શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રિષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ।
તતો મૂર્ધ્ના નિપતિતં વાનરં વાનરર્ષભઃ ।
દૃષ્ટ્વૈવોદ્વિગ્નહૃદયો વાક્યમેતદુવાચ હ ॥ 1 ॥
ઉત્તિષ્ઠોત્તિષ્ઠ કસ્માત્ત્વં પાદયોઃ પતિતો મમ ।
અભયં તે ભવેદ્વીર સર્વમેવાભિધીયતામ્ ॥ 2 ॥
સ તુ વિશ્વાસિતસ્તેન સુગ્રીવેણ મહાત્મના ।
ઉત્થાય સુમહાપ્રાજ્ઞો વાક્યં દધિમુખોઽબ્રવીત્ ॥ 3 ॥
નૈવર્ક્ષરજસા રાજન્ન ત્વયા નાપિ વાલિના ।
વનં નિસૃષ્ટપૂર્વં હિ ભક્ષિતં તચ્ચ વાનરૈઃ ॥ 4 ॥
એભિઃ પ્રધર્ષિતાશ્ચૈવ વાનરા વનરક્ષિભિઃ ।
મધૂન્યચિન્તયિત્વેમાન્ ભક્ષયન્તિ પિબન્તિ ચ ॥ 5 ॥
શિષ્ટમત્રાપવિધ્યન્તિ ભક્ષયન્તિ તથાપરે ।
નિવાર્યમાણાસ્તે સર્વે ભ્રુવો વૈ દર્શયન્તિ હિ ॥ 6 ॥
ઇમે હિ સંરબ્ધતરાસ્તથા તૈસ્સમ્પ્રધર્ષિતાઃ ।
વારયન્તો વનાત્તસ્માત્ક્રુદ્ધૈર્વાનરપુઙ્ગવૈઃ ॥ 7 ॥
તતસ્તૈર્બહુભિર્વીરૈર્વાનરૈર્વાનરર્ષભ ।
સંરક્તનયનૈઃ ક્રોધાદ્ધરયઃ પ્રવિચાલિતાઃ ॥ 8 ॥
પાણિભિર્નિહતાઃ કેચિત્કેચિજ્જાનુભિરાહતાઃ ।
પ્રકૃષ્ટાશ્ચ યથાકામં દેવમાર્ગં ચ દર્શિતાઃ ॥ 9 ॥
એવમેતે હતાશ્શૂરાસ્ત્વયિ તિષ્ઠતિ ભર્તરિ ।
કૃત્સ્નં મધુવનં ચૈવ પ્રકામં તૈઃ પ્રભક્ષ્યતે ॥ 10 ॥
એવં વિજ્ઞાપ્યમાનં તં સુગ્રીવં વાનરર્ષભમ્ ।
અપૃચ્છત્તં મહાપ્રાજ્ઞો લક્ષ્મણઃ પરવીરહા ॥ 11 ॥
કિમયં વાનરો રાજન્ વનપઃ પ્રત્યુપસ્થિતઃ ।
કં ચાર્થમભિનિર્દિશ્ય દુઃખિતો વાક્યમબ્રવીત્ ॥ 12 ॥
એવમુક્તસ્તુ સુગ્રીવો લક્ષ્મણેન મહાત્મના ।
લક્ષ્મણં પ્રત્યુવાચેદં વાક્યં વાક્યવિશારદઃ ॥ 13 ॥
આર્ય લક્ષ્મણ સમ્પ્રાહ વીરો દધિમુખઃ કપિઃ ।
અઙ્ગદપ્રમુખૈર્વીરૈર્ભક્ષિતં મધુ વાનરૈઃ ॥ 14 ॥
વિચિત્ય દક્ષિણામાશામાગતૈર્હરિપુઙ્ગવૈઃ ।
નૈષામકૃત્યાનામીદૃશસ્સ્યાદુપક્રમઃ ॥ 15 ॥
આગતૈશ્ચ પ્રમથિતં યથા મધુવનં હિ તૈઃ ।
ધર્ષિતં ચ વનં કૃત્સ્નમુપયુક્તં ચ વાનરૈઃ ॥ 16 ॥
વનં યદાઽભિપન્નાસ્તે સાધિતં કર્મ વાનરૈઃ ।
દૃષ્ટા દેવી ન સન્દેહો ન ચાન્યેન હનૂમતા ॥ 17 ॥
ન હ્યન્યસ્સાધને હેતુઃ કર્મણોઽસ્ય હનૂમતઃ ।
કાર્યસિદ્ધિર્મતિશ્ચૈવ તસ્મિન્વાનરપુઙ્ગવે ॥ 18 ॥
વ્યવસાયશ્ચ વીર્યં ચ શ્રુતં ચાપિ પ્રતિષ્ઠિતમ્ ।
જામ્બવાન્યત્ર નેતા સ્યાદઙ્ગદશ્ચ મહાબલઃ ॥ 19 ॥
હનુમાંશ્ચાપ્યધિષ્ઠાતા ન તસ્ય ગતિરન્યથા ।
અઙ્ગદપ્રમુખૈર્વીરૈર્હતં મધુવનં કિલ ॥ 20 ॥
વારયન્તશ્ચ સહિતાસ્તદા જાનુભિરાહતાઃ ।
એતદર્થમયં પ્રાપ્તો વક્તું મધુરવાગિહ ॥ 21 ॥
નામ્ના દધિમુખો નામ હરિઃ પ્રખ્યાતવિક્રમઃ ।
દૃષ્ટા સીતા મહાબાહો સૌમિત્રે પશ્ય તત્ત્વતઃ ॥ 22 ॥
અભિગમ્ય તથા સર્વે પિબન્તિ મધુ વાનરાઃ ।
ન ચાપ્યદૃષ્ટ્વા વૈદેહીં વિશ્રુતાઃ પુરુષર્ષભ ॥ 23 ॥
વનં દત્તવરં દિવ્યં ધર્ષયેયુર્વનૌકસઃ ।
તતઃ પ્રહૃષ્ટો ધર્માત્મા લક્ષ્મણસ્સહ રાઘવઃ ॥ 24 ॥
શ્રુત્વા કર્ણસુખાં વાણીં સુગ્રીવવદનાચ્ચ્યુતામ્ ।
પ્રાહૃષ્યત ભૃશં રામો લક્ષ્મણશ્ચ મહાબલઃ ॥ 25 ॥
શ્રુત્વા દધિમુખસ્યેદં સુગ્રીવસ્સમ્પ્રહૃષ્ય ચ ।
વનપાલં પુનર્વાક્યં સુગ્રીવઃ પ્રત્યભાષત ॥ 26 ॥
પ્રીતોઽસ્મિ સોઽહં યદ્ભુક્તં વનં તૈઃ કૃતકર્મભિઃ ।
મર્ષિતં મર્ષણીયં ચ ચેષ્ટિતં કૃતકર્મણામ્ ॥ 27 ॥
ઇચ્છામિ શીઘ્રં હનુમત્પ્રધાનાન્ શાખામૃગાંસ્તાન્ મૃગરાજદર્પાન્ ।
દ્રષ્ટું કૃતાર્થાન્ સહ રાઘવાભ્યાં શ્રોતું ચ સીતાધિગમે પ્રયત્નમ્ ॥ 28 ॥
પ્રીતિસ્ફીતાક્ષૌ સમ્પ્રહૃષ્ટૌ કુમારૌ દૃષ્ટ્વા સિદ્ધાર્થૌ વાનરાણાં ચ રાજા ।
અઙ્ગૈઃ સંહૃષ્ટૈઃ કર્મસિદ્ધિં વિદિત્વા બાહ્વોરાસન્નાં સોઽતિમાત્રં નનન્દ ॥ 29 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે ત્રિષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tato mūrdhnā nipatitaṃ vānaraṃ vānararṣabhaḥ |
dṛṣṭvaivodvignahṛdayo vākyametaduvāca ha || 1 ||
uttiṣṭhottiṣṭha kasmāttvaṃ pādayoḥ patito mama |
abhayaṃ te bhavedvīra sarvamevābhidhīyatām || 2 ||
sa tu viśvāsitastena sugrīveṇa mahātmanā |
utthāya sumahāprājño vākyaṃ dadhimukho'bravīt || 3 ||
naivarkṣarajasā rājanna tvayā nāpi vālinā |
vanaṃ nisṛṣṭapūrvaṃ hi bhakṣitaṃ tacca vānaraiḥ || 4 ||
ebhiḥ pradharṣitāścaiva vānarā vanarakṣibhiḥ |
madhūnyacintayitvemān bhakṣayanti pibanti ca || 5 ||
śiṣṭamatrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāpare |
nivāryamāṇāste sarve bhruvo vai darśayanti hi || 6 ||
ime hi saṃrabdhatarāstathā taissampradharṣitāḥ |
vārayanto vanāttasmātkruddhairvānarapuṅgavaiḥ || 7 ||
tatastairbahubhirvīrairvānarairvānararṣabha |
saṃraktanayanaiḥ krodhāddharayaḥ pravicālitāḥ || 8 ||
pāṇibhirnihatāḥ kecitkecijjānubhirāhatāḥ |
prakṛṣṭāśca yathākāmaṃ devamārgaṃ ca darśitāḥ || 9 ||
evamete hatāśśūrāstvayi tiṣṭhati bhartari |
kṛtsnaṃ madhuvanaṃ caiva prakāmaṃ taiḥ prabhakṣyate || 10 ||
evaṃ vijñāpyamānaṃ taṃ sugrīvaṃ vānararṣabham |
apṛcchattaṃ mahāprājño lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 11 ||
kimayaṃ vānaro rājan vanapaḥ pratyupasthitaḥ |
kaṃ cārthamabhinirdiśya duḥkhito vākyamabravīt || 12 ||
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
lakṣmaṇaṃ pratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 13 ||
ārya lakṣmaṇa samprāha vīro dadhimukhaḥ kapiḥ |
aṅgadapramukhairvīrairbhakṣitaṃ madhu vānaraiḥ || 14 ||
vicitya dakṣiṇāmāśāmāgatairharipuṅgavaiḥ |
naiṣāmakṛtyānāmīdṛśassyādupakramaḥ || 15 ||
āgataiśca pramathitaṃ yathā madhuvanaṃ hi taiḥ |
dharṣitaṃ ca vanaṃ kṛtsnamupayuktaṃ ca vānaraiḥ || 16 ||
vanaṃ yadā'bhipannāste sādhitaṃ karma vānaraiḥ |
dṛṣṭā devī na sandeho na cānyena hanūmatā || 17 ||
na hyanyassādhane hetuḥ karmaṇo'sya hanūmataḥ |
kāryasiddhirmatiścaiva tasminvānarapuṅgave || 18 ||
vyavasāyaśca vīryaṃ ca śrutaṃ cāpi pratiṣṭhitam |
jāmbavānyatra netā syādaṅgadaśca mahābalaḥ || 19 ||
hanumāṃścāpyadhiṣṭhātā na tasya gatiranyathā |
aṅgadapramukhairvīrairhataṃ madhuvanaṃ kila || 20 ||
vārayantaśca sahitāstadā jānubhirāhatāḥ |
etadarthamayaṃ prāpto vaktuṃ madhuravāgiha || 21 ||
nāmnā dadhimukho nāma hariḥ prakhyātavikramaḥ |
dṛṣṭā sītā mahābāho saumitre paśya tattvataḥ || 22 ||
abhigamya tathā sarve pibanti madhu vānarāḥ |
na cāpyadṛṣṭvā vaidehīṃ viśrutāḥ puruṣarṣabha || 23 ||
vanaṃ dattavaraṃ divyaṃ dharṣayeyurvanaukasaḥ |
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā lakṣmaṇassaha rāghavaḥ || 24 ||
śrutvā karṇasukhāṃ vāṇīṃ sugrīvavadanāccyutām |
prāhṛṣyata bhṛśaṃ rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ || 25 ||
śrutvā dadhimukhasyedaṃ sugrīvassamprahṛṣya ca |
vanapālaṃ punarvākyaṃ sugrīvaḥ pratyabhāṣata || 26 ||
prīto'smi so'haṃ yadbhuktaṃ vanaṃ taiḥ kṛtakarmabhiḥ |
marṣitaṃ marṣaṇīyaṃ ca ceṣṭitaṃ kṛtakarmaṇām || 27 ||
icchāmi śīghraṃ hanumatpradhānān śākhāmṛgāṃstān mṛgarājadarpān |
draṣṭuṃ kṛtārthān saha rāghavābhyāṃ śrotuṃ ca sītādhigame prayatnam || 28 ||
prītisphītākṣau samprahṛṣṭau kumārau dṛṣṭvā siddhārthau vānarāṇāṃ ca rājā |
aṅgaiḥ saṃhṛṣṭaiḥ karmasiddhiṃ viditvā bāhvorāsannāṃ so'timātraṃ nananda || 29 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
ततो मूर्ध्ना निपतितं वानरं वानरर्षभः ।
दृष्ट्वैवोद्विग्नहृदयो वाक्यमेतदुवाच ह ॥ 1 ॥
उत्तिष्ठोत्तिष्ठ कस्मात्त्वं पादयोः पतितो मम ।
अभयं ते भवेद्वीर सर्वमेवाभिधीयताम् ॥ 2 ॥
स तु विश्वासितस्तेन सुग्रीवेण महात्मना ।
उत्थाय सुमहाप्राज्ञो वाक्यं दधिमुखोऽब्रवीत् ॥ 3 ॥
नैवर्क्षरजसा राजन्न त्वया नापि वालिना ।
वनं निसृष्टपूर्वं हि भक्षितं तच्च वानरैः ॥ 4 ॥
एभिः प्रधर्षिताश्चैव वानरा वनरक्षिभिः ।
मधून्यचिन्तयित्वेमान् भक्षयन्ति पिबन्ति च ॥ 5 ॥
शिष्टमत्रापविध्यन्ति भक्षयन्ति तथापरे ।
निवार्यमाणास्ते सर्वे भ्रुवो वै दर्शयन्ति हि ॥ 6 ॥
इमे हि संरब्धतरास्तथा तैस्सम्प्रधर्षिताः ।
वारयन्तो वनात्तस्मात्क्रुद्धैर्वानरपुङ्गवैः ॥ 7 ॥
ततस्तैर्बहुभिर्वीरैर्वानरैर्वानरर्षभ ।
संरक्तनयनैः क्रोधाद्धरयः प्रविचालिताः ॥ 8 ॥
पाणिभिर्निहताः केचित्केचिज्जानुभिराहताः ।
प्रकृष्टाश्च यथाकामं देवमार्गं च दर्शिताः ॥ 9 ॥
एवमेते हताश्शूरास्त्वयि तिष्ठति भर्तरि ।
कृत्स्नं मधुवनं चैव प्रकामं तैः प्रभक्ष्यते ॥ 10 ॥
एवं विज्ञाप्यमानं तं सुग्रीवं वानरर्षभम् ।
अपृच्छत्तं महाप्राज्ञो लक्ष्मणः परवीरहा ॥ 11 ॥
किमयं वानरो राजन् वनपः प्रत्युपस्थितः ।
कं चार्थमभिनिर्दिश्य दुःखितो वाक्यमब्रवीत् ॥ 12 ॥
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो लक्ष्मणेन महात्मना ।
लक्ष्मणं प्रत्युवाचेदं वाक्यं वाक्यविशारदः ॥ 13 ॥
आर्य लक्ष्मण सम्प्राह वीरो दधिमुखः कपिः ।
अङ्गदप्रमुखैर्वीरैर्भक्षितं मधु वानरैः ॥ 14 ॥
विचित्य दक्षिणामाशामागतैर्हरिपुङ्गवैः ।
नैषामकृत्यानामीदृशस्स्यादुपक्रमः ॥ 15 ॥
आगतैश्च प्रमथितं यथा मधुवनं हि तैः ।
धर्षितं च वनं कृत्स्नमुपयुक्तं च वानरैः ॥ 16 ॥
वनं यदाऽभिपन्नास्ते साधितं कर्म वानरैः ।
दृष्टा देवी न सन्देहो न चान्येन हनूमता ॥ 17 ॥
न ह्यन्यस्साधने हेतुः कर्मणोऽस्य हनूमतः ।
कार्यसिद्धिर्मतिश्चैव तस्मिन्वानरपुङ्गवे ॥ 18 ॥
व्यवसायश्च वीर्यं च श्रुतं चापि प्रतिष्ठितम् ।
जाम्बवान्यत्र नेता स्यादङ्गदश्च महाबलः ॥ 19 ॥
हनुमांश्चाप्यधिष्ठाता न तस्य गतिरन्यथा ।
अङ्गदप्रमुखैर्वीरैर्हतं मधुवनं किल ॥ 20 ॥
वारयन्तश्च सहितास्तदा जानुभिराहताः ।
एतदर्थमयं प्राप्तो वक्तुं मधुरवागिह ॥ 21 ॥
नाम्ना दधिमुखो नाम हरिः प्रख्यातविक्रमः ।
दृष्टा सीता महाबाहो सौमित्रे पश्य तत्त्वतः ॥ 22 ॥
अभिगम्य तथा सर्वे पिबन्ति मधु वानराः ।
न चाप्यदृष्ट्वा वैदेहीं विश्रुताः पुरुषर्षभ ॥ 23 ॥
वनं दत्तवरं दिव्यं धर्षयेयुर्वनौकसः ।
ततः प्रहृष्टो धर्मात्मा लक्ष्मणस्सह राघवः ॥ 24 ॥
श्रुत्वा कर्णसुखां वाणीं सुग्रीववदनाच्च्युताम् ।
प्राहृष्यत भृशं रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ॥ 25 ॥
श्रुत्वा दधिमुखस्येदं सुग्रीवस्सम्प्रहृष्य च ।
वनपालं पुनर्वाक्यं सुग्रीवः प्रत्यभाषत ॥ 26 ॥
प्रीतोऽस्मि सोऽहं यद्भुक्तं वनं तैः कृतकर्मभिः ।
मर्षितं मर्षणीयं च चेष्टितं कृतकर्मणाम् ॥ 27 ॥
इच्छामि शीघ्रं हनुमत्प्रधानान् शाखामृगांस्तान् मृगराजदर्पान् ।
द्रष्टुं कृतार्थान् सह राघवाभ्यां श्रोतुं च सीताधिगमे प्रयत्नम् ॥ 28 ॥
प्रीतिस्फीताक्षौ सम्प्रहृष्टौ कुमारौ दृष्ट्वा सिद्धार्थौ वानराणां च राजा ।
अङ्गैः संहृष्टैः कर्मसिद्धिं विदित्वा बाह्वोरासन्नां सोऽतिमात्रं ननन्द ॥ 29 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tato mūrdhnā nipatitaṃ vānaraṃ vānararṣabhaḥ |
dṛṣṭvaivodvignahṛdayo vākyametaduvāca ha || 1 ||
uttiṣṭhottiṣṭha kasmāttvaṃ pādayoḥ patito mama |
abhayaṃ te bhavedvīra sarvamevābhidhīyatām || 2 ||
sa tu viśvāsitastena sugrīveṇa mahātmanā |
utthāya sumahāprājño vākyaṃ dadhimukho'bravīt || 3 ||
naivarkṣarajasā rājanna tvayā nāpi vālinā |
vanaṃ nisṛṣṭapūrvaṃ hi bhakṣitaṃ tacca vānaraiḥ || 4 ||
ebhiḥ pradharṣitāścaiva vānarā vanarakṣibhiḥ |
madhūnyacintayitvemān bhakṣayanti pibanti ca || 5 ||
śiṣṭamatrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāpare |
nivāryamāṇāste sarve bhruvo vai darśayanti hi || 6 ||
ime hi saṃrabdhatarāstathā taissampradharṣitāḥ |
vārayanto vanāttasmātkruddhairvānarapuṅgavaiḥ || 7 ||
tatastairbahubhirvīrairvānarairvānararṣabha |
saṃraktanayanaiḥ krodhāddharayaḥ pravicālitāḥ || 8 ||
pāṇibhirnihatāḥ kecitkecijjānubhirāhatāḥ |
prakṛṣṭāśca yathākāmaṃ devamārgaṃ ca darśitāḥ || 9 ||
evamete hatāśśūrāstvayi tiṣṭhati bhartari |
kṛtsnaṃ madhuvanaṃ caiva prakāmaṃ taiḥ prabhakṣyate || 10 ||
evaṃ vijñāpyamānaṃ taṃ sugrīvaṃ vānararṣabham |
apṛcchattaṃ mahāprājño lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 11 ||
kimayaṃ vānaro rājan vanapaḥ pratyupasthitaḥ |
kaṃ cārthamabhinirdiśya duḥkhito vākyamabravīt || 12 ||
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
lakṣmaṇaṃ pratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 13 ||
ārya lakṣmaṇa samprāha vīro dadhimukhaḥ kapiḥ |
aṅgadapramukhairvīrairbhakṣitaṃ madhu vānaraiḥ || 14 ||
vicitya dakṣiṇāmāśāmāgatairharipuṅgavaiḥ |
naiṣāmakṛtyānāmīdṛśassyādupakramaḥ || 15 ||
āgataiśca pramathitaṃ yathā madhuvanaṃ hi taiḥ |
dharṣitaṃ ca vanaṃ kṛtsnamupayuktaṃ ca vānaraiḥ || 16 ||
vanaṃ yadā'bhipannāste sādhitaṃ karma vānaraiḥ |
dṛṣṭā devī na sandeho na cānyena hanūmatā || 17 ||
na hyanyassādhane hetuḥ karmaṇo'sya hanūmataḥ |
kāryasiddhirmatiścaiva tasminvānarapuṅgave || 18 ||
vyavasāyaśca vīryaṃ ca śrutaṃ cāpi pratiṣṭhitam |
jāmbavānyatra netā syādaṅgadaśca mahābalaḥ || 19 ||
hanumāṃścāpyadhiṣṭhātā na tasya gatiranyathā |
aṅgadapramukhairvīrairhataṃ madhuvanaṃ kila || 20 ||
vārayantaśca sahitāstadā jānubhirāhatāḥ |
etadarthamayaṃ prāpto vaktuṃ madhuravāgiha || 21 ||
nāmnā dadhimukho nāma hariḥ prakhyātavikramaḥ |
dṛṣṭā sītā mahābāho saumitre paśya tattvataḥ || 22 ||
abhigamya tathā sarve pibanti madhu vānarāḥ |
na cāpyadṛṣṭvā vaidehīṃ viśrutāḥ puruṣarṣabha || 23 ||
vanaṃ dattavaraṃ divyaṃ dharṣayeyurvanaukasaḥ |
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā lakṣmaṇassaha rāghavaḥ || 24 ||
śrutvā karṇasukhāṃ vāṇīṃ sugrīvavadanāccyutām |
prāhṛṣyata bhṛśaṃ rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ || 25 ||
śrutvā dadhimukhasyedaṃ sugrīvassamprahṛṣya ca |
vanapālaṃ punarvākyaṃ sugrīvaḥ pratyabhāṣata || 26 ||
prīto'smi so'haṃ yadbhuktaṃ vanaṃ taiḥ kṛtakarmabhiḥ |
marṣitaṃ marṣaṇīyaṃ ca ceṣṭitaṃ kṛtakarmaṇām || 27 ||
icchāmi śīghraṃ hanumatpradhānān śākhāmṛgāṃstān mṛgarājadarpān |
draṣṭuṃ kṛtārthān saha rāghavābhyāṃ śrotuṃ ca sītādhigame prayatnam || 28 ||
prītisphītākṣau samprahṛṣṭau kumārau dṛṣṭvā siddhārthau vānarāṇāṃ ca rājā |
aṅgaiḥ saṃhṛṣṭaiḥ karmasiddhiṃ viditvā bāhvorāsannāṃ so'timātraṃ nananda || 29 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.