපතිශ්ශීමාන්සුග්රීවඃ කච්චිදේෂ්යති .
මත්කෘතේ හරිභිර්වීරෛර්වෘතෝ දන්තනඛායුධෛඃ .. 25 ..
කච්චිච්ඡ ලක්ෂ්මණශ්ශූරස්සුමිත්රානන්දවර්ධනඃ .
අස්ත්රවිච්ඡරජාලේන රාක්ෂසාන්විධමිෂ්යති .. 26 ..
රෞද්රේණ කච්චිදස්ත්රේණ ජ්වලතා නිහතං රණේ .
ද්රක්ෂ්යාම්යල්පේන කාලේන රාවණං සසුහෘජ්ජනම් .. 27 ..
කච්චින්න තද්ධේමසමානවර්ණං තස්යානනං පද්මසමානගන්ධි .
මයා විනා ශුෂ්යති ශෝකදීනං ජලක්ෂයේ පද්මමිවාතපේන .. 28 ..
ධර්මාපදේශාත්ත්යජතශ්ච රාජ්යං මාං චාප්යරණ්යං නයතඃ පදාතිම් .
නාසීද්ව්යථා යස්ය න භීර්න ශෝකඃ කච්චිත්ස ධෛර්යං හෘදයේ කරෝති .. 29 ..
න චාස්ය මාතා න පිතා ච නාන්යඃ ස්නේහාද්විශිෂ්ටෝ(අ)ස්ති මයා සමෝ වා .
තාවත්ත්වහං දූත ජිජීවිෂේයං යාවත්ප්රවෘත්තිං ශෘණුයාං ප්රියස්ය .. 30 ..
ඉතීව දේවී වචනං මහාර්ථං තං වානරේන්ද්රං මධුරාර්ථමුක්ත්වා .
ශ්රෝතුං පුනස්තස්ය වචෝ(අ)භිරාමං රාමාර්ථයුක්තං විරරාම රාමා .. 31 ..
සීතායා වචනං ශ්රුත්වා මාරුතිර්භීමවික්රමඃ .
ශිරස්යඤ්ජලිමාධාය වාක්යමුත්තරමබ්රවීත් .. 32 ..
න ත්වාමිහස්ථාං ජානීතේ රාමඃ කමලලෝචනේ .
තේන ත්වාං නානයත්යාශු ශචීමිව පුරන්දරඃ .. 33 ..
ශ්රුත්වෛව තු වචෝ මහ්යං ක්ෂිප්රමේෂ්යති රාඝවඃ .
චමූං ප්රකර්ෂන්මහතීං හර්යෘක්ෂගණසඞ්කුලාම් .. 34 ..
විෂ්ටම්භයිත්වා බාණෞඝෛරක්ෂෝභ්යං වරුණාලයම් .
කරිෂ්යති පුරීං ලඞ්කාං කාකුත්ස්ථඃ ශාන්තරාක්ෂසාම් .. 35 ..
තත්ර යද්යන්තරා මෘත්යුර්යදි දේවාස්සහාසුරාඃ .
ස්ථාස්යන්ති පථි රාමස්ය ස තානපි වධිෂ්යති .. 36 ..
තවාදර්ශනජේනාර්යේ ශෝකේන ස පරිප්ලුතඃ .
න ශර්ම ලභතේ රාමස්සිංහාර්දිත ඉව ද්විපඃ .. 37 ..
මලයේන ච වින්ධ්යේන මේරුණා මන්දරේණ ච .
දර්දුරේණ ච තේ දේවි ශපේ මූලඵලේන ච .. 38 ..
යථා සුනයනං වල්ගු බිම්බෝෂ්ඨං චාරු කුණ්ඩලම් .
මුඛං ද්රක්ෂ්යසි රාමස්ය පූර්ණචන්ද්රමිවෝදිතම් .. 39 ..
ක්ෂිප්රං ද්රක්ෂ්යසි වෛදේහි රාමං ප්රස්රවණේ ගිරෞ .
ශතක්රතුමිවාසීනං නාගරාජස්ය මූර්ධනි .. 40 ..
න මාංසං රාඝවෝ භුඞක්තේ න චා(අ)පි මධු සේවතේ .
වන්යං සුවිහිතං නිත්යං භක්තමශ්නාති පඤ්චමම් .. 41 ..
නෛව දංශාන්න මශකාන්න කීටාන්න සරීසෘපාන් .
රාඝවෝ(අ)පනයේද්ගාත්රාත්ත්වද්ගතේනාන්තරාත්මනා .. 42 ..
නිත්යං ධ්යානපරෝ රාමෝ නිත්යං ශෝකපරායණඃ .
නාන්යච්චින්තයතේ කිඤ්චිත්ස තු කාමවශං ගතඃ .. 43 ..
අනිද්රස්සතතං රාමස්සුප්තෝ(අ)පි ච නරෝත්තමඃ .
සීතේති මධුරාං වාණීං ව්යාහරන්ප්රතිබුධ්යතේ .. 44 ..
දෘෂ්ට්වා ඵලං වා පුෂ්පං වා යද්වා(අ)න්යත්සුමනෝහරම් .
බහුශෝ හා ප්රියේත්යේවං ශ්වසංස්ත්වාමභිභාෂතේ .. 45 ..
ස දේවි නිත්යං පරිතප්යමාන ස්ත්වාමේව සීතේත්යභිභාෂමාණඃ .
ධෘතව්රතෝ රාජසුතෝ මහාත්මා තවෛව ලාභාය කෘතප්රයත්නඃ .. 46 ..
සා රාමසඞ්කීර්තනවීතශෝකා රාමස්ය ශෝකේන සමානශෝකා .
ශරන්මුඛේ සාම්බුදශේෂචන්ද්රා නිශේව වෛදේහසුතා බභූව .. 47 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ සුන්දරකාණ්ඩේ ෂට්ත්රිංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
bhūya eva mahātejā hanūmānpavanātmajaḥ |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sītāpratyayakāraṇāt || 1 ||
vānaro'haṃ mahābhāge dūto rāmasya dhīmataḥ |
rāmanāmāṅkitaṃ cedaṃ paśya devyaṅgulīyakam || 2 ||
pratyayārthaṃ tavā'nītaṃ tena dattaṃ mahātmanā |
samāśvasihi bhadraṃ te kṣīṇaduḥkhaphalā hyasi || 3 ||
gṛhītvā prekṣamāṇā sā bhartuḥ karavibhūṣaṇam |
bhartāramiva samprāptā jānakī muditā'bhavat || 4 ||
cāru tadvadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam |
aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ || 5 ||
tatassā hrīmatī bālā bhartṛsandeśaharṣitā |
parituṣṭā priyaṃ kṛtvā praśaśaṃsa mahākapim || 6 ||
vikrāntastvaṃ samarthastvaṃ prājñastvaṃ vānarottama |
yenedaṃ rākṣasapadaṃ tvayaikena pradharṣitam || 7 ||
śatayojanavistīrṇa ssāgaro makarālayaḥ |
vikramaślāghanīyena kramatā goṣpadīkṛtaḥ || 8 ||
na hi tvāṃ prākṛtaṃ manye vānaraṃ vānararṣabha |
yasya te nāsti santrāso rāvaṇānnāpi sambhramaḥ || 9 ||
arhase ca kapiśreṣṭha mayā samabhibhāṣitum |
yadyasi preṣitastena rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
preṣayiṣyati durdharṣo rāmo na hyaparīkṣitam |
parākramamavijñāya matsakāśaṃ viśeṣataḥ || 11 ||
diṣṭyā ca kuśalī rāmo dharmātmā satyasaṅgaraḥ |
lakṣmaṇaśca mahātejāssumitrānandavardhanaḥ || 12 ||
kuśalī yadi kākutsthaḥ kiṃ nu sāgaramekhalām |
mahīṃ dahati kopena yugāntāgnirivotthitaḥ || 13 ||
athavā śaktimantau tau surāṇāmapi nigrahe |
mamaiva tu na duḥkhānāmasti manye viparyayaḥ || 14 ||
kaccinna vyathito rāmaḥ kaccinna paritapyate |
uttarāṇi ca kāryāṇi kurute puruṣottamaḥ || 15 ||
kaccinna dīna ssambhrāntaḥ kāryeṣu na ca muhyati |
kaccitpuruṣakāryāṇi kurute nṛpatessutaḥ || 16 ||
dvividhaṃ trividhopāyamupāyamapi sevate |
vijigīṣussuhṛtkaccinmitreṣu ca parantapaḥ || 17 ||
kaccinmitrāṇi labhate mitraiścāpyabhigamyate |
kaccitkalyāṇamittraśca mitrattraiścāpi puraskṛtaḥ || 18 ||
kaccidāśāsti devānāṃ prasādaṃ pārthivātmajaḥ |
kaccitpuruṣakāraṃ ca daivaṃ ca pratipadyate || 19 ||
kaccinna vigatasnehaḥ pravāsānmayi rāghavaḥ |
kaccinmāṃ vyasanādasmānmokṣayiṣyati vānara || 20 ||
sukhānāmucito nityamasukhānāmanaucitaḥ |
duḥkhamuttaramāsādya kaccidrāmo na sīdati || 21 ||
kausalyāyāstathā kaccitsumitrāyāstathaiva ca |
abhīkṣṇaṃ śrūyate kaccitkuśalaṃ bharatasya ca || 22 ||
mannimittena mānārhaḥ kaccicchokena rāghavaḥ |
kaccinnānyamanā rāmaḥ kaccinmāṃ tārayiṣyati || 23 ||
kaccidakṣauhiṇīṃ bhīmāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dhvajinīṃ mantribhirguptāṃ preṣayiṣyati matkṛte || 24 ||
vānarādhipatiśśīmānsugrīvaḥ kaccideṣyati |
matkṛte haribhirvīrairvṛto dantanakhāyudhaiḥ || 25 ||
kacciccha lakṣmaṇaśśūrassumitrānandavardhanaḥ |
astraviccharajālena rākṣasānvidhamiṣyati || 26 ||
raudreṇa kaccidastreṇa jvalatā nihataṃ raṇe |
drakṣyāmyalpena kālena rāvaṇaṃ sasuhṛjjanam || 27 ||
kaccinna taddhemasamānavarṇaṃ tasyānanaṃ padmasamānagandhi |
mayā vinā śuṣyati śokadīnaṃ jalakṣaye padmamivātapena || 28 ||
dharmāpadeśāttyajataśca rājyaṃ māṃ cāpyaraṇyaṃ nayataḥ padātim |
nāsīdvyathā yasya na bhīrna śokaḥ kaccitsa dhairyaṃ hṛdaye karoti || 29 ||
na cāsya mātā na pitā ca nānyaḥ snehādviśiṣṭo'sti mayā samo vā |
tāvattvahaṃ dūta jijīviṣeyaṃ yāvatpravṛttiṃ śṛṇuyāṃ priyasya || 30 ||
itīva devī vacanaṃ mahārthaṃ taṃ vānarendraṃ madhurārthamuktvā |
śrotuṃ punastasya vaco'bhirāmaṃ rāmārthayuktaṃ virarāma rāmā || 31 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā mārutirbhīmavikramaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 32 ||
na tvāmihasthāṃ jānīte rāmaḥ kamalalocane |
tena tvāṃ nānayatyāśu śacīmiva purandaraḥ || 33 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 34 ||
viṣṭambhayitvā bāṇaughairakṣobhyaṃ varuṇālayam |
kariṣyati purīṃ laṅkāṃ kākutsthaḥ śāntarākṣasām || 35 ||
tatra yadyantarā mṛtyuryadi devāssahāsurāḥ |
sthāsyanti pathi rāmasya sa tānapi vadhiṣyati || 36 ||
tavādarśanajenārye śokena sa pariplutaḥ |
na śarma labhate rāmassiṃhārdita iva dvipaḥ || 37 ||
malayena ca vindhyena meruṇā mandareṇa ca |
dardureṇa ca te devi śape mūlaphalena ca || 38 ||
yathā sunayanaṃ valgu bimboṣṭhaṃ cāru kuṇḍalam |
mukhaṃ drakṣyasi rāmasya pūrṇacandramivoditam || 39 ||
kṣipraṃ drakṣyasi vaidehi rāmaṃ prasravaṇe girau |
śatakratumivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 40 ||
na māṃsaṃ rāghavo bhuṅakte na cā'pi madhu sevate |
vanyaṃ suvihitaṃ nityaṃ bhaktamaśnāti pañcamam || 41 ||
naiva daṃśānna maśakānna kīṭānna sarīsṛpān |
rāghavo'panayedgātrāttvadgatenāntarātmanā || 42 ||
nityaṃ dhyānaparo rāmo nityaṃ śokaparāyaṇaḥ |
nānyaccintayate kiñcitsa tu kāmavaśaṃ gataḥ || 43 ||
anidrassatataṃ rāmassupto'pi ca narottamaḥ |
sīteti madhurāṃ vāṇīṃ vyāharanpratibudhyate || 44 ||
dṛṣṭvā phalaṃ vā puṣpaṃ vā yadvā'nyatsumanoharam |
bahuśo hā priyetyevaṃ śvasaṃstvāmabhibhāṣate || 45 ||
sa devi nityaṃ paritapyamāna stvāmeva sītetyabhibhāṣamāṇaḥ |
dhṛtavrato rājasuto mahātmā tavaiva lābhāya kṛtaprayatnaḥ || 46 ||
sā rāmasaṅkīrtanavītaśokā rāmasya śokena samānaśokā |
śaranmukhe sāmbudaśeṣacandrā niśeva vaidehasutā babhūva || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्त्रिंशस्सर्गः ।
भूय एव महातेजा हनूमान्पवनात्मजः ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं सीताप्रत्ययकारणात् ॥ 1 ॥
वानरोऽहं महाभागे दूतो रामस्य धीमतः ।
रामनामाङ्कितं चेदं पश्य देव्यङ्गुलीयकम् ॥ 2 ॥
प्रत्ययार्थं तवाऽनीतं तेन दत्तं महात्मना ।
समाश्वसिहि भद्रं ते क्षीणदुःखफला ह्यसि ॥ 3 ॥
गृहीत्वा प्रेक्षमाणा सा भर्तुः करविभूषणम् ।
भर्तारमिव सम्प्राप्ता जानकी मुदिताऽभवत् ॥ 4 ॥
चारु तद्वदनं तस्यास्ताम्रशुक्लायतेक्षणम् ।
अशोभत विशालाक्ष्या राहुमुक्त इवोडुराट् ॥ 5 ॥
ततस्सा ह्रीमती बाला भर्तृसन्देशहर्षिता ।
परितुष्टा प्रियं कृत्वा प्रशशंस महाकपिम् ॥ 6 ॥
विक्रान्तस्त्वं समर्थस्त्वं प्राज्ञस्त्वं वानरोत्तम ।
येनेदं राक्षसपदं त्वयैकेन प्रधर्षितम् ॥ 7 ॥
शतयोजनविस्तीर्ण स्सागरो मकरालयः ।
विक्रमश्लाघनीयेन क्रमता गोष्पदीकृतः ॥ 8 ॥
न हि त्वां प्राकृतं मन्ये वानरं वानरर्षभ ।
यस्य ते नास्ति सन्त्रासो रावणान्नापि सम्भ्रमः ॥ 9 ॥
अर्हसे च कपिश्रेष्ठ मया समभिभाषितुम् ।
यद्यसि प्रेषितस्तेन रामेण विदितात्मना ॥ 10 ॥
प्रेषयिष्यति दुर्धर्षो रामो न ह्यपरीक्षितम् ।
पराक्रममविज्ञाय मत्सकाशं विशेषतः ॥ 11 ॥
दिष्ट्या च कुशली रामो धर्मात्मा सत्यसङ्गरः ।
लक्ष्मणश्च महातेजास्सुमित्रानन्दवर्धनः ॥ 12 ॥
कुशली यदि काकुत्स्थः किं नु सागरमेखलाम् ।
महीं दहति कोपेन युगान्ताग्निरिवोत्थितः ॥ 13 ॥
अथवा शक्तिमन्तौ तौ सुराणामपि निग्रहे ।
ममैव तु न दुःखानामस्ति मन्ये विपर्ययः ॥ 14 ॥
कच्चिन्न व्यथितो रामः कच्चिन्न परितप्यते ।
उत्तराणि च कार्याणि कुरुते पुरुषोत्तमः ॥ 15 ॥
कच्चिन्न दीन स्सम्भ्रान्तः कार्येषु न च मुह्यति ।
कच्चित्पुरुषकार्याणि कुरुते नृपतेस्सुतः ॥ 16 ॥
द्विविधं त्रिविधोपायमुपायमपि सेवते ।
विजिगीषुस्सुहृत्कच्चिन्मित्रेषु च परन्तपः ॥ 17 ॥
कच्चिन्मित्राणि लभते मित्रैश्चाप्यभिगम्यते ।
कच्चित्कल्याणमित्त्रश्च मित्रत्त्रैश्चापि पुरस्कृतः ॥ 18 ॥
कच्चिदाशास्ति देवानां प्रसादं पार्थिवात्मजः ।
कच्चित्पुरुषकारं च दैवं च प्रतिपद्यते ॥ 19 ॥
कच्चिन्न विगतस्नेहः प्रवासान्मयि राघवः ।
कच्चिन्मां व्यसनादस्मान्मोक्षयिष्यति वानर ॥ 20 ॥
सुखानामुचितो नित्यमसुखानामनौचितः ।
दुःखमुत्तरमासाद्य कच्चिद्रामो न सीदति ॥ 21 ॥
कौसल्यायास्तथा कच्चित्सुमित्रायास्तथैव च ।
अभीक्ष्णं श्रूयते कच्चित्कुशलं भरतस्य च ॥ 22 ॥
मन्निमित्तेन मानार्हः कच्चिच्छोकेन राघवः ।
कच्चिन्नान्यमना रामः कच्चिन्मां तारयिष्यति ॥ 23 ॥
कच्चिदक्षौहिणीं भीमां भरतो भ्रातृवत्सलः ।
ध्वजिनीं मन्त्रिभिर्गुप्तां प्रेषयिष्यति मत्कृते ॥ 24 ॥
वानराधिपतिश्शीमान्सुग्रीवः कच्चिदेष्यति ।
मत्कृते हरिभिर्वीरैर्वृतो दन्तनखायुधैः ॥ 25 ॥
कच्चिच्छ लक्ष्मणश्शूरस्सुमित्रानन्दवर्धनः ।
अस्त्रविच्छरजालेन राक्षसान्विधमिष्यति ॥ 26 ॥
रौद्रेण कच्चिदस्त्रेण ज्वलता निहतं रणे ।
द्रक्ष्याम्यल्पेन कालेन रावणं ससुहृज्जनम् ॥ 27 ॥
कच्चिन्न तद्धेमसमानवर्णं तस्याननं पद्मसमानगन्धि ।
मया विना शुष्यति शोकदीनं जलक्षये पद्ममिवातपेन ॥ 28 ॥
धर्मापदेशात्त्यजतश्च राज्यं मां चाप्यरण्यं नयतः पदातिम् ।
नासीद्व्यथा यस्य न भीर्न शोकः कच्चित्स धैर्यं हृदये करोति ॥ 29 ॥
न चास्य माता न पिता च नान्यः स्नेहाद्विशिष्टोऽस्ति मया समो वा ।
तावत्त्वहं दूत जिजीविषेयं यावत्प्रवृत्तिं शृणुयां प्रियस्य ॥ 30 ॥
इतीव देवी वचनं महार्थं तं वानरेन्द्रं मधुरार्थमुक्त्वा ।
श्रोतुं पुनस्तस्य वचोऽभिरामं रामार्थयुक्तं विरराम रामा ॥ 31 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा मारुतिर्भीमविक्रमः ।
शिरस्यञ्जलिमाधाय वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 32 ॥
न त्वामिहस्थां जानीते रामः कमललोचने ।
तेन त्वां नानयत्याशु शचीमिव पुरन्दरः ॥ 33 ॥
श्रुत्वैव तु वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः ।
चमूं प्रकर्षन्महतीं हर्यृक्षगणसङ्कुलाम् ॥ 34 ॥
विष्टम्भयित्वा बाणौघैरक्षोभ्यं वरुणालयम् ।
करिष्यति पुरीं लङ्कां काकुत्स्थः शान्तराक्षसाम् ॥ 35 ॥
तत्र यद्यन्तरा मृत्युर्यदि देवास्सहासुराः ।
स्थास्यन्ति पथि रामस्य स तानपि वधिष्यति ॥ 36 ॥
तवादर्शनजेनार्ये शोकेन स परिप्लुतः ।
न शर्म लभते रामस्सिंहार्दित इव द्विपः ॥ 37 ॥
मलयेन च विन्ध्येन मेरुणा मन्दरेण च ।
दर्दुरेण च ते देवि शपे मूलफलेन च ॥ 38 ॥
यथा सुनयनं वल्गु बिम्बोष्ठं चारु कुण्डलम् ।
मुखं द्रक्ष्यसि रामस्य पूर्णचन्द्रमिवोदितम् ॥ 39 ॥
क्षिप्रं द्रक्ष्यसि वैदेहि रामं प्रस्रवणे गिरौ ।
शतक्रतुमिवासीनं नागराजस्य मूर्धनि ॥ 40 ॥
न मांसं राघवो भुङक्ते न चाऽपि मधु सेवते ।
वन्यं सुविहितं नित्यं भक्तमश्नाति पञ्चमम् ॥ 41 ॥
नैव दंशान्न मशकान्न कीटान्न सरीसृपान् ।
राघवोऽपनयेद्गात्रात्त्वद्गतेनान्तरात्मना ॥ 42 ॥
नित्यं ध्यानपरो रामो नित्यं शोकपरायणः ।
नान्यच्चिन्तयते किञ्चित्स तु कामवशं गतः ॥ 43 ॥
अनिद्रस्सततं रामस्सुप्तोऽपि च नरोत्तमः ।
सीतेति मधुरां वाणीं व्याहरन्प्रतिबुध्यते ॥ 44 ॥
दृष्ट्वा फलं वा पुष्पं वा यद्वाऽन्यत्सुमनोहरम् ।
बहुशो हा प्रियेत्येवं श्वसंस्त्वामभिभाषते ॥ 45 ॥
स देवि नित्यं परितप्यमान स्त्वामेव सीतेत्यभिभाषमाणः ।
धृतव्रतो राजसुतो महात्मा तवैव लाभाय कृतप्रयत्नः ॥ 46 ॥
सा रामसङ्कीर्तनवीतशोका रामस्य शोकेन समानशोका ।
शरन्मुखे साम्बुदशेषचन्द्रा निशेव वैदेहसुता बभूव ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
bhūya eva mahātejā hanūmānpavanātmajaḥ |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sītāpratyayakāraṇāt || 1 ||
vānaro'haṃ mahābhāge dūto rāmasya dhīmataḥ |
rāmanāmāṅkitaṃ cedaṃ paśya devyaṅgulīyakam || 2 ||
pratyayārthaṃ tavā'nītaṃ tena dattaṃ mahātmanā |
samāśvasihi bhadraṃ te kṣīṇaduḥkhaphalā hyasi || 3 ||
gṛhītvā prekṣamāṇā sā bhartuḥ karavibhūṣaṇam |
bhartāramiva samprāptā jānakī muditā'bhavat || 4 ||
cāru tadvadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam |
aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ || 5 ||
tatassā hrīmatī bālā bhartṛsandeśaharṣitā |
parituṣṭā priyaṃ kṛtvā praśaśaṃsa mahākapim || 6 ||
vikrāntastvaṃ samarthastvaṃ prājñastvaṃ vānarottama |
yenedaṃ rākṣasapadaṃ tvayaikena pradharṣitam || 7 ||
śatayojanavistīrṇa ssāgaro makarālayaḥ |
vikramaślāghanīyena kramatā goṣpadīkṛtaḥ || 8 ||
na hi tvāṃ prākṛtaṃ manye vānaraṃ vānararṣabha |
yasya te nāsti santrāso rāvaṇānnāpi sambhramaḥ || 9 ||
arhase ca kapiśreṣṭha mayā samabhibhāṣitum |
yadyasi preṣitastena rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
preṣayiṣyati durdharṣo rāmo na hyaparīkṣitam |
parākramamavijñāya matsakāśaṃ viśeṣataḥ || 11 ||
diṣṭyā ca kuśalī rāmo dharmātmā satyasaṅgaraḥ |
lakṣmaṇaśca mahātejāssumitrānandavardhanaḥ || 12 ||
kuśalī yadi kākutsthaḥ kiṃ nu sāgaramekhalām |
mahīṃ dahati kopena yugāntāgnirivotthitaḥ || 13 ||
athavā śaktimantau tau surāṇāmapi nigrahe |
mamaiva tu na duḥkhānāmasti manye viparyayaḥ || 14 ||
kaccinna vyathito rāmaḥ kaccinna paritapyate |
uttarāṇi ca kāryāṇi kurute puruṣottamaḥ || 15 ||
kaccinna dīna ssambhrāntaḥ kāryeṣu na ca muhyati |
kaccitpuruṣakāryāṇi kurute nṛpatessutaḥ || 16 ||
dvividhaṃ trividhopāyamupāyamapi sevate |
vijigīṣussuhṛtkaccinmitreṣu ca parantapaḥ || 17 ||
kaccinmitrāṇi labhate mitraiścāpyabhigamyate |
kaccitkalyāṇamittraśca mitrattraiścāpi puraskṛtaḥ || 18 ||
kaccidāśāsti devānāṃ prasādaṃ pārthivātmajaḥ |
kaccitpuruṣakāraṃ ca daivaṃ ca pratipadyate || 19 ||
kaccinna vigatasnehaḥ pravāsānmayi rāghavaḥ |
kaccinmāṃ vyasanādasmānmokṣayiṣyati vānara || 20 ||
sukhānāmucito nityamasukhānāmanaucitaḥ |
duḥkhamuttaramāsādya kaccidrāmo na sīdati || 21 ||
kausalyāyāstathā kaccitsumitrāyāstathaiva ca |
abhīkṣṇaṃ śrūyate kaccitkuśalaṃ bharatasya ca || 22 ||
mannimittena mānārhaḥ kaccicchokena rāghavaḥ |
kaccinnānyamanā rāmaḥ kaccinmāṃ tārayiṣyati || 23 ||
kaccidakṣauhiṇīṃ bhīmāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dhvajinīṃ mantribhirguptāṃ preṣayiṣyati matkṛte || 24 ||
vānarādhipatiśśīmānsugrīvaḥ kaccideṣyati |
matkṛte haribhirvīrairvṛto dantanakhāyudhaiḥ || 25 ||
kacciccha lakṣmaṇaśśūrassumitrānandavardhanaḥ |
astraviccharajālena rākṣasānvidhamiṣyati || 26 ||
raudreṇa kaccidastreṇa jvalatā nihataṃ raṇe |
drakṣyāmyalpena kālena rāvaṇaṃ sasuhṛjjanam || 27 ||
kaccinna taddhemasamānavarṇaṃ tasyānanaṃ padmasamānagandhi |
mayā vinā śuṣyati śokadīnaṃ jalakṣaye padmamivātapena || 28 ||
dharmāpadeśāttyajataśca rājyaṃ māṃ cāpyaraṇyaṃ nayataḥ padātim |
nāsīdvyathā yasya na bhīrna śokaḥ kaccitsa dhairyaṃ hṛdaye karoti || 29 ||
na cāsya mātā na pitā ca nānyaḥ snehādviśiṣṭo'sti mayā samo vā |
tāvattvahaṃ dūta jijīviṣeyaṃ yāvatpravṛttiṃ śṛṇuyāṃ priyasya || 30 ||
itīva devī vacanaṃ mahārthaṃ taṃ vānarendraṃ madhurārthamuktvā |
śrotuṃ punastasya vaco'bhirāmaṃ rāmārthayuktaṃ virarāma rāmā || 31 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā mārutirbhīmavikramaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 32 ||
na tvāmihasthāṃ jānīte rāmaḥ kamalalocane |
tena tvāṃ nānayatyāśu śacīmiva purandaraḥ || 33 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 34 ||
viṣṭambhayitvā bāṇaughairakṣobhyaṃ varuṇālayam |
kariṣyati purīṃ laṅkāṃ kākutsthaḥ śāntarākṣasām || 35 ||
tatra yadyantarā mṛtyuryadi devāssahāsurāḥ |
sthāsyanti pathi rāmasya sa tānapi vadhiṣyati || 36 ||
tavādarśanajenārye śokena sa pariplutaḥ |
na śarma labhate rāmassiṃhārdita iva dvipaḥ || 37 ||
malayena ca vindhyena meruṇā mandareṇa ca |
dardureṇa ca te devi śape mūlaphalena ca || 38 ||
yathā sunayanaṃ valgu bimboṣṭhaṃ cāru kuṇḍalam |
mukhaṃ drakṣyasi rāmasya pūrṇacandramivoditam || 39 ||
kṣipraṃ drakṣyasi vaidehi rāmaṃ prasravaṇe girau |
śatakratumivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 40 ||
na māṃsaṃ rāghavo bhuṅakte na cā'pi madhu sevate |
vanyaṃ suvihitaṃ nityaṃ bhaktamaśnāti pañcamam || 41 ||
naiva daṃśānna maśakānna kīṭānna sarīsṛpān |
rāghavo'panayedgātrāttvadgatenāntarātmanā || 42 ||
nityaṃ dhyānaparo rāmo nityaṃ śokaparāyaṇaḥ |
nānyaccintayate kiñcitsa tu kāmavaśaṃ gataḥ || 43 ||
anidrassatataṃ rāmassupto'pi ca narottamaḥ |
sīteti madhurāṃ vāṇīṃ vyāharanpratibudhyate || 44 ||
dṛṣṭvā phalaṃ vā puṣpaṃ vā yadvā'nyatsumanoharam |
bahuśo hā priyetyevaṃ śvasaṃstvāmabhibhāṣate || 45 ||
sa devi nityaṃ paritapyamāna stvāmeva sītetyabhibhāṣamāṇaḥ |
dhṛtavrato rājasuto mahātmā tavaiva lābhāya kṛtaprayatnaḥ || 46 ||
sā rāmasaṅkīrtanavītaśokā rāmasya śokena samānaśokā |
śaranmukhe sāmbudaśeṣacandrā niśeva vaidehasutā babhūva || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in