શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ એકોનચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ।
મણિં દત્ત્વા તતઃ સીતા હનૂમન્તમથાબ્રવીત્ ।
અભિજ્ઞાનમભિજ્ઞાતમેતદ્રામસ્ય તત્ત્વતઃ ॥ 1 ॥
મણિં તુ દૃષ્ટ્વા રામો વૈ ત્રયાણાં સંસ્મરિષ્યતિ ।
વીરો જનન્યા મમ ચ રાજ્ઞો દશરથસ્ય ચ ॥ 2 ॥
સ ભૂયસ્ત્વં સમુત્સાહે ચોદિતો હરિસત્તમ ।
અસ્મિન્કાર્યસમારમ્ભે પ્રચિન્તય યદુત્તરમ્ ॥ 3 ॥
ત્વમસ્મિન્કાર્યનિર્યોગે પ્રમાણં હરિસત્તમ ।
હનુમન્યત્નમાસ્થાય દુઃખક્ષયકરો ભવ ॥ 4 ॥
તસ્ય ચિન્તયતો યત્નો દુઃખક્ષયકરો ભવેત્ ।
સ તથેતિ પ્રતિજ્ઞાય મારુતિર્ભીમવિક્રમઃ ॥ 5 ॥
શિરસા વન્ધ્ય વૈદેહીં ગમનાયોપચક્રમે ।
જ્ઞાત્વા સમ્પ્રસ્થિતં દેવી વાનરં મારુતાત્મજમ્ ॥ 6 ॥
બાષ્પગદ્ગદયા વાચા મૈથિલી વાક્યમબ્રવીત્ ।
કુશલં હનુમન્બ્રૂયાઃ સહિતૌ રામલક્ષ્મણૌ ॥ 7 ॥
સુગ્રીવં ચ સહામાત્યં વૃદ્ધાન્ સર્વાંશ્ચ વાનરાન્ ।
બ્રૂયાસ્ત્વં વાનરશ્રેષ્ઠ કુશલં ધર્મસંહિતમ્ ॥ 8 ॥
યથા સ ચ મહાબાહુર્માં તારયતિ રાઘવઃ ।
અસ્માદ્ધુઃખામ્બુસંરોધાત્ત્વં સમાધાતુમર્હસિ ॥ 9 ॥
જીવન્તીં માં યથા રામઃ સમ્ભાવયતિ કીર્તિમાન્ ।
તત્તથા હનુમન્વાચ્યં વાચા ધર્મમવાપ્નુહિ ॥ 10 ॥
નિત્યમુત્સાહયુક્તાશ્ચ વાચશ્રુત્વા ત્વયેરિતાઃ ।
વર્ધિષ્યતે દાશરથેઃ પૌરુષં મદવાપ્તયે ॥ 11 ॥
મત્સન્દેશયુતા વાચસ્ત્વત્તશ્શ્રુત્વા ચ રાઘવઃ ।
પરાક્રમવિધિં વીરો વિધિવત્સંવિધાસ્યતિ ॥ 12 ॥
સીતાયા વચનં શ્રુત્વા હનુમાન્મારુતાત્મજઃ ।
શિરસ્યઞ્જલિમાધાય વાક્યમુત્તરમબ્રવીત્ ॥ 13 ॥
ક્ષિપ્રમેષ્યતિ કાકુત્સ્થો હાર્યૃક્ષપ્રવરૈર્વૃતઃ ।
યસ્તે યુધિ વિજિત્યારીન્શોકં વ્યપનયિષ્યતિ ॥ 14 ॥
ન હિ પશ્યામિ મર્ત્યેષુ નાસુરેષુ સુરેષુ વા ।
યસ્તસ્ય ક્ષિપતો બાણાન્સ્થાતુમુત્સહતેઽગ્રતઃ ॥ 15 ॥
અપ્યર્કમપિ પર્જન્યમપિ વૈવસ્વતં યમમ્ ।
સ હિ સોઢું રણે શક્તસ્તવ હેતોર્વિશેષતઃ ॥ 16 ॥
સ હિ સાગરપર્યન્તાં મહીં શાસિતુમીહતિ ।
ત્વન્નિમિત્તો હિ રામસ્ય જયો જનકનન્દિનિ ॥ 17 ॥
તસ્ય તદ્વચનં શ્રુત્વા સમ્યક્સત્યં સુભાષિતમ્ ।
જાનકી બહુમેનેઽથ વચનં ચેદમબ્રવીત્ ॥ 18 ॥
તતસ્તં પ્રસ્થિતં સીતા વીક્ષમાણા પુનઃ પુનઃ ।
ભર્તૃસ્નેહાન્વિતં વાક્યં સૌહાર્દાદનુમાનયત્ ॥ 19 ॥
યદિ વા મન્યસે વીર વસૈકાહમરિન્દમ ।
કસ્મિંશ્ચિત્સંવૃતે દેશે વિશ્રાન્તઃશ્વો ગમિષ્યસિ ॥ 20 ॥
મમ ચેદલ્પભાગ્યાયા સાન્નિધ્યાત્તવ વાનર ।
અસ્ય શોકસ્ય મહતો મુહૂર્તં મોક્ષણં ભવેત્ ॥ 21 ॥
ગતે હિ હરિશાર્દૂલ પુનરાગમનાય તુ ।
પ્રાણાનામપિ સન્દેહો મમ સ્યાન્નાત્ર સંશયઃ ॥ 22 ॥
તવાદર્શનજઃ શોકો ભૂયો માં પરિતાપયેત્ ।
દુઃખાદ્ધુઃખપરામૃષ્ટાં દીપયન્નિવ વાનર ॥ 23 ॥
અયં ચ વીર સન્દેહસ્તિષ્ઠતીવ મમાગ્રતઃ ।
સુમહાંસ્ત્વત્સહાયેષુ હર્યૃક્ષેષુ હરીશ્વરઃ ॥ 24 ॥
કથં નુ ખલુ દુષ્પારં તરિષ્યન્તિ મહોદધિમ્ ।
તાનિ હર્યૃક્ષસૈન્યાનિ તૌ વા નરવરાત્મજૌ ॥ 25 ॥
ત્રયાણામેવ ભૂતાનાં સાગરસ્યાસ્ય લઙ્ઘને ।
શક્તિસ્સ્યાદ્વૈનતેયસ્ય તવ વા મારુતસ્ય વા ॥ 26 ॥
તદસ્મિન્કાર્યનિર્યોગે વીરૈવં દુરતિક્રમે ।
કિં પશ્યસિ સમાધાનં ત્વં હિ કાર્યવિદાં વરઃ ॥ 27 ॥
કામમસ્ય ત્વમેવૈકઃ કાર્યસ્ય પરિસાધને ।
પર્યાપ્તઃ પરવીરઘ્ન યશસ્યસ્તે ફલોદયઃ ॥ 28 ॥
બલૈસ્સમગ્રૈર્યદિ માં રાવણં જિત્ય સંયુગે ।
વિજયી સ્વપુરં યાયાત્તત્તસ્ય સદૃશં ભવેત્ ॥ 29 ॥
શરૈસ્તુ સઙ્કુલાં કૃત્વા લઙ્કાં પરબલાર્દનઃ ।
માં નયેદ્યદિ કાકુત્સ્થઃ તત્તસ્ય સદૃશં ભવેત્ ॥ 30 ॥
તદ્યથા તસ્ય વિક્રાન્તમનુરૂપં મહાત્મનઃ ।
ભવેદાહવશૂરસ્ય તથા ત્વમુપપાદય ॥ 31 ॥
તદર્થોપહિતં વાક્યં પ્રશ્રિતં હેતુસંહિતમ્ ।
નિશમ્ય હનુમાન્શેષં વાક્યમુત્તરમબ્રવીત્ ॥ 32 ॥
દેવિ હર્યૃક્ષસૈન્યાનામીશ્વરઃ પ્લવતાં વરઃ ।
સુગ્રીવસ્સત્ત્વસમ્પન્નસ્તવાર્થે કૃતનિશ્ચયઃ ॥ 33 ॥
સ વાનરસહસ્રાણાં કોટીભિરભિસંવૃતઃ ।
ક્ષિપ્રમેષ્યતિ વૈદેહિ રાક્ષસાનાં નિબર્હણઃ ॥ 34 ॥
તસ્ય વિક્રમસમ્પન્નાસ્સત્ત્વવન્તો મહાબલાઃ ।
મનસ્સઙ્કલ્પસમ્પાતા નિદેશે હરયઃ સ્થિતાઃ ॥ 35 ॥
યેષાં નોપરિ નાધસ્તાન્ન તિર્યક્સજ્જતે ગતિઃ ।
ન ચ કર્મસુ સીદન્તિ મહત્સ્વમિતતેજસઃ ॥ 36 ॥
અસકૃત્તૈર્મહોત્સાહૈસ્સસાગરધરાધરા ।
પ્રદક્ષિણીકૃતા ભૂમિર્વાયુમાર્ગાનુસારિભિઃ ॥ 37 ॥
મદ્વિશિષ્ટાશ્ચ તુલ્યાશ્ચ સન્તિ તત્ર વનૌકસઃ ।
મત્તઃ પ્રત્યવરઃ કશ્ચિન્નાસ્તિ સુગ્રીવસન્નિધૌ ॥ 38 ॥
અહં તાવદિહ પ્રાપ્તઃ કિં પુનસ્તે મહાબલાઃ ।
ન હિ પ્રકૃષ્ટાઃ પ્રેષ્યન્તે પ્રેષ્યન્તે હીતરે જનાઃ ॥ 39 ॥
તદલં પરિતાપેન દેવિ શોકો વ્યપૈતુ તે ।
એકોત્પાતેન તે લઙ્કામેષ્યન્તિ હરિયૂથપાઃ ॥ 40 ॥
મમ પૃષ્ઠગતૌ તૌ ચ ચન્દ્રસૂર્યાવિવોદિતૌ ।
ત્વત્સકાશં મહાસત્ત્વૌ નૃસિંહાવાગમિષ્યતઃ ॥ 41 ॥
તતો વીરૌ નરવરૌ સહિતૌ રામલક્ષ્મણૌ ।
આગમ્ય નગરીં લઙ્કાં સાયકૈર્વિધમિષ્યતઃ ॥ 42 ॥
સગણં રાવણં હત્ત્વા રાઘવો રઘુનન્દનઃ ।
ત્વામાદાય વરારોહે સ્વપુરીં પ્રતિયાસ્યતિ ॥ 43 ॥
તદાશ્વસિહિ ભદ્રં તે ભવ ત્વં કાલકાઙ્ક્ષિણી ।
નચિરાદ્દ્રક્ષ્યસે રામં પ્રજ્વલન્તમિવાનલમ્ ॥ 44 ॥
નિહતે રાક્ષસેન્દ્રેઽસ્મિન્સપુત્રામાત્યબાન્ધવે ।
ત્વં સમેષ્વસિ રામેણ શશાઙ્કેનેવ રોહિણી ॥ 45 ॥
ક્ષિપ્રં ત્વં દેવિ શોકસ્ય પારં યાસ્યસિ મૈથિલિ ।
રાવણં ચૈવ રામેણ નિહતં દ્રક્ષ્યસેઽચિરાત્ ॥ 46 ॥
એવમાશ્વાસ્ય વૈદેહીં હનુમાન્મારુતાત્મજઃ ।
ગમનાય મતિં કૃત્વા વૈદેહીં પુનરબ્રવીત્ ॥ 47 ॥
તમરિઘ્નં કૃતાત્માનં ક્ષિપ્રં દ્રક્ષ્યસિ રાઘવમ્ ।
લક્ષ્મણં ચ ધનુષ્પાણિં લઙ્કાદ્વારમુપાગતમ્ ॥ 48 ॥
નખદંષ્ટ્રાયુધાન્વીરાન્સિમ્હશાર્દૂલવિક્રમાન્ ।
વાનરાન્વારણેન્દ્રાભાન્ક્ષિપ્રં દ્રક્ષ્યસિ સઙ્ગતાન્ ॥ 49 ॥
શૈલામ્બુદનિકાશાનાં લઙ્કામલયસાનુષુ ।
નર્દતાં કપિમુખ્યાનામાર્યે યૂધાન્યનેકશઃ ॥ 50 ॥
સ તુ મર્મણિ ઘોરેણ તાડિતો મન્મથેષુણા ।
ન શર્મ લભતે રામસ્સિંહાર્ધિત ઇવ દ્વિપઃ ॥ 51 ॥
મા રુદો દેવિ શોકેન માભૂત્તે મનસોઽપ્રિયમ્ ।
શચીવ પત્યા શક્રેણ ભર્ત્રા નાથવતી હ્યસિ ॥ 52 ॥
રામાદ્વિશિષ્ટઃ કોઽન્યોઽસ્તિ કશ્ચિત્સૌમિત્રિણા સમઃ ।
અગ્નિમારુતકલ્પૌ તૌ ભ્રાતરૌ તવ સંશ્રયૌ ॥ 53 ॥
નાસ્મિંશ્ચિરં વત્સ્યસિ દેવિ દેશે રક્ષોગણૈરધ્યુષિતેઽતિરૌદ્રે ।
ન તે ચિરાદામગમનં પ્રિયસ્ય ક્ષમસ્વ મત્સઙ્ગમકાલમાત્રમ્ ॥ 54 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે એકોનચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt |
abhijñānamabhijñātametadrāmasya tattvataḥ || 1 ||
maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati |
vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca || 2 ||
sa bhūyastvaṃ samutsāhe codito harisattama |
asminkāryasamārambhe pracintaya yaduttaram || 3 ||
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama |
hanumanyatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava || 4 ||
tasya cintayato yatno duḥkhakṣayakaro bhavet |
sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ || 5 ||
śirasā vandhya vaidehīṃ gamanāyopacakrame |
jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam || 6 ||
bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyamabravīt |
kuśalaṃ hanumanbrūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃśca vānarān |
brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam || 8 ||
yathā sa ca mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 9 ||
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān |
tattathā hanumanvācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi || 10 ||
nityamutsāhayuktāśca vācaśrutvā tvayeritāḥ |
vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye || 11 ||
matsandeśayutā vācastvattaśśrutvā ca rāghavaḥ |
parākramavidhiṃ vīro vidhivatsaṃvidhāsyati || 12 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 13 ||
kṣiprameṣyati kākutstho hāryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīnśokaṃ vyapanayiṣyati || 14 ||
na hi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā |
yastasya kṣipato bāṇānsthātumutsahate'grataḥ || 15 ||
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam |
sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ || 16 ||
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitumīhati |
tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini || 17 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā samyaksatyaṃ subhāṣitam |
jānakī bahumene'tha vacanaṃ cedamabravīt || 18 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat || 19 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe viśrāntaḥśvo gamiṣyasi || 20 ||
mama cedalpabhāgyāyā sānnidhyāttava vānara |
asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet || 21 ||
gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 22 ||
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhāddhuḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara || 23 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvaraḥ || 24 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 25 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 26 ||
tadasminkāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ || 27 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ || 28 ||
balaissamagrairyadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge |
vijayī svapuraṃ yāyāttattasya sadṛśaṃ bhavet || 29 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthaḥ tattasya sadṛśaṃ bhavet || 30 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 31 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumānśeṣaṃ vākyamuttaramabravīt || 32 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 33 ||
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ |
kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ || 34 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
manassaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 35 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 36 ||
asakṛttairmahotsāhaissasāgaradharādharā |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 37 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 38 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ || 39 ||
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 40 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 41 ||
tato vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau |
āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ || 42 ||
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hattvā rāghavo raghunandanaḥ |
tvāmādāya varārohe svapurīṃ pratiyāsyati || 43 ||
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī |
nacirāddrakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam || 44 ||
nihate rākṣasendre'sminsaputrāmātyabāndhave |
tvaṃ sameṣvasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 45 ||
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili |
rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase'cirāt || 46 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumānmārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt || 47 ||
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam || 48 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhānvīrānsimhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇendrābhānkṣipraṃ drakṣyasi saṅgatān || 49 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūdhānyanekaśaḥ || 50 ||
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā |
na śarma labhate rāmassiṃhārdhita iva dvipaḥ || 51 ||
mā rudo devi śokena mābhūtte manaso'priyam |
śacīva patyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hyasi || 52 ||
rāmādviśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścitsaumitriṇā samaḥ |
agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau || 53 ||
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre |
na te cirādāmagamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṅgamakālamātram || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ।
मणिं दत्त्वा ततः सीता हनूमन्तमथाब्रवीत् ।
अभिज्ञानमभिज्ञातमेतद्रामस्य तत्त्वतः ॥ 1 ॥
मणिं तु दृष्ट्वा रामो वै त्रयाणां संस्मरिष्यति ।
वीरो जनन्या मम च राज्ञो दशरथस्य च ॥ 2 ॥
स भूयस्त्वं समुत्साहे चोदितो हरिसत्तम ।
अस्मिन्कार्यसमारम्भे प्रचिन्तय यदुत्तरम् ॥ 3 ॥
त्वमस्मिन्कार्यनिर्योगे प्रमाणं हरिसत्तम ।
हनुमन्यत्नमास्थाय दुःखक्षयकरो भव ॥ 4 ॥
तस्य चिन्तयतो यत्नो दुःखक्षयकरो भवेत् ।
स तथेति प्रतिज्ञाय मारुतिर्भीमविक्रमः ॥ 5 ॥
शिरसा वन्ध्य वैदेहीं गमनायोपचक्रमे ।
ज्ञात्वा सम्प्रस्थितं देवी वानरं मारुतात्मजम् ॥ 6 ॥
बाष्पगद्गदया वाचा मैथिली वाक्यमब्रवीत् ।
कुशलं हनुमन्ब्रूयाः सहितौ रामलक्ष्मणौ ॥ 7 ॥
सुग्रीवं च सहामात्यं वृद्धान् सर्वांश्च वानरान् ।
ब्रूयास्त्वं वानरश्रेष्ठ कुशलं धर्मसंहितम् ॥ 8 ॥
यथा स च महाबाहुर्मां तारयति राघवः ।
अस्माद्धुःखाम्बुसंरोधात्त्वं समाधातुमर्हसि ॥ 9 ॥
जीवन्तीं मां यथा रामः सम्भावयति कीर्तिमान् ।
तत्तथा हनुमन्वाच्यं वाचा धर्ममवाप्नुहि ॥ 10 ॥
नित्यमुत्साहयुक्ताश्च वाचश्रुत्वा त्वयेरिताः ।
वर्धिष्यते दाशरथेः पौरुषं मदवाप्तये ॥ 11 ॥
मत्सन्देशयुता वाचस्त्वत्तश्श्रुत्वा च राघवः ।
पराक्रमविधिं वीरो विधिवत्संविधास्यति ॥ 12 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा हनुमान्मारुतात्मजः ।
शिरस्यञ्जलिमाधाय वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 13 ॥
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थो हार्यृक्षप्रवरैर्वृतः ।
यस्ते युधि विजित्यारीन्शोकं व्यपनयिष्यति ॥ 14 ॥
न हि पश्यामि मर्त्येषु नासुरेषु सुरेषु वा ।
यस्तस्य क्षिपतो बाणान्स्थातुमुत्सहतेऽग्रतः ॥ 15 ॥
अप्यर्कमपि पर्जन्यमपि वैवस्वतं यमम् ।
स हि सोढुं रणे शक्तस्तव हेतोर्विशेषतः ॥ 16 ॥
स हि सागरपर्यन्तां महीं शासितुमीहति ।
त्वन्निमित्तो हि रामस्य जयो जनकनन्दिनि ॥ 17 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सम्यक्सत्यं सुभाषितम् ।
जानकी बहुमेनेऽथ वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः ।
भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं सौहार्दादनुमानयत् ॥ 19 ॥
यदि वा मन्यसे वीर वसैकाहमरिन्दम ।
कस्मिंश्चित्संवृते देशे विश्रान्तःश्वो गमिष्यसि ॥ 20 ॥
मम चेदल्पभाग्याया सान्निध्यात्तव वानर ।
अस्य शोकस्य महतो मुहूर्तं मोक्षणं भवेत् ॥ 21 ॥
गते हि हरिशार्दूल पुनरागमनाय तु ।
प्राणानामपि सन्देहो मम स्यान्नात्र संशयः ॥ 22 ॥
तवादर्शनजः शोको भूयो मां परितापयेत् ।
दुःखाद्धुःखपरामृष्टां दीपयन्निव वानर ॥ 23 ॥
अयं च वीर सन्देहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः ।
सुमहांस्त्वत्सहायेषु हर्यृक्षेषु हरीश्वरः ॥ 24 ॥
कथं नु खलु दुष्पारं तरिष्यन्ति महोदधिम् ।
तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ ॥ 25 ॥
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्यास्य लङ्घने ।
शक्तिस्स्याद्वैनतेयस्य तव वा मारुतस्य वा ॥ 26 ॥
तदस्मिन्कार्यनिर्योगे वीरैवं दुरतिक्रमे ।
किं पश्यसि समाधानं त्वं हि कार्यविदां वरः ॥ 27 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते फलोदयः ॥ 28 ॥
बलैस्समग्रैर्यदि मां रावणं जित्य संयुगे ।
विजयी स्वपुरं यायात्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 29 ॥
शरैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थः तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 30 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवेदाहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 31 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्य हनुमान्शेषं वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 32 ॥
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नस्तवार्थे कृतनिश्चयः ॥ 33 ॥
स वानरसहस्राणां कोटीभिरभिसंवृतः ।
क्षिप्रमेष्यति वैदेहि राक्षसानां निबर्हणः ॥ 34 ॥
तस्य विक्रमसम्पन्नास्सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
मनस्सङ्कल्पसम्पाता निदेशे हरयः स्थिताः ॥ 35 ॥
येषां नोपरि नाधस्तान्न तिर्यक्सज्जते गतिः ।
न च कर्मसु सीदन्ति महत्स्वमिततेजसः ॥ 36 ॥
असकृत्तैर्महोत्साहैस्ससागरधराधरा ।
प्रदक्षिणीकृता भूमिर्वायुमार्गानुसारिभिः ॥ 37 ॥
मद्विशिष्टाश्च तुल्याश्च सन्ति तत्र वनौकसः ।
मत्तः प्रत्यवरः कश्चिन्नास्ति सुग्रीवसन्निधौ ॥ 38 ॥
अहं तावदिह प्राप्तः किं पुनस्ते महाबलाः ।
न हि प्रकृष्टाः प्रेष्यन्ते प्रेष्यन्ते हीतरे जनाः ॥ 39 ॥
तदलं परितापेन देवि शोको व्यपैतु ते ।
एकोत्पातेन ते लङ्कामेष्यन्ति हरियूथपाः ॥ 40 ॥
मम पृष्ठगतौ तौ च चन्द्रसूर्याविवोदितौ ।
त्वत्सकाशं महासत्त्वौ नृसिंहावागमिष्यतः ॥ 41 ॥
ततो वीरौ नरवरौ सहितौ रामलक्ष्मणौ ।
आगम्य नगरीं लङ्कां सायकैर्विधमिष्यतः ॥ 42 ॥
सगणं रावणं हत्त्वा राघवो रघुनन्दनः ।
त्वामादाय वरारोहे स्वपुरीं प्रतियास्यति ॥ 43 ॥
तदाश्वसिहि भद्रं ते भव त्वं कालकाङ्क्षिणी ।
नचिराद्द्रक्ष्यसे रामं प्रज्वलन्तमिवानलम् ॥ 44 ॥
निहते राक्षसेन्द्रेऽस्मिन्सपुत्रामात्यबान्धवे ।
त्वं समेष्वसि रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी ॥ 45 ॥
क्षिप्रं त्वं देवि शोकस्य पारं यास्यसि मैथिलि ।
रावणं चैव रामेण निहतं द्रक्ष्यसेऽचिरात् ॥ 46 ॥
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनुमान्मारुतात्मजः ।
गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीं पुनरब्रवीत् ॥ 47 ॥
तमरिघ्नं कृतात्मानं क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम् ।
लक्ष्मणं च धनुष्पाणिं लङ्काद्वारमुपागतम् ॥ 48 ॥
नखदंष्ट्रायुधान्वीरान्सिम्हशार्दूलविक्रमान् ।
वानरान्वारणेन्द्राभान्क्षिप्रं द्रक्ष्यसि सङ्गतान् ॥ 49 ॥
शैलाम्बुदनिकाशानां लङ्कामलयसानुषु ।
नर्दतां कपिमुख्यानामार्ये यूधान्यनेकशः ॥ 50 ॥
स तु मर्मणि घोरेण ताडितो मन्मथेषुणा ।
न शर्म लभते रामस्सिंहार्धित इव द्विपः ॥ 51 ॥
मा रुदो देवि शोकेन माभूत्ते मनसोऽप्रियम् ।
शचीव पत्या शक्रेण भर्त्रा नाथवती ह्यसि ॥ 52 ॥
रामाद्विशिष्टः कोऽन्योऽस्ति कश्चित्सौमित्रिणा समः ।
अग्निमारुतकल्पौ तौ भ्रातरौ तव संश्रयौ ॥ 53 ॥
नास्मिंश्चिरं वत्स्यसि देवि देशे रक्षोगणैरध्युषितेऽतिरौद्रे ।
न ते चिरादामगमनं प्रियस्य क्षमस्व मत्सङ्गमकालमात्रम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt |
abhijñānamabhijñātametadrāmasya tattvataḥ || 1 ||
maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati |
vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca || 2 ||
sa bhūyastvaṃ samutsāhe codito harisattama |
asminkāryasamārambhe pracintaya yaduttaram || 3 ||
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama |
hanumanyatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava || 4 ||
tasya cintayato yatno duḥkhakṣayakaro bhavet |
sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ || 5 ||
śirasā vandhya vaidehīṃ gamanāyopacakrame |
jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam || 6 ||
bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyamabravīt |
kuśalaṃ hanumanbrūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃśca vānarān |
brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam || 8 ||
yathā sa ca mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 9 ||
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān |
tattathā hanumanvācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi || 10 ||
nityamutsāhayuktāśca vācaśrutvā tvayeritāḥ |
vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye || 11 ||
matsandeśayutā vācastvattaśśrutvā ca rāghavaḥ |
parākramavidhiṃ vīro vidhivatsaṃvidhāsyati || 12 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 13 ||
kṣiprameṣyati kākutstho hāryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīnśokaṃ vyapanayiṣyati || 14 ||
na hi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā |
yastasya kṣipato bāṇānsthātumutsahate'grataḥ || 15 ||
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam |
sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ || 16 ||
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitumīhati |
tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini || 17 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā samyaksatyaṃ subhāṣitam |
jānakī bahumene'tha vacanaṃ cedamabravīt || 18 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat || 19 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe viśrāntaḥśvo gamiṣyasi || 20 ||
mama cedalpabhāgyāyā sānnidhyāttava vānara |
asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet || 21 ||
gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 22 ||
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhāddhuḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara || 23 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvaraḥ || 24 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 25 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 26 ||
tadasminkāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ || 27 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ || 28 ||
balaissamagrairyadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge |
vijayī svapuraṃ yāyāttattasya sadṛśaṃ bhavet || 29 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthaḥ tattasya sadṛśaṃ bhavet || 30 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 31 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumānśeṣaṃ vākyamuttaramabravīt || 32 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 33 ||
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ |
kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ || 34 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
manassaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 35 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 36 ||
asakṛttairmahotsāhaissasāgaradharādharā |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 37 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 38 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ || 39 ||
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 40 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 41 ||
tato vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau |
āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ || 42 ||
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hattvā rāghavo raghunandanaḥ |
tvāmādāya varārohe svapurīṃ pratiyāsyati || 43 ||
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī |
nacirāddrakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam || 44 ||
nihate rākṣasendre'sminsaputrāmātyabāndhave |
tvaṃ sameṣvasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 45 ||
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili |
rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase'cirāt || 46 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumānmārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt || 47 ||
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam || 48 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhānvīrānsimhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇendrābhānkṣipraṃ drakṣyasi saṅgatān || 49 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūdhānyanekaśaḥ || 50 ||
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā |
na śarma labhate rāmassiṃhārdhita iva dvipaḥ || 51 ||
mā rudo devi śokena mābhūtte manaso'priyam |
śacīva patyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hyasi || 52 ||
rāmādviśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścitsaumitriṇā samaḥ |
agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau || 53 ||
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre |
na te cirādāmagamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṅgamakālamātram || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.