শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ একোনচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
মণিং দত্ত্বা ততঃ সীতা হনূমন্তমথাব্রবীত্ ।
অভিজ্ঞানমভিজ্ঞাতমেতদ্রামস্য তত্ত্বতঃ ॥ 1 ॥
মণিং তু দৃষ্ট্বা রামো বৈ ত্রযাণাং সংস্মরিষ্যতি ।
বীরো জনন্যা মম চ রাজ্ঞো দশরথস্য চ ॥ 2 ॥
স ভূযস্ত্বং সমুত্সাহে চোদিতো হরিসত্তম ।
অস্মিন্কার্যসমারম্ভে প্রচিন্তয যদুত্তরম্ ॥ 3 ॥
ত্বমস্মিন্কার্যনির্যোগে প্রমাণং হরিসত্তম ।
হনুমন্যত্নমাস্থায দুঃখক্ষযকরো ভব ॥ 4 ॥
তস্য চিন্তযতো যত্নো দুঃখক্ষযকরো ভবেত্ ।
স তথেতি প্রতিজ্ঞায মারুতির্ভীমবিক্রমঃ ॥ 5 ॥
শিরসা বন্ধ্য বৈদেহীং গমনাযোপচক্রমে ।
জ্ঞাত্বা সম্প্রস্থিতং দেবী বানরং মারুতাত্মজম্ ॥ 6 ॥
বাষ্পগদ্গদযা বাচা মৈথিলী বাক্যমব্রবীত্ ।
কুশলং হনুমন্ব্রূযাঃ সহিতৌ রামলক্ষ্মণৌ ॥ 7 ॥
সুগ্রীবং চ সহামাত্যং বৃদ্ধান্ সর্বাংশ্চ বানরান্ ।
ব্রূযাস্ত্বং বানরশ্রেষ্ঠ কুশলং ধর্মসংহিতম্ ॥ 8 ॥
যথা স চ মহাবাহুর্মাং তারযতি রাঘবঃ ।
অস্মাদ্ধুঃখাম্বুসংরোধাত্ত্বং সমাধাতুমর্হসি ॥ 9 ॥
জীবন্তীং মাং যথা রামঃ সম্ভাবযতি কীর্তিমান্ ।
তত্তথা হনুমন্বাচ্যং বাচা ধর্মমবাপ্নুহি ॥ 10 ॥
নিত্যমুত্সাহযুক্তাশ্চ বাচশ্রুত্বা ত্বযেরিতাঃ ।
বর্ধিষ্যতে দাশরথেঃ পৌরুষং মদবাপ্তযে ॥ 11 ॥
মত্সন্দেশযুতা বাচস্ত্বত্তশ্শ্রুত্বা চ রাঘবঃ ।
পরাক্রমবিধিং বীরো বিধিবত্সংবিধাস্যতি ॥ 12 ॥
সীতাযা বচনং শ্রুত্বা হনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
শিরস্যঞ্জলিমাধায বাক্যমুত্তরমব্রবীত্ ॥ 13 ॥
ক্ষিপ্রমেষ্যতি কাকুত্স্থো হার্যৃক্ষপ্রবরৈর্বৃতঃ ।
যস্তে যুধি বিজিত্যারীন্শোকং ব্যপনযিষ্যতি ॥ 14 ॥
ন হি পশ্যামি মর্ত্যেষু নাসুরেষু সুরেষু বা ।
যস্তস্য ক্ষিপতো বাণান্স্থাতুমুত্সহতেঽগ্রতঃ ॥ 15 ॥
অপ্যর্কমপি পর্জন্যমপি বৈবস্বতং যমম্ ।
স হি সোঢুং রণে শক্তস্তব হেতোর্বিশেষতঃ ॥ 16 ॥
স হি সাগরপর্যন্তাং মহীং শাসিতুমীহতি ।
ত্বন্নিমিত্তো হি রামস্য জযো জনকনন্দিনি ॥ 17 ॥
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা সম্যক্সত্যং সুভাষিতম্ ।
জানকী বহুমেনেঽথ বচনং চেদমব্রবীত্ ॥ 18 ॥
ততস্তং প্রস্থিতং সীতা বীক্ষমাণা পুনঃ পুনঃ ।
ভর্তৃস্নেহান্বিতং বাক্যং সৌহার্দাদনুমানযত্ ॥ 19 ॥
যদি বা মন্যসে বীর বসৈকাহমরিন্দম ।
কস্মিংশ্চিত্সংবৃতে দেশে বিশ্রান্তঃশ্বো গমিষ্যসি ॥ 20 ॥
মম চেদল্পভাগ্যাযা সান্নিধ্যাত্তব বানর ।
অস্য শোকস্য মহতো মুহূর্তং মোক্ষণং ভবেত্ ॥ 21 ॥
গতে হি হরিশার্দূল পুনরাগমনায তু ।
প্রাণানামপি সন্দেহো মম স্যান্নাত্র সংশযঃ ॥ 22 ॥
তবাদর্শনজঃ শোকো ভূযো মাং পরিতাপযেত্ ।
দুঃখাদ্ধুঃখপরামৃষ্টাং দীপযন্নিব বানর ॥ 23 ॥
অযং চ বীর সন্দেহস্তিষ্ঠতীব মমাগ্রতঃ ।
সুমহাংস্ত্বত্সহাযেষু হর্যৃক্ষেষু হরীশ্বরঃ ॥ 24 ॥
কথং নু খলু দুষ্পারং তরিষ্যন্তি মহোদধিম্ ।
তানি হর্যৃক্ষসৈন্যানি তৌ বা নরবরাত্মজৌ ॥ 25 ॥
ত্রযাণামেব ভূতানাং সাগরস্যাস্য লঙ্ঘনে ।
শক্তিস্স্যাদ্বৈনতেযস্য তব বা মারুতস্য বা ॥ 26 ॥
তদস্মিন্কার্যনির্যোগে বীরৈবং দুরতিক্রমে ।
কিং পশ্যসি সমাধানং ত্বং হি কার্যবিদাং বরঃ ॥ 27 ॥
কামমস্য ত্বমেবৈকঃ কার্যস্য পরিসাধনে ।
পর্যাপ্তঃ পরবীরঘ্ন যশস্যস্তে ফলোদযঃ ॥ 28 ॥
বলৈস্সমগ্রৈর্যদি মাং রাবণং জিত্য সংযুগে ।
বিজযী স্বপুরং যাযাত্তত্তস্য সদৃশং ভবেত্ ॥ 29 ॥
শরৈস্তু সঙ্কুলাং কৃত্বা লঙ্কাং পরবলার্দনঃ ।
মাং নযেদ্যদি কাকুত্স্থঃ তত্তস্য সদৃশং ভবেত্ ॥ 30 ॥
তদ্যথা তস্য বিক্রান্তমনুরূপং মহাত্মনঃ ।
ভবেদাহবশূরস্য তথা ত্বমুপপাদয ॥ 31 ॥
তদর্থোপহিতং বাক্যং প্রশ্রিতং হেতুসংহিতম্ ।
নিশম্য হনুমান্শেষং বাক্যমুত্তরমব্রবীত্ ॥ 32 ॥
দেবি হর্যৃক্ষসৈন্যানামীশ্বরঃ প্লবতাং বরঃ ।
সুগ্রীবস্সত্ত্বসম্পন্নস্তবার্থে কৃতনিশ্চযঃ ॥ 33 ॥
স বানরসহস্রাণাং কোটীভিরভিসংবৃতঃ ।
ক্ষিপ্রমেষ্যতি বৈদেহি রাক্ষসানাং নিবর্হণঃ ॥ 34 ॥
তস্য বিক্রমসম্পন্নাস্সত্ত্ববন্তো মহাবলাঃ ।
মনস্সঙ্কল্পসম্পাতা নিদেশে হরযঃ স্থিতাঃ ॥ 35 ॥
যেষাং নোপরি নাধস্তান্ন তির্যক্সজ্জতে গতিঃ ।
ন চ কর্মসু সীদন্তি মহত্স্বমিততেজসঃ ॥ 36 ॥
অসকৃত্তৈর্মহোত্সাহৈস্সসাগরধরাধরা ।
প্রদক্ষিণীকৃতা ভূমির্বাযুমার্গানুসারিভিঃ ॥ 37 ॥
মদ্বিশিষ্টাশ্চ তুল্যাশ্চ সন্তি তত্র বনৌকসঃ ।
মত্তঃ প্রত্যবরঃ কশ্চিন্নাস্তি সুগ্রীবসন্নিধৌ ॥ 38 ॥
অহং তাবদিহ প্রাপ্তঃ কিং পুনস্তে মহাবলাঃ ।
ন হি প্রকৃষ্টাঃ প্রেষ্যন্তে প্রেষ্যন্তে হীতরে জনাঃ ॥ 39 ॥
তদলং পরিতাপেন দেবি শোকো ব্যপৈতু তে ।
একোত্পাতেন তে লঙ্কামেষ্যন্তি হরিযূথপাঃ ॥ 40 ॥
মম পৃষ্ঠগতৌ তৌ চ চন্দ্রসূর্যাবিবোদিতৌ ।
ত্বত্সকাশং মহাসত্ত্বৌ নৃসিংহাবাগমিষ্যতঃ ॥ 41 ॥
ততো বীরৌ নরবরৌ সহিতৌ রামলক্ষ্মণৌ ।
আগম্য নগরীং লঙ্কাং সাযকৈর্বিধমিষ্যতঃ ॥ 42 ॥
সগণং রাবণং হত্ত্বা রাঘবো রঘুনন্দনঃ ।
ত্বামাদায বরারোহে স্বপুরীং প্রতিযাস্যতি ॥ 43 ॥
তদাশ্বসিহি ভদ্রং তে ভব ত্বং কালকাঙ্ক্ষিণী ।
নচিরাদ্দ্রক্ষ্যসে রামং প্রজ্বলন্তমিবানলম্ ॥ 44 ॥
নিহতে রাক্ষসেন্দ্রেঽস্মিন্সপুত্রামাত্যবান্ধবে ।
ত্বং সমেষ্বসি রামেণ শশাঙ্কেনেব রোহিণী ॥ 45 ॥
ক্ষিপ্রং ত্বং দেবি শোকস্য পারং যাস্যসি মৈথিলি ।
রাবণং চৈব রামেণ নিহতং দ্রক্ষ্যসেঽচিরাত্ ॥ 46 ॥
এবমাশ্বাস্য বৈদেহীং হনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
গমনায মতিং কৃত্বা বৈদেহীং পুনরব্রবীত্ ॥ 47 ॥
তমরিঘ্নং কৃতাত্মানং ক্ষিপ্রং দ্রক্ষ্যসি রাঘবম্ ।
লক্ষ্মণং চ ধনুষ্পাণিং লঙ্কাদ্বারমুপাগতম্ ॥ 48 ॥
নখদংষ্ট্রাযুধান্বীরান্সিম্হশার্দূলবিক্রমান্ ।
বানরান্বারণেন্দ্রাভান্ক্ষিপ্রং দ্রক্ষ্যসি সঙ্গতান্ ॥ 49 ॥
শৈলাম্বুদনিকাশানাং লঙ্কামলযসানুষু ।
নর্দতাং কপিমুখ্যানামার্যে যূধান্যনেকশঃ ॥ 50 ॥
স তু মর্মণি ঘোরেণ তাডিতো মন্মথেষুণা ।
ন শর্ম লভতে রামস্সিংহার্ধিত ইব দ্বিপঃ ॥ 51 ॥
মা রুদো দেবি শোকেন মাভূত্তে মনসোঽপ্রিযম্ ।
শচীব পত্যা শক্রেণ ভর্ত্রা নাথবতী হ্যসি ॥ 52 ॥
রামাদ্বিশিষ্টঃ কোঽন্যোঽস্তি কশ্চিত্সৌমিত্রিণা সমঃ ।
অগ্নিমারুতকল্পৌ তৌ ভ্রাতরৌ তব সংশ্রযৌ ॥ 53 ॥
নাস্মিংশ্চিরং বত্স্যসি দেবি দেশে রক্ষোগণৈরধ্যুষিতেঽতিরৌদ্রে ।
ন তে চিরাদামগমনং প্রিযস্য ক্ষমস্ব মত্সঙ্গমকালমাত্রম্ ॥ 54 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে একোনচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt |
abhijñānamabhijñātametadrāmasya tattvataḥ || 1 ||
maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati |
vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca || 2 ||
sa bhūyastvaṃ samutsāhe codito harisattama |
asminkāryasamārambhe pracintaya yaduttaram || 3 ||
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama |
hanumanyatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava || 4 ||
tasya cintayato yatno duḥkhakṣayakaro bhavet |
sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ || 5 ||
śirasā vandhya vaidehīṃ gamanāyopacakrame |
jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam || 6 ||
bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyamabravīt |
kuśalaṃ hanumanbrūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃśca vānarān |
brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam || 8 ||
yathā sa ca mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 9 ||
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān |
tattathā hanumanvācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi || 10 ||
nityamutsāhayuktāśca vācaśrutvā tvayeritāḥ |
vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye || 11 ||
matsandeśayutā vācastvattaśśrutvā ca rāghavaḥ |
parākramavidhiṃ vīro vidhivatsaṃvidhāsyati || 12 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 13 ||
kṣiprameṣyati kākutstho hāryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīnśokaṃ vyapanayiṣyati || 14 ||
na hi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā |
yastasya kṣipato bāṇānsthātumutsahate'grataḥ || 15 ||
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam |
sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ || 16 ||
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitumīhati |
tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini || 17 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā samyaksatyaṃ subhāṣitam |
jānakī bahumene'tha vacanaṃ cedamabravīt || 18 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat || 19 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe viśrāntaḥśvo gamiṣyasi || 20 ||
mama cedalpabhāgyāyā sānnidhyāttava vānara |
asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet || 21 ||
gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 22 ||
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhāddhuḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara || 23 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvaraḥ || 24 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 25 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 26 ||
tadasminkāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ || 27 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ || 28 ||
balaissamagrairyadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge |
vijayī svapuraṃ yāyāttattasya sadṛśaṃ bhavet || 29 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthaḥ tattasya sadṛśaṃ bhavet || 30 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 31 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumānśeṣaṃ vākyamuttaramabravīt || 32 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 33 ||
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ |
kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ || 34 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
manassaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 35 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 36 ||
asakṛttairmahotsāhaissasāgaradharādharā |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 37 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 38 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ || 39 ||
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 40 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 41 ||
tato vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau |
āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ || 42 ||
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hattvā rāghavo raghunandanaḥ |
tvāmādāya varārohe svapurīṃ pratiyāsyati || 43 ||
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī |
nacirāddrakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam || 44 ||
nihate rākṣasendre'sminsaputrāmātyabāndhave |
tvaṃ sameṣvasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 45 ||
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili |
rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase'cirāt || 46 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumānmārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt || 47 ||
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam || 48 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhānvīrānsimhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇendrābhānkṣipraṃ drakṣyasi saṅgatān || 49 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūdhānyanekaśaḥ || 50 ||
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā |
na śarma labhate rāmassiṃhārdhita iva dvipaḥ || 51 ||
mā rudo devi śokena mābhūtte manaso'priyam |
śacīva patyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hyasi || 52 ||
rāmādviśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścitsaumitriṇā samaḥ |
agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau || 53 ||
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre |
na te cirādāmagamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṅgamakālamātram || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ।
मणिं दत्त्वा ततः सीता हनूमन्तमथाब्रवीत् ।
अभिज्ञानमभिज्ञातमेतद्रामस्य तत्त्वतः ॥ 1 ॥
मणिं तु दृष्ट्वा रामो वै त्रयाणां संस्मरिष्यति ।
वीरो जनन्या मम च राज्ञो दशरथस्य च ॥ 2 ॥
स भूयस्त्वं समुत्साहे चोदितो हरिसत्तम ।
अस्मिन्कार्यसमारम्भे प्रचिन्तय यदुत्तरम् ॥ 3 ॥
त्वमस्मिन्कार्यनिर्योगे प्रमाणं हरिसत्तम ।
हनुमन्यत्नमास्थाय दुःखक्षयकरो भव ॥ 4 ॥
तस्य चिन्तयतो यत्नो दुःखक्षयकरो भवेत् ।
स तथेति प्रतिज्ञाय मारुतिर्भीमविक्रमः ॥ 5 ॥
शिरसा वन्ध्य वैदेहीं गमनायोपचक्रमे ।
ज्ञात्वा सम्प्रस्थितं देवी वानरं मारुतात्मजम् ॥ 6 ॥
बाष्पगद्गदया वाचा मैथिली वाक्यमब्रवीत् ।
कुशलं हनुमन्ब्रूयाः सहितौ रामलक्ष्मणौ ॥ 7 ॥
सुग्रीवं च सहामात्यं वृद्धान् सर्वांश्च वानरान् ।
ब्रूयास्त्वं वानरश्रेष्ठ कुशलं धर्मसंहितम् ॥ 8 ॥
यथा स च महाबाहुर्मां तारयति राघवः ।
अस्माद्धुःखाम्बुसंरोधात्त्वं समाधातुमर्हसि ॥ 9 ॥
जीवन्तीं मां यथा रामः सम्भावयति कीर्तिमान् ।
तत्तथा हनुमन्वाच्यं वाचा धर्ममवाप्नुहि ॥ 10 ॥
नित्यमुत्साहयुक्ताश्च वाचश्रुत्वा त्वयेरिताः ।
वर्धिष्यते दाशरथेः पौरुषं मदवाप्तये ॥ 11 ॥
मत्सन्देशयुता वाचस्त्वत्तश्श्रुत्वा च राघवः ।
पराक्रमविधिं वीरो विधिवत्संविधास्यति ॥ 12 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा हनुमान्मारुतात्मजः ।
शिरस्यञ्जलिमाधाय वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 13 ॥
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थो हार्यृक्षप्रवरैर्वृतः ।
यस्ते युधि विजित्यारीन्शोकं व्यपनयिष्यति ॥ 14 ॥
न हि पश्यामि मर्त्येषु नासुरेषु सुरेषु वा ।
यस्तस्य क्षिपतो बाणान्स्थातुमुत्सहतेऽग्रतः ॥ 15 ॥
अप्यर्कमपि पर्जन्यमपि वैवस्वतं यमम् ।
स हि सोढुं रणे शक्तस्तव हेतोर्विशेषतः ॥ 16 ॥
स हि सागरपर्यन्तां महीं शासितुमीहति ।
त्वन्निमित्तो हि रामस्य जयो जनकनन्दिनि ॥ 17 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सम्यक्सत्यं सुभाषितम् ।
जानकी बहुमेनेऽथ वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः ।
भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं सौहार्दादनुमानयत् ॥ 19 ॥
यदि वा मन्यसे वीर वसैकाहमरिन्दम ।
कस्मिंश्चित्संवृते देशे विश्रान्तःश्वो गमिष्यसि ॥ 20 ॥
मम चेदल्पभाग्याया सान्निध्यात्तव वानर ।
अस्य शोकस्य महतो मुहूर्तं मोक्षणं भवेत् ॥ 21 ॥
गते हि हरिशार्दूल पुनरागमनाय तु ।
प्राणानामपि सन्देहो मम स्यान्नात्र संशयः ॥ 22 ॥
तवादर्शनजः शोको भूयो मां परितापयेत् ।
दुःखाद्धुःखपरामृष्टां दीपयन्निव वानर ॥ 23 ॥
अयं च वीर सन्देहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः ।
सुमहांस्त्वत्सहायेषु हर्यृक्षेषु हरीश्वरः ॥ 24 ॥
कथं नु खलु दुष्पारं तरिष्यन्ति महोदधिम् ।
तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ ॥ 25 ॥
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्यास्य लङ्घने ।
शक्तिस्स्याद्वैनतेयस्य तव वा मारुतस्य वा ॥ 26 ॥
तदस्मिन्कार्यनिर्योगे वीरैवं दुरतिक्रमे ।
किं पश्यसि समाधानं त्वं हि कार्यविदां वरः ॥ 27 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते फलोदयः ॥ 28 ॥
बलैस्समग्रैर्यदि मां रावणं जित्य संयुगे ।
विजयी स्वपुरं यायात्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 29 ॥
शरैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थः तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 30 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवेदाहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 31 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्य हनुमान्शेषं वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 32 ॥
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नस्तवार्थे कृतनिश्चयः ॥ 33 ॥
स वानरसहस्राणां कोटीभिरभिसंवृतः ।
क्षिप्रमेष्यति वैदेहि राक्षसानां निबर्हणः ॥ 34 ॥
तस्य विक्रमसम्पन्नास्सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
मनस्सङ्कल्पसम्पाता निदेशे हरयः स्थिताः ॥ 35 ॥
येषां नोपरि नाधस्तान्न तिर्यक्सज्जते गतिः ।
न च कर्मसु सीदन्ति महत्स्वमिततेजसः ॥ 36 ॥
असकृत्तैर्महोत्साहैस्ससागरधराधरा ।
प्रदक्षिणीकृता भूमिर्वायुमार्गानुसारिभिः ॥ 37 ॥
मद्विशिष्टाश्च तुल्याश्च सन्ति तत्र वनौकसः ।
मत्तः प्रत्यवरः कश्चिन्नास्ति सुग्रीवसन्निधौ ॥ 38 ॥
अहं तावदिह प्राप्तः किं पुनस्ते महाबलाः ।
न हि प्रकृष्टाः प्रेष्यन्ते प्रेष्यन्ते हीतरे जनाः ॥ 39 ॥
तदलं परितापेन देवि शोको व्यपैतु ते ।
एकोत्पातेन ते लङ्कामेष्यन्ति हरियूथपाः ॥ 40 ॥
मम पृष्ठगतौ तौ च चन्द्रसूर्याविवोदितौ ।
त्वत्सकाशं महासत्त्वौ नृसिंहावागमिष्यतः ॥ 41 ॥
ततो वीरौ नरवरौ सहितौ रामलक्ष्मणौ ।
आगम्य नगरीं लङ्कां सायकैर्विधमिष्यतः ॥ 42 ॥
सगणं रावणं हत्त्वा राघवो रघुनन्दनः ।
त्वामादाय वरारोहे स्वपुरीं प्रतियास्यति ॥ 43 ॥
तदाश्वसिहि भद्रं ते भव त्वं कालकाङ्क्षिणी ।
नचिराद्द्रक्ष्यसे रामं प्रज्वलन्तमिवानलम् ॥ 44 ॥
निहते राक्षसेन्द्रेऽस्मिन्सपुत्रामात्यबान्धवे ।
त्वं समेष्वसि रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी ॥ 45 ॥
क्षिप्रं त्वं देवि शोकस्य पारं यास्यसि मैथिलि ।
रावणं चैव रामेण निहतं द्रक्ष्यसेऽचिरात् ॥ 46 ॥
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनुमान्मारुतात्मजः ।
गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीं पुनरब्रवीत् ॥ 47 ॥
तमरिघ्नं कृतात्मानं क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम् ।
लक्ष्मणं च धनुष्पाणिं लङ्काद्वारमुपागतम् ॥ 48 ॥
नखदंष्ट्रायुधान्वीरान्सिम्हशार्दूलविक्रमान् ।
वानरान्वारणेन्द्राभान्क्षिप्रं द्रक्ष्यसि सङ्गतान् ॥ 49 ॥
शैलाम्बुदनिकाशानां लङ्कामलयसानुषु ।
नर्दतां कपिमुख्यानामार्ये यूधान्यनेकशः ॥ 50 ॥
स तु मर्मणि घोरेण ताडितो मन्मथेषुणा ।
न शर्म लभते रामस्सिंहार्धित इव द्विपः ॥ 51 ॥
मा रुदो देवि शोकेन माभूत्ते मनसोऽप्रियम् ।
शचीव पत्या शक्रेण भर्त्रा नाथवती ह्यसि ॥ 52 ॥
रामाद्विशिष्टः कोऽन्योऽस्ति कश्चित्सौमित्रिणा समः ।
अग्निमारुतकल्पौ तौ भ्रातरौ तव संश्रयौ ॥ 53 ॥
नास्मिंश्चिरं वत्स्यसि देवि देशे रक्षोगणैरध्युषितेऽतिरौद्रे ।
न ते चिरादामगमनं प्रियस्य क्षमस्व मत्सङ्गमकालमात्रम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt |
abhijñānamabhijñātametadrāmasya tattvataḥ || 1 ||
maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati |
vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca || 2 ||
sa bhūyastvaṃ samutsāhe codito harisattama |
asminkāryasamārambhe pracintaya yaduttaram || 3 ||
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama |
hanumanyatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava || 4 ||
tasya cintayato yatno duḥkhakṣayakaro bhavet |
sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ || 5 ||
śirasā vandhya vaidehīṃ gamanāyopacakrame |
jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam || 6 ||
bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyamabravīt |
kuśalaṃ hanumanbrūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃśca vānarān |
brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam || 8 ||
yathā sa ca mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 9 ||
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān |
tattathā hanumanvācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi || 10 ||
nityamutsāhayuktāśca vācaśrutvā tvayeritāḥ |
vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye || 11 ||
matsandeśayutā vācastvattaśśrutvā ca rāghavaḥ |
parākramavidhiṃ vīro vidhivatsaṃvidhāsyati || 12 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 13 ||
kṣiprameṣyati kākutstho hāryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīnśokaṃ vyapanayiṣyati || 14 ||
na hi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā |
yastasya kṣipato bāṇānsthātumutsahate'grataḥ || 15 ||
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam |
sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ || 16 ||
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitumīhati |
tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini || 17 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā samyaksatyaṃ subhāṣitam |
jānakī bahumene'tha vacanaṃ cedamabravīt || 18 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat || 19 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe viśrāntaḥśvo gamiṣyasi || 20 ||
mama cedalpabhāgyāyā sānnidhyāttava vānara |
asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet || 21 ||
gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 22 ||
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhāddhuḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara || 23 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvaraḥ || 24 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 25 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 26 ||
tadasminkāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ || 27 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ || 28 ||
balaissamagrairyadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge |
vijayī svapuraṃ yāyāttattasya sadṛśaṃ bhavet || 29 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthaḥ tattasya sadṛśaṃ bhavet || 30 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 31 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumānśeṣaṃ vākyamuttaramabravīt || 32 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 33 ||
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ |
kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ || 34 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
manassaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 35 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 36 ||
asakṛttairmahotsāhaissasāgaradharādharā |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 37 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 38 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ || 39 ||
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 40 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 41 ||
tato vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau |
āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ || 42 ||
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hattvā rāghavo raghunandanaḥ |
tvāmādāya varārohe svapurīṃ pratiyāsyati || 43 ||
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī |
nacirāddrakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam || 44 ||
nihate rākṣasendre'sminsaputrāmātyabāndhave |
tvaṃ sameṣvasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 45 ||
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili |
rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase'cirāt || 46 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumānmārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt || 47 ||
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam || 48 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhānvīrānsimhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇendrābhānkṣipraṃ drakṣyasi saṅgatān || 49 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūdhānyanekaśaḥ || 50 ||
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā |
na śarma labhate rāmassiṃhārdhita iva dvipaḥ || 51 ||
mā rudo devi śokena mābhūtte manaso'priyam |
śacīva patyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hyasi || 52 ||
rāmādviśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścitsaumitriṇā samaḥ |
agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau || 53 ||
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre |
na te cirādāmagamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṅgamakālamātram || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.