শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিংশস্সর্গঃ ।
হনুমানপি বিক্রান্তঃ সর্বং শুশ্রাব তত্ত্বতঃ ।
সীতাযাস্ত্রিজটাযাশ্চ রাক্ষসীনাং চ তর্জনম্ ॥ 1 ॥
অবেক্ষমাণস্তাং দেবীং দেবতামিব নন্দনে ।
ততো বহুবিধাং চিন্তাং চিন্তযামাস বানরঃ ॥ 2 ॥
যাং কপীনাং সহস্রাণি সুবহূন্যযুতানি চ ।
দিক্ষু সর্বাসু মার্গন্তে সেযমাসাদিতা মযা ॥ 3 ॥
চারেণ তু সুযুক্তেন শত্রোশ্শক্তিমবেক্ষতা ।
গূঢেন চরতা তাবদবেক্ষিতমিদং মযা ॥ 4 ॥
রাক্ষসানাং বিশেষশ্চ পুরী চেযমবেক্ষিতা ।
রাক্ষসাধিপতেরস্য প্রভাবো রাবণস্য চ ॥ 5 ॥
যুক্তং তস্যাপ্রমেযস্য সর্বসত্ত্বদযাবতঃ ।
সমাশ্বাসযিতুং ভার্যাং পতিদর্শনকাঙ্ক্ষিণীম্ ॥ 6 ॥
অহমাশ্বাসযাম্যেনাং পূর্ণচন্দ্রনিভাননাম্ ।
অদৃষ্টদুঃখাং দুঃখার্তাং দুঃখস্যান্তমগচ্ছতীম্ ॥ 7 ॥
যদ্যপ্যহমিমাং দেবীং শোকোপহতচেতনাম্ ।
অনাশ্বাস্য গমিষ্যামি দোষবদ্গমনং ভবেত্ ॥ 8 ॥
গতে হি মযি তত্রেযং রাজপুত্রী যশস্বিনী ।
পরিত্রাণমবিন্দন্তী জানকী জীবিতং ত্যজেত্ ॥ 9 ॥
মযা চ স মহাবাহুঃ পূর্ণচন্দ্রনিভাননঃ ।
সমাশ্যাসযিতুং ন্যায্যস্সীতাদর্শনলালসঃ ॥ 10 ॥
নিশাচরীণাং প্রত্যক্ষমনর্হং চাভিভাষিতম্ ।
কথন্নু খলু কর্তব্যমিদং কৃচ্ছ্রগতো হ্যহম্ ॥ 11 ॥
অনেন রাত্রিশেষেণ যদি নাশ্বাস্যতে মযা ।
সর্বথা নাস্তি সন্দেহঃ পরিত্যক্ষ্যতি জীবিতম্ ॥ 12 ॥
রামশ্চ যদি পৃচ্ছেন্মাং কিং মাং সীতাব্রবীদ্বচঃ ।
কিমহং তং প্রতি ব্রূযামসম্ভাষ্য সুমধ্যমাম্ ॥ 13 ॥
সীতাসন্দেশরহিতং মামিতস্ত্বরযাঽগতম্ ।
নির্দহেদপি কাকুত্স্য ক্রুদ্ধস্তীব্রেণ চক্ষুষা ॥ 14 ॥
যদি চোদ্যোজযিষ্যামি ভর্তারং রামকারণাত্ ।
ব্যর্থমাগমনং তস্য সসৈন্যস্য ভবিষ্যতি ॥ 15 ॥
অন্তরং তু অহং আসাদ্য রাক্ষসীনাং ইহ স্থিতঃ ।
শনৈঃ আশ্বাসযিষ্যামি সম্তাপ বহুলাং ইমাম্ ॥ 16 ॥
অহং ত্বতিতনুশ্চৈব বানরশ্চ বিশেষতঃ ।
বাচং চোদাহরিষ্যামি মানুষীমিহ সংস্কৃতাম্ ॥ 17 ॥
যদি বাচং প্রদাস্যামি দ্বিজাতিরিব সংস্কৃতাম্ ।
রাবণং মন্যমানা মাং সীতা ভীতা ভবিষ্যতি ॥ 18 ॥
বানরস্য বিশেষেণ কথং স্যাদভিভাষণম্ ।
অবশ্যমেব বক্তব্যং মানুষং বাক্যমর্থবত্ ॥ 19 ॥
মযা সান্ত্বযিতুং শক্যা নান্যথেযমনিন্দিতা ।
সেযমালোক্য মে রূপং জানকী ভাষিতং তথা ॥ 20 ॥
রক্ষোভিস্ত্রাসিতা পূর্বং ভূযস্ত্রাসং গমিষ্যতি ।
ততো জাতপরিত্রাসা শব্দং কুর্যান্মনস্বিনী ॥ 21 ॥
জানমানা বিশালাক্ষী রাবণং কামরূপিণম্ ।
সীতযা চ কৃতে শব্দে সহসা রাক্ষসীগণাঃ ।
নানাপ্রহরণো ঘোরঃ সমেযাদন্তকোপমঃ ॥ 22 ॥
ততো মাং সম্পরিক্ষিপ্য সর্বতো বিকৃতাননাঃ ॥ 23 ॥
বধে চ গ্রহণে চৈব কুর্যুর্যত্নং যথাবলম্ ।
গৃহ্য শাখাঃ প্রশাখাশ্চ স্কন্ধাংশ্চোত্তমশাখিনাম্ ॥ 24 ॥
দৃষ্ট্বা বিপরিধাবন্তং ভবেযুর্ভযশঙ্কিতাঃ ।
মম রূপং চ সম্প্রেক্ষ্য বনে বিচরতো মহত্ ॥ 25 ॥
রাক্ষস্যো ভযবিত্রস্তা ভবেযুর্বিকৃতাননাঃ ।
ততঃ কুর্যুস্সমাহ্বানং রাক্ষস্যো রক্ষসামপি ॥ 26 ॥
রাক্ষসেন্দ্রনিযুক্তানাং রাক্ষসেন্দ্রনিবেশনে ।
তে শূলশক্তিনিস্ত্রিংশবিবিধাযুধপাণযঃ ॥ 27 ॥
আপতেযুর্বিমর্দেঽস্মিন্বেগেনোদ্বেগকারণাত্ ।
সমৃদ্ধস্তৈস্তু পরিতো বিধমন্ রক্ষসাং বলম্ ॥ 28 ॥
শক্নুযাং ন তু সম্প্রাপ্তুং পরং পারং মহোদধেঃ ।
মাং বা গৃহ্ণীযুরাপ্লুত্য বহবশ্শীঘ্রকারিণঃ ॥ 29 ॥
স্যাদিযং চাগৃহীতার্থা মম চ গ্রহণং ভবেত্ ।
হিংসাভিরুচযো হিংস্যুরিমাং বা জনকাত্মজাম্ ॥ 30 ॥
বিপন্নং স্যাত্ততঃ কার্যং রামসুগ্রীবযোরিদম্ ।
উদ্দেশে নষ্টমার্গেঽস্মিন্ রাক্ষসৈঃ পরিবারিতে ॥ 31 ॥
সাগরেণ পরিক্ষিপ্তে গুপ্তে বসতি জানকী ।
বিশস্তে বা গৃহীতে বা রক্ষোভির্মযি সংযুগে ॥ 32 ॥
নান্যং পশ্যামি রামস্য সহাযং কার্যসাধনে ।
বিমৃশংশ্চ ন পশ্যামি যো হতে মযি বানরঃ ॥ 33 ॥
শতযোজনবিস্তীর্ণং লঙ্ঘযেত মহোদধিম্ ।
কামং হন্তুং সমর্থোঽস্মি সহস্রাণ্যপি রক্ষসাম্ ॥ 34 ॥
ন তু শক্ষ্যামি সম্প্রাপ্তুং পরং পারং মহোদধেঃ ।
অসত্যানি চ যুদ্ধানি সংশযো মে ন রোচতে ॥ 35 ॥
কশ্চ নিস্সংশযং কার্যং কুর্যাত্প্রাজ্ঞঃ সসংশযম্ ।
প্রাণত্যাগশ্চ বৈদেহ্যা ভবেদনভিভাষণে ॥ 36 ॥
এষ দোষো মহান্হি স্যান্মম সীতাভিভাষণে ।
ভূতাশ্চার্থা বিনশ্যন্তি দেশকালবিরোধিতাঃ ॥ 37 ॥
বিক্লবং দূতমাসাদ্য তমঃ সূর্যোদযে যথা ।
অর্থানর্থান্তরে বুদ্ধিনিশ্চিতাপি ন শোভতে ॥ 38 ॥
ঘাতযন্তি হি কার্যাণি দূতাঃ পণ্ডিতমানিনঃ ।
ন বিনশ্যেত্কথং কার্যং বৈক্লব্যং ন কথং ভবেত্ ॥ 39 ॥
লঙ্ঘনং চ সমুদ্রস্য কথং নু ন বৃথা ভবেত্ ।
কথং নু খলু বাক্যং মে শৃণুযান্নোদ্বিজেত বা ।
ইতি সঞ্চিন্ত্য হনুমাংশ্চকার মতিমান্মতিম্ ॥ 40 ॥
রামমক্লিষ্টকর্মাণং সুবন্ধুমনুকীর্তযন্ ॥ 41 ॥
নৈনামুদ্বেজযিষ্যামি তদ্বন্ধুগতমানসাম্ ।
ইক্ষ্বাকূণাং বরিষ্ঠস্য রামস্য বিদিতাত্মনঃ ॥ 42 ॥
শুভানি ধর্মযুক্তানি বচনানি সমর্পযন্ ।
শ্রাবযিষ্যামি সর্বাণি মধুরাং প্রব্রুবন্ গিরম্ ॥ 43 ॥
শ্রদ্ধাস্যতি যথাহীযং তথা সর্বং সমাদধে ।
ইতি স বহুবিধং মহানুভাবো জগতিপতেঃ প্রমদামবেক্ষমাণঃ ।
মধুরমবিতথং জগাদ বাক্যং দ্রুমবিটপান্তরমাস্থিতো হনূমান্ ॥ 44 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
hanumānapi vikrāntaḥ sarvaṃ śuśrāva tattvataḥ |
sītāyāstrijaṭāyāśca rākṣasīnāṃ ca tarjanam || 1 ||
avekṣamāṇastāṃ devīṃ devatāmiva nandane |
tato bahuvidhāṃ cintāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 2 ||
yāṃ kapīnāṃ sahasrāṇi subahūnyayutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante seyamāsāditā mayā || 3 ||
cāreṇa tu suyuktena śatrośśaktimavekṣatā |
gūḍhena caratā tāvadavekṣitamidaṃ mayā || 4 ||
rākṣasānāṃ viśeṣaśca purī ceyamavekṣitā |
rākṣasādhipaterasya prabhāvo rāvaṇasya ca || 5 ||
yuktaṃ tasyāprameyasya sarvasattvadayāvataḥ |
samāśvāsayituṃ bhāryāṃ patidarśanakāṅkṣiṇīm || 6 ||
ahamāśvāsayāmyenāṃ pūrṇacandranibhānanām |
adṛṣṭaduḥkhāṃ duḥkhārtāṃ duḥkhasyāntamagacchatīm || 7 ||
yadyapyahamimāṃ devīṃ śokopahatacetanām |
anāśvāsya gamiṣyāmi doṣavadgamanaṃ bhavet || 8 ||
gate hi mayi tatreyaṃ rājaputrī yaśasvinī |
paritrāṇamavindantī jānakī jīvitaṃ tyajet || 9 ||
mayā ca sa mahābāhuḥ pūrṇacandranibhānanaḥ |
samāśyāsayituṃ nyāyyassītādarśanalālasaḥ || 10 ||
niśācarīṇāṃ pratyakṣamanarhaṃ cābhibhāṣitam |
kathannu khalu kartavyamidaṃ kṛcchragato hyaham || 11 ||
anena rātriśeṣeṇa yadi nāśvāsyate mayā |
sarvathā nāsti sandehaḥ parityakṣyati jīvitam || 12 ||
rāmaśca yadi pṛcchenmāṃ kiṃ māṃ sītābravīdvacaḥ |
kimahaṃ taṃ prati brūyāmasambhāṣya sumadhyamām || 13 ||
sītāsandeśarahitaṃ māmitastvarayā'gatam |
nirdahedapi kākutsya kruddhastīvreṇa cakṣuṣā || 14 ||
yadi codyojayiṣyāmi bhartāraṃ rāmakāraṇāt |
vyarthamāgamanaṃ tasya sasainyasya bhaviṣyati || 15 ||
antaraṃ tu ahaṃ āsādya rākṣasīnāṃ iha sthitaḥ |
śanaiḥ āśvāsayiṣyāmi samtāpa bahulāṃ imām || 16 ||
ahaṃ tvatitanuścaiva vānaraśca viśeṣataḥ |
vācaṃ codāhariṣyāmi mānuṣīmiha saṃskṛtām || 17 ||
yadi vācaṃ pradāsyāmi dvijātiriva saṃskṛtām |
rāvaṇaṃ manyamānā māṃ sītā bhītā bhaviṣyati || 18 ||
vānarasya viśeṣeṇa kathaṃ syādabhibhāṣaṇam |
avaśyameva vaktavyaṃ mānuṣaṃ vākyamarthavat || 19 ||
mayā sāntvayituṃ śakyā nānyatheyamaninditā |
seyamālokya me rūpaṃ jānakī bhāṣitaṃ tathā || 20 ||
rakṣobhistrāsitā pūrvaṃ bhūyastrāsaṃ gamiṣyati |
tato jātaparitrāsā śabdaṃ kuryānmanasvinī || 21 ||
jānamānā viśālākṣī rāvaṇaṃ kāmarūpiṇam |
sītayā ca kṛte śabde sahasā rākṣasīgaṇāḥ |
nānāpraharaṇo ghoraḥ sameyādantakopamaḥ || 22 ||
tato māṃ samparikṣipya sarvato vikṛtānanāḥ || 23 ||
vadhe ca grahaṇe caiva kuryuryatnaṃ yathābalam |
gṛhya śākhāḥ praśākhāśca skandhāṃścottamaśākhinām || 24 ||
dṛṣṭvā viparidhāvantaṃ bhaveyurbhayaśaṅkitāḥ |
mama rūpaṃ ca samprekṣya vane vicarato mahat || 25 ||
rākṣasyo bhayavitrastā bhaveyurvikṛtānanāḥ |
tataḥ kuryussamāhvānaṃ rākṣasyo rakṣasāmapi || 26 ||
rākṣasendraniyuktānāṃ rākṣasendraniveśane |
te śūlaśaktinistriṃśavividhāyudhapāṇayaḥ || 27 ||
āpateyurvimarde'sminvegenodvegakāraṇāt |
samṛddhastaistu parito vidhaman rakṣasāṃ balam || 28 ||
śaknuyāṃ na tu samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
māṃ vā gṛhṇīyurāplutya bahavaśśīghrakāriṇaḥ || 29 ||
syādiyaṃ cāgṛhītārthā mama ca grahaṇaṃ bhavet |
hiṃsābhirucayo hiṃsyurimāṃ vā janakātmajām || 30 ||
vipannaṃ syāttataḥ kāryaṃ rāmasugrīvayoridam |
uddeśe naṣṭamārge'smin rākṣasaiḥ parivārite || 31 ||
sāgareṇa parikṣipte gupte vasati jānakī |
viśaste vā gṛhīte vā rakṣobhirmayi saṃyuge || 32 ||
nānyaṃ paśyāmi rāmasya sahāyaṃ kāryasādhane |
vimṛśaṃśca na paśyāmi yo hate mayi vānaraḥ || 33 ||
śatayojanavistīrṇaṃ laṅghayeta mahodadhim |
kāmaṃ hantuṃ samartho'smi sahasrāṇyapi rakṣasām || 34 ||
na tu śakṣyāmi samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
asatyāni ca yuddhāni saṃśayo me na rocate || 35 ||
kaśca nissaṃśayaṃ kāryaṃ kuryātprājñaḥ sasaṃśayam |
prāṇatyāgaśca vaidehyā bhavedanabhibhāṣaṇe || 36 ||
eṣa doṣo mahānhi syānmama sītābhibhāṣaṇe |
bhūtāścārthā vinaśyanti deśakālavirodhitāḥ || 37 ||
viklabaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā |
arthānarthāntare buddhiniścitāpi na śobhate || 38 ||
ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ |
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ vaiklabyaṃ na kathaṃ bhavet || 39 ||
laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet |
kathaṃ nu khalu vākyaṃ me śṛṇuyānnodvijeta vā |
iti sañcintya hanumāṃścakāra matimānmatim || 40 ||
rāmamakliṣṭakarmāṇaṃ subandhumanukīrtayan || 41 ||
naināmudvejayiṣyāmi tadbandhugatamānasām |
ikṣvākūṇāṃ variṣṭhasya rāmasya viditātmanaḥ || 42 ||
śubhāni dharmayuktāni vacanāni samarpayan |
śrāvayiṣyāmi sarvāṇi madhurāṃ prabruvan giram || 43 ||
śraddhāsyati yathāhīyaṃ tathā sarvaṃ samādadhe |
iti sa bahuvidhaṃ mahānubhāvo jagatipateḥ pramadāmavekṣamāṇaḥ |
madhuramavitathaṃ jagāda vākyaṃ drumaviṭapāntaramāsthito hanūmān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ त्रिंशस्सर्गः ।
हनुमानपि विक्रान्तः सर्वं शुश्राव तत्त्वतः ।
सीतायास्त्रिजटायाश्च राक्षसीनां च तर्जनम् ॥ 1 ॥
अवेक्षमाणस्तां देवीं देवतामिव नन्दने ।
ततो बहुविधां चिन्तां चिन्तयामास वानरः ॥ 2 ॥
यां कपीनां सहस्राणि सुबहून्ययुतानि च ।
दिक्षु सर्वासु मार्गन्ते सेयमासादिता मया ॥ 3 ॥
चारेण तु सुयुक्तेन शत्रोश्शक्तिमवेक्षता ।
गूढेन चरता तावदवेक्षितमिदं मया ॥ 4 ॥
राक्षसानां विशेषश्च पुरी चेयमवेक्षिता ।
राक्षसाधिपतेरस्य प्रभावो रावणस्य च ॥ 5 ॥
युक्तं तस्याप्रमेयस्य सर्वसत्त्वदयावतः ।
समाश्वासयितुं भार्यां पतिदर्शनकाङ्क्षिणीम् ॥ 6 ॥
अहमाश्वासयाम्येनां पूर्णचन्द्रनिभाननाम् ।
अदृष्टदुःखां दुःखार्तां दुःखस्यान्तमगच्छतीम् ॥ 7 ॥
यद्यप्यहमिमां देवीं शोकोपहतचेतनाम् ।
अनाश्वास्य गमिष्यामि दोषवद्गमनं भवेत् ॥ 8 ॥
गते हि मयि तत्रेयं राजपुत्री यशस्विनी ।
परित्राणमविन्दन्ती जानकी जीवितं त्यजेत् ॥ 9 ॥
मया च स महाबाहुः पूर्णचन्द्रनिभाननः ।
समाश्यासयितुं न्याय्यस्सीतादर्शनलालसः ॥ 10 ॥
निशाचरीणां प्रत्यक्षमनर्हं चाभिभाषितम् ।
कथन्नु खलु कर्तव्यमिदं कृच्छ्रगतो ह्यहम् ॥ 11 ॥
अनेन रात्रिशेषेण यदि नाश्वास्यते मया ।
सर्वथा नास्ति सन्देहः परित्यक्ष्यति जीवितम् ॥ 12 ॥
रामश्च यदि पृच्छेन्मां किं मां सीताब्रवीद्वचः ।
किमहं तं प्रति ब्रूयामसम्भाष्य सुमध्यमाम् ॥ 13 ॥
सीतासन्देशरहितं मामितस्त्वरयाऽगतम् ।
निर्दहेदपि काकुत्स्य क्रुद्धस्तीव्रेण चक्षुषा ॥ 14 ॥
यदि चोद्योजयिष्यामि भर्तारं रामकारणात् ।
व्यर्थमागमनं तस्य ससैन्यस्य भविष्यति ॥ 15 ॥
अन्तरं तु अहं आसाद्य राक्षसीनां इह स्थितः ।
शनैः आश्वासयिष्यामि सम्ताप बहुलां इमाम् ॥ 16 ॥
अहं त्वतितनुश्चैव वानरश्च विशेषतः ।
वाचं चोदाहरिष्यामि मानुषीमिह संस्कृताम् ॥ 17 ॥
यदि वाचं प्रदास्यामि द्विजातिरिव संस्कृताम् ।
रावणं मन्यमाना मां सीता भीता भविष्यति ॥ 18 ॥
वानरस्य विशेषेण कथं स्यादभिभाषणम् ।
अवश्यमेव वक्तव्यं मानुषं वाक्यमर्थवत् ॥ 19 ॥
मया सान्त्वयितुं शक्या नान्यथेयमनिन्दिता ।
सेयमालोक्य मे रूपं जानकी भाषितं तथा ॥ 20 ॥
रक्षोभिस्त्रासिता पूर्वं भूयस्त्रासं गमिष्यति ।
ततो जातपरित्रासा शब्दं कुर्यान्मनस्विनी ॥ 21 ॥
जानमाना विशालाक्षी रावणं कामरूपिणम् ।
सीतया च कृते शब्दे सहसा राक्षसीगणाः ।
नानाप्रहरणो घोरः समेयादन्तकोपमः ॥ 22 ॥
ततो मां सम्परिक्षिप्य सर्वतो विकृताननाः ॥ 23 ॥
वधे च ग्रहणे चैव कुर्युर्यत्नं यथाबलम् ।
गृह्य शाखाः प्रशाखाश्च स्कन्धांश्चोत्तमशाखिनाम् ॥ 24 ॥
दृष्ट्वा विपरिधावन्तं भवेयुर्भयशङ्किताः ।
मम रूपं च सम्प्रेक्ष्य वने विचरतो महत् ॥ 25 ॥
राक्षस्यो भयवित्रस्ता भवेयुर्विकृताननाः ।
ततः कुर्युस्समाह्वानं राक्षस्यो रक्षसामपि ॥ 26 ॥
राक्षसेन्द्रनियुक्तानां राक्षसेन्द्रनिवेशने ।
ते शूलशक्तिनिस्त्रिंशविविधायुधपाणयः ॥ 27 ॥
आपतेयुर्विमर्देऽस्मिन्वेगेनोद्वेगकारणात् ।
समृद्धस्तैस्तु परितो विधमन् रक्षसां बलम् ॥ 28 ॥
शक्नुयां न तु सम्प्राप्तुं परं पारं महोदधेः ।
मां वा गृह्णीयुराप्लुत्य बहवश्शीघ्रकारिणः ॥ 29 ॥
स्यादियं चागृहीतार्था मम च ग्रहणं भवेत् ।
हिंसाभिरुचयो हिंस्युरिमां वा जनकात्मजाम् ॥ 30 ॥
विपन्नं स्यात्ततः कार्यं रामसुग्रीवयोरिदम् ।
उद्देशे नष्टमार्गेऽस्मिन् राक्षसैः परिवारिते ॥ 31 ॥
सागरेण परिक्षिप्ते गुप्ते वसति जानकी ।
विशस्ते वा गृहीते वा रक्षोभिर्मयि संयुगे ॥ 32 ॥
नान्यं पश्यामि रामस्य सहायं कार्यसाधने ।
विमृशंश्च न पश्यामि यो हते मयि वानरः ॥ 33 ॥
शतयोजनविस्तीर्णं लङ्घयेत महोदधिम् ।
कामं हन्तुं समर्थोऽस्मि सहस्राण्यपि रक्षसाम् ॥ 34 ॥
न तु शक्ष्यामि सम्प्राप्तुं परं पारं महोदधेः ।
असत्यानि च युद्धानि संशयो मे न रोचते ॥ 35 ॥
कश्च निस्संशयं कार्यं कुर्यात्प्राज्ञः ससंशयम् ।
प्राणत्यागश्च वैदेह्या भवेदनभिभाषणे ॥ 36 ॥
एष दोषो महान्हि स्यान्मम सीताभिभाषणे ।
भूताश्चार्था विनश्यन्ति देशकालविरोधिताः ॥ 37 ॥
विक्लबं दूतमासाद्य तमः सूर्योदये यथा ।
अर्थानर्थान्तरे बुद्धिनिश्चितापि न शोभते ॥ 38 ॥
घातयन्ति हि कार्याणि दूताः पण्डितमानिनः ।
न विनश्येत्कथं कार्यं वैक्लब्यं न कथं भवेत् ॥ 39 ॥
लङ्घनं च समुद्रस्य कथं नु न वृथा भवेत् ।
कथं नु खलु वाक्यं मे शृणुयान्नोद्विजेत वा ।
इति सञ्चिन्त्य हनुमांश्चकार मतिमान्मतिम् ॥ 40 ॥
राममक्लिष्टकर्माणं सुबन्धुमनुकीर्तयन् ॥ 41 ॥
नैनामुद्वेजयिष्यामि तद्बन्धुगतमानसाम् ।
इक्ष्वाकूणां वरिष्ठस्य रामस्य विदितात्मनः ॥ 42 ॥
शुभानि धर्मयुक्तानि वचनानि समर्पयन् ।
श्रावयिष्यामि सर्वाणि मधुरां प्रब्रुवन् गिरम् ॥ 43 ॥
श्रद्धास्यति यथाहीयं तथा सर्वं समादधे ।
इति स बहुविधं महानुभावो जगतिपतेः प्रमदामवेक्षमाणः ।
मधुरमवितथं जगाद वाक्यं द्रुमविटपान्तरमास्थितो हनूमान् ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
hanumānapi vikrāntaḥ sarvaṃ śuśrāva tattvataḥ |
sītāyāstrijaṭāyāśca rākṣasīnāṃ ca tarjanam || 1 ||
avekṣamāṇastāṃ devīṃ devatāmiva nandane |
tato bahuvidhāṃ cintāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 2 ||
yāṃ kapīnāṃ sahasrāṇi subahūnyayutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante seyamāsāditā mayā || 3 ||
cāreṇa tu suyuktena śatrośśaktimavekṣatā |
gūḍhena caratā tāvadavekṣitamidaṃ mayā || 4 ||
rākṣasānāṃ viśeṣaśca purī ceyamavekṣitā |
rākṣasādhipaterasya prabhāvo rāvaṇasya ca || 5 ||
yuktaṃ tasyāprameyasya sarvasattvadayāvataḥ |
samāśvāsayituṃ bhāryāṃ patidarśanakāṅkṣiṇīm || 6 ||
ahamāśvāsayāmyenāṃ pūrṇacandranibhānanām |
adṛṣṭaduḥkhāṃ duḥkhārtāṃ duḥkhasyāntamagacchatīm || 7 ||
yadyapyahamimāṃ devīṃ śokopahatacetanām |
anāśvāsya gamiṣyāmi doṣavadgamanaṃ bhavet || 8 ||
gate hi mayi tatreyaṃ rājaputrī yaśasvinī |
paritrāṇamavindantī jānakī jīvitaṃ tyajet || 9 ||
mayā ca sa mahābāhuḥ pūrṇacandranibhānanaḥ |
samāśyāsayituṃ nyāyyassītādarśanalālasaḥ || 10 ||
niśācarīṇāṃ pratyakṣamanarhaṃ cābhibhāṣitam |
kathannu khalu kartavyamidaṃ kṛcchragato hyaham || 11 ||
anena rātriśeṣeṇa yadi nāśvāsyate mayā |
sarvathā nāsti sandehaḥ parityakṣyati jīvitam || 12 ||
rāmaśca yadi pṛcchenmāṃ kiṃ māṃ sītābravīdvacaḥ |
kimahaṃ taṃ prati brūyāmasambhāṣya sumadhyamām || 13 ||
sītāsandeśarahitaṃ māmitastvarayā'gatam |
nirdahedapi kākutsya kruddhastīvreṇa cakṣuṣā || 14 ||
yadi codyojayiṣyāmi bhartāraṃ rāmakāraṇāt |
vyarthamāgamanaṃ tasya sasainyasya bhaviṣyati || 15 ||
antaraṃ tu ahaṃ āsādya rākṣasīnāṃ iha sthitaḥ |
śanaiḥ āśvāsayiṣyāmi samtāpa bahulāṃ imām || 16 ||
ahaṃ tvatitanuścaiva vānaraśca viśeṣataḥ |
vācaṃ codāhariṣyāmi mānuṣīmiha saṃskṛtām || 17 ||
yadi vācaṃ pradāsyāmi dvijātiriva saṃskṛtām |
rāvaṇaṃ manyamānā māṃ sītā bhītā bhaviṣyati || 18 ||
vānarasya viśeṣeṇa kathaṃ syādabhibhāṣaṇam |
avaśyameva vaktavyaṃ mānuṣaṃ vākyamarthavat || 19 ||
mayā sāntvayituṃ śakyā nānyatheyamaninditā |
seyamālokya me rūpaṃ jānakī bhāṣitaṃ tathā || 20 ||
rakṣobhistrāsitā pūrvaṃ bhūyastrāsaṃ gamiṣyati |
tato jātaparitrāsā śabdaṃ kuryānmanasvinī || 21 ||
jānamānā viśālākṣī rāvaṇaṃ kāmarūpiṇam |
sītayā ca kṛte śabde sahasā rākṣasīgaṇāḥ |
nānāpraharaṇo ghoraḥ sameyādantakopamaḥ || 22 ||
tato māṃ samparikṣipya sarvato vikṛtānanāḥ || 23 ||
vadhe ca grahaṇe caiva kuryuryatnaṃ yathābalam |
gṛhya śākhāḥ praśākhāśca skandhāṃścottamaśākhinām || 24 ||
dṛṣṭvā viparidhāvantaṃ bhaveyurbhayaśaṅkitāḥ |
mama rūpaṃ ca samprekṣya vane vicarato mahat || 25 ||
rākṣasyo bhayavitrastā bhaveyurvikṛtānanāḥ |
tataḥ kuryussamāhvānaṃ rākṣasyo rakṣasāmapi || 26 ||
rākṣasendraniyuktānāṃ rākṣasendraniveśane |
te śūlaśaktinistriṃśavividhāyudhapāṇayaḥ || 27 ||
āpateyurvimarde'sminvegenodvegakāraṇāt |
samṛddhastaistu parito vidhaman rakṣasāṃ balam || 28 ||
śaknuyāṃ na tu samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
māṃ vā gṛhṇīyurāplutya bahavaśśīghrakāriṇaḥ || 29 ||
syādiyaṃ cāgṛhītārthā mama ca grahaṇaṃ bhavet |
hiṃsābhirucayo hiṃsyurimāṃ vā janakātmajām || 30 ||
vipannaṃ syāttataḥ kāryaṃ rāmasugrīvayoridam |
uddeśe naṣṭamārge'smin rākṣasaiḥ parivārite || 31 ||
sāgareṇa parikṣipte gupte vasati jānakī |
viśaste vā gṛhīte vā rakṣobhirmayi saṃyuge || 32 ||
nānyaṃ paśyāmi rāmasya sahāyaṃ kāryasādhane |
vimṛśaṃśca na paśyāmi yo hate mayi vānaraḥ || 33 ||
śatayojanavistīrṇaṃ laṅghayeta mahodadhim |
kāmaṃ hantuṃ samartho'smi sahasrāṇyapi rakṣasām || 34 ||
na tu śakṣyāmi samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
asatyāni ca yuddhāni saṃśayo me na rocate || 35 ||
kaśca nissaṃśayaṃ kāryaṃ kuryātprājñaḥ sasaṃśayam |
prāṇatyāgaśca vaidehyā bhavedanabhibhāṣaṇe || 36 ||
eṣa doṣo mahānhi syānmama sītābhibhāṣaṇe |
bhūtāścārthā vinaśyanti deśakālavirodhitāḥ || 37 ||
viklabaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā |
arthānarthāntare buddhiniścitāpi na śobhate || 38 ||
ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ |
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ vaiklabyaṃ na kathaṃ bhavet || 39 ||
laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet |
kathaṃ nu khalu vākyaṃ me śṛṇuyānnodvijeta vā |
iti sañcintya hanumāṃścakāra matimānmatim || 40 ||
rāmamakliṣṭakarmāṇaṃ subandhumanukīrtayan || 41 ||
naināmudvejayiṣyāmi tadbandhugatamānasām |
ikṣvākūṇāṃ variṣṭhasya rāmasya viditātmanaḥ || 42 ||
śubhāni dharmayuktāni vacanāni samarpayan |
śrāvayiṣyāmi sarvāṇi madhurāṃ prabruvan giram || 43 ||
śraddhāsyati yathāhīyaṃ tathā sarvaṃ samādadhe |
iti sa bahuvidhaṃ mahānubhāvo jagatipateḥ pramadāmavekṣamāṇaḥ |
madhuramavitathaṃ jagāda vākyaṃ drumaviṭapāntaramāsthito hanūmān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.