શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ પઞ્ચવિંશસ્સર્ગઃ ।
અથ તાસાં વદન્તીનાં પરુષં દારુણં બહુ ।
રાક્ષસીનામાસૌમ્યાનાં રુરોદ જનકાત્મજા ॥ 1 ॥
એવમુક્તા તુ વૈદેહી રાક્ષસીભિર્મનસ્વિની ।
ઉવાચ પરમત્રસ્તા ભાષ્પગ્દ્ગદયા ગિરા ॥ 2 ॥
ન માનુષી રાક્ષસસ્ય ભાર્યા ભવિતુમર્હતિ ।
કામં ખાદત માં સર્વા ન કરિષ્યામિ વો વચઃ ॥ 3 ॥
સા રાક્ષસીમધ્યગતા સીતા સુરસુતોપમા ।
ન શર્મ લેભે દુઃખાર્તા રાવણેન ચ તર્જિતા ॥ 4 ॥
વેપતે સ્માધિકં સીતા વિશન્તી વાઙ્ગમાત્મનઃ ।
વને યૂથપરિભ્રષ્ટા મૃગી કોકૈરિવાર્દિતા ॥ 5 ॥
સા ત્વશોકસ્ય વિપુલાં શાખામાલમ્બ્ય પુષ્પિતામ્ ।
ચિન્તયામાસ શોકેન ભર્તારં ભગ્નમાનસા ॥ 6 ॥
સા સ્નાપયન્તી વિપુલૌ સ્તનૌ નેત્રજલસ્રવૈઃ ।
ચિન્તયન્તી ન શોકસ્ય તદાન્તમધિગચ્છતિ ॥ 7 ॥
સા વેપમાના પતિતા પ્રવાતે કદલી યથા ।
રાક્ષસીનાં ભયત્રસ્તા વિવર્ણવદનાભવત્ ॥ 8 ॥
તસ્યાઃ સા દીર્ઘવિપુલા વેપન્ત્યા સીતયા તદા ।
દદૃશે કમ્પિની વેણી વ્યાલીવ પરિસર્પતી ॥ 9 ॥
સા નિઃશ્વસન્તી દુઃખાર્તા શોકોપહતચેતના ।
આર્તા વ્યસૃજદશ્રૂણિ મૈથિલી વિલલાપ ચ ॥ 10 ॥
હા રામેતિ ચ દુઃખાર્તા હા પુનર્લક્ષ્મણેતિ ચ ।
હા શ્વશ્રુ મમ કૌસલ્યે હા સુમિત્રેતિ ભામિની ॥ 11 ॥
લોકપ્રવાદઃ સત્યોઽયં પણ્ડિતૈઃ સમુદાહૃતઃ ।
અકાલે દુર્લભો મૃત્યુઃ સ્ત્રિયા વા પુરુષસ્ય વા ॥ 12 ॥
યદહમેવં ક્રૂરાભી રાક્ષસીભિરિહાર્દિતા ।
જીવામિ હીના રામેણ મુહૂર્તમપિ દુઃખિતા ॥ 13 ॥
એષાલ્પપુણ્યા કૃપણા વિનશિષ્યામ્યનાથવત્ ।
સમુદ્રમધ્યે નૌઃ પૂર્ણા વાયુવેગૈરિવાહતા ॥ 14 ॥
ભર્તારં તમપશ્યન્તી રાક્ષસીવશમાગતા ।
સીદામિ ખલુ શોકેન કૂલં તોયહતં યથા ॥ 15 ॥
તં પદ્મદલપત્રાક્ષં સિંહવિક્રાન્તગામિનમ્ ।
ધન્યાઃ પશ્યન્તિ મે નાથં કૃતજ્ઞં પ્રિયવાદિનમ્ ॥ 16 ॥
સર્વથા તેન હીનાયા રામેણ વિદિતાત્મના ।
તીક્ષ્ણં વિષમિવાસ્વાદ્ય દુર્લભં મમ જીવિતમ્ ॥ 17 ॥
કીદૃશં તુ મહાપાપં મયા જન્માન્તરે કૃતમ્ ।
યનેદં પ્રાપ્યતે દુઃખં મયા ઘોરં સુદારુણમ્ ॥ 18 ॥
જીવિતં ત્યક્તુમિચ્છામિ શોકેન મહતા વૃતા ।
રાક્ષસીભિશ્ચ રક્ષન્ત્યા રામો નાસાદ્યતે મયા ॥ 19 ॥
ધિગસ્તુ ખલુ માનુષ્યં ધિગસ્તુ પરવશ્યતામ્ ।
ન શક્યં યત્પરિત્યક્તુમાત્મચ્છન્દેન જીવિતમ્ ॥ 20 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે પઞ્ચવિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tāsāṃ vadantīnāṃ paruṣaṃ dāruṇaṃ bahu |
rākṣasīnāmāsaumyānāṃ ruroda janakātmajā || 1 ||
evamuktā tu vaidehī rākṣasībhirmanasvinī |
uvāca paramatrastā bhāṣpagdgadayā girā || 2 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 3 ||
sā rākṣasīmadhyagatā sītā surasutopamā |
na śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā || 4 ||
vepate smādhikaṃ sītā viśantī vāṅgamātmanaḥ |
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokairivārditā || 5 ||
sā tvaśokasya vipulāṃ śākhāmālambya puṣpitām |
cintayāmāsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā || 6 ||
sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ |
cintayantī na śokasya tadāntamadhigacchati || 7 ||
sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā |
rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat || 8 ||
tasyāḥ sā dīrghavipulā vepantyā sītayā tadā |
dadṛśe kampinī veṇī vyālīva parisarpatī || 9 ||
sā niḥśvasantī duḥkhārtā śokopahatacetanā |
ārtā vyasṛjadaśrūṇi maithilī vilalāpa ca || 10 ||
hā rāmeti ca duḥkhārtā hā punarlakṣmaṇeti ca |
hā śvaśru mama kausalye hā sumitreti bhāminī || 11 ||
lokapravādaḥ satyo'yaṃ paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ |
akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā || 12 ||
yadahamevaṃ krūrābhī rākṣasībhirihārditā |
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtamapi duḥkhitā || 13 ||
eṣālpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmyanāthavat |
samudramadhye nauḥ pūrṇā vāyuvegairivāhatā || 14 ||
bhartāraṃ tamapaśyantī rākṣasīvaśamāgatā |
sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā || 15 ||
taṃ padmadalapatrākṣaṃ siṃhavikrāntagāminam |
dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam || 16 ||
sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā |
tīkṣṇaṃ viṣamivāsvādya durlabhaṃ mama jīvitam || 17 ||
kīdṛśaṃ tu mahāpāpaṃ mayā janmāntare kṛtam |
yanedaṃ prāpyate duḥkhaṃ mayā ghoraṃ sudāruṇam || 18 ||
jīvitaṃ tyaktumicchāmi śokena mahatā vṛtā |
rākṣasībhiśca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā || 19 ||
dhigastu khalu mānuṣyaṃ dhigastu paravaśyatām |
na śakyaṃ yatparityaktumātmacchandena jīvitam || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
अथ तासां वदन्तीनां परुषं दारुणं बहु ।
राक्षसीनामासौम्यानां रुरोद जनकात्मजा ॥ 1 ॥
एवमुक्ता तु वैदेही राक्षसीभिर्मनस्विनी ।
उवाच परमत्रस्ता भाष्पग्द्गदया गिरा ॥ 2 ॥
न मानुषी राक्षसस्य भार्या भवितुमर्हति ।
कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः ॥ 3 ॥
सा राक्षसीमध्यगता सीता सुरसुतोपमा ।
न शर्म लेभे दुःखार्ता रावणेन च तर्जिता ॥ 4 ॥
वेपते स्माधिकं सीता विशन्ती वाङ्गमात्मनः ।
वने यूथपरिभ्रष्टा मृगी कोकैरिवार्दिता ॥ 5 ॥
सा त्वशोकस्य विपुलां शाखामालम्ब्य पुष्पिताम् ।
चिन्तयामास शोकेन भर्तारं भग्नमानसा ॥ 6 ॥
सा स्नापयन्ती विपुलौ स्तनौ नेत्रजलस्रवैः ।
चिन्तयन्ती न शोकस्य तदान्तमधिगच्छति ॥ 7 ॥
सा वेपमाना पतिता प्रवाते कदली यथा ।
राक्षसीनां भयत्रस्ता विवर्णवदनाभवत् ॥ 8 ॥
तस्याः सा दीर्घविपुला वेपन्त्या सीतया तदा ।
ददृशे कम्पिनी वेणी व्यालीव परिसर्पती ॥ 9 ॥
सा निःश्वसन्ती दुःखार्ता शोकोपहतचेतना ।
आर्ता व्यसृजदश्रूणि मैथिली विललाप च ॥ 10 ॥
हा रामेति च दुःखार्ता हा पुनर्लक्ष्मणेति च ।
हा श्वश्रु मम कौसल्ये हा सुमित्रेति भामिनी ॥ 11 ॥
लोकप्रवादः सत्योऽयं पण्डितैः समुदाहृतः ।
अकाले दुर्लभो मृत्युः स्त्रिया वा पुरुषस्य वा ॥ 12 ॥
यदहमेवं क्रूराभी राक्षसीभिरिहार्दिता ।
जीवामि हीना रामेण मुहूर्तमपि दुःखिता ॥ 13 ॥
एषाल्पपुण्या कृपणा विनशिष्याम्यनाथवत् ।
समुद्रमध्ये नौः पूर्णा वायुवेगैरिवाहता ॥ 14 ॥
भर्तारं तमपश्यन्ती राक्षसीवशमागता ।
सीदामि खलु शोकेन कूलं तोयहतं यथा ॥ 15 ॥
तं पद्मदलपत्राक्षं सिंहविक्रान्तगामिनम् ।
धन्याः पश्यन्ति मे नाथं कृतज्ञं प्रियवादिनम् ॥ 16 ॥
सर्वथा तेन हीनाया रामेण विदितात्मना ।
तीक्ष्णं विषमिवास्वाद्य दुर्लभं मम जीवितम् ॥ 17 ॥
कीदृशं तु महापापं मया जन्मान्तरे कृतम् ।
यनेदं प्राप्यते दुःखं मया घोरं सुदारुणम् ॥ 18 ॥
जीवितं त्यक्तुमिच्छामि शोकेन महता वृता ।
राक्षसीभिश्च रक्षन्त्या रामो नासाद्यते मया ॥ 19 ॥
धिगस्तु खलु मानुष्यं धिगस्तु परवश्यताम् ।
न शक्यं यत्परित्यक्तुमात्मच्छन्देन जीवितम् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tāsāṃ vadantīnāṃ paruṣaṃ dāruṇaṃ bahu |
rākṣasīnāmāsaumyānāṃ ruroda janakātmajā || 1 ||
evamuktā tu vaidehī rākṣasībhirmanasvinī |
uvāca paramatrastā bhāṣpagdgadayā girā || 2 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 3 ||
sā rākṣasīmadhyagatā sītā surasutopamā |
na śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā || 4 ||
vepate smādhikaṃ sītā viśantī vāṅgamātmanaḥ |
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokairivārditā || 5 ||
sā tvaśokasya vipulāṃ śākhāmālambya puṣpitām |
cintayāmāsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā || 6 ||
sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ |
cintayantī na śokasya tadāntamadhigacchati || 7 ||
sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā |
rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat || 8 ||
tasyāḥ sā dīrghavipulā vepantyā sītayā tadā |
dadṛśe kampinī veṇī vyālīva parisarpatī || 9 ||
sā niḥśvasantī duḥkhārtā śokopahatacetanā |
ārtā vyasṛjadaśrūṇi maithilī vilalāpa ca || 10 ||
hā rāmeti ca duḥkhārtā hā punarlakṣmaṇeti ca |
hā śvaśru mama kausalye hā sumitreti bhāminī || 11 ||
lokapravādaḥ satyo'yaṃ paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ |
akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā || 12 ||
yadahamevaṃ krūrābhī rākṣasībhirihārditā |
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtamapi duḥkhitā || 13 ||
eṣālpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmyanāthavat |
samudramadhye nauḥ pūrṇā vāyuvegairivāhatā || 14 ||
bhartāraṃ tamapaśyantī rākṣasīvaśamāgatā |
sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā || 15 ||
taṃ padmadalapatrākṣaṃ siṃhavikrāntagāminam |
dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam || 16 ||
sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā |
tīkṣṇaṃ viṣamivāsvādya durlabhaṃ mama jīvitam || 17 ||
kīdṛśaṃ tu mahāpāpaṃ mayā janmāntare kṛtam |
yanedaṃ prāpyate duḥkhaṃ mayā ghoraṃ sudāruṇam || 18 ||
jīvitaṃ tyaktumicchāmi śokena mahatā vṛtā |
rākṣasībhiśca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā || 19 ||
dhigastu khalu mānuṣyaṃ dhigastu paravaśyatām |
na śakyaṃ yatparityaktumātmacchandena jīvitam || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.