ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଦ୍ଵାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସ ତସ୍ଯ ମଧ୍ଯେ ଭଵନସ୍ଯ ମାରୁତି ର୍ଲତାଗୃହାଂଶ୍ଚିତ୍ରଗୃହାନ୍ନିଶାଗୃହାନ୍ ।
ଜଗାମ ସୀତାଂ ପ୍ରତି ଦର୍ଶନୋତ୍ସୁକୋ ନ ଚୈଵ ତାଂ ପଶ୍ଯତି ଚାରୁଦର୍ଶନାମ୍ ॥ 1 ॥
ସ ଚିନ୍ତଯାମାସ ତତୋ ମହାକପିଃ ପ୍ରିଯାମପଶ୍ଯନ୍ରଘୁନନ୍ଦନସ୍ଯ ତାମ୍ ।
ଧ୍ରୁଵଂ ହି ସୀତା ମ୍ରିଯତେ ଯଥା ନ ମେ ଵିଚିନ୍ଵତୋ ଦର୍ଶନମେତି ମୈଥିଲୀ ॥ 2 ॥
ସା ରାକ୍ଷସାନାଂ ପ୍ରଵରେଣ ଜାନକୀ ସ୍ଵଶୀଲସଂରକ୍ଷ୍ଣତତ୍ପରା ସତୀ ।
ଅନେନ ନୂନଂ ପ୍ରତି ଦୁଷ୍ଟକର୍ମଣା ହତା ଭଵେଦାର୍ଯପଥେ ପରେ ସ୍ଥିତା ॥ 3 ॥
ଵିରୂପରୂପା ଵିକୃତା ଵିଵର୍ଚସୋ ମହାନନା ଦୀର୍ଘଵିରୂପଦର୍ଶନାଃ ।
ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ସା ରାକ୍ଷସରାଜଯୋଷିତୋ ଭଯାଦ୍ଵିନଷ୍ଟା ଜନକେଶ୍ଵରାତ୍ମଜା ॥ 4 ॥
ସୀତାମଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ହ୍ଯନଵାପ୍ଯ ପୌରୁଷଂ ଵିହୃତ୍ଯ କାଲଂ ସହ ଵାନରୈଶ୍ଚିରମ୍ ।
ନ ମେଽସ୍ତି ସୁଗ୍ରୀଵସମୀପଗା ଗତିଃ ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣଦଣ୍ଡୋ ବଲଵାଂଶ୍ଚ ଵାନରଃ ॥ 5 ॥
ଦୃଷ୍ଟମନ୍ତଃପୁରଂ ସର୍ଵଂ ଦୃଷ୍ଟା ରାଵଣଯୋଷିତଃ ।
ନ ସୀତା ଦୃଶ୍ଯତେ ସାଧ୍ଵୀଵୃଥା ଜାତୋ ମମ ଶ୍ରମଃ ॥ 6 ॥
କିଂ ନୁ ମାଂ ଵାନରାଃ ସର୍ଵେ ଗତଂ ଵକ୍ଷ୍ଯନ୍ତି ସଙ୍ଗତାଃ ।
ଗତ୍ଵା ତତ୍ର ତ୍ଵଯା ଵୀର କିଂ କୃତଂ ତଦ୍ଵଦସ୍ଵ ନଃ ॥ 7 ॥
ଅଦୃଷ୍ଟ୍ଵା କିଂ ପ୍ରଵକ୍ଷ୍ଯାମି ତାମହଂ ଜନକାତ୍ମଜାମ୍ ।
ଧ୍ରୁଵଂ ପ୍ରାଯମୁପୈଷ୍ଯନ୍ତି କାଲସ୍ଯ ଵ୍ଯତିଵର୍ତନେ ॥ 8 ॥
କିଂ ଵା ଵକ୍ଷ୍ଯତି ଵୃଦ୍ଧଶ୍ଚ ଜାମ୍ବଵାନାଙ୍ଗଦଶ୍ଚ ସଃ ।
ଗତଂ ପାରଂ ସମୁଦ୍ରସ୍ଯ ଵାନରାଶ୍ଚ ସମାଗତାଃ ॥ 9 ॥
ଅନିର୍ଵେଦଃ ଶ୍ରିଯୋ ମୂଲମନିର୍ଵେଦଃ ପରଂ ସୁଖମ୍ ।
ଅନିର୍ଵେଦୋ ହି ସତତଂ ସର୍ଵାର୍ଥେଷୁ ପ୍ରଵର୍ତକଃ ॥ 10 ॥
କରୋତି ସଫଲଂ ଜନ୍ତୋଃ କର୍ମ ଯତ୍ତତ୍କରୋତି ସଃ ।
ତସ୍ମାଦନିର୍ଵେଦକୃତଂ ଯତ୍ନଂ ଚେଷ୍ଟେଽହମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 11 ॥
ଭୂଯସ୍ତାଵଦ୍ଵିଚେଷ୍ଯାମି ଦେଶାନ୍ରାଵଣପାଲିତାନ୍ ।
ଆପାନଶାଲା ଵିଚିତାସ୍ତଥା ପୁଷ୍ପଗୃହାଣି ଚ ॥ 12 ॥
ଚିତ୍ରଶାଲାଶ୍ଚ ଵିଚିତା ଭୂଯଃ କ୍ରୀଡାଗୃହାଣି ଚ ।
ନିଷ୍କୁଟାନ୍ତରରଥ୍ଯାଶ୍ଚ ଵିମାନାନି ଚ ସର୍ଵଶଃ ॥ 13 ॥
ଇତି ସଞ୍ଚିନ୍ତ୍ଯ ଭୂଯୋଽପି ଵିଚେତୁମୁପଚକ୍ରମେ ।
ଭୂମୀଗୃହାଂଶ୍ଚୈତ୍ଯଗୃହାନ୍ ଗୃହାତିଗୃହକାନପି ॥ 14 ॥
ଉତ୍ପତନ୍ନିଷ୍ପତଂଶ୍ଚାପି ତିଷ୍ଠନ୍ଗଚ୍ଛନ୍ ପୁନଃ ପୁନଃ ।
ଅପାଵୃଣ୍ଵଂଶ୍ଚ ଦ୍ଵାରାଣି କଵାଟାନ୍ଯଵଘାଟଯନ୍ ॥ 15 ॥
ପ୍ରଵିଶନ୍ନିଷ୍ପତଂଶ୍ଚାପି ପ୍ରପତନ୍ନୁତ୍ପତନ୍ନପି ।
ସର୍ଵମପ୍ଯଵକାଶଂ ସ ଵିଚଚାର ମହାକପିଃ ॥ 16 ॥
ଚତୁରଙ୍ଗୁଲମାତ୍ରୋଽପି ନାଵକାଶଃ ସ ଵିଦ୍ଯତେ ।
ରାଵଣାନ୍ତଃପୁରେ ତସ୍ମିନ୍ ଯଂ କପିର୍ନ ଜଗାମ ସଃ ॥ 17 ॥
ପ୍ରାକାରାନ୍ତରରଥ୍ଯାଶ୍ଚ ଵେଦିକାଶ୍ଚୈତ୍ଯସଂଶ୍ରଯାଃ ।
ଦୀର୍ଘିକାଃ ପୁଷ୍କରିଣ୍ଯଶ୍ଚ ସର୍ଵଂ ତେନାଵଲୋକିତମ୍ ॥ 18 ॥
ରାକ୍ଷସ୍ଯୋ ଵିଵିଧାକାରା ଵିରୂପା ଵିକୃତାସ୍ତଥା ।
ଦୃଷ୍ଟା ହନୁମତା ତତ୍ର ନ ତୁ ସା ଜନକାତ୍ମଜା ॥ 19 ॥
ରୂପେଣାପ୍ରତିମା ଲୋକେ ଵରା ଵିଦ୍ଯାଧରସ୍ତ୍ରିଯଃ ।
ଦୃଷ୍ଟା ହନୁମତା ତତ୍ର ନ ତୁ ରାଘଵନନ୍ଦିନୀ ॥ 20 ॥
ନାଗକନ୍ଯା ଵରାରୋହାଃ ପୂର୍ଣଚନ୍ର୍ଦନିଭାନନାଃ ।
ଦୃଷ୍ଟା ହନୁମତା ତତ୍ର ନ ତୁ ସୀତା ସୁମଧ୍ଯମା ॥ 21 ॥
ପ୍ରମଥ୍ଯ ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରେଣ ନାଗକନ୍ଯା ବଲାଦ୍ଧୃତାଃ ।
ଦୃଷ୍ଟା ହନୁମତା ତତ୍ର ନ ସା ଜନକନନ୍ଦିନୀ ॥ 22 ॥
ସୋଽପଶ୍ଯଂସ୍ତାଂ ମହାବାହୁଃ ପଶ୍ଯଂଶ୍ଚାନ୍ଯା ଵରସ୍ତ୍ରିଯଃ ।
ଵିଷସାଦ ମୁହୁର୍ଧୀମାନ୍ ହନୁମାନ୍ ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ॥ 23 ॥
ଉଦ୍ଯୋଗଂ ଵାନରେନ୍ଦ୍ରାଣାଂ ପ୍ଲଵନଂ ସାଗରସ୍ଯ ଚ ।
ଵ୍ଯର୍ଥଂ ଵୀକ୍ଷ୍ଯାନିଲସୁତଶ୍ଚିନ୍ତାଂ ପୁନରୁପାଗମତ୍ ॥ 24 ॥
ଅଵତୀର୍ଯ ଵିମାନାଚ୍ଚ ହନୁମାନ୍ ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
ଚିନ୍ତାମୁପଜଗାମାଥ ଶୋକୋପହତଚେତନଃ ॥ 25 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ଦ୍ଵାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्वादशस्सर्गः ।
स तस्य मध्ये भवनस्य मारुति र्लतागृहांश्चित्रगृहान्निशागृहान् ।
जगाम सीतां प्रति दर्शनोत्सुको न चैव तां पश्यति चारुदर्शनाम् ॥ 1 ॥
स चिन्तयामास ततो महाकपिः प्रियामपश्यन्रघुनन्दनस्य ताम् ।
ध्रुवं हि सीता म्रियते यथा न मे विचिन्वतो दर्शनमेति मैथिली ॥ 2 ॥
सा राक्षसानां प्रवरेण जानकी स्वशीलसंरक्ष्णतत्परा सती ।
अनेन नूनं प्रति दुष्टकर्मणा हता भवेदार्यपथे परे स्थिता ॥ 3 ॥
विरूपरूपा विकृता विवर्चसो महानना दीर्घविरूपदर्शनाः ।
समीक्ष्य सा राक्षसराजयोषितो भयाद्विनष्टा जनकेश्वरात्मजा ॥ 4 ॥
सीतामदृष्ट्वा ह्यनवाप्य पौरुषं विहृत्य कालं सह वानरैश्चिरम् ।
न मेऽस्ति सुग्रीवसमीपगा गतिः सुतीक्ष्णदण्डो बलवांश्च वानरः ॥ 5 ॥
दृष्टमन्तःपुरं सर्वं दृष्टा रावणयोषितः ।
न सीता दृश्यते साध्वीवृथा जातो मम श्रमः ॥ 6 ॥
किं नु मां वानराः सर्वे गतं वक्ष्यन्ति सङ्गताः ।
गत्वा तत्र त्वया वीर किं कृतं तद्वदस्व नः ॥ 7 ॥
अदृष्ट्वा किं प्रवक्ष्यामि तामहं जनकात्मजाम् ।
ध्रुवं प्रायमुपैष्यन्ति कालस्य व्यतिवर्तने ॥ 8 ॥
किं वा वक्ष्यति वृद्धश्च जाम्बवानाङ्गदश्च सः ।
गतं पारं समुद्रस्य वानराश्च समागताः ॥ 9 ॥
अनिर्वेदः श्रियो मूलमनिर्वेदः परं सुखम् ।
अनिर्वेदो हि सततं सर्वार्थेषु प्रवर्तकः ॥ 10 ॥
करोति सफलं जन्तोः कर्म यत्तत्करोति सः ।
तस्मादनिर्वेदकृतं यत्नं चेष्टेऽहमुत्तमम् ॥ 11 ॥
भूयस्तावद्विचेष्यामि देशान्रावणपालितान् ।
आपानशाला विचितास्तथा पुष्पगृहाणि च ॥ 12 ॥
चित्रशालाश्च विचिता भूयः क्रीडागृहाणि च ।
निष्कुटान्तररथ्याश्च विमानानि च सर्वशः ॥ 13 ॥
इति सञ्चिन्त्य भूयोऽपि विचेतुमुपचक्रमे ।
भूमीगृहांश्चैत्यगृहान् गृहातिगृहकानपि ॥ 14 ॥
उत्पतन्निष्पतंश्चापि तिष्ठन्गच्छन् पुनः पुनः ।
अपावृण्वंश्च द्वाराणि कवाटान्यवघाटयन् ॥ 15 ॥
प्रविशन्निष्पतंश्चापि प्रपतन्नुत्पतन्नपि ।
सर्वमप्यवकाशं स विचचार महाकपिः ॥ 16 ॥
चतुरङ्गुलमात्रोऽपि नावकाशः स विद्यते ।
रावणान्तःपुरे तस्मिन् यं कपिर्न जगाम सः ॥ 17 ॥
प्राकारान्तररथ्याश्च वेदिकाश्चैत्यसंश्रयाः ।
दीर्घिकाः पुष्करिण्यश्च सर्वं तेनावलोकितम् ॥ 18 ॥
राक्षस्यो विविधाकारा विरूपा विकृतास्तथा ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सा जनकात्मजा ॥ 19 ॥
रूपेणाप्रतिमा लोके वरा विद्याधरस्त्रियः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु राघवनन्दिनी ॥ 20 ॥
नागकन्या वरारोहाः पूर्णचन्र्दनिभाननाः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सीता सुमध्यमा ॥ 21 ॥
प्रमथ्य राक्षसेन्द्रेण नागकन्या बलाद्धृताः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न सा जनकनन्दिनी ॥ 22 ॥
सोऽपश्यंस्तां महाबाहुः पश्यंश्चान्या वरस्त्रियः ।
विषसाद मुहुर्धीमान् हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 23 ॥
उद्योगं वानरेन्द्राणां प्लवनं सागरस्य च ।
व्यर्थं वीक्ष्यानिलसुतश्चिन्तां पुनरुपागमत् ॥ 24 ॥
अवतीर्य विमानाच्च हनुमान् मारुतात्मजः ।
चिन्तामुपजगामाथ शोकोपहतचेतनः ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्वादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.