শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ চতুস্ত্রিংশস্সর্গঃ ।
তস্যাস্তদ্বচনং শ্রুত্বা হনুমান্হরিপুঙ্গবঃ ।
দুঃখাদ্দুঃখাভিভূতাযা স্সান্ত্বমুত্তরমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
অহং রামস্য সন্দেশাদ্দেবি দূতস্তবাগতঃ ।
বৈদেহি কুশলী রামস্ত্বাং চ কৌশলমব্রবীত্ ॥ 2 ॥
যো ব্রহ্মমস্ত্রং বেদাংশ্চ বেদ বেদবিদাংবরঃ ।
স ত্বাং দাশরথী রামো দেবি কৌশলমব্রবীত্ ॥ 3 ॥
লক্ষ্মণশ্চ মহাতেজা ভর্তুস্তেঽনুচরঃ প্রিযঃ ।
কৃতবান্শোকসন্তপ্তশ্শিরসা তেঽভিবাদনম্ ॥ 4 ॥
সা তযোঃ কুশলং দেবী নিশম্য নরসিংহযোঃ ।
প্রীতিসংহৃষ্টসর্বাঙ্গী হনুমন্তমথাব্রবীত্ ॥ 5 ॥
কল্যাণী বত গাথেযং লৌকিকী প্রতিভাতি মা ।
এতি জীবন্তমানন্দো নরং বর্ষশতাদপি ॥ 6 ॥
তযা সমাগতে তস্মিন্প্রীতিরুত্পাদিতাঽদ্ভুতা ।
পরস্পরেণ চালাপং বিশ্বস্তৌ তৌ প্রচক্রতুঃ ॥ 7 ॥
তস্যাস্তদ্বচনং শ্রুত্বা হনুমান্হরিযূথপঃ ।
সীতাযাশ্শোকদীনাযাস্সমীপমুপচক্রমে ॥ 8 ॥
যথা যথা সমীপং স হনুমানুপসর্পতি ।
তথা তথা রাবণং সা তং সীতা পরিশঙ্কতে ॥ 9 ॥
অহো ধিগ্দুষ্কৃতমিদং কথিতং হি যদস্য মে ।
রূপান্তরমুপাগম্য স এবাযং হি রাবণঃ ॥ 10 ॥
তামশোকস্য শাখাং সা বিমুক্ত্বা শোককর্শিতা ।
তস্যামেবানবদ্যাঙ্গী ধরণ্যাং সমুপাবিশত্ ॥ 11 ॥
হনুমানপি দুঃখার্তাং তাং দৃষ্ট্বা ভযমোহিতাম্ ।
অবন্দত মহাবাহুস্ততস্তাং জনকাত্মজাম্ ॥ 12 ॥
সা চৈনং ভযবিত্রস্তা ভূযো নৈবাভ্যুদৈক্ষত ।
তং দৃষ্ট্বা বন্দমানং তু সীতা শশিনিভাননা ॥ 13 ॥
অব্রবীদ্ধীর্ঘমুচ্ছবস্য বানরং মধুরস্বরা ।
মাযাং প্রবিষ্টো মাযাবী যদি ত্বং রাবণস্স্বযম্ ॥ 14 ॥
উত্পাদযসি মে ভূযস্সন্তাপং তন্ন শোভনম্ ।
স্বং পরিত্যজ্য রূপং যঃ পরিব্রাজকরূপধ্রুত্ ।
জনস্থানে মযা দৃষ্টস্ত্বং স এবাসি রাবণঃ ॥ 15 ॥
উপবাসকৃশাং দীনাং কামরূপ নিশাচর ।
সন্তাপযসি মাং ভূযস্সন্তপ্তাং তন্ন শোভনম্ ॥ 16 ॥
অথবা নৈতদেবং হি যন্মযা পরিশঙ্কিতম্ ॥ 17 ॥
মনসো হি মম প্রীতিরুত্পন্না তব দর্শনাত্ ।
যদি রামস্য দূতস্ত্বমাগতো ভদ্রমস্তু তে ॥ 18 ॥
পৃচ্ছামি ত্বাং হরিশ্রেষ্ঠ প্রিযা রামকথা হি মে ।
গুণান্রামস্য কথয প্রিযস্য মম বানর ॥ 19 ॥
চিত্তং হরসি মে সৌম্য নদীকূলং যথা রযঃ ।
অহো স্বপ্নস্য সুখতা যাহমেবং চিরাহৃতা ॥ 20 ॥
প্রেষিতং নাম পশ্যামি রাঘবেণ বনৌকসম্ ।
স্বপ্নেঽপি যদ্যহং বীরং রাঘবং সহলক্ষ্মণম্ ॥ 21 ॥
পশ্যেযং নাবসীদেযং স্বপ্নোঽপি মম মত্সরী ।
নাহং স্বপ্নমিমং মন্যে স্বপ্নে দৃষ্ট্বা হি বানরম্ ॥ 22 ॥
ন শক্যোঽভ্যুদযঃ প্রাপ্তুং প্রাপ্তশ্চাভ্যুদযো মম ।
কিন্নু স্যাচিত্তমোহোঽযং ভবেদ্বাতগতিস্ত্বিযম্ ॥ 23 ॥
উন্মাদজো বিকারো বা স্যাদিযং মৃগতৃষ্ণিকা ।
অথবা নাযমুন্মাদো মোহোঽপ্যুন্মাদলক্ষণঃ ॥ 24 ॥
সম্বুধ্যে চাহমাত্মানমিযং চাপি বনৌকসম্ ।
ইত্যেবং বহুধা সীতা সম্প্রধার্য বলাবলম্ ॥ 25 ॥
রক্ষসাং কামরূপত্বান্মেনে তং রাক্ষসাধিপম্ ।
এতাং বুদ্ধিং তদা কৃত্বা সীতা সা তনুমধ্যমা ॥ 26 ॥
ন প্রতিব্যাজহারাথ বানরং জনকাত্মজা ।
সীতাযাশ্চিন্তিতং বুদ্ধ্বা হনুমান্মারুতাত্মজঃ ॥ 27 ॥
শ্রোত্রানুকূলৈর্বচনৈস্তদা তাং সম্প্রহর্ষযত্ ।
আদিত্য ইব তেজস্বী লোককান্তশ্শশী যথা ॥ 28 ॥
রাজা সর্বস্য লোকস্য দেবো বৈশ্রবণো যথা ।
বিক্রমেণোপপন্নশ্চ যথা বিষ্ণুর্মহাযশাঃ ॥ 29 ॥
সত্যবাদী মধুরবাগ্দেবো বাচস্পতির্যথা ।
রূপবান্সুভগ শ্রীমান্ কন্দর্প ইব মূর্তিমান্ ॥ 30 ॥
স্থানক্রোধঃ প্রহর্তা চ শ্রেষ্ঠো লোকে মহারথঃ ।
বাহুচ্ছাযামবষ্টব্ধো যস্য লোকো মহাত্মনঃ ॥ 31 ॥
অপকৃষ্যাশ্রমপদান্মৃগরূপেণ রাঘবম্ ।
শূন্যে যেনাপনীতাসি তস্য দ্রক্ষ্যসি যত্ফলম্ ॥ 32 ॥
ন চিরাদ্রাবণং সঙ্খ্যে যো বধিষ্যতি বীর্যবান্ ।
রোষপ্রমুক্তৈরিষুভির্জ্বলদ্ভিরিব পাবকৈঃ ॥ 33 ॥
তেনাহং প্রেষিতো দূত স্ত্বত্সকাশমিহাগতঃ ।
ত্বদ্বিযোগেন দুঃখার্ত স্স ত্বাং কৌশলমব্রবীত্ ॥ 34 ॥
লক্ষ্মণশ্চ মহাতেজাস্সুমিত্রানন্দবর্ধনঃ ।
অভিবাদ্য মহাবাহুস্স ত্বাং কৌশলমব্রবীত্ ॥ 35 ॥
রামস্য চ সখা দেবি সুগ্রীবো নাম বানরঃ ।
রাজা বানরমুখ্যানাং স ত্বাং কৌশলমব্রবীত্ ॥ 36 ॥
নিত্যং স্মরতি রামস্ত্বাং সসুগ্রীব স্সলক্ষ্মণঃ ।
দিষ্ট্যা জীবসি বৈদেহি রাক্ষসীবশমাগতা ॥ 37 ॥
নচিরাদ্দ্রক্ষ্যসে রামং লক্ষ্মণং চ মহাবলম্ ।
মধ্যে বানরকোটীনাং সুগ্রীবং চামিতৌজসম্ ॥ 38 ॥
অহং সুগ্রীবসচিবো হনুমান্নাম বানরঃ ।
প্রবিষ্টো নগরীং লঙ্কাং লঙ্ঘযিত্বা মহোদধিম্ ॥ 39 ॥
কৃত্বা মূর্ধ্নি পদন্যাসং রাবণস্য দুরাত্মনঃ ।
ত্বাং দ্রষ্টুমুপযাতোঽহং সমাশ্রিত্য পরাক্রমম্ ॥ 40 ॥
নাহমস্মি তথা দেবি যথা মামবগচ্ছসি ।
বিশঙ্কা ত্যজ্যতামেষা শ্রদ্ধত্স্ব বদতো মম ॥ 41 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে চতুস্ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catustriṃśassargaḥ |
tasyāstadvacanaṃ śrutvā hanumānharipuṅgavaḥ |
duḥkhādduḥkhābhibhūtāyā ssāntvamuttaramabravīt || 1 ||
ahaṃ rāmasya sandeśāddevi dūtastavāgataḥ |
vaidehi kuśalī rāmastvāṃ ca kauśalamabravīt || 2 ||
yo brahmamastraṃ vedāṃśca veda vedavidāṃvaraḥ |
sa tvāṃ dāśarathī rāmo devi kauśalamabravīt || 3 ||
lakṣmaṇaśca mahātejā bhartuste'nucaraḥ priyaḥ |
kṛtavānśokasantaptaśśirasā te'bhivādanam || 4 ||
sā tayoḥ kuśalaṃ devī niśamya narasiṃhayoḥ |
prītisaṃhṛṣṭasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 5 ||
kalyāṇī bata gātheyaṃ laukikī pratibhāti mā |
eti jīvantamānando naraṃ varṣaśatādapi || 6 ||
tayā samāgate tasminprītirutpāditā'dbhutā |
paraspareṇa cālāpaṃ viśvastau tau pracakratuḥ || 7 ||
tasyāstadvacanaṃ śrutvā hanumānhariyūthapaḥ |
sītāyāśśokadīnāyāssamīpamupacakrame || 8 ||
yathā yathā samīpaṃ sa hanumānupasarpati |
tathā tathā rāvaṇaṃ sā taṃ sītā pariśaṅkate || 9 ||
aho dhigduṣkṛtamidaṃ kathitaṃ hi yadasya me |
rūpāntaramupāgamya sa evāyaṃ hi rāvaṇaḥ || 10 ||
tāmaśokasya śākhāṃ sā vimuktvā śokakarśitā |
tasyāmevānavadyāṅgī dharaṇyāṃ samupāviśat || 11 ||
hanumānapi duḥkhārtāṃ tāṃ dṛṣṭvā bhayamohitām |
avandata mahābāhustatastāṃ janakātmajām || 12 ||
sā cainaṃ bhayavitrastā bhūyo naivābhyudaikṣata |
taṃ dṛṣṭvā vandamānaṃ tu sītā śaśinibhānanā || 13 ||
abravīddhīrghamucchavasya vānaraṃ madhurasvarā |
māyāṃ praviṣṭo māyāvī yadi tvaṃ rāvaṇassvayam || 14 ||
utpādayasi me bhūyassantāpaṃ tanna śobhanam |
svaṃ parityajya rūpaṃ yaḥ parivrājakarūpadhrut |
janasthāne mayā dṛṣṭastvaṃ sa evāsi rāvaṇaḥ || 15 ||
upavāsakṛśāṃ dīnāṃ kāmarūpa niśācara |
santāpayasi māṃ bhūyassantaptāṃ tanna śobhanam || 16 ||
athavā naitadevaṃ hi yanmayā pariśaṅkitam || 17 ||
manaso hi mama prītirutpannā tava darśanāt |
yadi rāmasya dūtastvamāgato bhadramastu te || 18 ||
pṛcchāmi tvāṃ hariśreṣṭha priyā rāmakathā hi me |
guṇānrāmasya kathaya priyasya mama vānara || 19 ||
cittaṃ harasi me saumya nadīkūlaṃ yathā rayaḥ |
aho svapnasya sukhatā yāhamevaṃ cirāhṛtā || 20 ||
preṣitaṃ nāma paśyāmi rāghaveṇa vanaukasam |
svapne'pi yadyahaṃ vīraṃ rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 21 ||
paśyeyaṃ nāvasīdeyaṃ svapno'pi mama matsarī |
nāhaṃ svapnamimaṃ manye svapne dṛṣṭvā hi vānaram || 22 ||
na śakyo'bhyudayaḥ prāptuṃ prāptaścābhyudayo mama |
kinnu syācittamoho'yaṃ bhavedvātagatistviyam || 23 ||
unmādajo vikāro vā syādiyaṃ mṛgatṛṣṇikā |
athavā nāyamunmādo moho'pyunmādalakṣaṇaḥ || 24 ||
sambudhye cāhamātmānamiyaṃ cāpi vanaukasam |
ityevaṃ bahudhā sītā sampradhārya balābalam || 25 ||
rakṣasāṃ kāmarūpatvānmene taṃ rākṣasādhipam |
etāṃ buddhiṃ tadā kṛtvā sītā sā tanumadhyamā || 26 ||
na prativyājahārātha vānaraṃ janakātmajā |
sītāyāścintitaṃ buddhvā hanumānmārutātmajaḥ || 27 ||
śrotrānukūlairvacanaistadā tāṃ sampraharṣayat |
āditya iva tejasvī lokakāntaśśaśī yathā || 28 ||
rājā sarvasya lokasya devo vaiśravaṇo yathā |
vikrameṇopapannaśca yathā viṣṇurmahāyaśāḥ || 29 ||
satyavādī madhuravāgdevo vācaspatiryathā |
rūpavānsubhaga śrīmān kandarpa iva mūrtimān || 30 ||
sthānakrodhaḥ prahartā ca śreṣṭho loke mahārathaḥ |
bāhucchāyāmavaṣṭabdho yasya loko mahātmanaḥ || 31 ||
apakṛṣyāśramapadānmṛgarūpeṇa rāghavam |
śūnye yenāpanītāsi tasya drakṣyasi yatphalam || 32 ||
na cirādrāvaṇaṃ saṅkhye yo vadhiṣyati vīryavān |
roṣapramuktairiṣubhirjvaladbhiriva pāvakaiḥ || 33 ||
tenāhaṃ preṣito dūta stvatsakāśamihāgataḥ |
tvadviyogena duḥkhārta ssa tvāṃ kauśalamabravīt || 34 ||
lakṣmaṇaśca mahātejāssumitrānandavardhanaḥ |
abhivādya mahābāhussa tvāṃ kauśalamabravīt || 35 ||
rāmasya ca sakhā devi sugrīvo nāma vānaraḥ |
rājā vānaramukhyānāṃ sa tvāṃ kauśalamabravīt || 36 ||
nityaṃ smarati rāmastvāṃ sasugrīva ssalakṣmaṇaḥ |
diṣṭyā jīvasi vaidehi rākṣasīvaśamāgatā || 37 ||
nacirāddrakṣyase rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
madhye vānarakoṭīnāṃ sugrīvaṃ cāmitaujasam || 38 ||
ahaṃ sugrīvasacivo hanumānnāma vānaraḥ |
praviṣṭo nagarīṃ laṅkāṃ laṅghayitvā mahodadhim || 39 ||
kṛtvā mūrdhni padanyāsaṃ rāvaṇasya durātmanaḥ |
tvāṃ draṣṭumupayāto'haṃ samāśritya parākramam || 40 ||
nāhamasmi tathā devi yathā māmavagacchasi |
viśaṅkā tyajyatāmeṣā śraddhatsva vadato mama || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catustriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ चतुस्त्रिंशस्सर्गः ।
तस्यास्तद्वचनं श्रुत्वा हनुमान्हरिपुङ्गवः ।
दुःखाद्दुःखाभिभूताया स्सान्त्वमुत्तरमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अहं रामस्य सन्देशाद्देवि दूतस्तवागतः ।
वैदेहि कुशली रामस्त्वां च कौशलमब्रवीत् ॥ 2 ॥
यो ब्रह्ममस्त्रं वेदांश्च वेद वेदविदांवरः ।
स त्वां दाशरथी रामो देवि कौशलमब्रवीत् ॥ 3 ॥
लक्ष्मणश्च महातेजा भर्तुस्तेऽनुचरः प्रियः ।
कृतवान्शोकसन्तप्तश्शिरसा तेऽभिवादनम् ॥ 4 ॥
सा तयोः कुशलं देवी निशम्य नरसिंहयोः ।
प्रीतिसंहृष्टसर्वाङ्गी हनुमन्तमथाब्रवीत् ॥ 5 ॥
कल्याणी बत गाथेयं लौकिकी प्रतिभाति मा ।
एति जीवन्तमानन्दो नरं वर्षशतादपि ॥ 6 ॥
तया समागते तस्मिन्प्रीतिरुत्पादिताऽद्भुता ।
परस्परेण चालापं विश्वस्तौ तौ प्रचक्रतुः ॥ 7 ॥
तस्यास्तद्वचनं श्रुत्वा हनुमान्हरियूथपः ।
सीतायाश्शोकदीनायास्समीपमुपचक्रमे ॥ 8 ॥
यथा यथा समीपं स हनुमानुपसर्पति ।
तथा तथा रावणं सा तं सीता परिशङ्कते ॥ 9 ॥
अहो धिग्दुष्कृतमिदं कथितं हि यदस्य मे ।
रूपान्तरमुपागम्य स एवायं हि रावणः ॥ 10 ॥
तामशोकस्य शाखां सा विमुक्त्वा शोककर्शिता ।
तस्यामेवानवद्याङ्गी धरण्यां समुपाविशत् ॥ 11 ॥
हनुमानपि दुःखार्तां तां दृष्ट्वा भयमोहिताम् ।
अवन्दत महाबाहुस्ततस्तां जनकात्मजाम् ॥ 12 ॥
सा चैनं भयवित्रस्ता भूयो नैवाभ्युदैक्षत ।
तं दृष्ट्वा वन्दमानं तु सीता शशिनिभानना ॥ 13 ॥
अब्रवीद्धीर्घमुच्छवस्य वानरं मधुरस्वरा ।
मायां प्रविष्टो मायावी यदि त्वं रावणस्स्वयम् ॥ 14 ॥
उत्पादयसि मे भूयस्सन्तापं तन्न शोभनम् ।
स्वं परित्यज्य रूपं यः परिव्राजकरूपध्रुत् ।
जनस्थाने मया दृष्टस्त्वं स एवासि रावणः ॥ 15 ॥
उपवासकृशां दीनां कामरूप निशाचर ।
सन्तापयसि मां भूयस्सन्तप्तां तन्न शोभनम् ॥ 16 ॥
अथवा नैतदेवं हि यन्मया परिशङ्कितम् ॥ 17 ॥
मनसो हि मम प्रीतिरुत्पन्ना तव दर्शनात् ।
यदि रामस्य दूतस्त्वमागतो भद्रमस्तु ते ॥ 18 ॥
पृच्छामि त्वां हरिश्रेष्ठ प्रिया रामकथा हि मे ।
गुणान्रामस्य कथय प्रियस्य मम वानर ॥ 19 ॥
चित्तं हरसि मे सौम्य नदीकूलं यथा रयः ।
अहो स्वप्नस्य सुखता याहमेवं चिराहृता ॥ 20 ॥
प्रेषितं नाम पश्यामि राघवेण वनौकसम् ।
स्वप्नेऽपि यद्यहं वीरं राघवं सहलक्ष्मणम् ॥ 21 ॥
पश्येयं नावसीदेयं स्वप्नोऽपि मम मत्सरी ।
नाहं स्वप्नमिमं मन्ये स्वप्ने दृष्ट्वा हि वानरम् ॥ 22 ॥
न शक्योऽभ्युदयः प्राप्तुं प्राप्तश्चाभ्युदयो मम ।
किन्नु स्याचित्तमोहोऽयं भवेद्वातगतिस्त्वियम् ॥ 23 ॥
उन्मादजो विकारो वा स्यादियं मृगतृष्णिका ।
अथवा नायमुन्मादो मोहोऽप्युन्मादलक्षणः ॥ 24 ॥
सम्बुध्ये चाहमात्मानमियं चापि वनौकसम् ।
इत्येवं बहुधा सीता सम्प्रधार्य बलाबलम् ॥ 25 ॥
रक्षसां कामरूपत्वान्मेने तं राक्षसाधिपम् ।
एतां बुद्धिं तदा कृत्वा सीता सा तनुमध्यमा ॥ 26 ॥
न प्रतिव्याजहाराथ वानरं जनकात्मजा ।
सीतायाश्चिन्तितं बुद्ध्वा हनुमान्मारुतात्मजः ॥ 27 ॥
श्रोत्रानुकूलैर्वचनैस्तदा तां सम्प्रहर्षयत् ।
आदित्य इव तेजस्वी लोककान्तश्शशी यथा ॥ 28 ॥
राजा सर्वस्य लोकस्य देवो वैश्रवणो यथा ।
विक्रमेणोपपन्नश्च यथा विष्णुर्महायशाः ॥ 29 ॥
सत्यवादी मधुरवाग्देवो वाचस्पतिर्यथा ।
रूपवान्सुभग श्रीमान् कन्दर्प इव मूर्तिमान् ॥ 30 ॥
स्थानक्रोधः प्रहर्ता च श्रेष्ठो लोके महारथः ।
बाहुच्छायामवष्टब्धो यस्य लोको महात्मनः ॥ 31 ॥
अपकृष्याश्रमपदान्मृगरूपेण राघवम् ।
शून्ये येनापनीतासि तस्य द्रक्ष्यसि यत्फलम् ॥ 32 ॥
न चिराद्रावणं सङ्ख्ये यो वधिष्यति वीर्यवान् ।
रोषप्रमुक्तैरिषुभिर्ज्वलद्भिरिव पावकैः ॥ 33 ॥
तेनाहं प्रेषितो दूत स्त्वत्सकाशमिहागतः ।
त्वद्वियोगेन दुःखार्त स्स त्वां कौशलमब्रवीत् ॥ 34 ॥
लक्ष्मणश्च महातेजास्सुमित्रानन्दवर्धनः ।
अभिवाद्य महाबाहुस्स त्वां कौशलमब्रवीत् ॥ 35 ॥
रामस्य च सखा देवि सुग्रीवो नाम वानरः ।
राजा वानरमुख्यानां स त्वां कौशलमब्रवीत् ॥ 36 ॥
नित्यं स्मरति रामस्त्वां ससुग्रीव स्सलक्ष्मणः ।
दिष्ट्या जीवसि वैदेहि राक्षसीवशमागता ॥ 37 ॥
नचिराद्द्रक्ष्यसे रामं लक्ष्मणं च महाबलम् ।
मध्ये वानरकोटीनां सुग्रीवं चामितौजसम् ॥ 38 ॥
अहं सुग्रीवसचिवो हनुमान्नाम वानरः ।
प्रविष्टो नगरीं लङ्कां लङ्घयित्वा महोदधिम् ॥ 39 ॥
कृत्वा मूर्ध्नि पदन्यासं रावणस्य दुरात्मनः ।
त्वां द्रष्टुमुपयातोऽहं समाश्रित्य पराक्रमम् ॥ 40 ॥
नाहमस्मि तथा देवि यथा मामवगच्छसि ।
विशङ्का त्यज्यतामेषा श्रद्धत्स्व वदतो मम ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे चतुस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catustriṃśassargaḥ |
tasyāstadvacanaṃ śrutvā hanumānharipuṅgavaḥ |
duḥkhādduḥkhābhibhūtāyā ssāntvamuttaramabravīt || 1 ||
ahaṃ rāmasya sandeśāddevi dūtastavāgataḥ |
vaidehi kuśalī rāmastvāṃ ca kauśalamabravīt || 2 ||
yo brahmamastraṃ vedāṃśca veda vedavidāṃvaraḥ |
sa tvāṃ dāśarathī rāmo devi kauśalamabravīt || 3 ||
lakṣmaṇaśca mahātejā bhartuste'nucaraḥ priyaḥ |
kṛtavānśokasantaptaśśirasā te'bhivādanam || 4 ||
sā tayoḥ kuśalaṃ devī niśamya narasiṃhayoḥ |
prītisaṃhṛṣṭasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 5 ||
kalyāṇī bata gātheyaṃ laukikī pratibhāti mā |
eti jīvantamānando naraṃ varṣaśatādapi || 6 ||
tayā samāgate tasminprītirutpāditā'dbhutā |
paraspareṇa cālāpaṃ viśvastau tau pracakratuḥ || 7 ||
tasyāstadvacanaṃ śrutvā hanumānhariyūthapaḥ |
sītāyāśśokadīnāyāssamīpamupacakrame || 8 ||
yathā yathā samīpaṃ sa hanumānupasarpati |
tathā tathā rāvaṇaṃ sā taṃ sītā pariśaṅkate || 9 ||
aho dhigduṣkṛtamidaṃ kathitaṃ hi yadasya me |
rūpāntaramupāgamya sa evāyaṃ hi rāvaṇaḥ || 10 ||
tāmaśokasya śākhāṃ sā vimuktvā śokakarśitā |
tasyāmevānavadyāṅgī dharaṇyāṃ samupāviśat || 11 ||
hanumānapi duḥkhārtāṃ tāṃ dṛṣṭvā bhayamohitām |
avandata mahābāhustatastāṃ janakātmajām || 12 ||
sā cainaṃ bhayavitrastā bhūyo naivābhyudaikṣata |
taṃ dṛṣṭvā vandamānaṃ tu sītā śaśinibhānanā || 13 ||
abravīddhīrghamucchavasya vānaraṃ madhurasvarā |
māyāṃ praviṣṭo māyāvī yadi tvaṃ rāvaṇassvayam || 14 ||
utpādayasi me bhūyassantāpaṃ tanna śobhanam |
svaṃ parityajya rūpaṃ yaḥ parivrājakarūpadhrut |
janasthāne mayā dṛṣṭastvaṃ sa evāsi rāvaṇaḥ || 15 ||
upavāsakṛśāṃ dīnāṃ kāmarūpa niśācara |
santāpayasi māṃ bhūyassantaptāṃ tanna śobhanam || 16 ||
athavā naitadevaṃ hi yanmayā pariśaṅkitam || 17 ||
manaso hi mama prītirutpannā tava darśanāt |
yadi rāmasya dūtastvamāgato bhadramastu te || 18 ||
pṛcchāmi tvāṃ hariśreṣṭha priyā rāmakathā hi me |
guṇānrāmasya kathaya priyasya mama vānara || 19 ||
cittaṃ harasi me saumya nadīkūlaṃ yathā rayaḥ |
aho svapnasya sukhatā yāhamevaṃ cirāhṛtā || 20 ||
preṣitaṃ nāma paśyāmi rāghaveṇa vanaukasam |
svapne'pi yadyahaṃ vīraṃ rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 21 ||
paśyeyaṃ nāvasīdeyaṃ svapno'pi mama matsarī |
nāhaṃ svapnamimaṃ manye svapne dṛṣṭvā hi vānaram || 22 ||
na śakyo'bhyudayaḥ prāptuṃ prāptaścābhyudayo mama |
kinnu syācittamoho'yaṃ bhavedvātagatistviyam || 23 ||
unmādajo vikāro vā syādiyaṃ mṛgatṛṣṇikā |
athavā nāyamunmādo moho'pyunmādalakṣaṇaḥ || 24 ||
sambudhye cāhamātmānamiyaṃ cāpi vanaukasam |
ityevaṃ bahudhā sītā sampradhārya balābalam || 25 ||
rakṣasāṃ kāmarūpatvānmene taṃ rākṣasādhipam |
etāṃ buddhiṃ tadā kṛtvā sītā sā tanumadhyamā || 26 ||
na prativyājahārātha vānaraṃ janakātmajā |
sītāyāścintitaṃ buddhvā hanumānmārutātmajaḥ || 27 ||
śrotrānukūlairvacanaistadā tāṃ sampraharṣayat |
āditya iva tejasvī lokakāntaśśaśī yathā || 28 ||
rājā sarvasya lokasya devo vaiśravaṇo yathā |
vikrameṇopapannaśca yathā viṣṇurmahāyaśāḥ || 29 ||
satyavādī madhuravāgdevo vācaspatiryathā |
rūpavānsubhaga śrīmān kandarpa iva mūrtimān || 30 ||
sthānakrodhaḥ prahartā ca śreṣṭho loke mahārathaḥ |
bāhucchāyāmavaṣṭabdho yasya loko mahātmanaḥ || 31 ||
apakṛṣyāśramapadānmṛgarūpeṇa rāghavam |
śūnye yenāpanītāsi tasya drakṣyasi yatphalam || 32 ||
na cirādrāvaṇaṃ saṅkhye yo vadhiṣyati vīryavān |
roṣapramuktairiṣubhirjvaladbhiriva pāvakaiḥ || 33 ||
tenāhaṃ preṣito dūta stvatsakāśamihāgataḥ |
tvadviyogena duḥkhārta ssa tvāṃ kauśalamabravīt || 34 ||
lakṣmaṇaśca mahātejāssumitrānandavardhanaḥ |
abhivādya mahābāhussa tvāṃ kauśalamabravīt || 35 ||
rāmasya ca sakhā devi sugrīvo nāma vānaraḥ |
rājā vānaramukhyānāṃ sa tvāṃ kauśalamabravīt || 36 ||
nityaṃ smarati rāmastvāṃ sasugrīva ssalakṣmaṇaḥ |
diṣṭyā jīvasi vaidehi rākṣasīvaśamāgatā || 37 ||
nacirāddrakṣyase rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
madhye vānarakoṭīnāṃ sugrīvaṃ cāmitaujasam || 38 ||
ahaṃ sugrīvasacivo hanumānnāma vānaraḥ |
praviṣṭo nagarīṃ laṅkāṃ laṅghayitvā mahodadhim || 39 ||
kṛtvā mūrdhni padanyāsaṃ rāvaṇasya durātmanaḥ |
tvāṃ draṣṭumupayāto'haṃ samāśritya parākramam || 40 ||
nāhamasmi tathā devi yathā māmavagacchasi |
viśaṅkā tyajyatāmeṣā śraddhatsva vadato mama || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catustriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.