5.12 সুন্দরকাণ্ড - দ্বাদশ সর্গঃ

5.12 Sundarakanda - Dvadasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ দ্বাদশস্সর্গঃ ।
স তস্য মধ্যে ভবনস্য মারুতি র্লতাগৃহাংশ্চিত্রগৃহান্নিশাগৃহান্ ।
জগাম সীতাং প্রতি দর্শনোত্সুকো ন চৈব তাং পশ্যতি চারুদর্শনাম্ ॥ 1 ॥
স চিন্তযামাস ততো মহাকপিঃ প্রিযামপশ্যন্রঘুনন্দনস্য তাম্ ।
ধ্রুবং হি সীতা ম্রিযতে যথা ন মে বিচিন্বতো দর্শনমেতি মৈথিলী ॥ 2 ॥
সা রাক্ষসানাং প্রবরেণ জানকী স্বশীলসংরক্ষ্ণতত্পরা সতী ।
অনেন নূনং প্রতি দুষ্টকর্মণা হতা ভবেদার্যপথে পরে স্থিতা ॥ 3 ॥
বিরূপরূপা বিকৃতা বিবর্চসো মহাননা দীর্ঘবিরূপদর্শনাঃ ।
সমীক্ষ্য সা রাক্ষসরাজযোষিতো ভযাদ্বিনষ্টা জনকেশ্বরাত্মজা ॥ 4 ॥
সীতামদৃষ্ট্বা হ্যনবাপ্য পৌরুষং বিহৃত্য কালং সহ বানরৈশ্চিরম্ ।
ন মেঽস্তি সুগ্রীবসমীপগা গতিঃ সুতীক্ষ্ণদণ্ডো বলবাংশ্চ বানরঃ ॥ 5 ॥
দৃষ্টমন্তঃপুরং সর্বং দৃষ্টা রাবণযোষিতঃ ।
ন সীতা দৃশ্যতে সাধ্বীবৃথা জাতো মম শ্রমঃ ॥ 6 ॥
কিং নু মাং বানরাঃ সর্বে গতং বক্ষ্যন্তি সঙ্গতাঃ ।
গত্বা তত্র ত্বযা বীর কিং কৃতং তদ্বদস্ব নঃ ॥ 7 ॥
অদৃষ্ট্বা কিং প্রবক্ষ্যামি তামহং জনকাত্মজাম্ ।
ধ্রুবং প্রাযমুপৈষ্যন্তি কালস্য ব্যতিবর্তনে ॥ 8 ॥
কিং বা বক্ষ্যতি বৃদ্ধশ্চ জাম্ববানাঙ্গদশ্চ সঃ ।
গতং পারং সমুদ্রস্য বানরাশ্চ সমাগতাঃ ॥ 9 ॥
অনির্বেদঃ শ্রিযো মূলমনির্বেদঃ পরং সুখম্ ।
অনির্বেদো হি সততং সর্বার্থেষু প্রবর্তকঃ ॥ 10 ॥
করোতি সফলং জন্তোঃ কর্ম যত্তত্করোতি সঃ ।
তস্মাদনির্বেদকৃতং যত্নং চেষ্টেঽহমুত্তমম্ ॥ 11 ॥
ভূযস্তাবদ্বিচেষ্যামি দেশান্রাবণপালিতান্ ।
আপানশালা বিচিতাস্তথা পুষ্পগৃহাণি চ ॥ 12 ॥
চিত্রশালাশ্চ বিচিতা ভূযঃ ক্রীডাগৃহাণি চ ।
নিষ্কুটান্তররথ্যাশ্চ বিমানানি চ সর্বশঃ ॥ 13 ॥
ইতি সঞ্চিন্ত্য ভূযোঽপি বিচেতুমুপচক্রমে ।
ভূমীগৃহাংশ্চৈত্যগৃহান্ গৃহাতিগৃহকানপি ॥ 14 ॥
উত্পতন্নিষ্পতংশ্চাপি তিষ্ঠন্গচ্ছন্ পুনঃ পুনঃ ।
অপাবৃণ্বংশ্চ দ্বারাণি কবাটান্যবঘাটযন্ ॥ 15 ॥
প্রবিশন্নিষ্পতংশ্চাপি প্রপতন্নুত্পতন্নপি ।
সর্বমপ্যবকাশং স বিচচার মহাকপিঃ ॥ 16 ॥
চতুরঙ্গুলমাত্রোঽপি নাবকাশঃ স বিদ্যতে ।
রাবণান্তঃপুরে তস্মিন্ যং কপির্ন জগাম সঃ ॥ 17 ॥
প্রাকারান্তররথ্যাশ্চ বেদিকাশ্চৈত্যসংশ্রযাঃ ।
দীর্ঘিকাঃ পুষ্করিণ্যশ্চ সর্বং তেনাবলোকিতম্ ॥ 18 ॥
রাক্ষস্যো বিবিধাকারা বিরূপা বিকৃতাস্তথা ।
দৃষ্টা হনুমতা তত্র ন তু সা জনকাত্মজা ॥ 19 ॥
রূপেণাপ্রতিমা লোকে বরা বিদ্যাধরস্ত্রিযঃ ।
দৃষ্টা হনুমতা তত্র ন তু রাঘবনন্দিনী ॥ 20 ॥
নাগকন্যা বরারোহাঃ পূর্ণচন্র্দনিভাননাঃ ।
দৃষ্টা হনুমতা তত্র ন তু সীতা সুমধ্যমা ॥ 21 ॥
প্রমথ্য রাক্ষসেন্দ্রেণ নাগকন্যা বলাদ্ধৃতাঃ ।
দৃষ্টা হনুমতা তত্র ন সা জনকনন্দিনী ॥ 22 ॥
সোঽপশ্যংস্তাং মহাবাহুঃ পশ্যংশ্চান্যা বরস্ত্রিযঃ ।
বিষসাদ মুহুর্ধীমান্ হনুমান্ মারুতাত্মজঃ ॥ 23 ॥
উদ্যোগং বানরেন্দ্রাণাং প্লবনং সাগরস্য চ ।
ব্যর্থং বীক্ষ্যানিলসুতশ্চিন্তাং পুনরুপাগমত্ ॥ 24 ॥
অবতীর্য বিমানাচ্চ হনুমান্ মারুতাত্মজঃ ।
চিন্তামুপজগামাথ শোকোপহতচেতনঃ ॥ 25 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে দ্বাদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्वादशस्सर्गः ।
स तस्य मध्ये भवनस्य मारुति र्लतागृहांश्चित्रगृहान्निशागृहान् ।
जगाम सीतां प्रति दर्शनोत्सुको न चैव तां पश्यति चारुदर्शनाम् ॥ 1 ॥
स चिन्तयामास ततो महाकपिः प्रियामपश्यन्रघुनन्दनस्य ताम् ।
ध्रुवं हि सीता म्रियते यथा न मे विचिन्वतो दर्शनमेति मैथिली ॥ 2 ॥
सा राक्षसानां प्रवरेण जानकी स्वशीलसंरक्ष्णतत्परा सती ।
अनेन नूनं प्रति दुष्टकर्मणा हता भवेदार्यपथे परे स्थिता ॥ 3 ॥
विरूपरूपा विकृता विवर्चसो महानना दीर्घविरूपदर्शनाः ।
समीक्ष्य सा राक्षसराजयोषितो भयाद्विनष्टा जनकेश्वरात्मजा ॥ 4 ॥
सीतामदृष्ट्वा ह्यनवाप्य पौरुषं विहृत्य कालं सह वानरैश्चिरम् ।
न मेऽस्ति सुग्रीवसमीपगा गतिः सुतीक्ष्णदण्डो बलवांश्च वानरः ॥ 5 ॥
दृष्टमन्तःपुरं सर्वं दृष्टा रावणयोषितः ।
न सीता दृश्यते साध्वीवृथा जातो मम श्रमः ॥ 6 ॥
किं नु मां वानराः सर्वे गतं वक्ष्यन्ति सङ्गताः ।
गत्वा तत्र त्वया वीर किं कृतं तद्वदस्व नः ॥ 7 ॥
अदृष्ट्वा किं प्रवक्ष्यामि तामहं जनकात्मजाम् ।
ध्रुवं प्रायमुपैष्यन्ति कालस्य व्यतिवर्तने ॥ 8 ॥
किं वा वक्ष्यति वृद्धश्च जाम्बवानाङ्गदश्च सः ।
गतं पारं समुद्रस्य वानराश्च समागताः ॥ 9 ॥
अनिर्वेदः श्रियो मूलमनिर्वेदः परं सुखम् ।
अनिर्वेदो हि सततं सर्वार्थेषु प्रवर्तकः ॥ 10 ॥
करोति सफलं जन्तोः कर्म यत्तत्करोति सः ।
तस्मादनिर्वेदकृतं यत्नं चेष्टेऽहमुत्तमम् ॥ 11 ॥
भूयस्तावद्विचेष्यामि देशान्रावणपालितान् ।
आपानशाला विचितास्तथा पुष्पगृहाणि च ॥ 12 ॥
चित्रशालाश्च विचिता भूयः क्रीडागृहाणि च ।
निष्कुटान्तररथ्याश्च विमानानि च सर्वशः ॥ 13 ॥
इति सञ्चिन्त्य भूयोऽपि विचेतुमुपचक्रमे ।
भूमीगृहांश्चैत्यगृहान् गृहातिगृहकानपि ॥ 14 ॥
उत्पतन्निष्पतंश्चापि तिष्ठन्गच्छन् पुनः पुनः ।
अपावृण्वंश्च द्वाराणि कवाटान्यवघाटयन् ॥ 15 ॥
प्रविशन्निष्पतंश्चापि प्रपतन्नुत्पतन्नपि ।
सर्वमप्यवकाशं स विचचार महाकपिः ॥ 16 ॥
चतुरङ्गुलमात्रोऽपि नावकाशः स विद्यते ।
रावणान्तःपुरे तस्मिन् यं कपिर्न जगाम सः ॥ 17 ॥
प्राकारान्तररथ्याश्च वेदिकाश्चैत्यसंश्रयाः ।
दीर्घिकाः पुष्करिण्यश्च सर्वं तेनावलोकितम् ॥ 18 ॥
राक्षस्यो विविधाकारा विरूपा विकृतास्तथा ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सा जनकात्मजा ॥ 19 ॥
रूपेणाप्रतिमा लोके वरा विद्याधरस्त्रियः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु राघवनन्दिनी ॥ 20 ॥
नागकन्या वरारोहाः पूर्णचन्र्दनिभाननाः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सीता सुमध्यमा ॥ 21 ॥
प्रमथ्य राक्षसेन्द्रेण नागकन्या बलाद्धृताः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न सा जनकनन्दिनी ॥ 22 ॥
सोऽपश्यंस्तां महाबाहुः पश्यंश्चान्या वरस्त्रियः ।
विषसाद मुहुर्धीमान् हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 23 ॥
उद्योगं वानरेन्द्राणां प्लवनं सागरस्य च ।
व्यर्थं वीक्ष्यानिलसुतश्चिन्तां पुनरुपागमत् ॥ 24 ॥
अवतीर्य विमानाच्च हनुमान् मारुतात्मजः ।
चिन्तामुपजगामाथ शोकोपहतचेतनः ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्वादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in